Šajā pandēmijas laikā, kad visi jūtamies mazliet savādi un paguruši no tā, ka dzīve nenorit kā ierasts, tieši kultūras dzīves trūkumu cilvēki izjūt ļoti asi, un vēl asāk to izjūt cilvēki ar invaliditāti. Taču šis ir īstais laiks runāt par to, ko mēs varam uzlabot šajā ziņā. Neviens vairs nešaubās par to, ka cilvēki ar invaliditāti ir gaidīti jebkurā publiskā vietā un notikumā, tomēr joprojām aktuāls jautājums ir par praktisku piekļūstamību, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, pirmdien, 18.janvārī, atklājot diskusiju “Saeima cilvēkiem ar invaliditāti”.
I.Mūrniece uzsvēra, ka Latvija ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, nosakot, ka dalībvalstis apņemas nodrošināt un veicināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības bez jebkāda veida diskriminācijas, tai skaitā iespēju robežās censties nodrošināt arī tiesības uz kultūru.
“Lielākā daļa likumu, kas aizsargā šo cilvēku tiesības, ir pieņemta. Un mēs arī arvien biežāk koncertos, izrādēs, muzejos un citos pasākumos sastopam cilvēkus ratiņkrēslos. Mēs redzam subtitrus teātros, pacēlājus, uzbrauktuves. Taču viss nav tik vienkārši, un reālā situācija nebūt nav apmierinoša,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ne visās kultūras iestādēs ir iespēja iekļūt un ne katru kultūras pasākumu var ērti vērot, īpaši vēl kopā ar pavadošo personu.
I.Mūrniece akcentēja, ka šīsdienas diskusijas uzmanības centrā ir kultūras pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti, viņu iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, saņemt to, ko saucam par “garīgo maizi” – baudīt mākslu, sekot līdzi kultūras dzīvei un tajā arī piedalīties. Saeimas priekšsēdētāja pauda cerību, ka šī saruna dos jaunas idejas, kā arvien labāk praktiski īstenot iekļaujošo politiku.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride uzsvēra, ka kultūra ir cilvēka socializācijas telpa, kurā top tās saturs un norit mijiedarbības process starp iedzīvotājiem. “Lai varētu notikt šī mijiedarbība, būtiski ir nodrošināt pieejamību kultūras telpai. Uzlabojot pieejamību, mēs sekmējam ātrāku cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā,” sacīja A.Skride.
Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka pieejamības jautājums tiek risināts gan Eiropas Savienības, gan valsts un katras pašvaldības līmenī, tomēr joprojām personas ar invaliditāti sastopas ar vides pieejamības jautājumiem gan savās dzīvesvietās, gan arī publiskajā telpā. “Pieejamībai ir jābūt ne vien formālai “uz papīra”, bet skaidri redzamai arī reālajā dzīvē,” sacīja A.Skride, uzsverot, ka tai jābūt arī ērtai, drošai un funkcionālai.
Gan Saeimas priekšsēdētāja, gan Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs pateicās Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijai “SUSTENTO” un tās valdes priekšsēdētājai Guntai Ančai par ieguldījumu sadarbībā ar parlamentu.
Pasākumu rīko Saeimas Sociālo un darba lietu komisija un organizācija “SUSTENTO”. Latvijas parlaments diskusiju “Saeima cilvēkiem ar invaliditāti” regulāri rīko jau kopš 2010.gada.
Saeimas Preses dienests