Saeimas priekšsēdētāja parlamentā tiekas ar Mongolijas ārlietu ministru

(27.01.2014.)
VideoGalerija

Latviju un Mongoliju saista draudzīgas un konstruktīvas divpusējās attiecības, un tām ir vēl aktīvākas un dinamiskākas sadarbības potenciāls. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, pirmdien, 27.janvārī, Saeimas namā tiekoties ar Mongolijas ārlietu ministru Luvsanvandanu Boldu (Luvsanvandan Bold).

Latvijai un Mongolijai ir arī sadarbības potenciāls izglītībā, sarunā akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, un tam pamats ir ielikts ar abu valstu noslēgto līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē. S.Āboltiņa apliecināja, ka Latvijas augstskolas ir atvērtas studentiem un pētniekiem no Mongolijas.

Tikšanās laikā pārrunājot abu valstu parlamentāro sadarbību, puses bija vienisprātis par tās neizmantoto potenciālu. Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka labs pamats daudzpusējai sadarbībai ir Mongolijas un Eiropas Savienības noslēgtais līgums par partnerību un sadarbību, tomēr vienlīdz būtiska ir abu valstu divpusējā sadarbība. Puses bija vienisprātis, ka solis ceļā uz tās veicināšanu ir apmainīšanās augsta līmeņa vizītēm.

Uzsverot sadarbības ekonomikā nozīmi, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Latvijas attīstīto ostu infrastruktūru un vienlaikus apliecināja, ka uzņēmēji no Latvijas ir ieinteresēti apgūt jaunus tirgus, tostarp Mongoliju. Savukārt L.Bolds teica, ka Mongolija sava izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ jau izsenis kalpojusi par tiltu starp Eiropu un Āziju, un apliecināja, ka Eiropas Savienība (ES) ir nozīmīgākais Mongolijas partneris, tāpēc viņa valsts ir atvērta uzņēmējiem no Latvijas.

Informējot, ka 2015.gada pirmajā pusē Latvija pirmo reizi kļūs par prezidējošo valsti ES Padomē un tā būs mūsu valsts iespēja noteikt ES dienas kārtību, Saeimas priekšsēdētāja teica, ka viens no nozīmīgākajiem pasākumiem tās ietvaros būs Āzijas un Eiropas valstu izglītības ministru tikšanās Rīgā.

Tikšanās laikā pārrunāta arī situācija Latvijas tautsaimniecībā. S.Āboltiņa sacīja, ka finanšu un ekonomikas krīze Latviju skāra ļoti smagi, taču šobrīd mūsu valsts ekonomika ir kļuvusi par vienu no straujāk augošajām Eiropas Savienības valstu vidū. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka aizvadītā gada maijā Latvija saņēma uzaicinājumu uzsākt pievienošanās sarunas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

Sarunā S.Āboltiņa informēja Mongolijas ārlietu ministru, ka Rīga ar tās bagāto vēsturisko mantojumu un tradīcijām tieši šogad ir izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un šajā laikā mūsu valsts galvaspilsētā plānoti vairāk nekā 200 pasākumi. Saeimas priekšsēdētāja pauda cerību, ka arī Mongolijas tūristi šajā laikā apmeklēs Latviju.

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157640218762383/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=RZka5mpIWqA&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ&feature=c4-overview
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde