VideoGalerija
Latvija var lepoties, ka no palīdzības saņēmējiem esam kļuvuši par donorvalsti, un lielā mērā tas noticis, pateicoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) attīstības programmai – tā bija pirmā starptautiskā institūcija, kas 1993.gadā uzsāka savas aktivitātes Latvijā. Tagad mēs esam gatavi dalīties savā reformu pieredzē ar citām valstīm. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, ceturtdien, 14.novembrī, Saeimas namā tiekoties ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu (Ban Ki-moon). Šī ir vēsturiska vizīte, jo B.Kimūns ir pirmais ANO ģenerālsekretārs, kurš apmeklē Latvijas parlamentu, piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Atsaucot atmiņā Latvijas ceļu uz pašreizējo vietu starptautiskajā sabiedrībā, S.Āboltiņa atgādināja, ka pirms 95 gadiem Latvija kļuva par neatkarīgu valsti un drīz pēc tam pievienojās Tautu Savienībai. „Pēc neatkarības atjaunošanas 1990.gadā mēs atjaunojām mūsu ceļu uz demokrātisku un suverēnu valsti, kurā vissvarīgākās ir individuālās brīvības. Apvienotajām Nācijām Latvija pievienojās 1991.gadā – tajā pašā dienā, kad Korejas Republika, un kopš tā laika cieši sadarbojas ar visām ANO dalībvalstīm,” B.Kimūnam sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
„Kā bijusī tieslietu ministre zinu, cik būtisku ieguldījumu ANO Attīstības programma deva mūsu tiesu sistēmas reformēšanā un tiesiskuma stiprināšanā. Ar ANO atbalstu mēs varējām uzsākt arī visaptverošas latviešu valodas apmācības, kas ir veicinājušas sabiedrības konsolidāciju,” atzina S.Āboltiņa. Viņa piebilda, ka patlaban Latvija ir akceptējusi vairāk nekā 50 cilvēktiesību aktus, tostarp pievienojusies galvenajiem līgumiem cilvēktiesību jomā. Arī Latvijas konstitūcijā ir iekļauta īpaša cilvēktiesību sadaļa.
„Tādējādi mums ir izdevies radīt tolerantu un iekļaujošu sabiedrību, kurā tiek garantētas visas cilvēktiesības. Šodien Latvija ir demokrātiska valsts ar stabilām demokrātiskām institūcijām, attīstītu tirgus ekonomiku un ir atbildīga starptautiskās sabiedrības sastāvdaļa,” ANO ģenerālsekretāram pauda Saeimas priekšsēdētāja.
„Mūsu priekšrocība ir tajā, ka esam Eiropas Savienības valsts un vienlaikus esam uzkrājuši būtisku reformu pieredzi tieslietu, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas jomā, kas ir ļoti nozīmīga Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm un mūsu partneriem Centrālāzijas reģionā. Latvija jau ir veiksmīgi ieviesusi attīstības projektus Gruzijā, Moldovā, Ukrainā un mūsu pūliņi ir devuši vērā ņemamu pienesumu demokrātijas, cilvēktiesību un labas pārvaldības attīstībai mūsu partnervalstīs,” sarunā uzsvēra Saeimas priekšsēdētaja.
Tikšanās laikā runāts arī par dzimumu līdztiesības jautājumiem, īpaši uzsverot sieviešu pārstāvniecības nozīmi parlamentos. B.Kimūns atzīmēja, ka S.Āboltiņa ir viena no 38 sievietēm - pasaules parlamentu spīkerēm. Puses parunāja arī Saeimas priekšsēdētājas dalību šonedēļ notikušajā Vispasaules sieviešu parlamentu priekšsēdētāju konferencē Ņujorkā.
S.Āboltiņa pauda pārliecību, ka būtisks priekšnosacījums, lai sievietes veiksmīgi būtu pārstāvētas politikā, ir radīt vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību, jo tas dod iespējas izvēlēties savu nākotni. Ne mazāk svarīga ir iespēja apvienot darba un ģimenes dzīvi, pauda Saeimas priekšsēdētāja.
„Patlaban esam viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, kā arī otra zaļākā valsts pasaulē, kas trešdaļu elektroenerģijas iegūst no atjaunojamajiem resursiem. Esam starp 12 attīstītākajām valstīm dzimumu līdztiesības jomā, un mums ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē,” S.Āboltiņa akcentēja mūsu valsts sasniegumus.
Puses pārrunāja arī globālo klimata izmaiņu ietekmi un nepieciešamību globālā līmenī attīstīt zaļo ekonomiku un veicināt atjaunojamo resursu izmantošanu enerģētikā.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/
Video no tikšanās pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=6aTss3dkPWY&feature=c4-overview&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ
Saeimas Preses dienests