Trešdien, 25.februārī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
Tikšanās laikā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja Latvijas izglītības reformas būtību un galvenos mērķus, kā arī tās īstenošanas gaitu.
Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš īsumā informēja par izglītības reformas gaitu Latvijā, uzsverot tās sākuma posmu jau 1998.gadā un nepieciešamību valsts finansētās skolās ieviest apmācības valsts valodā sešdesmit procentu apmērā no visiem mācību priekšmetiem līdz 2007.gadam, kad beigsies noteiktais pārejas periods. 2004.gadā skolās ar krievu valodas apmācību 11. un 12.klasēs tikai trīs mācību priekšmeti jāapgūst latviešu valodā, 2005.gadā - pieci. "Ar visu pārliecību varam teikt, ka pārejas process bijis pakāpenisks," uzsvēra J.Strazdiņš. Viņš arī akcentēja, ka izglītības reformas nodrošināšanā investēti ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, ANO attīstības programmas ietvaros, PHARES programmā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā paredzētie finansu resursi, kas galvenokārt izmantoti mācību līdzekļiem un piemaksām skolotāju algām.
Dz.Ābiķis atzina, ka pakāpeniska pāreja uz apmācībām valsts valodā ir objektīva, ko pamato arī statistika. Šogad latviešu valodas plūsmā skolās mācās 220 000 skolēnu, krievu valodas plūsmā - 79 000. Viņš arī paskaidroja iemeslus, kāpēc sarūk mācīties gribētāju skaits krievu valodā. Pirmkārt, daudzi krievu valodā runājošie aizceļoja; otrkārt, tika atjaunotas skolas un klases, kas rusifikācijas procesā padomju laikā bija likvidētas; treškārt, ir mainījusies izglītības izvēles orientācija jauktajās ģimenēs - arvien vairāk vecāku savus bērnus sūta skolās ar apmācību procesu valsts valodā. Dz.Ābiķis uzsvēra, ka jārisina arī problēmas, jo skolās ar krievu valodas apmācību nepietiek mācīties gribētāju, kamēr latviešu valodā - trūkst vietu visiem skolēniem.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītības reformas galvenais mērķis ir mācību procesa kvalitāte, uzlabojot ne vien valodas prasmes, bet arī zināšanu līmeni kopumā.
Savukārt deputāts J.Pliners, pārstāvot PCTVL frakcijas viedokli, sacīja: "Likums nav demokrātisks, minoritātes to nepieņem un demonstrē savu attieksmi pret to." Viņš arī atzina, ka minoritātes pauž vēlmi mācīties dzimtajā valodā, vienlaicīgi uzsverot, ka valstij jāuzņemas atbildība par zināšanu kvalitāti arī valsts valodas apguvē.
P.Tabūns pauda pārliecību, ka ar izglītības reformu saistītās problēmas ir Latvijas piecdesmit gadus ilgušās okupācijas sekas. "Rusifikācijas rezultātā latvieši runā vismaz divās valodās, krievi tikai vienā - krievu valodā - un grib šīs tiesības paturēt," viņš sacīja un uzsvēra, ka daudzi krieviski runājošie ir lojāli Latvijai un minētais attiecas galvenokārt uz tā saucamajiem politikāņiem, kas vēlas saglabāt Maskavas ietekmi. "Problēmas tiek radītas mākslīgi, " atzina P.Tabūns.
Sarunas noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka izglītības reformas gaitā būtu vēlams saglabāt izglītības kvalitāti, kā arī nodrošināt dialogu ar sabiedrību.
Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji šodien tikās ar EDSO augsto komisāru Rolfu Ekeusu.
Galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā, tostarp naturalizācijas procesa norisi, izglītības reformu un nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikāciju.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Druviete informēja viesus par komisijas darbu, uzsverot tās darbības plašo spektru - sabiedrības integrācija; politiski represēto problēmas; jautājumi, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī reliģisko tiesību nodrošinājums. Viņa pastāstīja arī par Dzimumu līdztiesības, Bērnu tiesību aizsardzības, Sabiedrības integrācijas, kā arī Radio un televīzijas apakškomisiju darbu, kas izveidotas noteiktu jautājumu pārraudzībai un risināšanai.
Īpašu uzmanību I.Druviete pievērsa Sabiedrības integrācijas apakškomisijas darbībai, uzsverot, ka tajā pārstāvēti visi Saeimā esošie politiskie spēki. Galvenie apakškomisijas darba virzieni ir sabiedrības integrācijas gaitas izvērtējums un iespēju izvērtēšana Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvencijas ratificēšanai. Viņa uzsvēra, ka konvencijas ratifikācijas process nedrīkst būt formāls akts un vispirms jāizvērtē Latvijas gatavība, kā arī iespējamās sekas par tā ietekmi uz sabiedrības integrāciju kopumā. "Pamatnostādnes nav mainījušās, tomēr jāņem vērā sociāli psiholoģiskie aspekti," sacīja I.Druviete. Latvija varētu konvenciju ratificēt ar vairākām atrunām, piemēram, par valodu lietošanu valsts un pašvaldību iestādēs.
Pārrunājot sabiedrības integrācijas procesu, I.Druviete uzsvēra, ka nemainīgas paliek Latvijas pamatnostādnes - vienkopienas valsts attīstība, latviešu valodas kā saziņas valodas izmantošana, kā arī minoritāšu tiesību nodrošināšana.
Sarunas noslēgumā R.Ekeuss uzsvēra, ka sabiedrības integrācija, naturalizācija un valsts valodas nostiprināšana ir atbildīgs, tomēr pašsaprotams process, un izteica cerību, ka Latvijas integrācija ES un NATO būs stimuls iekšpolitisko procesu sakārtošanai dialogā ceļā.
Šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane un komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Finanšu komisijas delegāciju.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīta ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja B.Brigmane sveica Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Finanšu komisijas delegāciju Saeimā. Viņa iepazīstināja ar Saeimas darbu, kā arī ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu un galvenajām prioritātēm.
B.Brigmane uzsvēra, ka Saeimai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai Latvijas virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā bija jāpieņem virkne jaunu likumu, kā arī jāmin esošo likumu saskaņošana ar ES likumdošanu. Šajā pirmsiestāšanās posmā Latvijā arī ir pamatīgi pārskatīta nodokļu politika. Komisijas priekšsēdētāja runājot par Saeimas likumdošanas darbu arī atzīmēja, ka 25% likumu no pieņemtajiem ir tieši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur paši būtiskākie, protams, ir par valsts budžetu 2003.gadam un par valsts budžetu 2004.gadam.
Komisijas pārstāvis un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Škapars iepazīstināja viesus ar Latvijas fiskālo politiku un tās galvenajiem mērķiem un uzsvēra, ka Latvijas valdība ir ieturējusi konsekventu nodokļu samazināšanas politiku. Kā piemēri tika minēti uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu no 25% līdz 15 %, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, kā arī valsts sociālās likmes samazināšanās no 38% uz 33%. Ē.Škapars uzsvēra, ka šie nodokļu samazinājumi nav ietekmējuši nodokļu ienākumus, kuri ir pieauguši. Runājot par valsts budžeta 2004.gadam sastādīšanu, Ē.Škapars atzina, ka tika ņemtas vērā Latvijas galvenās prioritātes iestāšanās ES un NATO. Kā jauninājums budžeta sastādīšanā bija speciālo budžetu likvidēšana, par iemeslu minot to vājo kontroli. Runājot par mūsu valsts sociālās politikas uzlabošanos, tika uzsvērts algu un pensiju palielinājums.
Tikšanās gaitā komisijas pārstāvis un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā viena no galvenajām prioritātēm ir cīņa pret korupciju. A.Latkovskis kā piemēru minēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi un tā darbību, kas ir devis reālus rezultātus korupcijas apkarošanā. “Nodokļu nemaksāšana un kontrabanda ir cieši saistīta ar korupciju un krimināliem darījumiem, kas nepārprotami ietekmē valsts ekonomiku,” uzsvēra A.Latkovskis.
Savukārt komisijas pārstāvis Vilnis Edvīns Bresis viesus iepazīstināja ar Latvijas tautsaimniecības politiku. Viņš uzsvēra, ka Vācija ir mūsu valsts viens no svarīgākajiem tirdzniecības partneriem. Runājot par Latvijas tautsaimniecību pēc 1990.gada, tika minēts, ka notikušas lielas pārmaiņas ne tikai valsts uzbūvē, bet arī lauksaimniecībā: “No kolhoziem mēs esam pārgājuši uz privatizāciju, no lielā Padomju Savienības tirgus esam pārgājuši uz brīvā tirgus situāciju, tomēr šīs pārmaiņas pašiem lauksaimniekiem bija traģiskas,” atzina V.E.Bresis. Pašreiz Latvijas lauksaimniecībā ir zināms pārejas periods, kuram daļa lauksaimnieku ir jau pielāgojusies, bet lielākā daļa tomēr vēl ne. Laika posmā no 1995.gada līdz 2002.gadam Latvijas lauksaimniecībā ir 107,5% pieaugums, tomēr lauksaimniecības produktu eksports salīdzinot ar importu Latvijā ir lielāks, kas ir negatīvs rādītājs valstij. “ES fondu palīdzība lauksaimniecības jomā ir ievērojama, un vienīgais, kas mums jāiemācās, varbūt tieši ar Vācijas palīdzību, ir šo līdzekļu apgūšana,” teica V.E.Bresis. Runājot par nišu, kuru Latvija varētu ieņemt pēc iestāšanās ES, V.E.Bresis minēja bioloģisko lauksaimniecību.
Komisijas pārstāvis Atis Slakteris atzina, ka Latvija ES ietvaros ir ieinteresēta vienlīdzīgas konkurences apstākļos.
Savukārt Bundestāga Finanšu komisijas delegācijas pārstāvji iepazīstināja ar tās sastāvu un ar darbu komisijā. Viņi pastāstīja, ka Bundestāgā ar finanšu jautājumiem nodarbojas divas komisijas ? budžeta un finanšu komisija, kā arī iepazīstināja ar progresīvo nodokļu sistēmu Vācijā. Viesi augstu novērtēja Latvijas un Lietuvas sasniegumus valsts izaugsmē un izteica gandarījumu, ka gandrīz visas Eiropas valstis darbosies kopā ES ietvaros.
Tikšanās gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Latvijas nodokļu sistēmu un korupcijas apkarošanu, kā arī Vācijas Bundestāga darbu.
Tikšanās noslēgumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja B.Brigmane novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes gaitu.
Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Finanšu komisijas pārstāvjiem.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem, kas skar paveikto ekonomikas jomā pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas un turpmākās attīstības perspektīvas, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti.
Uzsākot sarunu, Bundestāga deputāti vēlējās uzzināt, kā mūsu parlamentārieši vērtē paveikto tautsaimniecības pārveidošanā atbilstoši tirgus ekonomikas principiem. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Seile pastāstīja, ka atjaunotā Latvijas valsts izšķīrās par strauju privatizācijas procesa uzsākšanu un tas, pateicoties likumdošanai, noritējis veiksmīgi. Komisijas deputāts Jānis Reirs atzina, ka īpaši svarīgs bijis deviņdesmito gadu vidus, kad par valsts ārpolitikas prioritātēm tika izvirzīta integrācija ES un NATO un tautsaimniecība pārorientējās uz Eiropas tirgu.
Saeimas un Bundestāga deputāti padziļināti pārrunāja ar investīciju piesaisti saistītus jautājumus. J.Reirs uzsvēra, ka tā joprojām ir aktuāla problēma un tiek veikti nopietni pasākumi, lai veicinātu finansējuma piesaisti. Savukārt Vācijas parlamentārieši akcentēja, ka Latvija ir liberāla valsts un ārvalstu investoriem netiek radīti šķēršļi. Viņi atzina, ka investīciju piesaistē minami daudzi pozitīvi aspekti, tostarp nodokļu politika, zemās ražošanas izmaksas, tirgus atvērtība u.c., tomēr norādīja arī uz trūkumiem: jāturpina strādāt pie administratīvo spēju un tiesu sistēmas stiprināšanas.
Mūsu parlamentārieši arī ieskicēja iespējamos problēmu lokus, kas radīsies Latvijai kā ES dalībvalstij, piemēram, augsti kvalificēta darbaspēka aizplūšana. Lai to nepieļautu, liela uzmanība jāpievērš investīciju piesaistei un Eiropas fondu veiksmīgam izlietojumam. Savukārt Saeimas deputāts Dzintars Zaķis kā Latvijas stiprās puses minēja lielo pieredzi mežizstrādē, attīstītās elektronikas un mikrobioloģijas nozares.
Abas puses arī pārrunāja jautājumus, kas skar mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes iespējas. Gan Vācijas Bundestāga, gan Saeimas deputāti bija vienisprātis, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir ekonomiskās attīstības dzinējspēks, tāpēc valsts atbalsts šajā jomā ir īpaši svarīgs.
Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka padziļināsies abu valstu sadarbība un dalība ES veicinās ekonomiskās izaugsmes rādītājus.
Preses dienests