Otrdien, 4.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Mihailovski, kurš bija ieradies atvadu vizītē.
    Tikšanās dalībnieki pārsprieda jautājumus, kas attiecas uz abu valstu divpusējām attiecībām un sadarbības perspektīvām nākotnē.
    Vērtējot vēstnieka amatā aizvadīto laiku, V.Mihailovskis sacīja, ka tas bijis konstruktīvs un sekmīgs. "Man bija patīkami pildīt vēstnieka pienākumus jūsu valstī, pa šo laiku man izveidojošies daudzi personīgi kontakti, un man noteikti gribēsies šeit atgriezties vēlreiz," sacīja vēstnieks.
    Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas, tomēr to paplašināšanai un intensificēšanai vēl ir liels potenciāls. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir gatava piedāvāt savu pieredzi un palīdzību reformu īstenošanas un eirointegrācijas jautājumos. Augstu vērtējami arī iedibinātie kontakti abu valstu parlamentu, to komisiju un deputātu līmenī.
    Ukrainas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka, mūsu valstij kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mainīsies arī Latvijas un Ukrainas divpusējās attiecības, jo Latvija kļuvusi par lielas apvienības sastāvdaļu. I.Ūdre sacīja, ka mūsu valsts likumdošana ir saskaņota ar ES normām un tas varētu radīt lielāku drošību investoriem. Tāpat svarīga ir arī līgumtiesiskās bāzes sakārtošana un pilnveidošana.
    Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī Ukrainas un Krievijas attiecības. Vēstnieks informēja, ka domstarpības Tuzlas salas jautājumā pašlaik ir iesaldētas un abu valstu vadītāji un valdības pārstāvji cenšas panākt konstruktīvu šīs problēmas atrisinājumu.
    Atvadoties no Ukrainas vēstnieka Latvijā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre viņam uzdāvināja piemiņas medaļu ar Saeimas nama attēlu.

    Otrdien, 4.novembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Goranu Hakansonu, lai pārrunātu aktuālus jautājumus par divpusējo kontaktu veicināšanu, Eiropas Savienības ārpolitikas aktualitātēm un attiecībām ar Krieviju.
    Sarunas laikā I.Vaidere augstu novērtēja Zviedrijas sniegto palīdzību Latvijai, uzsverot, ka Zviedrija ir viens no galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Tāpat ļoti ciešas attiecības ir izveidojušās daudzās citās jomās, piemēram, sociālajā un izglītības jomā.
    Savukārt G.Hakansons sacīja, ka viņa uzdevums ir ne tikai veicināt Zviedrijas eksportu uz Latviju, bet arī importu no Latvijas. Vēstnieks I.Vaiderei apstiprināja Zviedrijas valdības lēmumu par tiešo divpusējās palīdzības Latvijai pārtraukšanu līdz ar tās iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā. Viņš paskaidroja, ka valdībai ir politiski grūti izskaidrot Zviedrijas sabiedrībai, kādēļ būtu jāmaksā vēl par tiešo palīdzību, ja tas jau tiek darīts caur Briseli. G.Hakansons izteica cerību, ka nākotnē tomēr izdosies turpināt Zviedrijas sniegto atbalstu.
    Atbildot uz I.Vaideres jautājumu par Zviedrijas skatījumu uz ES ārpolitikas attīstību, vēstnieks informēja, ka, lai arī viņa valsts nav NATO dalībvalsts, tai ir līdzīgs skatījums par ES ārpolitikas veidošanu - jāsaglabā transatlantiskā saikne un ES aizsardzības politika nedrīkst dublēties ar NATO.
    Zviedrijas vēstnieku īpaši interesēja I.Vaideres viedoklis par Krievijas izvērsto kampaņu pret Latviju. Komisijas priekšsēdētāja atzīmēja viņasprāt trīs redzamākos faktorus, kas izraisa šādu Krievijas politiku: pirmkārt, tas ir saistīts ar Krievijas Valsts Domes vēlēšanām šī gada decembrī; otrkārt, Krievija pati nevar lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem savā ārpolitikā, jo bieži vadās no pozīcijas "bloķēt, nevis veidot"; treškārt, Krievija cenšas palielināt krievu valodas un minoritātes ietekmi topošajā ES dalībvalstī zināma statusa iegūšanai, kur vēlāk šo statusu varētu pārnest arī uz citām dalībvalstīm.
    Tikšanās noslēgumā I.Vaidere izteica neizpratni par Zviedrijas tiesas lēmumu Bu Johansona lietā un lūdza vēstnieku iespēju robežās veicināt taisnīga risinājuma sasniegšanu, uzsverot, ka šādi, lai arī reti, gadījumi negatīvi ietekmē pozitīvo valsts tēlu.

Preses dienests