28.oktobris

(28.10.2003.)

Otrdien, 28.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Iliji Vanču (Ilie Vancea), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības intensificēšanas iespējas.
Moldovas Republikas vēstnieks Latvijā, informējot par situāciju savā valstī, uzsvēra, ka tā raksturojama kā stabila. Tā kā valsts parlamentā vairākums deputātu pārstāv vienu politisko spēku ? Komunistu partiju, tas būtiski atvieglo likumdošanas darbu. Būtiskākajos jautājumos Moldovas prezidentam, parlamentam un valdībai ir līdzīga nostāja, pastāstīja vēstnieks. Zināmi uzlabojumi vērojami arī ekonomikas jomā, jo izdevies stabilizēt rūpniecību un turpināt privatizācijas procesu, un tas savukārt radījis iespēju palielināt iekšzemes kopproduktu un paaugstināt algu un pensiju līmeni valsts iedzīvotājiem.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Piedņestras reģionā. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis, ka tās risinājumam jānotiek mierīgā ceļā. I.Vančs pastāstīja par pašlaik apspriežamo jautājumu ? federācijas veidošanu, kam atbalstu izteikušas arī vairākas starptautiskas organizācijas. Tāpat notiek darbs pie valsts jaunās konstitūcijas izstrādes, kuru vajadzētu pabeigt līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2005.gadā.
Savukārt I.Ūdre pastāstīja par Latvijas panākto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, kas ietver sevī gan institucionālās reformas, gan likumdošanas harmonizēšanu ar ES normām. Viņa izteica gatavību nodot mūsu eirointegrācijas pieredzi Moldovu interesējošajos jautājumos. Kā veiksmīgu sadarbības piemēru šajā jomā Saeimas priekšsēdētāja minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas un Armēnijas parlamentāriešiem.
Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Moldovas savstarpējo attiecību paplašināšanai ir liels potenciāls ? gan valstu augstāko amatpersonu, gan parlamentu un to komisiju un sadarbības grupu līmenī. Par labu impulsu tam varētu kalpot arī Latvijas ārlietu ministres plānotā vizīte Moldovā šā gada novembra sākumā, kā arī iespējamā Latvijas goda konsula iecelšana.
 
Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sokolu Gjoku (Sokol Gjoka), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās laikā tika pārrunāti abām valstīm aktuāli jautājumi Eiropas Savienības paplašināšanas kontekstā.
Albānijas vēstnieks Latvijā sacīja, ka īpaši nozīmīga Albānijai būtu politisko kontaktu intensificēšana abu valstu starpā. S.Gjoka norādīja, ka Latviju un Albāniju saista vairākas kopīgas iezīmes, piemēram, abu valstu nelielās teritorijas un vēsturiskie notikumi. “Mūsu valsts demokrātijas pieredze ir ļoti neliela, tāpēc esam ieinteresēti veicināt sadarbību starp Latvijas un Albānijas parlamentiem un komisijām, it īpaši Ārlietu un Eiropas lietu komisijām”, teica vēstnieks.
Arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija vienisprātis, ka sadarbības padziļināšanā liela nozīme ir gan informācijas apmaiņai, gan vēl jo vairāk parlamentāriešu personīgajiem kontaktiem. Viņa akcentēja tā izpausmi starptautisko institūciju darbā, kas tādējādi nodrošina atbalstu konkrētajai valstij svarīgos jautājumos. Vēl viens veids, kā veicināt intensīvāku dialogu, ir darbs parlamentu sadarbības grupu ietvaros. I.Ūdre pastāstīja par parlamenta, it īpaši 7.Saeimas paveikto, Latvijas likumdošanas normas harmonizējot ar ES, un pauda gatavību šajā pieredzē dalīties ar Albāniju. “Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā mainījušās vairākas valdības, bet nemainīgas palikušās mūsu ārpolitiskās prioritātes ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Tautas balsojums 20.septembra referendumā bija šī procesa posma veiksmīgs noslēgums”, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Runājot par Stabilizācijas un asociācijas procesu, kuru Albānija patlaban īsteno, I.Ūdre akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi. Latvijas pieredze liecina, ka tas sekmējis ātrāku un efektīvāku reformu īstenošanu. Kā veiksmīgi reģionālās sadarbības piemēri tika minēta gan mūsu valsts dalība Baltijas Asamblejā, gan attiecības ar Ziemeļvalstīm, kur pašreiz svarīgs un aktuāls jautājums ir nākamā gada maijā plānotās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Tikšanās noslēgumā puses pauda pārliecību par nepieciešamību izveidot līgumtiesisko bāzi starp abām valstīm, kā arī veicināt kontaktus ekonomikas, kultūras un izglītības jomās.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jungu Jongu-jo (Jung Young-jo), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
 Tikšanās dalībnieki pārsprieda jautājumus, kas attiecas uz abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējām.
 Korejas vēstnieks Latvijā pauda gandarījumu par iespēju būt mūsu valstī. “Esmu bijis šeit pirms desmit gadiem, un kopš tā laika te daudz kas ir mainījies ? pilsēta kļuvusi skaistāka, bet tās iedzīvotāji ? priecīgāki un atvērtāki”, teica J.Jongs-jo.
 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka to būtiski ietekmējusi mūsu valsts ekonomiskā izaugsme; lielas iespējas Latvijai un tās iedzīvotājiem paver arī mūsu valsts dalība Eiropas Savienībā.
 Puses pārrunāja arī ekonomikas jautājumus. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis, ka nozīmīgs priekšnoteikums valsts tautsaimniecības attīstībai ir ārvalstu investīcijas. I.Ūdre pastāstīja, ka pēc Krievijas krīzes notikumiem, kas ietekmējuši Latvijas ekonomiku, daudzi uzņēmumi savu darbību saistīja ar ES valstīm. “Investīciju apjoms pieaug, ja valsts ir politiski un ekonomiski stabila. Latvija, esot ES dalībvalsts, ir drošs un stabils ekonomiskais partneris”, norādīja I.Ūdre.
 Sarunas noslēgumā tika runāts par parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējām, tostarp kontaktiem parlamentu sadarbības grupu ietvaros.                                                                                       

Preses dienests

 

Piektdien, 27.decembrī