Galerija
Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 24.janvārī, kopsēdē tikās ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Karlu Pētersu (Carl Peeters), lai pārrunātu Beļģijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē prioritātes.
K.Pēterss uzsvēra, ka Beļģija prezidentūras laikā pievērsīsies tiesiskuma, demokrātijas un vienotības aizsardzībai, konkurētspējas stiprināšanai, kā arī zaļas un taisnīgas pārkārtošanās īstenošanai. Tāpat prezidentūras laika prioritātes ir sociālās un veselības programmas stiprināšana, iedzīvotāju un robežu aizsardzība un globālas Eiropas veicināšana.
“Eiropa atrodas krustcelēs. Beļģijas prezidentūrai nāksies pieņemt daudzus būtiskus, stratēģiskus lēmumus labākai Eiropas nākotnei,” pauda vēstnieks. K.Pēterss norādīja, ka šai prezidentūrai būs jākļūst par godīgu šķīrējtiesnesi. Vēstnieks pauda, ka būtisks prezidentūras uzdevums ir noslēgt 2019.-2024.gada likumdošanas ciklu un sagatavot darba kārtību jaunajam Eiropas Parlamenta sasaukumam. Svarīgs jautājums ir arī ES paplašināšanās un ar to saistītie izaicinājumi.
Izaicinājumus prezidentūrai rada gan Krievijas karš Ukrainā, gan konflikti Tuvajos Austrumos, gan dažādi hibrīddraudi un dezinformācija. Tāpat būs jāsaskaras ar enerģētiskās krīzes un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem. Aizsargāt, stiprināt un sagatavot – gan vērtības, gan cilvēkus, gan robežas – tie ir Beļģijas prezidentūras atslēgvārdi.
Tāpat Beļģijas prezidentūras darba kārtībā būs ES aizsardzības spēju un militārās mobilitātes stiprināšana. Prezidentūra pievērsīsies arī stratēģiskās partnerības veicināšanai ar citiem reģioniem, tostarp turpinot darbu ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, K.Pēterss norādīja, ka Beļģijas prezidentūra strādās, lai nodrošinātu ilgtermiņa finansiālu atbalstu Ukrainai un tās atjaunošanai.
“Prezidentūras laikā nepieciešams rast risinājumu Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanai Ukrainas atjaunotnei,” uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Tāpat R.Kols aicināja prezidentūru mudināt ES dalībvalstis pārskatīt ar Krieviju noslēgtos līgumus, lai lemtu par to apturēšanu, kā to jau ir izdarījusi Latvija.
R.Kols un vēstnieks izteica gandarījumu par Turcijas atbalstu Zviedrijas dalībai NATO, paužot cerību arī drīzam pozitīvam Ungārijas lēmumam.
Beļģija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē no šā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam. Šī būs 13.Beļģijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Tā ir noslēdzošā prezidentūra šī Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā. Iepriekš ES prezidentvalsts bija Spānija.
Eiropas Padomes prezidējošās valsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Prezidējošā valsts organizē un vada visu līmeņu ES Padomes sanāksmes, nodrošina ES darba nepārtrauktību. Tāpat prezidējošās valsts statuss sniedz iespēju ietekmēt ES darba kārtību, izvirzot savas prioritātes.
Saeimas Preses dienests