Ceturtdien, 10.jūlijā, Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Aldis Kušķis un priekšsēdētāja biedre Inese Vaidere tikās ar Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegāciju.
Tikšanās laikā tika runāts par Eiropas Savienības nākotni, apspriesti ar ES Konventu saistīti jautājumi, kā arī gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, kas paredzēts šā gada 20.septembrī.
I.Vaidere, runājot par Latvijas un Itālijas attiecībām, tās raksturoja kā ļoti labas un uzsvēra šī laika un sarunas nozīmību periodā, kad ir sākusies Itālijas prezidentūra ES. Viņa augstu novērtēja ES Konventa darbu un atzina, ka sagatavotie priekšlikumi ES reformai ir labs pamats tālākai pilnveidošanai starpvaldību konferencē. I.Vaidere arī uzsvēra, ka ir pārliecināta par referenduma par Latvijas dalību ES sekmīgu iznākumu un to, ka mūsu valsts kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti, kas ir ne tikai ņēmēja, bet arī devēja, īpaši caur savu seno kultūru un vēsturisko pieredzi ES un Krievijas attiecību ietvaros.
Itālijas delegācijas pārstāvji pastāstīja par parlamenta Eiropas Savienības komisiju nozīmi un uzdevumiem, kā galveno uzsverot pārraudzības funkciju, lai ES likumdošana būtu saskaņota ar Itālijas likumiem. Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas prezidents Mario Greko uzsvēra, ka Latvija ir bijusi un būs Eiropas valsts.
Sarunas gaitā tika apspriesta arī Latvijas nostāja jautājumā par pilsoniskas Eiropas izveidi, ņemot vērā situāciju ar nepilsoņiem mūsu valstī. I.Vaidere uzsvēra, ka Latvijā darbojas liberāls pilsonības iegūšanas likums un ceturtā daļa Latvijas pilsoņu ir citu tautību pārstāvji. Viņa sacīja, ka atbalsta pilsoniskas Eiropas ideju, bet ceļš uz to ved caur mīlestību uz savu valsti.
Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Eiropas Savienībai ir jābūt tautu Eiropai un jābalstās uz demokrātijas principiem.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju lietu komisijas delegāciju.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāta Latvijas likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības likumdošanu vides jautājumos.
Sarunas sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs I.Emsis iepazīstināja viesus ar komisijas darbu un tās kompetencē esošajām sfērām. Savukārt Eiropas Parlamenta komisijas delegācija informēja, ka tās interešu lokā ir jautājumi, kas skar atkritumu savākšanas un pārstrādes jomu, ķīmisko vielu reģistrāciju, stratēģisko vides novērtēšanu, kā arī jūras drošību un degvielas kvalitāti. Delegācijas vadītāja Karolīna Džeksone uzvēra, ka ir svarīgi iegūt informāciju par jauno ES likumdošanas iniciatīvu iespējamo ietekmi uz jaunajām dalībvalstīm, jo to ieviešana saistīta arī ar būtiskiem finansiālajiem resursiem.
I.Emsis pastāstīja, ka lielākā daļa no pēdējos gados paveiktā Latvijas likumdošanā saistās ar ES normu ieviešanu un nacionālo likumu pieskaņošanu tai. Normatīvo aktu sagatavošanas darbs galvenokārt notiek ministrijās, tomēr saņemtajos likumprojektos Saeimas Tautsaimniecības komisija veic būtiskus labojumus, lai tie pilnība iekļautos kopējā likumdošanas struktūrā un atbilstu ES normām. Kā būtiskāko vides aizsardzības jomā paveikto I.Emsis minēja Iepakojuma likuma, likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", Ķīmisko vielu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšanu. "Lielākās problēmas Latvijai rada ES likumdošanas stratēģiskās, taktiskās un praktiskās iedzīvināšanas gaita, kā arī administratīvās kapacitātes nepietiekamība," sacīja Tautsaimniecības komisijas vadītājs. Viņš uzsvēra, ka līdztekus savam tiešajam darbam ministrijas daudz darbojas savu darbinieku izglītošanā, tomēr salīdzinoši nelielā atalgojuma dēļ, kuru saņem valsts sektorā strādājošie, labākie no tiem aiziet uz privātstruktūrām vai aizplūst uz ārzemēm, tostarp arī uz ES institūcijām.
Pārrunājot jautājumus, kas skar atkritumu apsaimniekošanas jomu, I.Emsis norādīja, ka Latvijā tiek veidoti sanitārās deponēšanas poligoni. "Atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta reģionos, nevis katrā municipalitātē atsevišķi; pretējā gadījumā tas ir neefektīvi", teica I.Emsis. Pārstrādātas tiek tikai tās atkritumu kategorijas, kas ir ekonomiski izdevīgas, bet citas, piemēram, stikls un baterijas, tiek izvestas ārpus Latvijas robežām.
Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja konkrētu projektu īstenošanas gaitu Latvijā, kas tiek finansēti no ES strukturālo fondu līdzekļiem.
Preses dienests