Pirmdien, 22.septembrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Reinzemes un Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas pārstāvjiem.
 Sarunas sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis izteica gandarījumu par Latvijas tautas pārliecinošo lēmumu par valsts pievienošanos Eiropas tautu saimei. Reinzemes un Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas delegācijas vadītājs Jirgens Kroicmans parlamentāriešiem novēlēja: "Esiet sveicināti Eiropā, kopīgiem spēkiem veidosim mūsu nākotni!"
 Abas puses atzina, ka ir ieinteresētas sadarbības padziļināšanā, un pārrunāja jautājumus par pārrobežu sadarbību. J.Kroicmans dalījās pieredzē par Reinzemes un Pfalcas Latvijai līdzīgo ģeogrāfisko stāvokli un atzina, ka robežai jābūt kā divu ekonomisku valstu vienotājai.
 Deputāti pārrunāja uzņēmējdarbības aktivizēšanas iespējas pēc Latvijas iestāšanās ES, uzsverot, ka uzņēmējiem ir svarīga sakārtota nodokļu sistēma, kā arī drošu partneru piesaiste. Reinzemes un Pfalcas Landtāga Ekonomikas un satiksmes komisijas deputāte Margita Mora teica, ka Latvijas uzņēmējiem ir lielas iespējas, tikai jāsaglabā sava nacionālā identitāte.
 Deputāti arī sprieda par energoresursiem un to izmaksām; par satiksmes politiku un dzelzceļa uzturēšanas iespējām. I.Emsis pastāstīja, ka Latvijā nepieciešams saglabāt dzelzceļa līnijas, kuras nodarbojas tikai ar pasažieru pārvadājumu. "Šobrīd pasažieru pārvadājumus daļēji subsidē valsts, kā arī iesaistās pašvaldības, bet dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana uzlikta uz preču pārvadātāju pleciem," teica komisijas priekšsēdētājs. J.Kroicmans pastāstīja, ka Vācijā jautājumus par dzelzceļu risina federālās zemes, kuras no federācijas saņem finansiālos līdzekļus. Privātie konkurenti ir arī valsts dzelzceļam. Atsevišķos maršrutos tiek izsludināti konkursi, notiek nemitīga sasaiste dzelzceļa un autobusu kustībai. Lauku apvidos tiek noslēgti līgumi ar taksometru uzņēmumiem par piemērotām cenām. 
 Sarunas noslēgumā abas puses izteica cerību, ka Latvijas un Reinzemes un Pfalcas sadarbība turpmāk padziļināsies, tostarp ekonomikas, enerģētikas un lauksaimniecības jomās.

Pirmdien, 22.septembrī, vizītes Latvijā ietvaros Saeimā uz ziņojumu uzklausīšanu un piedalīšanos diskusijās par minoritāšu tiesībām pulcējās NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas deputāti.
 Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons, uzrunājot viesus, akcentēja, ka minoritāšu jautājums Latvijā ir ļoti nozīmīgs, un pauda cerību, ka vizīte mūsu valstī dos apliecinājumu tam, ka ar minoritāšu tiesībām saistītie jautājumi tiek risināti un ievēroti atbilstoši starptautiskajām tiesību normām. Arī NATO PA Latvijas delegācijas vadītājs Guntis Bērziņš uzsvēra šā jautājuma nozīmību un atskatījās uz neseno vēsturi, kas padarījusi to īpaši jutīgu. Viņš arī novērtēja, ka minoritāšu jautājuma risinājumam tiek pievērsta liela uzmanība un šajā jomā daudz paveikts.
Savukārt NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas priekšsēdētājs Nikijs Betendorfs (Niki Bettendorf) sacīja, ka vizītes laikā vēlas uzklausīt viedokļus par naturalizācijas procesa un izglītības reformas norisi, lai iegūtu pareizu informāciju un priekšstatu. Viņš atzina, ka Latvijā likumdošana aizsargā minoritāšu tiesības un starptautiskās prasības tiek ievērotas un pildītas, tomēr jautājums ir ļoti būtisks - tā veiksmīgs risinājums ietekmē visu sabiedrību; nodrošina stabilitāti arī eiroatlantiskajā telpā. Viesis arī norādīja, ka pēdējos gados šajā jomā Latvijā panākts ievērojams progress.
Ar ziņojumu par naturalizācijas procesa norisi Latvijā uzstājās Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane. Viņa sniedza pārskatu par pilsonības institūta vēsturiskās attīstības posmiem, patlaban likumdošanā noteikto naturalizācijas kārtību, paveikto valodas kursu organizēšanā un informatīvo materiālu par pilsonības iegūšanas iespējām sagatavošanā un dažādiem pētījumiem par naturalizācijas procesa norisi, tostarp pēdējo, kas veikts šajā gadā un pierāda, ka 20% aptaujāto kā šķērsli min augsto valsts nodevas likmi. E.Aldermane arī pastāstīja, ka Naturalizācijas pārvalde, iepazīstoties ar šo pētījumu, sagatavoja grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pensionāriem, invalīdiem, skolēniem un studentiem noteikt valsts nodevu trīs latu apmērā, un ka Ministru kabinets tos pieņēma pagājušajā nedēļā. Sava ziņojuma noslēgumā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece akcentēja, ka pilsonības iegūšana ir divpusējs process - Latvijas valsts no savas puses ir darījusi visu, lai to veicinātu. Viņa arī izteica cerību, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi nepilsoņi izšķirsies par soli iegūt Latvijas pilsonību.
Pēc ziņojuma sekoja diskusija, kuras laikā E.Aldermane atbildēja uz daudziem precizējošiem jautājumiem, piemēram, vai Latvijā iespējama dubultpilsonība, vai ir pietiekamas piedāvātās iespējas iemācīties latviešu valodu, kāds procentuāli ir to nepilsoņu skaits, kas vēlas iegūt pilsonību, bet nevar nokārtot eksāmenus u.c.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzstājās ar ziņojumu, kura laikā galveno uzmanību veltīja jautājumiem, kas skar izglītības sistēmu un tās reformu Latvijā.
K.Šadurskis atgādināja, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā valstī bija divas šķirtas izglītības sistēmas - latviešu un krievu. Pēc tam pakāpeniski sāka veidoties mazākumtautību skolas, un pašreiz Latvijā pamatizglītību jau var iegūt astoņās valodās. Kopš 1995.gada valstī ir sākta izglītības sistēmas reforma - izmaiņas izglītības standartos un likumdošanā, kuras ietvaros ir izstrādāta arī mazākumtautību izglītības programma. Izglītības sistēmas reforma paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Pašreiz izskatīšanai Saeimā ir nodoti Ministru kabineta sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, bet 2010.gadā izglītības reforma tiks pabeigta. K.Šadurskis uzsvēra lielo starptautisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalstu un līdzdalību šo reformu izstrādē.
Diskusijas ietvaros tika spriests par otrās un trešās valodas lietošanu valstī, sadarbību ar Sabiedrības integrācijas fondu, minoritāšu konvenciju, Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos un privāto izglītības sektoru.
NATO Parlamentārās asamblejas deputāti tikās arī ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrjū Rasbašu, Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un apmeklēja Rīgas 13.vidusskolu.

Preses dienests