Otrdien, 30.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
 Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, kā arī abās valstīs notikušos referendumus.
 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības raksturoja kā ļoti labas. Tika minēts, ka sadarbība daudzās jomās attīstījusies veiksmīgi. Abas puses bija vienisprātis, ka pēc nesen notikušās tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā Latvija un Zviedrija turpmāk strādās kopā jau kā ES dalībvalstis.
 Runājot par tautas nobalsošanas rezultātiem, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu gan par to, ka referendumā piedalījās vairāk nekā miljons balsstiesīgo iedzīvotāju, gan arī par to, ka Latvijas dalībai šajā organizācijā tika teikts pārliecinošs "jā'. "Tas apliecina, ka cilvēki domā par savas valsts nākotni," norādīja I.Ūdre.
 Savukārt atbildot uz jautājumu par Zviedrijas referenduma par pievienošanos eiro rezultātu vērtējumu, vēstnieks minēja, ka lielu lomu nospēlēja iedzīvotāju skeptiskā attieksme pret eiro ieviešanu, kā arī nacionālā valūta kā viens no tautas identitātes apliecinājumiem.
 Saeimas priekšsēdētāja arī informēja vēstnieku, ka šodien Saeimai iesniegts nākamā gada budžeta projekts, kura galīgā pieņemšana plānota novembra beigās. Viņa minēja, ka kaut nedaudz, tomēr plānots paaugstināt pensijas, risināt jautājumus, kas skar sociālo jomu un lauksaimniecību.

 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Serbijas un Melnkalnes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dejanu Vasiljeviču.
 Tikšanās gaitā tika pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī sadarbības paplašināšanas iespējas.
 Serbijas un Melnkalnes vēstnieks uzsvēra savu pozitīvo iespaidu par Latvijas galvaspilsētu un norādīja, ka abu valstu sadarbības pamats varētu būt kopīgās intereses, kā arī ekonomiskie kontakti. Viņš pauda vēlmi līdzdarboties amatpersonu vizīšu apmaiņas organizēšanā, kā arī pastāstīja par savas valsts iekšpolitisko situāciju - notiekošajām reformām un Rīcības plāna sagatavošanu un apstiprināšanu, kas paver ceļu drīzu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Savienību par Stabilizācijas un asociācijas līgumu.
 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda izpratni par Serbijā un Melnkalnē notiekošo un norādīja uz parlamentārās sadarbības lomu valstu divpusējo attiecību paplašināšanā. "Mēs esam gatavi dalīties savā pieredzē un zināšanās, ko esam ieguvuši eirointegrācijas procesā," teica Saeimas priekšsēdētāja.
 Puses arī pārrunāja reģionālās sadarbības nozīmi. Serbijas un Melnkalnes vēstnieks pastāstīja par paveikto labu kaimiņattiecību veidošanā, savukārt I.Ūdre uzsvēra Baltijas Asamblejas būtisko lomu sekmīgā reformu īstenošanā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī ietekmes palielināšanā starptautiskajā arēnā.
 Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Serbijas un Melnkalnes vēstnieks bija vienisprātis par nepieciešamību abu valstu parlamentos izveidot sadarbības grupas, kā arī intensificēt līgumtiesiskās bāzes izveidi.

 Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās ar Kolumbijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Doriju Sančezu de Vetzeli, kura bija ieradusies iepazīšanās vizītē.
 Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar sadarbības veicināšanu starp Latviju un Kolumbiju.
 Kolumbijas vēstniece Latvijā informēja, ka līdz ar Kolumbijas vēstnieka akreditēšanos tiek pavērta jauna lappuse abu valstu kontaktu intensificēšanā, jo līdz šim Kolumbijai sava vēstnieka Latvijā nebija. D.de Vetzela uzsvēra, ka Kolumbija nekad nav atbalstījusi Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā un apbrīnojusi valsts straujo attīstību. "Domāju, ka mums ir labs pamats paplašināt gan divpusējos kontaktus, gan arī sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros," teica vēstniece.
 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka neatkarība Latvijas valstij deva iespēju attīstīt savu valstiskumu, valodu un kultūru. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas politiķi par savu ārpolitisko virsuzdevumu izvirzīja valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. "Politiķi mainījās, bet mūsu ārpolitiskie mērķi palika nemainīgi. Un tomēr - tie nebūtu sasniegti, ja savu atbalstu to īstenošanai nedotu tauta nupat notikušajā referendumā," teica I.Ūdre. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, paveras jaunas attīstības iespējas visdažādākajās jomās. "Mēs esam pazīstami ar savām neaizsalstošajām ostām, ko iespējams izmantot kravu pārvadājumiem," norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
 Kolumbijas vēstniece Latvijā izrādīja patiesu ieinteresētību jautājumā par iespēju izmantot Latvijas ostas Kolumbijas preču eksportam uz Eiropas valstīm. Viņa arī izteica cerību, ka ekonomiskā bilance, kas pašlaik ir ļoti neliela, līdz ar Latvijas kļūšanu par ES dalībvalsti palielināsies. Puses pārrunāja arī konkrētus ekonomiskās sadarbības aspektus.
 Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Kolumbijas vēstniece Latvijā uzsvēra nepieciešamību Latvijas un Kolumbijas parlamentos izveidot sadarbības grupas, kas sekmētu ciešāku parlamentāro kontaktu izveidi.
 
 Savukārt Saeimas Prezidija un frakciju pārstāvji tikās ar Kanādas galvenā vēlēšanu biroja vadītāju Žanu Pjēru Kingsliju.
 Tikšanās laikā Ž.P.Kingslijs pastāstīja par Kanādas galvenā vēlēšanu biroja struktūru un darbību vēlēšanu organizēšanā, kā arī partiju finanšu un vēlēšanu kampaņu izdevumu uzraudzībā. Viņš uzsvēra, ka būtiski pilnveidojot biroja darbību, ir radīts vienots vēlētāju reģistrs un datorizēta vēlēšanu administrēšana, kā arī būtiski pastiprināta partiju finanšu regulēšana.
 Uz Saeimas sekretāra biedra A.Bartaševiča jautājumu par iespējām nepilsoņiem piedalīties vēlēšanās Ž.P.Kingslijs atbildēja, ka valsts provincēs svarīgākais nosacījums vēlētājiem ir pilsonība, taču pašvaldību vēlēšanās tiesības balsot ir pašvaldību iedzīvotājiem un tiem, kuriem attiecīgajā pašvaldībā ir īpašumi. Viņš arī uzsvēra, ka Kanādā nopietnu diskusiju šajā jautājumā nav.
 Tikšanās noslēgumā Ž.P.Kingslijs augstu novērtēja Latvijas sasniegto vēlēšanu sistēmas izveidošanā un pilnveidošanā trīspadsmit gadu laikā pēc valsts neatkarības atgūšanas, atzīmējot, ka Kanādā pašreizējā pieredze izveidojusies vairāk nekā simts gados.

Arī Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas deputāti tikās ar Kanādas galvenā vēlēšanu biroja vadītāju Žanu Pjēru Kingsliju.
 Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par Kanādas likumdošanu un pieredzi partiju finansēšanas, priekšvēlēšanu kampaņu organizācijas un aģitācijas jomā.
 Kanādas galvenā vēlēšanu biroja vadītājs Ž.P.Kingslijs iepazīstināja Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas deputātus ar Kanādas partiju finansēšanas kārtību un jaunākajām izmaiņām tajā. Viesis uzsvēra, ka pēdējās izmaiņas Kanādas likumdošanā, kas attiecas uz partiju finansēšanas regulēšanu, ir veiktas šā gada augustā. Minētie grozījumi attiecas uz finanšu ziedojumiem politiskajām partijām, kas nosaka, ka privātpersona gada laikā vai uz noteiktu kampaņu var ziedot līdz pieciem tūkstošiem Kanādas dolāru, bet uzņēmums vai korporācija - tikai līdz vienam tūkstotim. Šīs izmaiņas likumdošanā paredz arī to, ka partiju finanšu atskaites ziņojumi galvenajam vēlēšanu birojam būs jāiesniedz reizi trīs mēnešos, kā arī valsts naudas atmaksas kārtību partijām par katru iegūto vēlētāju balsi.
 Komisijas deputāti un Ž.P.Kingslijs sprieda arī par Kanādas pieredzi partiju priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņās masu medijos, tai skaitā radio un televīzijas brīvā ētera sadali. 
 
Preses dienests