VideoGalerija

Pārmaiņu dinamika izglītības sistēmā tikai pieaugs, un tam ir būtiska ietekme uz dažādu izmaiņu adaptācijas procesu visā sabiedrībā. Izglītības sistēmas pārmaiņas ir būtiskas inovatīvai, ilgtspējīgai un labklājīgai valstij, piektdien, 17.janvārī, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, parlamentā atklājot pirmo no trim foruma “Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva” diskusijām.

Kā akcentēja A.Ašeradens, Latvijas izglītības sistēmas potenciālo kursu ietekmē būtiski pārmaiņu vēji, tostarp globalizācija un digitalizācija, kā arī pāreja uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Tāpat arī augstākās izglītības sistēmā pieaug sabiedrības pieprasījums pēc arvien konkurētspējīgākas, kvalitatīvākas un dinamiskākas izglītības.

“Ja līdz šim bieži valdīja uzskats, ka pietiek ar septiņpadsmit astoņpadsmit izglītības sistēmā pavadītiem gadiem, šobrīd notiekošās pārmaiņas vēsta, ka jābūt gataviem mācīties visu mūžu,” piebilda A.Ašeradens, norādot, ka daudzas valstis arvien vairāk uzmanības pievērš mūžizglītības sistēmai, lai nodrošinātu sabiedrības spēju pielāgoties jauniem izaicinājumiem.

Kā uzsvēra A.Ašeradens, šajā situācijā vēl jo būtiskāk ir rast vienotu atbildi uz jautājumu par to, kāds ir izglītības sistēmas mērķis un uz kurieni mēs virzāmies. Aktuāls ir jautājums par efektīvu skolu tīklu, un centralizēto eksāmenu un Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti uzrāda ļoti atšķirīgu sniegumu, rezultātiem lauku skolās ievērojami atpaliekot no tiem, ko uzrāda skolēni Rīgā un citu valsts lielāko pilsētu skolās.

Tāpat aktuāls jautājums par to, kā motivēt skolēnus izvēlēties apgūt mācību priekšmetus dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomā. Augstskolu absolventu skaits humanitārajās specialitātēs pārsniedz darba tirgus vajadzības, taču tai pašā laikā ir profesijas, kurās akūti trūkst profesionāļu, norādīja Izglītības komisijas priekšsēdētājs.

Būtiski diskutēt par šiem jautājumiem, lai tuvinātu priekšstatus par izglītības sistēmas mērķi, paturot prātā to, kā sabalansēt indivīda izvēlēs brīvību ar sabiedrības ilgtspējīgu attīstību, sacīja A.Ašeradens.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, atklājot diskusiju, uzsvēra, ka ministrija uzsākusi vairākus pasākumus, kas saistīti ar izglītības kvalitātes veicināšanu, tostarp atbalstu pedagogiem viņu kompetenču stiprināšanā. Tāpat ministre izcēla jautājumus par vecāku lomu izglītībā, pedagogu atalgojumu, izglītības kvalitātes monitoringu, kā arī akcentēja mūžizglītības nozīmību.

Piektdien Saeimā notiek foruma “Izglītības sistēmas mērķis: nākotnes perspektīva” pirmā no trim diskusijām, un tā veltīta jautājumiem par indivīda profesionālās attīstības izvēlēm un tās ietekmējošajiem aspektiem.

Diskusiju rīko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Izglītības, kultūras un zinātnes ministriju un Rīgas Tehnisko universitāti.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157712706498162
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests