Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 21.novembrī, izskatīšanai Saeimā lēma virzīt likuma projektu, ar kuru iecerēts nodrošināt Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Kā atzīmē likuma projekta autori, Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē, un Lestene bija šo kauju centrā. Pie Lestenes luterāņu baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu.
Ar likuma projektu iecerēts noteikt piemiņas vietas kultūrvēsturisko vērtību, aizsargājamā kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, juridisko piederību, uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību. Tāpat plānots noteikt izmantošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanas kārtību, tostarp paredzot, ka valsts varēs piedalīties pieminekļa atjaunošanas un attīstības finansēšanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem būs paredzēti finanšu līdzekļi.
Plānots, ka ar likuma projektu valsts līmenī tiks saglabāta latviešu karavīru piemiņa un izveidota pastāvīga ekspozīcija par karavīru, pretošanās kustības dalībnieku un iedzīvotāju vēsturi Kurzemē Otrā pasaules karā un pēc tā, veicinot vienotu Latvijas vēstures izpratni.
Komisija sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja arī likumprojektu, ar kuru iecerēts Rīgas pašvaldības nekustamos īpašumus Maskavas ielā 14A, Turgeņeva ielā 2 un 2A bez atlīdzības nodot īpašumā biedrībai “Šamir”. Biedrība šajā teritorijā ir izveidojusi Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju.
Pašlaik spēkā ir 2020.gada 27.novembrī noslēgtais Rīgas domes un biedrības “Šamir” līgums par nekustamā īpašuma nodošanu bezatlīdzības lietošanā, taču muzeja tālākā attīstība ir apgrūtināta. Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam personas mantu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai var nodot uz laiku ne ilgāku par 10 gadiem. Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja rekonstrukcija prasa ievērojamus ieguldījumus, piesaistot investīcijas, starptautiskus ziedojumus, bet tos nevar veikt, ja nekustamā īpašuma atrašanās bezatlīdzības lietošanā ir terminēta, pauž likumprojekta autori, pamatojot likuma nepieciešamību.
Plānots, ka, biedrībai nododot nekustamos īpašumus ar likumu, tiks nodrošināta Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja darbība un tā ilgtspējīga attīstība.
Lai likumu projekti stātos spēkā, par tiem vēl trīs lasījumos jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests