Galerija

Kā risināt autortiesību jautājumus mācību līdzekļu pavairošanas gadījumos? Kā darbam skolās piesaistīt jaunos pedagogus? Kā nodrošināt ilgtspējīgu zinātnes attīstību? Tie ir daži no jautājumiem, ar kuriem rudens sesijā strādās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Otrdien, 4.septembrī, komisijas deputāti tikās ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski, kā arī izglītības un zinātnes nozaru pārstāvjiem.

Ministrs informēja deputātus, ka valsts budžets nākamgad paredz sešu miljonu latu pieaugumu mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojumam, taču faktiskais atalgojuma apmērs būs zināms septembra vidū, kad tiks apkopoti dati par reālo skolēnu skaitu. Izglītības darbinieku arodbiedrību pārstāvji iebilda, ka pedagogu darba algas pamatlikmju celšanai nepieciešami vēl deviņi miljoni latu.

Sarunas laikā vairums klātesošo bija vienisprātis, ka princips „nauda seko skolēnam” ir novecojis un tas jāpilnveido. Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Ineta Tamane iebilda, ka šī modeļa maiņa iezīmētu jaunas problēmas atbalsta personāla, piemēram, psihologu atalgojuma noteikšanā. V.Dombrovskis akcentēja, ka pedagogu atalgojuma atšķirības dažādās pašvaldībās risināmas arī pašvaldību izlīdzināšanas fonda ietvaros, jo ministrija visām pašvaldībām piešķir vienādas mērķdotācijas neatkarīgi no to finansiālā stāvokļa. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vērsa uzmanību uz nepieciešamību pārskatīt skolotāju darba samaksas principus kopumā.

Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) vērsa uzmanību, ka internātskolām vēl joprojām ir kritiski zems finansējums, trūkst līdzekļu ne tikai telpu remontam un atbalsta personālam atalgojumam, bet arī mācību līdzekļiem. Savukārt Guntars Bilsēns (RP) pauda bažas par mācību kvalitāti skolās, kur vienam pedagogam ir liels skolēnu skaits, dažkārt pat pārsniedzot 30. Ministrs informēja, ka noris darbs pie izglītības pamatnostādnēm, aicinot klātesošos izteikt savus priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai.

Pārrunājot augstākās izglītības un zinātnes aktualitātes, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš uzsvēra ― kaut gan nākamajā gadā paredzēts palielināt finansējumu zinātnei un pētniecībai par diviem miljoniem latu, ņemot vērā pārejas periodu Eiropas Savienības struktūrfondos, paredzams zinātnes finansējuma kritums.

Tāpat zinātnes un pētniecības pārstāvji norādīja, ka nepieciešamas izmaiņas valsts pētniecības programmu finansējuma piešķiršanas kārtībā. Decembrī beidzas valsts finansējuma piešķiršana, bet jaunā konkursa rezultāti tiek apstiprināti nākamā gada pavasarī, zinātnieki trīs līdz piecus mēnešus paliek bez atalgojuma, situāciju ilustrēja Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Tālavs Jundzis.



Saeimas Preses dienests