6.aprīlī

(06.04.2004.)

   Otrdien, 6.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Šanivaru Kīzildeli.
   Tikšanās sākumā Turcijas vēstniece Š.Kīzildeli augstu novērtēja mūsu valsts sasniegto ? pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka šo rezultātu sasniegšanai ieguldīts ilgs un grūts darbs. Dalība šajās organizācijās tika izvirzīta kā Latvijas ārpolitikas mērķis pirms gandrīz desmit gadiem, un, neskatoties uz Ministru kabineta un parlamenta sastāva maiņu, šīs prioritātes palikušas nemainīgas.
   Turcijas vēstniece pastāstīja ? lai īstenotu vēlmi kļūt par ES dalībvalsti, Turcijā notiek intensīvs darbs, īstenojot reformas un tiecoties izpildīt Kopenhāgenas kritērijus. Š.Kīzildeli arī norādīja, ka Turcijas integrācijai ES ir liels sabiedrības atbalsts, tāpēc svarīgs būtu pozitīvs ES lēmums par sarunu uzsākšanu ar Turciju, jo nostiprinātu pārliecību par sekmīgu rezultātu.
   Puses arī bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt divpusējo sadarbību, īpaši abu valstu parlamentu līmenī, un akcentēja savstarpējo vizīšu apmaiņas nepieciešamību. Saeimas priekšsēdētāja izteica gatavību dalīties pieredzē, ko Latvija ieguvusi eirointegrācijas procesā, akcentējot veiksmīgo Eiropas lietu komisijas darbību, parlamenta un valdības sadarbību un kontaktus ar nevalstiskajām organizācijām. Kā ļoti būtisku aspektu I.Ūdre minēja sabiedrības informēšanas darbu. “Valdībai un parlamentam Turcijas ceļā uz integrāciju ES būs jāpieņem arī nepopulāri lēmumi; tos visus nepieciešams izskaidrot sabiedrībai,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī atzina, ka godīgi norādot uz visiem ieguvumiem un zaudējumiem un akcentējot to, ka šodien nepopulārs lēmums ir investīcija nākotnei, iespējams panākt sabiedrības atbalstu.
   Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Turcijas vēstniece vienojās, ka dialogu par iespējām paplašināt valstu divpusējo sadarbību varētu turpināt Starpparlamentu Savienības (SPS) 110.konferences un SPS Padomes 174.sesijas laikā, kas nākamnedēļ sāksies Meksikā.

   Šodien pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē bija ieradies Spānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Emilio Lorenco Serra.
   Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica vēstnieku ar stāšanos pie savu pienākumu pildīšanas mūsu valstī un izteica cerību, ka Latvijas un Spānijas divpusējā sadarbība padziļināsies. Vēl jo vairāk tāpēc, ka E.Serra ir pirmais Spānijas vēstnieks mūsu valstī, kurš rezidēs Latvijā.
   Savukārt Spānijas vēstnieks apsveica mūsu valsti ar ārpolitiskajiem panākumiem, atzinīgi novērtējot paveikto, lai atbilstu Eiropas Savienības un NATO izvirzītajiem kritērijiem. I.Ūdre pastāstīja, ka Latvijas ceļš uz iestāšanos NATO bijis neatlaidīga darba rezultāts. “Nav bijis viegli - NATO prasība par divu procentu no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzības finansēšanai bija jāsabalansē ar daudziem sasāpējušiem sociāliem jautājumiem ? pensiju palielināšanu, mediķu un pedagogu algu paaugstināšanu un citiem, tomēr ir skaidrs, ka drošība ir Latvijas nākotnes pamats,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī pastāstīja par Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijās, tostarp Irākā, vienlaikus norādot, ka lēmums nebija viegls un Saeimā par to norisinājās ilgas debates. Tomēr, ja vēlamies drošības garantijas no NATO, arī mums jābūt gataviem dot savu ieguldījumu.
   Abas puses arī pārrunāja terorisma draudu novēršanas iespējas. Līdzšinējie notikumi skaidri un viennozīmīgi parāda, ka pret to var cīnīties tikai kopīgi - katras atsevišķas valsts spēki ir par vājiem, lai apturētu draudošās briesmas.
   Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Spānijas vēstnieks pārrunāja savstarpējo attiecību intensificēšanas iespējas gan divpusējā līmenī, gan arī darbojoties starptautiskajās organizācijās. Tika pausta apņēmība paplašināt parlamentāros kontaktus, kā arī veicināt ekonomiskos, kultūras un tūrisma sakarus.

   Šodien Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Aišu El Kabašu.
   Tikšanās ietvaros pārrunātas Latvijas un Marokas divpusējās, kā arī reģionālās sadarbības intensificēšanas iespējas.
   Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību ar Vidusjūras reģionu, tostarp arī ar Ziemeļāfrikas valstīm. Labu pamatu attiecību paplašināšanai starp Latviju un Maroku nodrošinās tas, ka Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, jo Maroku ar ES saista intensīvas ekonomiskās attiecības. I.Ūdre arī akcentēja ES “jauno kaimiņu” politikas īstenošanu, kas ietver kontaktu padziļināšanu ar valstīm, kas robežojas ar ES dienvidu valstīm.
   Puses pārrunāja arī parlamentāro sakaru padziļināšanas iespējas gan atsevišķu komisiju, gan parlamentu sadarbības grupu ietvaros.
   Tikšanās noslēgumā Marokas vēstniece Latvijā uzaicināja mūsu valsts parlamenta delegāciju oficiālā vizītē apmeklēt Maroku.

Šodien, 6.aprīlī, arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Marokas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Aišu El Kabašu.
Tikšanās laikā abas puses apliecināja interesi veicināt divpusējo sadarbību, kā arī pārrunāja dažādus citus aktuālus jautājumus. Atbildot uz A.Pabrika jautājumu, vēstniece īsumā informēja par Marokas attiecībām ar Eiropas Savienību, skatījumu uz ES paplašināšanos un nākotni, attiecību attīstību ar ASV. Tāpat puses apmainījās ar viedokļiem par sadarbību cīņā pret terorismu.
Marokas vēstniece Latvijā arī uzaicināja mūsu valsts parlamenta delegāciju oficiālā vizītē apmeklēt Maroku.
Tikšanās noslēgumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un Marokas vēstniece Latvijā bija vienisprātis, ka ir pamats labai sadarbībai nākotnē gan ekonomisko sakaru veicināšanā, gan arī kultūras jomā.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja direktoru Marku Danzonu.
Tikšanās ietvaros puses pārrunāja jautājumus, kas aktuāli veselības aizsardzības jomā.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja vadītājs informēja par Tabakas kontroles konvenciju, kas pieņemta pirms gada Pasaules Veselības asamblejā un kas joprojām ir atvērta parakstīšanai. Konvencijas pamatmērķis ir sabiedrības aizsargāšana no sekām, ko izraisa tabakas lietošana. Saeimas priekšsēdētāja pauda pārliecību, ka šī problēma ir aktuāla arī Latvijā. Viņa arī darīja zināmu, ka pieņemti noteikumi, kas būtiski ierobežo smēķēšanu mūsu parlamentā.
   I.Ūdre pastāstīja par vakardiena tikšanos ar Latvijas medicīnas darbinieku akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kuras laikā spriests par situāciju veselības aprūpē. Mediķi norādījuši uz sasāpējušām problēmām, īpaši akcentējot nozarei nepieciešamā finansējuma palielināšanu un profilakses pasākumu aktualitāti.
   Abas puses bija vienisprātis, ka sabiedrības veselību iespaido mūsdienu straujais dzīves veids, jo darbs un konkurence darba tirgū nosaka to, ka laiks, ko cilvēki pavada savās darbavietās, būtiski pieaug pretstatā brīvdienām un pilnvērtīgai garīgai un fiziskai atpūtai.
   Sarunas gaitā tās dalībnieki pieskārās arī ģenētiski modificētas pārtikas ietekmei uz cilvēku veselību. Akcentējot to, ka jābūt strikti nodalītām robežām, Pasaules Veselības organizācijas pārstāvji un Saeimas priekšsēdētāja pauda bažas par neatgriezeniskajām izmaiņām, ko nākamajām paaudzēm varētu nodarīt nepietiekami nopietna attieksme šajā jomā.
   Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki uzsvēra informēšanas darba nozīmi sabiedrības izglītošanā par veselības jautājumiem, jo pasaulē palielinās gan alkohola un narkotiku lietošanas apjomi, gan autoavāriju skaits, kas prasa aizvien jaunus upurus.

   Šodien arī Veselības aizsardzības apakškomisijas un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti tikās ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja direktoru Marku Danzonu.
   Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta veselības aizsardzības jautājumiem, tostarp Latvijas gatavībai parakstīt Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību.
   Tikšanās sākumā Veselības aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Viesturs Šiliņš iepazīstināja ar PVO Tabakas kontroles konvenciju, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību no tabakas lietošanas izraisītajām sekām un kaitējuma veselībai, videi un ekonomikai. Viņš pastāstīja, ka to jau ir parakstījušas 100 valstis un no 2003.gada 16.jūnija līdz 2004.gada 29.jūnijam tā ir atvērta parakstīšanai ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.
   PVO Eiropas reģionālā biroja direktors M.Danzons iepazīstināja ar delegācijas sastāvu, kurā ir pārstāvji no Igaunijas un Lietuvas. Viņš arī pateicās bijušajai veselības ministrei Ingrīdai Circenei par uzaicinājumu apmeklēt Latviju un ieskicēja pasaulē un Eiropā aktuālākās problēmas veselības aizsardzībā. Jautājumi, kas ir aktuāli PVO pasaules veselības aizsardzībā, ir aktuāli arī Latvijai, jo pēc neilga laika Latvija būs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. “Tūkstošiem un miljoniem cilvēku visā pasaulē mirst no tabakas izraisītām slimībām, un tāpēc svarīgi ir risināt ar smēķēšanu saistītās problēmas visiem kopā,” atzina M.Danzons. Viņš arī uzsvēra, ka konvencija ir vēsturisks solis smēķēšanas problēmas risināšanā, un skaidroja, ka PVO palīdz Eiropas Savienības valstīm ieskicēt nākotnes vīziju sabiedrības veselības nodrošināšanā un tās mērķis nav “uzbrukt” kādas nozares pārstāvjiem vai arī iznīcināt kādu no tām, bet tās mērķis ir pievērst uzmanību ar to saistītajām problēmām.
   Veselības aizsardzības apakškomisijas deputāte I.Circene pastāstīja, ka PVO un Latvijas kopējā sadarbība sākās pagājušā gada decembrī. Viņa arī uzsvēra, ka zinātniskie pētījumi liecina, ka tabakas lietošanas izraisītās slimības ir iemesls daudzu cilvēku nāvei, un tāpēc atgādināja par nepieciešamību iespējami ātri veikt Tabakas kontroles konvencijas parakstīšanu un ratifikāciju. Savukārt veselības ministrs Rinalds Muciņš uzsvēra, ka darbs pie smēķēšanas problēmas risināšanas nav vienas ministrija darbs, bet ir visu nozaru un institūciju kopēja lieta.
   “Valstī pats svarīgākais ir vesels un darboties spējīgs cilvēks,” uzsvēra abu apakškomisiju deputāte Jevgēnija Stalidzāne. Viņa arī pastāstīja par Saeimas darbu pie grozījumu likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” sagatavošanas.
   Sarunas gaitā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar alkohola lietošanas apkarošanu un pārtikas problēmas pasaulē.

   Šodien Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupas un Parlamentārās sadarbības grupas sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs pārstāvji tikās ar Šveices Latviešu biedrības prezidentu Voldemāru Muižnieku.
   Sarunas sākumā Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupas vadītāja Ingrīda Circene iepazīstināja Šveices Latviešu biedrības prezidentu Voldemāru Muižnieku ar Latvijas un Šveices parlamentu sadarbības grupas vēsturi, kā arī uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā aktivizējusies abu valstu sadarbība politikas, ekonomikas, kultūras un tūrisma jomās.
   V.Muižnieks pastāstīja par deviņdesmitajos gados Šveicē novēroto atbalsta vilni Latvijā notiekošajiem vēsturiskajiem notikumiem un Šveices Latviešu biedrības darbības sākumu 1992.gadā.  
   Parlamentārieši diskutēja par Latvijas un Šveices reģionālās politikas jautājumiem, par kopīgu projektu izstrādi kultūras un mākslas jomās.
   Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijā. Viesis izteica cerību, ka attiecības starp Latviju un Šveici turpmāk kļūs vēl ciešākas.
 
   Šā gada 5.aprīlī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Igoru Studeņņikovu.
   Krievijas vēstnieks nodeva Saeimas priekšsēdētājai Krievijas Domes priekšsēdētāja Borisa Grizlova vēstuli, kurā pausta ieinteresētība attiecību attīstīšanā starp Krievijas Domi un Latvijas Saeimu un atzīts, ka atklāts un konstruktīvs dialogs abu valstu parlamentāriešu starpā var dot pozitīvu ieguldījumu Krievijas un Latvijas sadarbības veicināšanā. Domes priekšsēdētājs vēstulē izsaka aicinājumu jau tuvākajā laikā paplašināt abu valstu parlamentāriešu kontaktus parlamentu komisiju un parlamentu sadarbības grupu ietvaros. Saeimas priekšsēdētāja ar Krievijas vēstnieku pārrunāja abu valstu divpusējo attiecību attīstības iespējas, īpaši akcentējot sadarbības parlamentāro dimensiju.


Preses dienests

Sestdien, 28.decembrī