Otrdien, 23.septembrī, vizītes Latvijā ietvaros Saeimā uz ziņojumu uzklausīšanu un piedalīšanos diskusijās par minoritāšu tiesībām pulcējās NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas deputāti.
        NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas vizītes Latvijā ietvaros ar ziņojumu par sabiedrības integrācijas jautājumiem uzstājās īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.
        N.Muižnieks pastāstīja par desmit mēnešos paveikto, veidojot līdz šim nebijušu struktūru - Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijās lietās sekretariātu. Sekretariāta darbības galvenie uzdevumi ir saistīti ar sabiedrības integrācijas, mazākumtautību un pilsoniskās sabiedrības attīstības, lībiešu kultūras un tradīciju saglabāšanas, kā arī rasu diskriminācijas izskaušanas jautājumu risināšanu, sacīja N.Muižnieks. Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrības integrācijas pamatā ir divi galvenie komponenti - sadarbība un līdzdalība, kas norisinās uz kopīgas valodas - latviešu valodas - bāzes. Ministrs atbildēja uz jautājumiem par nepilsoņu tiesībām un statusu Latvijā un Eiropas Savienībā, mazākumtautību skolām un izglītības reformu, kā arī arodbiedrību lomu valstī. N.Muižnieks vēlreiz apliecināja to, ka valdība ir arī mazākumtautību valdība, savukārt kultūras daudzveidība ir daļa no Latvijas bagātības. Viņš uzsvēra, ka valsts ir ieinteresēta ikviena cilvēka izvēlē par labu Latvijas pilsonībai, lai nodrošinātu konkurētspēju ES darba tirgū.
         Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Ārlietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti pauda viedokli, ka sabiedrības integrācijas process Latvijā norit veiksmīgi, balstoties uz starptautisko institūciju ieteikumiem, nevalstisko organizāciju un sabiedrības atbalstu un līdzdalību, kā arī ievērojot starptautisko likumdošanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete sacīja, ka komisijai pamatā ir jānodarbojas ar sociāli ekonomiska rakstura jautājumu risināšanu. Savukārt tautas nobalsošanas par Latvijas dalību ES rezultāti liecina, ka sabiedrības vairākums ir vienots savā izvēlē un daudzas ar integrācijas jautājumiem saistītas problēmas nav aktuālas. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere pauda viedokli, ka cilvēktiesību un lingvistiskās tēmas Latvijas sabiedrībā nav prioritāras, bet vairāk tiek izmantotas dažādu politisko interešu īstenošanai. Viņa atzina, ka starptautiski atzītais Izglītības likums paver jauniešiem iespējas būt konkurētspējīgiem darba tirgū, savukārt Pilsonības likums ir atzīts par vienu no liberālākajiem Eiropā. I.Vaidere uzsvēra nepieciešamību diskutēt par idejām, nevis izmantot neauglīgus apmelojumus.
Tikšanās noslēgumā arī Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris pastāstīja par viņa vadītās institūcijas darbu un galvenajām funkcijām, tostarp sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Viņš uzsvēra, ka Latvijas attīstība apliecina valsts virzību uz tiesiskumu un demokrātiju.
         NATO PA Demokrātiskas pārvaldes apakškomitejas deputāti uzklausīja arī Saeimas deputātu Vladimira Buzajeva un Jakova Plinera viedokli.
         Vizītes noslēguma dienā viesi tikās arī ar Dānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Arnoldu Skibstedu un apmeklēja Rīgas ukraiņu vidusskolu. Tajā NATO parlamentārieši varēja iepazīties ar mazākumtautību izglītības iespējām Latvijā, paužot patiesu prieku par skolēnu spējām sarunāties četrās - ukraiņu, latviešu, krievu un angļu valodās. Vizīti noslēdza NATO PA Latvijas delegācijas vadītāja Gunta Bērziņa un NATO PA ģenerālsekretāra Simona Lunna (Simon Lunn) rezumējums. S.Lunns uzsvēra, ka Latvijā, uzklausot plašu viedokļu spektru, padarīts vērtīgs darbs.

Preses dienests