Galerija

Lai diskutētu par Lietuvas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātēm, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 4.septembrī, tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ričardu Deguti (Ričardas Degutis).

„Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir pirmā no Baltijas valstīm, kas uzņēmusies prezidējošās valsts pienākumus Eiropas Savienības Padomē. Latvija par prezidējošo valsti kļūs 2015.gada sākumā un, iespējams, aktuāli būs vairāki Lietuvas sāktie darbi. Esmu pārliecināta, ka tieši Lietuvas uzkrātā pieredze, veicot šos pienākumus, mūsu valstij būs noderīga. Īpaši tāpēc, ka arī Latvija, tāpat kā Lietuva, plāno prezidentūras ietvaros rīkot Austrumu partnerības samitu,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas sēdē vēstnieks informēja deputātus, ka Lietuvas prezidentūras prioritātes ir uzticama, augoša un atvērta Eiropa, un to ietvaros Lietuva uzmanību velta finanšu, tostarp ES banku savienības, jautājumiem, kā arī jauniešu nodarbinātībai, Austrumu partnerībai, vīzu režīma atvieglošanai un ES paplašināšanai.

R.Degutis uzsvēra, ka ES Padome šobrīd īpašu uzmanību velta darbam pie daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam un budžeta vienošanās pavadošajiem tiesību aktiem, un izteica cerību, ka jau oktobrī par to balsos Eiropas Parlaments, tādējādi noslēdzot darbu pie daudzgadu budžeta tieši Lietuvas prezidentūras ietvaros.

Savukārt savienības paplašināšanās kontekstā vēstnieks informēja, ka Lietuvas prezidentūra turpina sarunas ar Turciju un Melnkalni par iestāšanos ES un tās uzmanības lokā ir arī citu Rietumbalkānu valstu progress. Deputātei Lolitai Čigānei (Vienotība) interesējoties, kura no Austrumu partnerības valstīm Lietuvai ir prioritāra attiecībā uz Asociācijas līguma parafēšanas uzsākšanu, R.Degutis sacīja, ka sarunu noslēgšana ar Ukrainu būtu sasniegums ES, apliecinot šīs politikas efektivitāti.

Tāpat vēstnieks akcentēja, ka Lietuvas prezidentūras darba kārtības centrā ir sarunu turpināšana ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, kā arī sadarbības ekonomikā veicināšana ar Krieviju un Ķīnu.

Uz deputāta Ojāra Ērika Kalniņa (Vienotība) jautājumu, vai Lietuva ir izstrādājusi programmu sabiedrības informēšanai par prezidentūru, vēstnieks atbildēja – Lietuva ir izvirzījusi uzdevumu skaidrot sabiedrībai aktuālos ES jautājumus, tāpēc šāda programma ir izstrādāta un prezidentūras aktualitātes tiek plaši atspoguļotas, tostarp plašsaziņas līdzekļos.

Savukārt Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs interesējās, vai Lietuvā diskutēts par Eiropas lietu ministra portfeļa izveidi. Vēstnieks sacīja, ka, ievērojot Lietuvas Ministru kabineta īpatnības, kurā katram nozares ministram ir politiski atbildīgs vietnieks, Lietuvai nebija šādas nepieciešamības.

Lietuvas prezidentūras ES Padomē laikā notiks vairāk nekā 1500 tikšanās Briselē un vairāk kā 200 – Viļņā, kur plānots uzņemt vairāk nekā 20 000 viesu. Lietuvas prezidentūras budžets ir 62 miljoni eiro, un tajā iesaistīti aptuveni 1500 darbinieki, deputātus informēja R.Degutis.

Fotogrāfijas no komisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157635369419263/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests