Piektdien, 27.februārī, Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
           Tikšanās laikā Ārlietu komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā - naturalizācijas procesa norisi un izglītības reformu, kā arī šo problēmu ietekmi uz valsts ārpolitiskajām aktivitātēm. 
           Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka lēmumu īstenošana ārpolitikā un valsts iekšpolitiskie procesi ir savstarpēji atkarīgas un saistāmas sfēras mūsdienu pasaulē.
           Komisijas priekšsēdētājs Rihards Pīks īsumā informēja par sabiedrības integrācijas norisēm mūsu valstī, tostarp naturalizācijas procesu un izglītības reformu. Viņš atzina, ka ir vērojams progress attiecībā uz naturalizēties gribētāju skaita pieaugumu, ko kopumā gan varētu raksturot kā lēnu. Minētā procesa paātrināšanu veicina valsts nostāja, radot tiesiskās iespējas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, kas ne vienmēr tiek izmantotas.
           Pārrunājot izglītības reformas gaitu, deputāts Aleksandrs Kiršteins sacīja, ka Latvijā tikai septiņi procenti krievu tautības iedzīvotāju ir pilsoņi. Savukārt četrdesmit procentos no visām skolām mūsu valsts finansē apmācības krievu valodā. Minētā situācija ir izveidojusies vēsturiski - Latvijas okupācijas rezultātā, kad rusifikācijas politikas ietvaros tika slēgtas latviešu un minoritāšu skolas un piespiedu migrācijas rezultātā mainīts mūsu valsts etniskais sastāvs. Krievu minoritāte, kas līdz tam bija tikai trešā lielākā - 7,8 procenti no visiem iedzīvotājiem, okupācijas rezultātā kļuva par skaitliski vislielāko. Pamatnosacījums, lai veiksmīgi risinātu sabiedrības integrāciju mūsu valstī, ir panākt Latvijas okupācijas fakta atzīšanu starptautiskā līmenī. A.Kiršteins uzsvēra, ka Latvijā ir viens no liberālākajiem izglītības likumiem Eiropā un arī NATO dalībvalstu starpā. Kā pamatojumu viņš pieminēja faktu, ka Vācijā ir apmēram divi miljoni krieviski runājošo iedzīvotāju, ASV - apmēram pieci miljoni, Izraēlā - viens miljons, un nevienā no šīm valstīm nav skolas ar krievu valodas apmācību. "Salīdzinoši Latvijā ir labākā minoritāšu situācija Eiropā, attiecinot to uz visām astoņām etniskajām mūsu valsts kopienām, tostarp arī čigānu," sacīja A.Kiršteins. Čigānu kopiena veiksmīgi iekļaujas integrācijas procesā, tai ir statuss sabiedrībā, labas valsts valodas zināšanas, kā arī izglītības iespējas. "Galvenā problēma," sacīja A.Kiršteins, "ir Krievijas vēlme saglabāt tās kontroli pār mūsu valsts teritoriju".
           Savukārt deputāts Leopolds Ozoliņš pateicās par augstā komisāra izrādīto izpratni attiecībā uz Latvijas unikālo vēsturisko situāciju un aicināja izvērtēt vārda minoritāte lietojumu okupācijas fakta kontekstā.
            Noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka Latvijai ir ievērojami panākumi cilvēktiesību jomā, ekonomikas attīstības perspektīvā, kā arī demokrātijas ideju nostiprināšanā, tomēr nākotnē vēl daudz darāmā. A.Kiršteins savukārt pauda pārliecību, ka soli pa solim Latvija sasniegs labus rezultātus visās sfērās.
 
Preses dienests