Otrdien, 17.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputātu Alfrēdu Almonu (Alfred Almont).
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar iespējas rosināt dialogus un saskaņot valstu atšķirīgos viedokļus par ES Konstitūcijas projektu, kā arī Latvijas un Francijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.
Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputāts A.Almons atgādināja, ka bijis Latvijā pirms nepilna gada Francijas Nacionālās asamblejas uzdevumā, kad gatavojis ziņojumu par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā. Viņš arī apliecināja, ka līdz šim gūts pozitīvs priekšstats par mūsu valsts sasniegumiem eirointegrācijas procesā. A.Almons uzsvēra Francijas atbalstu Latvijas integrācijai ES un pastāstīja, ka Latvijā ieradies ar jaunu misiju - rosināt dialogu un apmainīties viedokļiem par ES Konstitūcijas projektu. "Ir palikuši daži domstarpību punkti, kuros būtu jātuvina valstu atšķirīgie viedokļi. Mana misija ir - veicināt dialogu un panākt viedokļu tuvināšanos kompromisu ceļā, ar mērķi pieņemt visu ES Konstitūcijas tekstu," sacīja A.Almons.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pateicās par Francijas stabilo atbalstu Latvijas virzībai uz integrāciju ES, kā arī pozitīvo novērtējumu mūsu valsts paveiktajam parlamentārajā darbībā Latvijā un ES institūcijās. Viņš apliecināja gatavību iesaistīties dialogā par ES nākotni, uzsverot nepieciešamību attīstīt starpvalstu dialogu iekšējo pretrunu un pārpratumu novēršanai dalībvalstu starpā.
G.Krasts paužot personīgu atbalstu ES Konstitūcijas projektam, kura izstrādes procesā piedalījies, pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Konventā, izskaidroja Latvijas pozīciju minētājā jautājumā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ES Konstitūcijas projekta kontekstā ir vairāki būtiski uzstādījumi, kas ir risināmi un meklējams kompromiss vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pirmkārt, Latvija atbalsta nostāju, ka katrai valstij paredzams savs komisārs, jo būtiski pieaugs darba apjoms paplašinātajā Eiropā. Otrkārt, attiecībā uz Eiropas prezidenta posteni, konkrēti jādefinē pienākumu saraksts, lai perspektīvā saglabātu līdzsvaru ES institūciju starpā. Treškārt, jāparedz minimālais nacionālo valstu deputātu skaits. G.Krasts uzsvēra arī savu nostāju, ka visas dalībvalstis varētu pārstāvēt vienāds deputātu skaits, tādejādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās starp valstīm. Ceturtkārt, Latvija neatbalsta vienotā nodokļa mehānisma veidošanu Eiropā, paredzot tiesības nacionālajām valstīm definēt nodokļu politiku un izlemt, kā tuvināties ES līmenim kopumā, palielinot reģiona konkurētspēju pasaulē. Piektkārt, mūsu valsts atbalsta dubultā vairākuma balsojuma principu ieviešanu padomē, kas atbilst arī Francijas nostājai. "Kompromisu var panākt un divdesmit piecas ES dalībvalstis var vienoties par šī principa atbalstīšanu," sacīja G.Krasts un izteica cerību, ka jauno konstitūcijas projektu izdosies parakstīt pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
A.Almons pateicās par atklāto dialogu un apstiprināja Francijas nostāju, ka ES jāievēro visu valstu līdzvērtības un līdztiesības princips. Viņš uzsvēra, ka nostājas - katrai valstij savs komisārs - realizācija būtu simbols vienlīdzībai un rastu risinājumus veiksmīgākai darba dalīšanai paplašinātā Eiropā. Deputāts izskaidroja Francijas nostāju arī jautājumos par Eiropas prezidenta pilnvarām, akcentējot koordinācijas un administrēšanas darbu; divkāršā vairākuma principa ieviešanu balsojumā; kā arī nodokļu sistēmas attīstību Eiropā.
Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi arī par Latvijas iekšpolitisko situāciju un sadarbības padziļināšanas iespējām abu valstu parlamentārā līmenī.
Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki apliecināja vēlmi meklēt un rast kopīgus risinājumus, lai jau līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemtu ES Konstitūciju.
Papildu informācija: Francijas Republikas Nacionālās asamblejas organizētās misija - rosināt dialogu un apmainīties viedokļiem par ES Konstitūcijas projektu - ietver 16 valstis, tostarp arī Grieķiju, Itāliju, Lielbritāniju. Tā tiek organizēta papildus ES prezidējošās valsts Īrijas uzdevumam organizēt šo darbu.
Šodien, 17.februārī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas Parlamentārās komitejas pārstāvjiem.
Sarunas sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis izteica gandarījumu par to, ka desmit jaunas dalībvalstis, tostarp Latvija, jau no šī gada 1.maija būs Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu vidū.
Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas Parlamentārās komitejas priekšsēdētājs Gunnars Birgisons (Islande) pastāstīja, ka EEZ apvieno 15 Eiropas Savienības dalībvalstis un trīs EEZ EBTA valstis - Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju iekšējā tirgū, kurā darbojas tie paši pamatnoteikumi, kas ES.
EEZ paplašināšanas pārrunas sākās 2003.gada janvārī un tajās tika runāts par EEZ EBTA valstu finansiālajiem ieguldījumiem, lai samazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības EEZ, un arī par zivkopības produktu ieiešanu tirgū, lai saglabātu tirdzniecības plūsmas ar jaunajām dalībvalstīm. Pārrunas noslēdzās 2003.gada jūlijā, un tā paša gada novembrī tika noslēgts līgums.
Šī gada 1.maijā ES paplašināšanās tiešā veidā ietekmē arī EEZ līgumu, jo līgums skaidri nosaka, ka valstij, kas kļūs par ES dalībvalsti, ir jāpiesakās dalībai EEZ. EEZ uzņēmumiem nodrošina vienādu iespēju vidi, izveidojot kopējus noteikumus un standartus visā paplašinātajā zonā, kas savukārt veicinās un paplašinās tirdzniecību.
Parlamentārās komitejas pārstāvis Mario Fērs iepazīstināja ar situāciju Šveicē. Kaut arī Šveice 1992.gadā balsoja pret dalību EEZ, tā ir veidojusi un uzturējusi attiecības ar ES ar abpusēju līgumu palīdzību.
Viesus interesēja, kādas sadarbības iespējas Latvijai veidosies ar Krieviju un citām kaimiņvalstīm pēc iestāšanās ES un NATO, tostarp kāda perspektīva gaida to iedzīvotāju daļu, kuriem nav Latvijas pilsonības.
I.Emsis izteica cerību, ka Latvijai ar Krieviju attiecības veidosies uz partnerības principiem un nebūs organizētas diktāta veidā. Viņš uzsvēra, ka Latvijas infrastruktūra - ostas un dzelzceļš, kā arī Latvijas iedzīvotāju plašās krievu valodas zināšanas un krievu mentalitātes sapratne ir nozīmīgas prioritātes labu kaimiņvalstu attiecību veidošanā.
Komisijas deputāts Jānis Reirs, Baltijas Asamblejas (BA) prezidents, akcentēja BA lomu pēc iestāšanās ES. Viņš pastāstīja par BA rīkoto apaļā galda diskusiju par Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienības ietvaros, kurā piedalījās Baltijas Asamblejas, Ziemeļu Padomes un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes delegāti, kā arī Baltijas valstu parlamentārieši, valdības un akadēmisko aprindu pārstāvji. Šīs diskusijas mērķis bija Baltijas valstu sadarbības prioritātes un kopīgā stratēģija, lai sekmētu veiksmīgu dalību ES politikas veidošanā.
Tikšanās noslēgumā tika izteikti vairāki ierosinājumi, kurus būtu svarīgi izvērtēt un kuri būtu izmantojami, Latvijai uzsākot pilntiesīgu darbību Eiropas Savienības institūcijās.
Preses dienests