Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar ostu darbības, satiksmes drošības un telekomunikāciju sfēras aktualitātes abās valstīs un Latvijas un Zviedrijas radniecīgo komisiju divpusējās sadarbības padziļināšanās iespējas nākotnē.
 Sarunas sākumā Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši pauda prieku par iespēju tikties un padziļināti pārrunāt abām pusēm aktuālus jautājumus, kā arī raksturoja komisiju darbības galvenās jomas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētājs Klāss Roksbergs aicināja kopīgi domāt par to, kā nākotnē risināt transporta kravu pārvadāšanas jautājumus Baltijas jūrā.
 Latvijas un Zviedrijas parlamentārieši arī pārrunāju ostu darbības regulējuma īpatnības abās valstīs. Latvijas puse raksturoja vakar parlamentā otrreizējā caurlūkošanā pieņemtos grozījumus "Likumā par ostām", kas izraisīja spraigas diskusijas un saglabā valsts un pašvaldības paritāti Ventspils ostas un Rīgas ostas valdē. A.Ārgalis un A.Tolmačovs arī raksturoja apgrozījuma pieauguma radītājus Latvijas ostās un atzina, ka, viņuprāt, šobrīd ostu jautājumu risinājumā vairāk tiek ņemts vērā politiskais, nevis ekonomiskais aspekts. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisijas priekšsēdētāja vietniece Elizabete Nīstrema pastāstīja, ka Zviedrijā ostu jautājumi ir pašvaldību kompetencē, bet K.Roksbergs tuvāk raksturoja Gēteborgas ostas darbību, ko pārzina, jo savulaik bijis Gēteborgas mēra vietnieks. Viņš sacīja, ka ostu attīstība no valsts ir atkarīga tādā mērā, kā tiek risināti ar ostu infrastruktūras uzlabošanu, piemēram, pievedceļu izbūvi saistīti jautājumi. "Ja osta nesaņem investīcijas infrastruktūrā, darbi apstājas. Šajā aspektā valdībai uz ostām ir liela ietekme," atzina K.Roksbergs. Viesi arī pastāstīja, ka šobrīd Zviedrijā ir 53 dažādas ostas un ka tieši tirgus ietekmēs to, kā nākotnē attīstīsies ostas.
 Abas puses arī sprieda par satiksmes drošības jautājumiem. Latvijas un Zviedrijas parlamentu deputāti bija vienisprātis, ka abās valstīs auto avārijās bojā gājušo skaits ir liels - apmēram 500 cilvēki gadā. Viņi arī bija vienisprātis, ka nākotnē Eiropas Savienības ietvaros jāpadziļina sadarbība, lai risinātu šos jautājumus. Kā zināms, Itālijā šobrīd notiek neformāla satiksmes ministru tikšanās, kuras laikā tiks apspriesta rīcības programma, kā līdz 2010.gadam uz pusi samazināt auto avārijās cietušo cilvēku skaitu. Šādas programmas ceļu drošības jomā izstrādātas arī Latvijā un Zviedrijā. Latvijas puse kā pozitīvu faktu minēja parlamentā akceptēto soda punktu sistēmas ieviešanu no nākamā gada jūlija. Zviedrijas parlamentārieši tuvāk arī vēlējās uzzināt, kā dzīvē darbojas Latvijas likumdošanā noteiktais aizliegums, vadot automašīnu, lietot mobilo telefonu. Viņi arī interesējās, vai netiks samazināts autovadītājiem pieļaujamā alkohola daudzuma radītājs asinīs. Pārrunājot šos jautājumus, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīga ir nevis soda sankciju pastiprināšana, bet gan soda neizbēgamība.
 Parlamentārieši arī raksturoja situāciju abās valstīs telekomunikāciju jomā un pārrunāja turpmākās sadarbības padziļināšanas iespējas. Riksdāga Transporta un komunikāciju komisija uzaicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nākamajā gadā piedalīties viņu organizētajās konferencēs par ceļu drošības un informāciju tehnoloģijas jautājumiem.
 

 Piektdien, 24.oktobrī, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas pārstāves tikās ar Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāvēm.
 Tikšanās sākumā Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāja I.Ostrovska Zviedrijas Riksdāga Sieviešu grupas pārstāves informēja, ka Latvijas parlamentā ievēlētās deputātes šo grupu nodibināja, lai veidotu un tālāk attīstītu kontaktus, kā arī dalītos pieredzē ar citu Eiropas valstu parlamentu sieviešu grupām par dzimumu līdztiesības aspektiem politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās. I.Ostrovska arī atzīmēja Saeimā nesen izveidoto Dzimumu līdztiesības apakškomisiju, kas plānojusi veikt šo jautājumu izpēti tieši parlamentārā līmenī, nodrošinot līdztiesības normu ievērošanu likumdošanā un valsts pārvaldē.
 Riksdāga Sieviešu grupas vadītāja Helēna Heija pastāstīja, ka viņu parlamentā šajā grupā apvienojušās sievietes ar mērķi rosināt parlamentu un sabiedrību diskutēt un arī rīkot seminārus par aktuālām tēmām: sieviešu politisko darbību, diskrimināciju, bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem, sociālās apdrošināšanas un mājokļu, kā arī migrācijas jautājumiem.
 Tikšanās laikā Latvijas un Zviedrijas parlamentārietes dalījās pieredzē un pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, bērnu izmantošanu, vecāku atbildību un adopciju, kā arī sievietes lomu ģimenē un sabiedrībā. 
 
Preses dienests