Saeima trešdien, 16.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma projektu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu ugunsgrēkos bojā gājušo un cietušo skaitu, kā arī ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā. 

Likumprojekts kopumā paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomu. 

Jaunajā likumā paredzēts uzdevums pašvaldībām nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, iepriekš skaidrojuši VUGD pārstāvji. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus. 

Tāpat top vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, informēja VUGD pārstāvji. Platformas ieviešana ļaus digitalizēt ugunsdrošības uzraudzības procesus, tādējādi padarot ugunsdrošības jomu efektīvāku. Piemēram, ar platformas palīdzību tiks nodrošināta ugunsdrošības uzraudzība tieši tajos objektos, kuros ir augstāks ugunsdrošības riska līmenis, kā arī tiks veicināta objektu īpašnieku izpratne par atbildību ugunsdrošības prasību izpildē. Plānots, ka platforma sāks darboties 2026.gada vidū. 

Lai gan līdzšinējais likums jau nosaka, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs tā īpašnieks, VUGD amatpersonas jau gadiem saskaras ar situāciju, ka ugunsdrošības prasības tiek izpildītas tikai pēc veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm. Platformas un likumprojekta mērķis ir veicināt izpratni par paša objekta atbildību ugunsdrošības prasību izpildē, norādījuši VUGD pārstāvji. 

Jaunais likums paredz tikai trīs administratīvo pārkāpumu veidus – par ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā tiek negatīvi ietekmēta evakuācija un izcēlies ugunsgrēks, kā arī par kūlas dedzināšanu.  

Likumprojekts precizē prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, apkures ierīču tīrīšana un tehniskā stāvokļa novērtēšana, ugunsdrošības instruktāžas un elektropretestības mērījumu veikšana, lai sekmētu, ka tie sniedz kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem un objektos. 

Tāpat likumprojekts nosaka visus ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un organizācijas – VUGD, Valsts meža dienests, pašvaldības ugunsdzēsības un citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas. Attiecībā uz meža objektiem, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, paredzēts, ka valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas. 

Noteikt kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī noteikt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību paredzēts deleģēt Ministru kabinetam. 

Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Saeimas Prerses dienests