Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica trešdien, 6.martā, Francijas galvaspilsētā Parīzē ievēlēta par Eiropas Padomes dalībvalstu pienākumu un saistību izpildes komitejas (Monitoringa komitejas) prezidenti. Zanda Kalniņa-Lukaševica ir pirmā Latvijas pārstāve, kam uzticēta Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komitejas vadība.
“Tā ir ļoti liela atbildība uzņemties Monitoringa komitejas vadību uz turpmākajiem diviem gadiem. Komitejai ir īpaša loma demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma sardzē Eiropas Padomes dalībvalstīs. Pateicos kolēģiem par man sniegto uzticību,” pauž Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Komiteja ir atbildīga par to, lai novērtētu to saistību izpildi, ko dalībvalstis un to iestādes uzņēmušās saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtiem, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un citām organizācijā noslēgtajām konvencijām, kuru puses tās ir. Dalībvalstīm ir pienākums pilnībā sadarboties ar Monitoringa komiteju šī darba uzdevuma ietvaros.
Šī prakse izveidota, lai palīdzētu Eiropas Padomes dalībvalstīm pildīt apņemšanos ievērot augstākos demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma standartus. Monitoringa komiteja vērtē, vai dalībvalstī tiek nodrošinātas brīvas un godīgas vēlēšanas, kā arī tiesiskos regulējumus, kas paredz vienlīdzību likuma priekšā un tiesu pieejamību. Komiteja arī sekmē visa veida diskriminācijas apkarošanu un dalībvalstu savstarpējo sadarbību.
Ja dalībvalstis nenodrošina augstāko demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma standartu ievērošanu, balstoties uz Monitoringa komitejas sagatavotajiem ziņojumiem, iespējama vairāku veidu rīcība no Asamblejas puses. Būtisku pārkāpumu gadījumā Monitoringa komiteja var sagatavot ieteikumus, piemērot ierobežojumus dalībvalsts delegācijas darbam Parlamentārajā asamblejā, vai smagākos gadījumos – rosināt apturēt valsts dalību Eiropas Padomē. Asamblejas vērtējums ietekmē dalībvalstu uzticamību un reputāciju plašākā kontekstā.
Z.Kalniņa-Lukaševica līdz 7. martam Parīzē, Francijā, piedalās Asamblejas Politisko lietu komitejas, Monitoringa komitejas, Biroja un Pastāvīgās komitejas darbā. Eiropas Padomē ir 46 dalībvalstis un sešas novērotājvalstis. Asamblejā valstis pārstāv nacionālo parlamentu deputāti.
Papildu informācija:
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas uzraudzības jeb monitoringa procedūra darbojas četros veidos. Pilna uzraudzības procedūra ietver regulāras divu apstiprināto ziņotāju, kuri uztur pastāvīgu dialogu ar attiecīgās dalībvalsts iestādēm, vizītes, kā arī pēc nepieciešamības debates Asamblejas plenārsēdēs. Tādējādi tiek nodrošināts, ka valsts progress un problēmas tiek godīgi novērtētas. Pašlaik tas attiecas uz vienpadsmit valstīm (Albāniju, Armēniju, Azerbaidžānu, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Ungāriju, Moldovas Republiku, Poliju, Serbiju, Turciju un Ukrainu).
Valstis, kuras ir panākušas progresu, var pāriet uz pēcuzraudzības dialogu, kas ir mazāk intensīva procedūra un ietver ierobežotu skaitu atlikušo jautājumu. Pašlaik tas attiecas uz trim valstīm (Bulgāriju, Melnkalni un Ziemeļmaķedoniju).
Tāpat arī Monitoringa komiteja sagatavo regulārus periodiskus pārskatus par visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras nav pakļautas pilnīgai uzraudzības procedūrai vai nav iesaistītas pēcuzraudzības dialogā. Par šo ziņojumu secību un biežumu lemj Monitoringa komiteja. Komiteja pašlaik gatavo periodiskos ziņojumus par Grieķiju, Nīderlandi, Spāniju un Zviedriju.
Visbeidzot, Monitoringa komiteja var sagatavot ziņojumu par demokrātisko institūciju darbību jebkurā dalībvalstī, ja to prasa īpaši notikumi.
Monitoringa komiteju 1997.gadā izveidoja Parlamentārā asambleja, un komitejā strādā 93 parlamentārieši, kurus izvirza politiskās grupas. Monitoringa komitejas sēdes notiek sešas līdz astoņas reizes gadā Asamblejas plenārsēžu ietvaros Strasbūrā, starpsesiju laikā Eiropas Padomes mītnē Parīzē vai kādā no dalībvalstīm.
Latvija pievienojās Eiropas Padomei 1995.gadā. Monitoringa process par Latviju tika uzsākts 1997.gadā. Savukārt pēdējais pēcuzraudzības dialoga ziņojums par Latviju tika sagatavots 2005.gada nogalē, un pēcuzraudzības process tika noslēgts 2006.gada janvārī.
Saeimas Preses dienests