VideoGalerija
Demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums ir vērtības, ko Latvijas valsts tur augstā cieņā un uzskata par savu pienākumu dalīties uzkrātajā demokrātisko reformu pieredzē ar Eiropas valstīm, kas tikai uzsākušas šo procesu. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra pirmdien, 4.jūnijā, tiekoties ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāru Tūrbjērnu Jaglannu (Thorbjørn Jagland).
Ikvienā pasaules daļā cilvēki ilgojas dzīvot labākā pasaulē, kurā tiek ievērotas viņu pamattiesības un brīvības. Vēsturiski šajā ziņā Eiropai ir īpaša misija, un Eiropas Padome ir svarīgs šīs misijas instruments, norādīja S.Āboltiņa. Arī Latvija ir gatava piedāvāt savu reformu pieredzi partnervalstīm, kuras nostājušās uz demokratizācijas ceļa.
Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra amatā šī gada sākumā ievēlēts mūsu valsts izvirzītais kandidāts Nils Muižnieks. S.Āboltiņa pauda pārliecību, ka jaunā komisāra zināšanas un pieredze ir liels ieguvums organizācijai un tās dalībvalstīm.
Pārrunājot EP reformu procesu, T.Jaglanns atzina, ka nākotnē iecerēts sašaurināt Padomes darbības sfēru, vairāk fokusējoties uz tās pamatdarbības jautājumiem. Saskaroties ar nesamērīgi lielo Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skatu, ir būtiski uzlabot arī tiesas spriešanu EP dalībvalstīs, tādējādi samazinot sūdzību skaitu, sacīja EP ģenerālsekretārs. S.Āboltiņa atzina, ka tiesu sistēmas darba uzlabošana ir viena no Latvijas prioritātēm, norādot, ka ikvienai valstij ir jādara viss iespējamais, lai nacionālā līmenī nodrošinātu iedzīvotājiem savlaicīgu pieeju taisnīgai tiesai.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta EP reformās, kas palīdzēs maksimāli lietderīgi izmantot pieejamos resursus un efektivizēt Padomes darbu, tādēļ T.Jaglanns var rēķināties ar Saeimas deputātu - EP Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas - atbalstu reformu procesam.
Runājot par sabiedrības saliedētības jautājumiem, S.Āboltiņa uzsvēra, ka Latvija kopš tās dibināšanas 1918.gadā ir multietniska valsts, kurā sekmīgi līdzās pastāv dažādas kultūras un mierīgi sadzīvo dažādu tautību cilvēki. Latvijā ir viena valsts valoda, taču valsts nodrošina un veicina etnisko kopienu iespējas attīstīt savu valodu, kultūru, tradīcijas. „Esam lepni, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kas nodrošina valsts apmaksātu izglītību astoņās valodās,” sacīja S.Āboltiņa.
Kā vienu no problēmjautājumiem EP ģenerālsekretārs minēja nesamērīgo imunitātes apmēru Latvijas parlamenta deputātiem. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka parlamentā jau vairākkārt iesniegti priekšlikumi samazināt deputātu kriminālās un administratīvās imunitātes apjomu, kas palicis nemainīgs kopš Satversmes pieņemšanas 1922.gadā. Pamatlikuma grozīšanai nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, un arī šajā parlamenta sasaukumā pagaidām nav izdevies gūt nepieciešamo balsu vairākumu iniciatīvām, kas mazinātu deputātu imunitātes apjomu.
Ar EP ģenerālsekretāru šodien tikās arī EP Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas deputāti.
Eiropas Padome, dibināta 1949.gadā, ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas:
https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157630041052280/
Video no tikšanās pieejams:
https://www.youtube.com/watch?v=hxvAV2L16vU&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ&index=1&feature=plcp
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!
Saeimas Preses dienests