Lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, Saeima ceturtdien 23.novembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu.
Tas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.).
Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu.
Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš skaidroja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji. Tāpat Ministru kabinets noteiks, kas ir iekļaujams mājsaimniecības kopējos izdevumos par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību.
Datus par mājsaimniecības adresi, kurai piemērojams atbalsts, saņems pakalpojuma sniedzējs, apsaimniekotājs vai pašvaldība. Atbalsts tiks ietverts rēķinā automātiski par centralizēto siltumapgādi, apkures vajadzībām patērēto dabasgāzi un elektroenerģijas pirmajām 100 kilovatstundām, kas netiek izmantotas apkures vajadzībām. Savukārt, ja apkures vajadzībām tiek izmantots decentralizētais kurināmais un elektroenerģija, mājsaimniecībai ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā. Pašvaldībām kompensēs administratīvās izmaksas par šo iesniegumu izskatīšanu.
Atbalstu varēs saņemt iedzīvotāji, kuriem ir deklarētā vai reģistrētā adrese Latvijā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un norādīta kontaktadrese.
Ja persona nevēlēsies pretendēt atbalsta saņemšanai, tā varēs atteikties no savu datu apstrādes, paredz likums.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests