Galerija
Lai arī Latviju un Japānu ģeogrāfiski šķir liels attālums, starp abām valstīm ir izveidojies ļoti veiksmīgs politiskais dialogs, kas veido labvēlīgu fonu gan kopīgiem kultūras projektiem, gan ciešākai sadarbībai ekonomikā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, pirmdien, 5.martā, oficiālās vizītes ietvaros tiekoties ar Japānas parlamenta Augšpalātas prezidentu Kendži Hiratu (Kenji Hirata) un Apakšpalātas prezidentu Takahiro Jokomiči (Takahiro Yokomichi).
„Vēsturisks pagrieziens mūsu valstu attiecībās bija 2007.gadā, kad Latviju vizītē apmeklēja Japānas Imperators un Imperatore,” atzīmēja S.Āboltiņa un uzsvēra, ka arī nākotnē abu valstu labās attiecības apliecinās augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, kā arī regulārs dialogs dažādās nozarēs un formātos.
Pārrunājot parlamentāro sadarbību, amatpersonas pauda gatavību turpināt ciešu sadarbību arī nākotnē. S.Āboltiņa ielūdza Kendži Hiratu vizītē apmeklēt Latviju, kā arī izteica cerību, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams organizēt Valsts prezidenta vizīti Japānā.
Atceroties pirms gada notikušo Austrumjapānas zemestrīci un tās izraisītās traģiskās sekas, S.Āboltiņa apliecināja, „ka toreiz ar cilvēcisku līdzjūtību sekojām līdzi notikumiem, un gan valdība, gan iedzīvotāji kaut vai simboliski vēlējās Japānai palīdzēt”. S.Āboltiņa arī pauda apbrīnu par Japānas tautas spēku, vienotību un mērķtiecību, cīnoties ar traģēdiju un tās sekām, un izteica pārliecību, ka Japāna pēc šī notikuma kļūs vēl spēcīgāka, jo „šādas traģēdijas vieno tautas un konsolidē visus pieejamos nacionālos resursus”.
Tiekoties ar Apakšpalātas prezidentu Takahiro Jokomiči pārrunāta arī Latvijas ekonomiskā situācija, un S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija ir viena no valstīm, kuru globālā finanšu un ekonomiskā krīze ir skārusi ļoti smagi. „Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvija laicīgi veica budžeta samazināšanu un strukturālās reformas, un pašreiz mēs kalpojam par piemēru citām valstīm, kā tikt galā ar krīzi, un mūsu makroekonomiskie rādītāji pastāvīgi uzlabojas,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Lai Latvija sasniegtu savu stratēģisko mērķi 2014.gadā pievienoties eiro, svarīga ir stabilitāte eiro zonā un arī globālajā pasaules tirgū, kas ietekmētu gan Japānu, gan arī citas valstis, pauda S.Āboltiņa. „Mums ir jāizmanto iespēja attīstīt ekonomisko sadarbību, un šīs vizītes laikā meklēsim jaunas iespējas sadarbībai enerģētikas jomā”.
Pārrunājot valstu sadarbību kultūrā un izglītībā, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka starp Japānas un Latvijas cilvēkiem šajās jomās ir izveidojušies ļoti cieši kontakti, un Japānas vēstniecības organizētie pasākumi Latvijā ļauj vēl tuvāk iepazīt Japānas kultūru un mākslu izstādēs, koncertos un kinomākslā. S.Āboltiņa pateicās arī par Japānas valdības un vēstniecības doto iespēju Latvijas studentiem apgūt japāņu valodu, kā arī iepazīt japāņu tautas kultūru un filozofiju Āzijas studiju programmas ietvaros, kas ir kļuvusi ļoti populāra.
Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka Rīga 2014.gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un tas varētu veicināt japāņu tūristu interesi par Rīgu, Baltijas un Ziemeļvalstu reģionu. Latvija ir pievilcīgs un labi sasniedzams tūrisma galamērķis, jo Rīgas lidosta ir viena no aktīvākajām reģionā un Latvija spēj piedāvāt konkurētspējīgus tūrisma pakalpojumus.
S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka jau vēsturiski izveidojusies veiksmīga sadarbība starp Rīgu un Kobi, kā arī sadarbība starp Rūjienu un Higašikavu.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Japānas parlamenta Augšpalātas prezidenta Kendži Hiratas (Kenji Hirata) ielūguma no 3.marta līdz 9.martam oficiālā vizītē apmeklē Japānu. Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tiekas ar Viņa Imperiālo Augstību Japānas troņmantnieku princi Naruhito (Naruhito), Japānas parlamenta Augšpalātas prezidentu Kendži Hiratu un parlamenta Apakšpalātas prezidentu Takahiro Jokomiči (Takahiro Yokomichi), Japānas ekonomikas, tirdzniecības un industrijas ministru Jukijo Edano (Yukio Edano), kā arī Latvijas-Japānas sadraudzības biedrības pārstāvjiem.
Saeimas Preses dienests