Galerija
Latvija un Polija ir ciešas partneres, un abas valstis raksturo intensīvs politiskais dialogs un ļoti aktīva sadarbība ekonomikā, aizsardzībā, kā arī kultūrā un izglītībā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, trešdien, 13.februārī, Saeimas namā tiekoties ar Polijas Republikas ārlietu ministru Radoslavu Sikorski (Radoslav Sikorski).
Sveicot viesi Saeimā, S.Āboltiņa īpaši uzsvēra Latvijas un Polijas parlamentārās sadarbības nozīmi un akcentēja ciešās un draudzīgās attiecības gan parlamentu vadības, gan deputātu līmenī. Puses bija vienisprātis, ka labs pamats veiksmīgam dialogam abos parlamentos izveidotās deputātu sadarbības grupas. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra arī nepieciešamību veicināt kontaktus starp parlamentu nozaru komisijām, īpaši abu valstu parlamentu Ārlietu komisiju un Eiropas lietu komisiju līmenī.
Vērtējot valstu divpusējās attiecības, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka Latvijas un Polijas sadarbības pamatā ir Latvijas aktīvā poļu kopiena. „Poļi Latvijā dzīvo gadsimtiem ilgi un būtiska mūsu kultūras identitātes sastāvdaļa,” sacīja S.Āboltiņa, uzsverot, ka Latvija augstu vērtē poļu kopienas ieguldījumu gan neatkarības atgūšanā, gan mūsdienās.
Pārrunājot poļu skolu darbību Latvijā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija vienmēr bijusi konsekventa, atbalstot izglītības iegūšanu arī minoritāšu valodās. Tas ir būtisks priekšnoteikums savas kultūras identitātes saglabāšanai, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus atzīmējot, ka abām valstīm tas palīdzējis veidot ciešu sadarbību kultūrā un izglītībā.
Tikšanās laikā pārrunāta arī abu valstu sadarbība ekonomikā. S.Āboltiņa uzsvēra, ka Polija tradicionāli ir viens no mūsu svarīgākajiem tirdzniecības partneriem. Gan eksporta, gan importa apjomi pēdējā laikā būtiski pieauguši, un Polija ir piektais lielākais Latvijas eksporta tirgus un ceturtais lielākais importa partneris.
Tāpat Saeimas priekšsēdētāja Polijas ārlietu ministram akcentēja abu valstu reģionālās sadarbības potenciālu. „Saprašanās memorands starp abām valstīm tika parakstīts Polijas prezidenta vizītes laikā Latvijā. Tas var kalpot par labu pamatu, veidojot tālāku reģionālo sadarbību izglītībā, tūrismā, kultūrā, kā arī starp abu valstu uzņēmējiem. Kā īpaši perspektīvu redzam sadarbību starp Latgales reģionu un Polijas reģioniem,” sacīja S.Āboltiņa.
Informējot par situāciju mūsu valsts tautsaimniecībā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme. „Viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir mūsu valsts uzņemšana OECD sastāvā. Latvija ir gatava kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja un pauda Latvijas gatavību dalīties krīzes pārvarēšanas un reformu īstenošanas laikā uzkrātajā pieredzē. S.Āboltiņa arī pateicās R.Sikorskim par Polijas līdzšinējo atbalstu ceļā uz šī Latvijas mērķa īstenošanu.
Vēl viens nozīmīgs Latvijas stratēģiskais mērķis ir vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešana 2014.gada 1.janvārī, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja un uzsvēra, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus un mūsu valdība strādā pie to ilgtspējas nodrošināšanas. Vienlaikus S.Āboltiņa pauda, ka pašreiz būtiskākais ir skaidrot sabiedrībai, ko eiro ieviešana dos Latvijas attīstībai, kā arī pierādīt partneriem Eiropā Latvijas gatavību spert šo nozīmīgo soli.
Pusēm pārrunājot jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunu rezultātus, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sasniegts labākais iespējamais rezultāts, lai arī Latvija cerēja uz labāku sarunu iznākumu. Vienlaikus S.Āboltiņa pauda gandarījumu par kohēzijas draugu grupas vienoto pozīciju sarunās un pateicās Polijai par šīs grupas izveidošanu.
Tikšanās laikā pārrunāta arī Latvijas un Polijas sadarbība enerģētikā, tostarp nepieciešamība strādāt pie energoresursu starpsavienojumiem, lai vairotu enerģētisko drošību reģionā.
Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632754197619/with/8470768034/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.