VideoGalerija

“Pirms 30 gadiem sava valsts bija mūsu mērķis, sapnis un nākotne. Šodien nekas nav mainījies. Valsts ir lielākā bagātība, kas mums ikvienam pieder. Viss, ko mēs darām savas valsts labā, ir mūsu bērnu un mūsu tautas nākotnes labā. Nekad to neaizmirsīsim. Darīsim visu, lai to stiprinātu, tas viss ir mūsu rokās,” pirmdien, 23.augustā, Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītās konferences “Sapnis un piepildījums. Brīvība un neatkarība” atklāšanā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

“Sapnis – brīvība un neatkarība. Sapņa piepildījums – izraušanās no padomju okupācijas važām, atjaunots valstiskums. Tajā tālajā un reizē tuvajā laikā pirms 30 un vairāk gadiem tas bija svarīgākais – mums bija sapnis un sapnis radīja varoņus, kas spēja to piepildīt,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka ikviens, kurš loloja sapni par brīvu Latviju, tolaik bija varonis.

Augstākā padome toreiz izdarīja savu svarīgāko darbu - ļoti sarežģītā situācijā pieņēma konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, lai pilnībā un līdz galam pabeigtu tos soļus, kas tiesiski bija nepieciešami, lai piepildītu tautas sapni – atjaunotu savu valsti, sacīja I.Mūrniece, paužot pateicību Augstākās padomes deputātiem par balsojumu 1990.gada 4.maijā un 1991.gada 21.augustā. “Jūs uz visiem laikiem esat mūsu valstiskuma atjaunotāji, stāvot cieši blakus mūsu valsts dibinātājiem,” pauda I.Mūrniece, akcentējot, ka 21.augusts mums pašiem un visai pasaulei darīja zināmu – Latvijas Republika gan de iure, gan de facto ir atgriezusies uz pasaules kartes.

Kopš tā brīža mēs Latvijā varējām sākt no jauna iedzīvināt visas tās valstiskuma formas un struktūras, kas nepieciešamas, lai Latvijas tauta realizētu savu varu, savu gribu un savu tālāko attīstību, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka tas nebija un joprojām nav viegls darbs.

“Kad pirms 30 gadiem mēs paši atjaunojām valsti un pārņēmām valsts varu, no vienas puses mūsu vēsturiskajā atmiņā bija saglabājusies viennozīmīgi pozitīva valstiskuma pieredze kopš 1918.gada 18.novembra. No otras puses – garie padomju okupācijas gadi bija dziļi iedēstījuši vislielāko skepsi un neticību pret valsts institūcijām un visu tā saucamo oficiālo,” pauda I.Mūrniece, uzsverot, ka arī šodien joprojām ir vietā jautāt, cik prasmīgi mums pašiem ikdienas dzīvē izdodas iemiesot un pārstāvēt savu valsti Saeimā, valdībā, pašvaldībās, dažādās citās valsts struktūrās. Saeimas priekšsēdētāja rosināja konferencē meklēt atbildes uz jautājumiem, kā varam pilnveidot savu valsti, kā to padarīt tuvāku ikvienam un kā vairot līdzdalību svarīgu lēmumu pieņemšanā.

4.maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka uzsvēra, ka, atceroties to dienu, kad pirms 30 gadiem Latvijas Republikas Augstākā padome nobalsoja par konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu, vēl ar vien domās jaucas dažādas izjūtas – neziņa, apjukums, bet pāri visam – drosme. Mēs bijām vēstures izredzētie, nenodevām savu tautu un izrādījām apņēmību balsot par Latvijas neatkarību, sacīja V.Čebotarenoka.

Tāpat V.Čebotarenoka akcentēja, ka ir pienācis pēdējais brīdis sākt Latvijas Tautas frontes dokumentu izpēti, kā arī Augstākās padomes trīs darba gados paveiktā darba izpēti. Šodienas konference ir sākums nopietnam Augstākās padomes darba izvērtējumam, lai nebūtībā neizplēnētu tās smagais ikdienas darbs gan jaunu valsts institūciju veidošanā, gan likumdošanas pārveidošanā atbilstoši atdzimušajai Latvijai, sacīja 4.maija deklarācijas kluba prezidente.

Konference “Sapnis un piepildījums. Brīvība un neatkarība” norisinās 23. un 24.augustā. Tā pulcē Augstākās padomes deputātus, augstākās valsts amatpersonas, Latvijas Tautas frontes pārstāvjus, konstitucionālo tiesību ekspertus, vēsturniekus, toreizējos diplomātus un ārvalstu politiskos līderus, lai atskatītos uz Latvijas neatkarības atgūšanas laiku. Konferenci organizē Saeima, Ārlietu ministrija, 4.maija Deklarācijas klubs un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157719772331765/with/51396775851/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests