Otrdien, 8.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.
      Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas un lietišķas, tomēr joprojām pastāv iespējas tās intensificēt un padziļināt.
      Abu valstu parlamentu vadītāju tikšanās notiek vēsturiskā brīdī - Latvija un Bulgārija kļuvušas par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, savukārt mūsu valsts iestājusies arī Eiropas Savienībā un šīs nedēļas beigās pirmo reizi piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Saeimas priekšsēdētāja arī izteica atbalstu Bulgārijas virzībai uz integrāciju ES, un O.Gerdjikovs pauda pārliecību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. Savukārt Latvijas puse pauda gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē, kas iegūta, veicot likumdošanas saskaņošanas darbu un īstenojot reformas.
      Runājot par divpusējo attiecību paplašināšanu, tika akcentēta iespēja tās intensificēt gan Saeimas un Nacionālās sapulces komisiju, gan arī parlamentu sadarbības grupu līmenī.
      Viesi atzinīgi novērtēja Latvijas goda konsula Sofijā darbību, kā arī izteicās par iespēju atvērt savas valsts rezidējošo vēstniecību kādā no Baltijas valstīm. “Šajā ziņā Latvijai ir būtiskas priekšrocības, jo gandrīz 43 procenti mūsu preču, kas tiek eksportētas uz Baltiju, nonāk jūsu valstī,” teica Bulgārijas parlamenta vadītājs. Tādējādi, skarot ekonomisko attiecību attīstības perspektīvas, sarunas dalībnieki atzina, ka nepieciešams pilnveidot līgumtiesisko bāzi, paplašināt tirdzniecības apjomus, kā arī izmantot ostu un dzelzceļa tīkla pakalpojumus.
     Bulgārijas parlamenta vadītājs arī informēja par jautājumu, kas skar sešu Bulgārijas mediķu likteni - viņi tiek apsūdzēti vairāk nekā četrsimt bērnu inficēšanā ar AIDS izraisošu vīrusu pirms vairākiem gadiem kādā no Lībijas slimnīcām, un Lībijas tiesa viņiem piespriedusi nāvessodu. O.Gerdjikovs uzsvēra, ka mediķi nav vainīgi un to apstiprinājuši arī eksperti - inficēšanās notikusi vēl pirms mediķu ierašanās Lībijā, un tajā vainojama nepietiekama instrumentu sterilizācija.
 

     Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju.
     Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtēja kā stabilas un atzinīgi novērtēja Bulgārijas paveikto ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus paužot atbalstu Bulgārijas ārpolitiskā mērķa - integrācijai ES - īstenošanai.
     Savukārt Bulgārijas parlamenta vadītājs izteica cerību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par ES dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. “Esam apmierināti ar pašreizējo sarunu norises gaitu, jo atlikušas vairs tikai divas sarunu sadaļas - konkurence un vispārīgie jautājumi, kuras plānojam slēgt vēl Īrijas prezidentūras laikā,” informēja O.Gerdjikovs. Viņš norādīja, ka jau paveiktais uzskatāms par milzu panākumu, tomēr tas nenozīmē, kas viss ir atrisināts - iestāšanās ES uzliks daudz jaunu pienākumu, kurus būs nepieciešams realizēt.
     Sāpīgs iekšpolitisks jautājums Bulgārijai ir Kozlodujas atomelektrostacijas slēgšana - vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka līdz 2006.gadam jāslēdz 3. un 4.atomelektrostacijas reaktors. “Bulgārijas parlaments neatbalsta stacijas slēgšanu līdz laikam, kamēr kļūsim par pilntiesīgu ES dalībvalsti, jo arī eksperti apliecina, ka atlikušie reaktori neapdraud kontinenta drošību. Pie tam - enerģija ir viena no mūsu galvenajām eksportprecēm,” stāstīja Bulgārijas parlamenta vadītājs, piebilstot, ka reaktoru slēgšana būtiski iedragātu valsts ekonomiku.
     G.Krasts, paužot savu viedokli par šo jautājumu, norādīja, ka būtu vērtīgi iepazīt Lietuvas pieredzi, jo arī tai tika izvirzīta prasība par Ignalinas AES slēgšanu. Ievērojamās kompensācijas, ko valsts saņemtu šādā gadījumā, varētu tikt novirzītas citu enerģijas veidu ražošanā vai drošas stacijas celtniecībai.
     Tikšanās ietvaros tika runāts arī par Saeimas Eiropas lietu komisijas un Nacionālās sapulces Eiropas integrācijas komisijas darbu likumdošanas saskaņošanā ar ES normām, kā arī sadarbību ar valdību konkrētu pozīciju apstiprināšanā.


     Otrdien, 8.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem.
      Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar paveikto tautsaimniecības jomā pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas un turpmākās attīstības perspektīvas Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij.
      Saeimas un Bundestāga deputāti sprieda par investīciju būtisko lomu tautsaimniecības attīstības nodrošināšanā. Viesus interesēja transporta, tūrisma, energoresursu un vides infrastruktūras jomas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes iespējas Latvijas lauku reģionos. 
      Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka padziļināsies abu valstu sadarbība un dalība ES veicinās ekonomiskās izaugsmes rādītājus.

      Otrdien, 8.jūnijā, Saeimas Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem.
Sarunas sākumā Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas vadītājs Paulis Kļaviņš izteica gandarījumu par Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentārās grupas pārstāvju vizīti Latvijā. “Vācijai ir liela pieredze, un no jums mēs varam sagaidīt vērtīgus padomus,” teica P.Kļaviņš.
Tikšanās ietvaros tika pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības. Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas vadītāja vietnieks Uldis Mārtiņs Klauss uzsvēra Vācijas kā vienas no lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā nozīmi. Savukārt Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas vadītāja Kristela Hapaha-Kazana atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā. Viņa arī pastāstīja, ka Vācijas Bundestāgā ir 51 parlamentārās sadarbības grupa, no kurām Vācijas un Baltijas parlamentārā sadarbības grupa ir sestā lielākā.
Sarunas gaitā puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar likumdošanas sakārtošanu atsevišķa indivīda tiesību aizstāvēšanai. Viesi interesējās par sadarbību transporta jomā un to, kā Latvija izmantos iespējas ES strukturālo fondu piesaistē.

Preses dienests