Otrdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu un Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, kuri bija ieradušies, lai uzaicinātu Saeimas priekšsēdētāju un parlamenta deputātus uz cīņas ar cilvēku tirdzniecību organizēta projekta atklāšanu un pirmo projekta ietvaros demonstrētās filmas "Lilya 4-Ever" seansu.
Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieki bija vienisprātis, ka cilvēku tirdzniecības problēma ir aktuāla visā pasaulē, tāpēc tās ierobežošanā būtu jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm. Pie tam, cilvēku tirdzniecība ir cieši saistīta arī ar prostitūcijas izplatīšanos un narkotisko vielu kontrabandas apjomu pieaugumu. Kā viens no veidiem cīņai pret cilvēku tirdzniecību tika minēts Zviedrijas un Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību atbalstītais informatīvi izglītojošs kultūras projekts. Vēstnieki informēja, ka tā mērķis ir jauniešu informēšana par briesmām, ko rada cilvēku tirdzniecība, un diskusijas veicināšana sabiedrībā par šiem jautājumiem. Par to arī stāsta Zviedrijā ražotās filmas "Lilya 4-Ever" ("Mūžīgi Lilja") sižets.
Saeimas priekšsēdētāja pauda patiesu ieinteresētību šī projekta īstenošanā Latvijā, kā arī norādīja uz nepieciešamību sakārtot likumdošanu, kas ierobežotu cilvēku tirdzniecības iespējas. Viņa pastāstīja par Saeimas komisiju un apakškomisiju darbu šī jomas sakārtošanā, kā arī norādīja, ka projekta gaitā paredzētā informēšana varētu raisīt diskusiju arī par citiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, vardarbību ģimenēs. Saeimas priekšsēdētāja arī sacīja, ka šī varētu būt viena no iniciatīvām, ko realizēt Baltijas, Ziemeļvalstu un ASV sadarbības ietvaros.
Vēstnieki nodeva Saeimas priekšsēdētājai ielūgumus visiem parlamentāriešiem apmeklēt šīs filmas seansu kinoteātrī "Rīga" šā gada 14.novembrī.
Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušē.
Tikšanās ievadā M.Fušē vēlreiz nodeva Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei Francijas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāja Žana Lui Debrē ielūgumu apmeklēt Francijas Nacionālās Asamblejas rīkotu tikšanos ar ES jauno dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem šī gada decembra sākumā. Parlamentu priekšsēdētāji īpašā sesijā diskutēs par nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā ES. Plānots, ka Saeimas priekšsēdētāja kopā ar pārējo nākamo ES dalībvalstu parlamentu vadītājiem tiksies ar abu Francijas parlamenta palātu pārstāvjiem un premjerministru, kā arī piedalīsies Francijas parlamenta sēdē, kurā plānots diskutēt par jautājumiem, kas skar Eiropas nākotni pēc tās paplašināšanās.
Otrdien, 21.oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un deputāts Juris Dalbiņš tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības lietu komisijas priekšsēdētāju Paulu Helmingeru.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa tikšanās sākumā Luksemburgas parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju P.Helmingeru iepazīstināja ar komisijas darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas un to struktūru parlamentāro uzraudzību, kā arī sadarbību ar NATO un Eiropas Savienības valstu parlamentu attiecīgajām komisijām aizsardzības un iekšlietu jautājumos. A.Laksa informēja viesi, ka jau iepriekšējā sasaukuma deputāti atbalstīja finansējuma piešķiršanu valsts aizsardzībai 2% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt deputāts J.Dalbiņš uzsvēra, ka komisija izskata visus dokumentus, kas saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku attīstību un plānu Latvijas dalībai NATO. Viņš īsumā pastāstīja arī par Latvijas dalību starptautiskajās miera uzturēšanas misijās Bosnijā-Hercegovinā, Afganistānā un tagad arī Irākā, kā arī par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veiksmīgo sadarbību militārajā jomā.
Luksemburgas parlamenta Ārlietu, Eiropas un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs P.Helmingers pastāstīja, ka Luksemburgai kā mazai valstij ir neliela armija, taču tā ir profesionāla, un tās uzturēšanai tiek tērēts 1% no valsts iekšzemes kopprodukta. Viņš atzīmēja, ka Luksemburgas Lielhercogistē tikai 50% no visiem iedzīvotājiem ir pilsoņi, tāpēc dienestā tiek iesaukti arī tie, kuri nav pilsoņi, valstī dzīvo divus gadus, kā arī pārvalda luksemburdziešu un franču valodas.
Pārrunājot Eiropas iekšējās un ārējās drošības un aizsardzības jautājumus, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropas Savienības kopīgās drošības un aizsardzības politikas veidošanas nostādnēm nevajadzētu dublēties ar NATO struktūrām. P.Helmingers uzsvēra, ka, neskatoties uz mazskaitlīgajām valsts militārajām struktūrām, Luksemburga ir gatava sniegt savu ieguldījumu šādas politikas veidošanā un īstenošanā. Tomēr A.Laksa atzina, ka šis ir ļoti jūtīgs jautājums, taču Irākas krīze ir pierādījusi, ka Eiropai tomēr vajadzētu būt īpašai drošības un aizsardzības struktūrai. Viņš pauda, ka, ievērojot Latvijas ekonomisko situāciju, būtu ļoti grūti pārliecināt sabiedrību par nepieciešamību valstij iestāties vēl vienā militārā organizācijā.
Tikšanās noslēgumā P.Helmingers pateicās par iespēju tikties ar Latvijas parlamenta deputātiem un pārrunāt jautājumus, kas skar Eiropas drošību un aizsardzību.
Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes parlamenta Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Paulu Helmingeru.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem. I.Vaidere atzinīgi novērtēja Luksemburgas sniegto atbalstu Latvijas sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību (ES) pirms referenduma par mūsu valsts dalību šajā organizācijā un pauda cerību, ka gaidāmā ES pievienošanās līguma ratifikācija Luksemburgas parlamentā noritēs bez "sarežģījumiem". Savukārt Luksemburgas Ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs P.Helmingers pozitīvi novērtēja referenduma rezultātus, kas pauž pārliecinošu atbalstu Latvijas vēlmei pievienoties ES dalībvalstu saimei. Viņš arī pastāstīja, ka ES pievienošanās līguma ratifikācija varētu notikt līdz šā gada beigām, un akcentēja, ka Luksemburgas parlamentā īpaši rūpīgi tiek skatīti ar ārpolitiku saistītie jautājumi. Tos izskatot, liela vērība tiek veltīta consensus panākšanai. P.Helmingers arī interesējās un uzklausīja I.Vaideres informāciju par to, kāds mūsu parlamentā ir atbalsts Latvijas virzībai uz integrāciju ES.
I.Vaidere un P.Helmingers arī sprieda par ekonomiskās sadarbības padziļināšanas iespējām. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra "stabilas un ilglaicīgas ekonomiskās sadarbības" nepieciešamību un pauda cerību, ka vizīte ir labs sākums ekonomisko kontaktu aktivizēšanai. I.Vaidere norādīja tūrisma un banku sektoru kā tās nozares, kurās veicināma sadarbība un iegūstama Luksemburgas pieredze. Viņa arī interesējās par ES fondu izmantošanu un pauda bažas, vai Latvija pilnvērtīgi spēs izmantot visas to sniegtās iespējas. Savukārt P.Helmingers pastāstīja par Luksemburgas ekonomiskās izaugsmes radītājiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā: ja 1970.gadā dominēja smagā rūpniecība, tad tagad par galveno izvirzījusies pakalpojumu sfēra, īpaši finanšu pakalpojumi. Viņš arī sīkāk iepazīstināja ar Luksemburgas finanšu panākumu aspektiem, dažādu fondu izmantošanas iespējām un mērķiem un apliecināja savas valsts gatavību dalīties pieredzē.
Tikšanās noslēgumā P.Helmingers un Ārlietu komisijas deputāti pārrunāja Eiropas iekšējās un ārējās drošības un aizsardzības politikas jautājumus.
Preses dienests