Galerija

Mēs vēlamies stiprināt ciešu pierobežu sadarbību ar Baltijas kaimiņvalstīm. Atsakoties no krievu valodas Latvijas skolās, otras svešvalodas vietu pierobežas reģionos valsts ziemeļos nākotnē varētu ieņemt igauņu valoda. Savukārt Igaunijā mācītos latviešu valodu. Tas stiprinātu mūsu nacionālās valodas iepretim citām svešvalodām un risinātu arī svešvalodu skolotāju trūkumu. To pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa otrdien, 3.oktobrī, oficiālā vizītē apmeklējot Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.

Tallinā D.Mieriņa viesojās Igaunijas parlamentā un tikās ar tā priekšsēdētāju Lauri Husaru (Lauri Hussar). Tāpat Saeimas priekšsēdētāja aizvadīja divpusējās tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu (Alar Karis) un Igaunijas Ministru prezidenti Kaju Kallasu (Kaja Kallas). Darba kārtībā – abu valstu divpusējās attiecības un ekonomiskā sadarbība, reģionālās mobilitātes un enerģētikas savienojamības projekti, sadarbība drošības jomā un nelokāms atbalsts Ukrainai.

Labās kaimiņattiecībās un apvienojot spēkus, mēs kopā varam sasniegt vairāk. Mums ir vienots skatījums par kopā darāmajiem darbiem gan Baltijas reģiona izaugsmei, gan plašākā ārpolitiskā mērogā – to jūtam ikdienā visos sadarbības līmeņos, Igaunijas kolēģiem sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Mobilitāte ir vitāli svarīga reģionālai attīstībai, piemēram, veicinot dzelzceļa satiksmes izveidi starp Rīgu un Tartu. Savukārt mūsu lielais kopprojekts “Rail Baltica” ir svarīgs ne vien ekonomiski, bet arī no militārās mobilitātes viedokļa. Vienlīdz būtiski, lai nākotnē Tallina nebūtu šī dzelzceļa galastacija, bet tiktu izbūvēts savienojums uz ziemeļiem, kas mūs savienotu ar NATO partneriem Skandināvijā, atzina D.Mieriņa.

Pārrunājot militāro sadarbību, Igaunijas parlamenta spīkers L.Husars augstu vērtēja Latvijas un Igaunijas paveikto aizsardzības jomā, veicot kopīgus militāros iepirkumus un veidojot kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu.

D.Mieriņa uzsvēra – nav šaubu, ka Baltijas valstis vieno izpratne, ka atbalsts Ukrainai ir izšķiroši svarīgs un Ukrainas uzvara jāpanāk pēc iespējas ātrāk. Mūsu atbalsts Ukrainai ir nemainīgi mērķtiecīgs. Mums ir jāturpina līderība, pārliecinot citas valstis, ka atbalsts nedrīkst atslābt.  

Puses bija vienisprātis, ka prioritāte ir efektīva sankciju īstenošana pret Krieviju. Mums ir jāstrādā kopā un jāpiesaista arī Eiropas Savienības resursi, lai novērstu sankciju apiešanu caur trešajām valstīm. Latvija iestājas pret iespēju atjaunot Krievijas sportistiem piedalīties starptautiskās sacensībās arī zem neitrāla karoga, jo tā būtu sankciju apiešana. Mums ir kopā jāstrādā, lai mainītu atsevišķu rietumvalstu domāšanu šajā jautājumā, atzina D.Mieriņa. 

Latvija un Igaunija ir ieinteresētas nojaukt digitālās robežas, lai vienas valsts sniegtie pakalpojumi būtu pieejami arī kaimiņos. Viens no piemēriem, kas sniegs ērtības abu valstu iedzīvotājiem, būs iespēja medikamentus ar vienā valstī izrakstītu e–recepti saņemt otrā valstī. Plānots, ka šis risinājums sāks darboties jau nākamā gada februārī.   

Šī ir pirmā Saeimas priekšsēdētājas ārvalstu vizīte pēc stāšanās amatā, un piektdien, 6.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja vizītē apmeklēs Lietuvu.

Saeimas Preses dienests