Āboltiņa: redzam labas perspektīvas sadarbības paplašināšanai ar Austriju

(01.07.2014.)
VideoGalerija

Latvijas un Austrijas vēsturiskās saites, plašais politiskās, ekonomiskās un kultūras sadarbības spektrs un intensīvie kontakti starp iedzīvotājiem paver labas perspektīvas sadarbības paplašināšanai abu valstu starpā. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, otrdien, 1.jūlijā, Saeimas namā tiekoties ar Austrijas Republikas Federālo prezidentu Heincu Fišeru (Heinz Fischer).

„Austrija tradicionāli ir Latvijai nozīmīgs un draudzīgs sadarbības partneris. Esam ieinteresēti turpināt aktīvo politisko dialogu aktuālajos Eiropas Savienības (ES) jautājumos, kur mums kā nelielajām ES dalībvalstīm ir līdzīgas un kopīgas intereses,” raksturojot abu valstu attiecības, norādīja S.Āboltiņa. Viņa akcentēja aktīvo politisko dialogu valdības un pašvaldību līmenī, uzsverot, ka labās attiecības apliecina biežās augsta līmeņa amatpersonu vizītes. Puses bija vienisprātis, ka būtiska nozīme ir nepastarpinātiem kontaktiem starp abu valstu parlamentāriešiem. Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka mūsu parlamentā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Austrijas parlamentu, kas ir labs pamats, lai veidotu kontaktus arī starp nozaru komisijām.

Saeimas priekšsēdētāja arī akcentēja, ka Latvijā ar gandarījumu atceramies, ka Austrija bija viena no pirmajām valstīm, kas pēc neatkarības atgūšanas atvēra savu vēstniecību Rīgā.

S.Āboltiņa uzsvēra, ka Austrijas prezidenta vizīte notiek laikā, kad pieminam virkni nozīmīgu notikumu – pirms 100 gadiem izcēlās Pirmais pasaules karš, šogad aprit arī 75 gadi kopš Otrā pasaules kara sākuma. Kopš notikumiem, kas 1989.gadā pāršalca Eiropu, notikušas lielas izmaiņas. Latvija jau 10 gadus ir ES un NATO dalībvalsts. „Šīs gadskārtas ļauj mums atcerēties, cik daudz bija jāpārcieš un jāpaveic, lai izveidotu tādu Eiropu, kāda tā ir mūsdienās. Notikumi Ukrainā kārtējo reizi atgādina mums, ka ES ir nozīmīgs projekts, kas ļauj uzturēt mieru un demokrātiju Eiropā, un mums ir jāpieliek visas pūles, lai to nosargātu,” sacīja S.Āboltiņa.

Pievēršoties sadarbībai kultūrā un izglītībā, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ar reti kuru valsti Latvijai izveidojies tik intensīvs dialogs kultūras jomā kā ar Austriju. „Vīne kā kultūras un mūzikas metropole pievelk arī izcilus latviešu māksliniekus - diriģentus Marisu Jansonu un Andri Nelsonu, operdziedātājas Elīnu Garanču, Kristīni Opolais, Ingu Kalnu, režisoru Alvi Hermani un Gidonu Krēmeru. Vairāki mūsu „pasaules” mākslinieki atgriezīsies Latvijā šogad, jo Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta,” norādīja S.Āboltiņa. Viņa pauda gandarījumu, ka šogad Rīgā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā strādā arī virkne Austrijas mākslinieku.

Pārrunājot sadarbību ekonomikā, Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par Austrijas uzņēmēju delegāciju, kas pavada prezidentu vizītē, un izteica pārliecību, ka šodien notiekošais Latvijas – Austrijas biznesa forums ļaus abām pusēm atrast jaunus sadarbības partnerus.

 


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 27.novembrī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde