Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa
Saeimas svinīgajā sēdē
par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 29. gadadienai
2019. gada 4.maija
Godātais Ministru prezidenta kungs!!
Godātie deputāti!
Godātie ministri!
Ekselences!
Mīļie tautieši!
4. maijs ir mūsu tautas atdzimšanas svētki. Mūsu valstsgribas svētki.
1990. gada 4. maija vēsturiskais balsojums atjaunoja Latvijas neatkarību. Un piecdesmit okupācijas gadiem tajā dienā pienāca gals.
Mūsu valstsgriba bija dzīva, un tā uzvarēja.
Šodien esam pulcējušies Saeimā līdzīgi kā pirms 29 gadiem, kad šeit bija sanākuši Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti. Varbūt sienas vēl glabā sevī atmiņas par milzīgo pacilātību, satraukumu un prieku, kas tobrīd valdīja šeit un aiz Saeimas sienām. Latvijā un visur pasaulē, kur dzīvoja latvieši.
Šajā zālē ir noticis ne viens vien valstij izšķirošs balsojums, taču Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšana ir svarīgākais notikums mūsu valsts jaunlaiku vēsturē.
Reizēm par šādiem izšķirošiem notikumiem savas tautas un valsts vēsturē runājam kā par neticamu veiksmi vai laimīgu sagadīšanos. Taču, kad uz tiem paskatāmies ar laika distanci, kļūst skaidri redzams, ka mūsu rīcība ir bijusi ļoti mērķtiecīga, un ļoti pragmatiski esam gājuši sev vēlamajā virzienā.
Nekas nav bijis nejaušība. Pamati, uz kuriem balstījušies visi mūsu izšķirošie lēmumi, ir skaidri un nesatricināmi!
Tie deva spēku pirms 29 gadiem. Tie iedvesmo arī tagad.
Latvijas valsts ir celta uz klints. Šo klinti veido tauta. To dara stipru vērtības, kas svarīgas mūsu tautai. Nacionālā apziņa, paaudžu garīgais mantojums un nelokāmā valstsgriba ir mūsu spēka avoti.
Mūsu klints ir arī mūsu darbaspējas un mērķtiecība.
Šodien mēs apzināmies, ka gan mūsu valsts dibināšana pirms 100 gadiem, gan neatkarības atjaunošana vienlaikus ir bijusi daudzu patriotisku cilvēku kopīgs, neatlaidīgs darbs. To cēla dzejnieki un rakstnieki, kas iedvesmoja; skolotāji un sabiedriskie darbinieki, kas mācīja un skaidroja; juristi, kas rakstīja dokumentus. Tauta, kas iemiesoja un nesa valstsgribu.
Šajā skaistajā svētku dienā, es saku paldies visiem, kam bija un ir dārga Latvijas valsts.
Paldies visiem Augstākās Padomes deputātiem, kas balsoja par neatkarības atjaunošanu pirms 29 gadiem! Visiem, kas rūpīgi strādāja, saliedēja, rīkoja un plānoja, lai šī diena pienāktu. Tautai, kas deputātus iedvesmoja un deva viņiem drosmi.
Arī Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā pirms 15 gadiem un dalība NATO ir bijis ilgstošs, pašaizliedzīgs darbs, kurā piedalījās simtiem un tūkstošiem mūsu līdzpilsoņu. Politiķi, diplomāti, ierēdņi, sabiedrība, mūsu valsts patrioti visās pasaules malās. Paldies!
Savu ģeopolitisko izvēli mēs izdarījām līdz ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Neesam to mainījuši un nemainīsim.
Paldies deputātiem, kas pirms pieciem gadiem balsoja par Satversmes preambulu, ieviešot mūsu konstitūcijā vairākas mūžības klauzulas. Tās vēl labāk sargā mūsu valsts pamatus un demokrātisku valsts iekārtu. Tas bija svarīgs solis Latvijas valstiskuma ilglaicības nostiprināšanā, kas tāpat tika rūpīgi gatavots. Vēl viens klintsakmens, uz kura varam balstīt savu nākotni.
Godātie klātesošie!
Visi kopā esam lēmuši, ka šis gads mūsu valstī ir Varoņu gads. Mēs godinām varonību un drosmi. Uzdrīkstēšanos un spēju upurēties. Ticību uzvarai un augstākai idejai.
Mēs godinām savus Bruņotos spēkus, jo šogad aprit 100 gadi, kopš dibināta Latvijas armija. Daudz dziļāk ieskatāmies Neatkarības kara notikumos, un aptveram, ar kādu pašaizliedzību un mērķtiecību tas tika izcīnīts.
Latvieši jau tolaik bija kā bites, kā mūsu karavīrus raksturojis tēlnieks Kristaps Gulbis. Bites pašas neuzbrūk, bet, ja tās aizskar, tās aizstāvas, cīnās un ir gatavas mirt par savu māju, saimi un brīvību. Tieši tā dzima vienota Latvijas armija pirms 100 gadiem.
Kopš neatkarības atjaunošanas savu drošību esam stiprinājuši soli pa solim. 1991. gada 23. augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts Likums par Latvijas Republikas Zemessardzi. Šodien tā ir skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa ar augstu profesionālo sagatavotību.
Mums ir moderni Nacionālie Bruņotie spēki, kas spējīgi stāties pretī jebkāda veida apdraudējumam. Latvijas armija šodien sniedz pienesumu starptautiskās drošības stiprināšanā un vienlaikus to stiprina sabiedrotie no citām NATO dalībvalstīm.
Mūsu bruņotajos spēkos varoņgars ir dzīvs. “Lai ko tas prasītu, mēs aizsargāsim savu valsti” – tāds ir mūsu karavīru solījums Latvijai. Un tas ir liels spēks!
Mēs, likumdevēji, pēdējos gados esam veikuši nepieciešamās izmaiņas likumos, lai Bruņotie spēki varētu nekavējoties aizsargāt valsti pret militāru agresiju – negaidot atsevišķu amatpersonu lēmumus. Esam pilnveidojuši tiesisko regulējumu, lai kara vai iebrukuma gadījumā aizsardzībā varētu iesaistīties ikviens, lai visi spētu reaģēt daudz elastīgāk.
Taču varonība pastāv arī miera laikā. Varonība iedvesmo. To apliecina cilvēki, kas izšķirīgos brīžos spēj pārkāpt pāri ikdienības robežām, pāri savas personīgās dzīves robežām. Kur sākas pašaizliedzība, sākas varonība.
Īpaši pieminēšu disidentus Gunāru Astru un Lidiju Doroņinu-Lasmani. Uz viņiem lūkojamies kā uz pašcieņas, godīguma un arī varonības mēru. Abi šie cilvēki ir kā spožas vertikāles, kurām gribas līdzināties. Tādas vertikāles palīdz labāk tikt skaidrībā arī par horizontu.
Paldies visiem, kas, neraugoties ne uz ko, padomju okupācijas gados palika uzticīgi neatkarības idejai! Kas palika nelokāmi un bezbailīgi savos uzskatos.
Šodien mēs lūkojamies uz Latvijas jaunās simtgades varoņiem. Apkopojam stāstus par jauniem cilvēkiem, kuri iedvesmo un aizrauj. Kuri pašaizliedzīgi un mērķtiecīgi strādā, lai Latviju padarītu labāku.
Godātie deputāti!
Mums ir spēcīgas vertikāles. Kāds ir mūsu horizonts? Ko mēs redzētu, ja pārlaistu skatienu savas valsts horizontam? Nākas atzīt – līdzās pilīm mēs ieraudzītu arī būdiņas. Kā vienu tā otru šajā ainavā ir par daudz.
Es runāju par nevienlīdzību mūsu sabiedrībā, kas šodien nopietni satrauc cilvēkus.
Par daudz nevienlīdzības mūsu valstī, kuras mērogi atļauj to pārvaldīt daudz labāk. Pārvaldīt tā, lai visi spētu justies laimīgi.
Vienlīdzīgas iespējas ir viens no galvenajiem principiem, kam jāvalda demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī. Tas attiecas uz sociālo aizsardzību, veselības aprūpi, izglītību, uz jebkuriem sabiedriskajiem labumiem.
Mums ļoti mērķtiecīgi jācenšas mazināt nabadzības riskus, un savs darbs tajā jāiegulda visām institūcijām! Ticu, ka mēs to spējam.
Mūsu līdzcilvēkiem nav jācieš tādēļ, ka viņi dzīvojuši padomju laikā vai strādājuši darbu, kurā nevarēja nopelnīt lielākas pensijas. Mūsu daudzbērnu ģimenēm nav jādzīvo trūcīgāk, ja tās gribējušas kuplāku bērnu skaitu. Speciālistiem, kas izvēlējušies darbu, sekojot savai sirdsbalsij, un kuru profesijas kalpo visai sabiedrībai, nav jājūtas nenovērtētiem nesamērīgi zemumums algu dēļ. Cilvēkiem ar invaliditāti jāsaņem lielāks sociālais nodrošinājums, jādod iespēja vairāk iekļauties sabiedrības dzīvē.
Mūsu lielajam politiskajam mērķim pašlaik jābūt – padarīt Latviju gan par turīgāku, gantaisnīgāku valsti. Mums jāspēj pielikt vairāk pūļu, lai cilvēkus padarītu pārticīgākus, nodrošinātu viņiem vienlīdzīgas iespējas, taisnīgumu. Mēs to varam!
Kolēģi!
Galvenais laimes avots cilvēkiem Latvijā ir ģimene, veselība un mīlestība. To liecina sabiedriskās domas pētījumi. Ģimene, veselība un mīlestība cilvēkus dara laimīgus.
Naudu par galveno laimes avotu neuzskata. Taču atliek paskatīties no otras puses, un mēs redzam, ka tieši naudas trūkums cilvēkus nomāc visvairāk. Nē, cilvēki nesapņo par pilīm. Viņi vienkārši nevēlas dzīvot būdiņās.
Ja esam spējuši neatlaidīgi strādāt, lai sasniegtu ļoti augstus valstiskus mērķus, tad mums jāspēj pārvarēt arī šībrīža lielo problēmu – nevienlīdzību. Tā traucē valstij sekmīgāk attīstīties. Tā kavē iespēju aktīvāk saukt mājās tautiešus no ekonomiskās emigrācijas. Tā vājina piederības sajūtu savai valstij. Tā cilvēkiem neļauj justies laimīgiem.
Un tas drupina mūsu spēku. Grauž mūsu klinti.
Dāmas un kungi!
Pa šiem gadiem kā nācija esam auguši un kļuvuši daudz nobriedušāki nekā pirms 29 vai 20 gadiem. Attīstoties gandrīz neticamā tempā, pa šiem gadiem esam auguši politiski, ekonomiski, tiesiski.
Pašlaik esam jauna pagrieziena priekšā. Brīdī, kad krustcelēs atrodas Eiropa. Tā mainās, un jau tuvākajā nākotnē Eiropa būs citāda.
Iemesli ir dažādi. Pasaule šodien dzīvo globālās paradigmas maiņas apstākļos. Tehnoloģiskās industrijas pamatos mainījušas informācijas apriti, komunikācijas kanālus, darba tirgu, visu mūsu dzīvi un uztveri.
Ir mainījušās cilvēku iespējas un arī gaidas. Bet politika ir kļuvusi sarežģīta, garlaicīga, attālināta.
Eiropas Savienības pārvaldība patiesi kļuvusi smagnēja un lēna. ES valstu iedzīvotāji dažādās jomās jūtas par daudz “regulēti”.
Dažkārt ir sajūta, ka Brisele kļuvusi par sava veida citadeli jeb cietoksni, kam nav viegli piekļūt un kas darbojas ne visai elastīgi. Taču Briselei būtu jābūt rosīgam centram, ko ar mums vieno nepārtraukta, dzīva saikne.
Daudzi ar bažām gaida Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas notiks 25. maijā, jo apzinās – parlamenta sastāvs būs krietni citādāks nekā līdz šim. Tāpat kā mūsu 13. Saeima ir atšķirīga no vairākām iepriekšējām. Tāpat kā mainījušies Igaunijas, Somijas un citu Eiropas valstu parlamenti pēdējās vēlēšanās.
Sabiedrības atbalsts vienotai Eiropai ir augstāks nekā jebkad pēdējos gados, un atbalsts eiro valūtai ir rekordaugsts. To liecina socioloģiskie dati.
Tieši Eiropā ir dzimusi demokrātija, tieši Eiropa pasaulei ir dāvājusi humānisma, vienlīdzības un solidaritātes idejas. Eiropa respektē savu tautu kultūru un tradīcijas, respektē nacionālo identitāti.
Eiropa ir spējusi palikt racionāla cauri gadsimtiem. Tikt galā ar pārbaudījumiem. Tieši tādēļ populismam šī vārda negatīvajā nozīmē nav nākotnes Eiropā.
Kopības sajūta un pamati, uz kuriem ir balstījusies un balstās Eiropas identitāte, ir spēcīgāka par laikmetu griežiem. To pierāda vēsture.
Arī Latvijas spēka avoti nāk no Eiropas. Mēs nepazaudējām eiropeisko identitāti 50 okupācijas gadu laikā. Tāpat kā Igaunija un Lietuva. Un nepazaudēsim.
Eiropas renesanse notiks. Eiropas gars ir spēcīgs un dzīvotspējīgs. Tieši ar šādu apziņu mums jādodas uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām pēc trijām nedēļām.
Balsosim par tiem, kas spēj saglabāt un stiprināt Eiropu. par tiem, kuriem Eiropa ir vērtība. Tā ir mūsu civilizācija, tā ir mūsu iespēja stiprināt savu nacionālo suverenitāti, vienlaikus stiprinot mūsu eiropeisko kopības sajūtu.
Godātie klātesošie!
Domājot par Latviju, mums ir laime un privilēģija balstīties uz spēcīgiem pamatiem. Vienlaikus mums jāturpina šos pamatus stiprināt un paplašināt.
Mums jāapzinās sava spēja mērķtiecīgi un daudz strādāt.
Saeimai un valdībai turpmākajos četros gados jāatrisina vairāki svarīgi uzdevumi.
Galvenie uzdevumi pašlaik ir nevienlīdzības mazināšana, valsts drošības stiprināšana, cīņa ar korupciju, finanšu sistēmas sakārtošana un atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Ar gandarījumu secinu, ka valdība, kas gan tapa ilgi un grūti, nekavējoties ir ķērusies pie stratēģiski viena no aktuālākajiem šībrīža uzdevumiem – sakārtot finanšu sistēmu.
Iepriecinoša ir valdības apņemšanās ne tikai īstenot starptautisko organizāciju ieteikumus Latvijai finanšu noziegumu apkarošanas jomā, bet iet tālāk un veidot vienu no labākajām finanšu sistēmām Eiropā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai atjaunotu uzticību mūsu finanšu sektoram.
Ļoti svarīgi arī tas, ka nopietni strādājam, lai attīstītu visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Esam valsts, kas godam pilda NATO dalībvalstu apņemšanos atvēlēt aizsardzībai 2% no IKP, un vēlamies šo ieguldījumu palielināt.
Izšķiroši svarīga Latvijas drošībai ir spēcīga transatlantiskā sadarbība. Strādājot kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu, mēs varam justies droši. Kopā ar Igauniju, Lietuvu un Poliju esam ierakstījuši jaunu lappusi NATO vēsturē, īstenojot NATO paplašināto klātbūtni mūsu valstīs. NATO kaujas grupā Latviju pašlaik palīdz sargāt deviņu valstu karavīri. Paldies, mūsu sabiedrotajiem!
Īpašu vērību jāvelta korupcijas apkarošanai un korupcijas risku mazināšanai.
Kad pērnā gada nogalē notika vairākas kratīšanas un aizturēšanas, cilvēki to sauca par KNAB Adventes kalendāru, kurš atklāj aizvien jaunus pārkāpumus. Esam liecinieki, ka liels pašvaldības uzņēmums, viens no lielākajiem darbadevējiem valstī, ir kļuvis par sava veida simbolu tam, cik daudz iespējami koruptīvu darījumu un nelikumību var būt vienā iestādē.
Es ceru ne tikai uz aktīvu KNAB un citu tiesībsargājošo iestāžu rīcību, bet ceru uz dienu, kad sabiedrībā valdīs skaidra pārliecība – korupcija tiek apkarota mērķtiecīgi. Agri vai vēlu savtīgums, alkatība, krāpšana tiks sodīta. Pateicoties KNAB un citu atbildīgo institūciju aktīvākai darbībai, šāda cerība arvien pieņemas spēkā.
Viens no svarīgākajiem mūsu, politiķu, solījumiem mūsu tautas nākotnei ir solījums veidot Latviju par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti. Ne velti ģimene cilvēkiem ir viens no galvenajiem laimes avotiem.
Kuplas un stipras ģimenes ir viens no mūsu valsts stiprajiem balstiem. Tādēļ mūsu veidotās politikas mērķis pamatuzdevums ir – lai cilvēki Latvijā justos laimīgi. Lai viņi jutos droši savā valstī. Lepni par savu valsti. Un vēlētos būt tās nākotne kopā ar saviem bērniem.
Vēlu valdībai un Saeimai spēt izpildīt visus svarīgos uzdevumus, ko kopīgi esam sev izvirzījuši.
Mīļie tautieši!
Vēsture un šodiena liecina, ka mūsu tautas spēks ir lielāks par mums pašiem. Mūsu valstsgriba ir spēcīgāka par svešām varām un iekarotājiem.
Latvijas valsts ir dzimusi un atdzimusi vissarežģītākajos apstākļos, taču mūs vienmēr ir balstījusi mīlestība pret Latviju, pret savu valodu, pret paaudžu mantojumu.
Tāpēc mums ir nākotne. Un to nodrošinās mūsu mērķtiecība un darba spējas. Mūsu valsts ir celta uz klints. Mēs paši esam šī klints.
Sveicu Latvijas valsts Neatkarības atjaunošanas dienā!
Saules mūžu Latvijai!
Dievs, svētī Latviju!