Galerija

Situācija ar seksuāli reproduktīvo izglītību Latvijā ir kritiska, un šīs bezdarbības sekas ir redzamas datos un pētījumos, norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Viņa uzsver, ka šodienas sēdē vairākkārt izskanēja secinājums, ka mācību saturs skolās šajos jautājumos ir sadrumstalots, risinājumi jārod ātri, tāpēc aicina Valsts izglītības satura centru atskaitīties komisijai jau pēc mēneša. Komisijas deputāti trešdien, 14.februārī, sprieda par seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību atbilstoši bērnu vecumam.

“Zināšanas atbilstoši vecumam būtiski pasargā bērnus no nevēlamām situācijām. Patlaban dati ir satraucoši,” atsaucoties uz pētījumiem un secinājumiem šodienas sēdē, uzsver L.Rasima. 2021.gadā Latvijā 443 bērni piedzima meitenēm vecumā no 10 līdz 19 gadiem, turklāt četras jaunās māmiņas bija 10-14 gadus vecas. Savukārt 2022.gadā veikts 31 aborts 15-17 gadus vecām meitenēm un vēl seši aborti veikti meitenēm līdz 14 gadu vecumam. Pēc Valsts policijas datiem vairāk nekā puse noziegumos cietušo bērnu ir cietuši tieši no dzimumnoziegumiem – 2022.gadā no izvarošanas cietuši 60 bērni.

Veselības ministrija deputātiem atzina, ka zināšanu trūkums ir satraucošs visās vecuma grupās, tāpēc sāktas sarunas ar Izglītības ministriju un Valsts izglītības satura centru, lai būtiski varētu uzlabot mācību saturu skolās. Savukārt Valsts izglītības satura centra pārstāvji sacīja, ka decembrī ir izveidota darba grupa, lai saprastu, cik ātri iespējams uzlabot mācību saturu.

Kopumā ar seksuālām darbībām vai komentāriem līdz 16 gadu vecumam saskārušies 56 procenti bērnu, deputātus informēja centra “Dardedze” pārstāve par 2022.gadā veikto 18–25 gadus vecu jauniešu aptauju par attiecībām ģimenē un pieredzi saistībā ar kaitējošu seksuālu uzvedību bērnu vidū. Turklāt 28 procenti jauniešu atzina, ka redzējuši pornogrāfiju līdz 10 gadu vecumam. Centra pārstāve arī atzina, ka būtu svarīgi izveidot skaidras vadlīnijas, kurā vecumposmā un kuras tēmas bērniem būtu pasniedzamas, kā arī atbilstoši sagatavot speciālistus.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne norādīja, ka jaunākie pētījumi liecina, ka arvien mazāk vecāku runā ar saviem bērniem par reproduktīvo veselību, dzimumatšķirībām un seksuālo uzvedību. Visbiežāk šos jautājumus ar saviem bērniem pārrunā vecāki, kuriem ir augstākā izglītība. Turklāt vairāk nekā 30 procenti cilvēku pērn atzinuši, ka veselības mācību skolā nemācīja vai tās saturs seksuālās un reproduktīvās veselības tēmās ir bijis nepietiekams.

Pēc mēneša pie šī temata atkal atgriezīsimies un vērtēsim atbildīgo iestāžu risinājumus, informē L.Rasima.

Sēdes foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720314774165/
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests