Eiropas Savienības (ES) veiksmes atslēga rodama balansā starp ciešāku pārnacionālu integrāciju un nepieciešamību saglabāt katras valsts pašnoteikšanos, kultūras īpatnību un valodu. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 20.aprīlī, uzsvēra, Polijas galvaspilsētā Varšavā uzrunājot ES valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējās konferences dalībniekus.
Uzstājoties konferences sadaļā, kurā ES dalībvalstu parlamentu spīkeri diskutēja par ES vienotības jautājumu, Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka Eiropas integrācijas projekts dzima laikā, kad Eiropa bija divu pasaules karu nomocīta, un bija nepieciešams rīkoties, lai šādas traģēdijas neatkārtotos.
„Tie bija pamatakmeņi tai Eiropas Savienībai, kurā pašreiz dzīvojam - brīvu valstu savienībai, kurai valstis ir pievienojušās labprātīgi, neapdraudot savu valodu, tradīcijas, kultūras mantojumu un saglabājot savas nacionālās intereses,” teica S.Āboltiņa.
„Tāpēc likumsakarīgi, ka pēc Berlīnes mūra krišanas Latvija un daudzas citas reģiona valstis par savu stratēģisko mērķi izvirzīja iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas vēsturiskā vieta vienmēr ir bijusi Eiropas valstu saimē. Mums tikai vajadzēja „atgūt nokavēto”, īstenot apjomīgas reformas un mērķtiecīgi virzīties uz priekšu,” pauda S.Āboltiņa
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Eiropas integrācijas vēsture liecina par daudzām pārdzīvotām ekonomiskām un politiskām krīzēm. Pārvarot šīs krīzes, ES katru reizi mācījusies un kļuvusi spēcīgāka.
S.Āboltiņa aicināja vienmēr sev un sabiedrībai atgādināt, ka Eiropas Savienība ir mūsu pašu – eiropiešu - radīts projekts, kas balstīts uz noteiktu vērtību kopumu. „Šo vērtību pastāvēšana nav neatgriezeniska un mūžīga. Mums pašiem tās ir jākopj, jāaizstāv un par tām jāatgādina nākamajām paaudzēm,” teica S.Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 19. līdz 21.aprīlim darba vizītē uzturas Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur piedalās ES valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē.
ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences par aktuālajiem savienības un dalībvalstu jautājumiem notiek jau kopš 1963.gada, kad pirmā šāda veida konference notika Romā.
Saeimas Preses dienests