VideoGalerija

Situācija Ukrainā un darbs pie grozījumiem vairākos likumos bija Saeimas Ārlietu komisijas uzmanības centrā aizvadītajā ziemas sesijā, uzsver komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

„Latvijas parlaments situācijai Ukrainā ļoti rūpīgi seko līdzi jau kopš Austrumu partnerības samita Viļņā. Parlamentā par to karstas diskusijas bija arī ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs, kas Latvijas parlamentā notika janvāra beigās. Esam strādājuši kopā ar kolēģiem no Eiropas lietu komisijas, un gan abas komisijas, gan Latvijas parlaments ir nācis klajā ar paziņojumiem par situāciju Ukrainā, nosodot Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā un uzsverot Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai,” uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Kā būtisku veikumu ziemas sesijā komisijas priekšsēdētājs min arī vairākus Ārlietu komisijas atbalstītos un Saeimā pieņemtos grozījumus likumos, tostarp Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, kas noteic, ka par diplomātu var būt Latvijas pilsonis, kuram nav citas valsts pilsonības. Tomēr izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams Latvijas valsts interesēs, pēc ārlietu ministra priekšlikuma Ministru kabinets varēs ļaut piešķirt diplomātisko rangu Latvijas pilsonim, kuram ir citas valsts pilsonība.

Aizvadītajā sesijā Ārlietu komisijas darba kārtībā bija arī vairāki augsta līmeņa pasākumi, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu Ārlietu un Eiropas lietu komisiju vadītāju tikšanās organizēšana, kas pēc O.Ē.Kalniņa ierosinājuma notika Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. „Tā bija iespēja iepazīties ar situāciju šajā Austrumu partnerības valstī un ar to iepazīstināt arī ziemeļu kaimiņus,” atzīmē komisijas priekšsēdētājs.
Tāpat ziemas sesijā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs kā NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītājs NATO PA pastāvīgās komitejas sēdē Rīgā uzņēma 28 NATO valstu parlamentu delegātus. „Arī šajā sēdē centrālais jautājums bija notikumi Ukrainā. Kopā ar pārējiem NATO valstu parlamentāriešiem vienojāmies no savām rindām izslēgt Krieviju,” norāda O.Ē.Kalniņš, atzīmējot, ka turpmāk lēmumu par sarunām ar Krievijas parlamenta deputātiem pieņems NATO PA birojs.

Ārlietu komisijas vadītājs kopā ar citiem Saeimas deputātiem aizvadītajā sesijā piedalījās Starpparlamentu konferencē par Kopējo ārējo un drošības politiku un Kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas Grieķijas prezidentūras ES Padomē ietvaros notika Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Tajā O.Ē.Kalniņš kopā ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Zandu Kalniņu-Lukaševicu uzsvēra, ka ES ir jāsniedz vienota un spēcīga atbilde Krievijas agresijai Ukrainā, kā arī jāstiprina Austrumu partnerības politika.


Videointervija ar O.Ē.Kalniņu: https://www.youtube.com/watch?v=cNJ0jGNCq3E&feature=youtu.be
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas 



Saeimas Preses dienests