No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturējās vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs.
     Tikšanās ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu trešdien, 2. jūnijā, noslēdza Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju vai to vietnieku kopīgo vizīti Vašingtonā.
     Tās ietvaros parlamentu priekšsēdētāji tikās ar virkni ASV senatoru un kongresmeņu, tai skaitā ASV Pārstāvju palātas spīkeru Denisu Hastertu un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdi senatoru Ričardu Lugaru. Tikšanās laikā Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu vadītāji uzsvēra ieinteresētību ciešākas sadarbības veidošanā ar ASV Kongresu gan bilaterālā, gan multilaterālā līmenī. ASV un Ziemeļeiropas valstis vieno kopīgās vērtības, un tās ir cieši saistītas arī vēsturiski. Tikai rīkojoties kopīgi, iespējams pārvarēt mūsdienu globālos izaicinājumus.
     Tiekoties ar saviem amerikāņu kolēģiem, Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeri pārrunāja plašu tematu loku, kas skāra gan kopīgo cīņu pret starptautisko terorismu, gan projektus, kas varētu tikt realizēti ASV valdības iniciatīvas ciešākai sadarbībai Ziemeļeiropā ietvaros, ekonomiskās attīstības jautājumus un daudzas citas jomas. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre īpaši uzsvēra vīzu režīma atvieglošanu Latvijas pilsoņiem un aicināja palielināt Fulbraita stipendiju skaitu mūsu valsts studentiem.
     Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos jaunas iespējas rodas arī sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona drošību un sniegtu atbalstu valstīm, kas vēlas veikt demokrātiskās un tirgus reformas. Tika runāts par parlamentārās sadarbības nozīmi, iezīmētas jomas, kurās turpmāk varētu uzsākt kopīgus projektus. Spīkeriem bija tikšanās arī Valsts departamentā un Baltajā namā.
     Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru kopīgā vizīte ASV tika vērtēta kā savā ziņā unikāls notikums, jo līdz šim šādas kopīgas vizītes nebija notikušas. Īpaši tika uzsvērta Ziemeļeiropas reģiona valstu ieinteresētība ciešākā transatlantiskajā sadarbībā.
     Vizītes ietvaros spīkeriem bija preses konference Nacionālajā preses klubā, kur Ziemeļvalstu vārdā žurnālistus uzrunāja Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Liponens un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kas runāja Baltijas valstu spīkeru vārdā. Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pateicās ASV par lielo atbalstu, ko tās sniegušas Baltijas valstu dalībai NATO, un uzsvēra transatlantiskās saites un turpmākas ASV iesaistes mūsu reģionā nozīmi. Viņa aicināja uz ciešāku sadarbību, aktīvāku parlamentāro dialogu un savstarpējo vizīšu apmaiņu, lai varētu labāk sasniegt kopīgos mērķus.


     Ceturtdien, 3.jūnijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.
     Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks pauda prieku par iespēju tikties ar Nīderlandes parlamenta pārstāvjiem un akcentēja, ka abu valstu divpusējās attiecības vērtējamas pozitīvi. To apliecina gan ciešā sadarbība starp Baltijas un Beniluksa parlamentārajām apvienībām, gan kontakti parlamentu komisiju līmenī. Tāpat regulāri notiek parlamentāro vizīšu apmaiņa. Ārlietu komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka Latvija un Nīderlande ir nelielas valstis, pie tam tās saistītas arī vēsturiski - Latvijas un Nīderlandes pilsētas vienoja Hanzas savienība -, tāpēc to sadarbība ir svarīga arī Eiropas Savienības ietvaros.
     Nīderlandes parlamentārieši interesējās par politisko situāciju mūsu valstī. A.Pabriks pastāstīja, ka jau 1995.gadā Latvija definēja savas ārpolitiskās prioritātes ? iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tagad tas ir sasniegts, bet pagaidām precīzi nav nosprausti tālākie mērķi. Tikšanās laikā vairākkārt tika akcentēts, ka valsts virzība uz nākotni nav iespējama bez tās pagātnes objektīva izvērtējuma, turklāt problēmas rada apstāklis, ka ir valstis, kas joprojām neatzīst Latvijas okupācijas faktu.
     Runājot par reģionālo sadarbību, Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka par to spilgti runā trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgā vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs.
     Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Turcijas jautājumam. A.Pabriks norādīja, ka pozitīvi vērtējami Turcijas centieni pildīt Kopenhāgenas kritērijus, lai jau šī gada nogalē Eiropadomes sanāksmē varētu tikt pieņemts lēmums uzsākt ES iestāšanās sarunas ar šo valsti. Savukārt, izvērtējot situāciju Baltkrievijā, Ārlietu komisijas vadītājs pauda bažas par kaimiņvalstī notiekošo. “Bijušā Baltkrievijas vēstnieka Latvijā arests un citi notikumi neliecina par demokrātijas nostiprināšanos šajā valstī,” norādīja A.Pabriks un apliecināja Latvijas gatavību sekot notikumu attīstībai Baltkrievijā un sniegt nepieciešamo atbalstu.

Preses dienests