Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta paredzamajai Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu uzsākšanai.
        Sarunas gaitā Saeimas priekšsēdētājas biedrs un Turcijas ārlietu ministrs apliecināja, ka abu valstu attiecības ir labas un draudzīgas, kaut gan to pilnu potenciālu neļauj sasniegt ģeogrāfiskais izvietojums. A.Ārgalis atzinīgi novērtēja to, ka Turcija nekad nav atzinusi Latvijas inkorporāciju PSRS un jau no paša sākuma skaidri izteikusi savu atbalstu mūsu valsts virzībai uz NATO. “Esam kļuvuši par NATO partneriem, tādējādi varam izvērst sadarbību drošības un stabilitātes sekmēšanā”, sacīja A.Ārgalis. Arī A.Gils pauda pārliecību, ka pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO abu valstu sadarbība dažādās jomās nākotnē attīstīsies un padziļināsies.
        Pārrunājot abu valstu politiskā dialoga attīstību, Turcijas ārlietu ministrs izteica gandarījumu par nākamajā gadā paredzēto Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas oficiālo vizīti Turcijā, kā arī uzaicināja Latvijas parlamentāriešus apmeklēt viņa valsti.
        Runājot par paredzamo Turcijas iestāšanās ES sarunu uzsākšanu, A.Gils informēja, ka 6.oktobrī Eiropas Komisija plāno publicēt progresa ziņojumu par Turcijas izredzēm iestāties ES, bet galīgais lēmums ES dalībvalstu līderiem jāpieņem šī gada decembrī Briselē paredzētajā galotņu sanāksmē. Viņš arī norādīja, ka ES paplašināšanās komisārs G.Ferhoigens pēc uzturēšanās Turcijā paziņojis, ka Turcija ir izpildījusi galvenos Kopenhāgenas politiskos kritērijus, lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti, tomēr visu nepieciešamo reformu ieviešana vēl jāintensificē. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins izteica pārliecību, ka EK progresa ziņojums būs pozitīvs un Turcija sekmīgi virzīsies uz ES. Uz Turcijas ārlietu ministra aicinājumu Latvijai izteikt atbalstu viņa valsts iestāšanās ES sarunu uzsākšanai, Saeimas priekšsēdētājas biedrs apliecināja Latvijas pozitīvo nostāju par Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
        Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki izteica patiesu gandarījumu par šodien Rīgā atklāto Turcijas Goda ģenerālkonsulātu un novembrī plānoto Latvijas vēstniecības darba uzsākšanu Turcijas galvaspilsētā Ankarā.

       Piektdien, 10.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Kostarikas Republikas ārlietu un reliģijas lietu ministra vietnieku Marko Vinicio Vargas Pereiru. Sarunā piedalījās arī Kostarikas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Ksinja Luisa Gevara Kontreras un īpašo uzdevumu vēstnieks Horhe Saens.
        Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kostarikas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas un abu valstu ārpolitiskās aktualitātes.
        Puses uzsvēra, ka abu valstu bilateriālajās attiecībās iestājies vēsturisks brīdis - Latvijā darbu uzsāk pirmais Kostarikas vēstnieks. Puses arī apliecināja, ka ir ieinteresētas abu valstu divpusējo sadarbību padarīt ciešāku, un iezīmēja jomas, kurās tā padziļināma. Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka aktivizējami kontakti ekonomikas, kultūras un citās jomās, kā arī uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi. “Lauks, kurā varam sadarboties, ir plašs,” akcentēja A.Ārgalis. Ārlietu un reliģijas lietu ministra vietnieks atzīmēja, ka Kostarika vēlētos apmainīties ar pieredzi jautājumos, kas skar cilvēktiesības, demokrātijas pamatvērtības un vides aizsardzības jomu. Viņš arī uzaicināja Latvijas parlamenta delegāciju oficiālā vizītē apmeklēt Kostariku.
        Puses sprieda arī par abu valstu ārpolitikas aktualitātēm - Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un Kostarikas skatījumu uz iespējamo dalību Centrālamerikas valstu savienībā.

        Piektdien, 10.septembrī, Londonā, Anglijā, notika Saeimas Eiropas lietu komisijas, Gruzijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas, Apvienotās Karalistes parlamenta Visu partiju grupas Kaukāza jautājumā un britu nevalstiskās organizācijas LINKS četrpusēja tikšanās.
        Latvijas pusi šajās sarunās pārstāvēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns.
        Tikšanās laikā puses parakstīja Saprašanās memorandu Gruzijas parlamenta integrācijas komisijas darba atbalstam. Tajā atzinīgi novērtēts Gruzijas parlamenta un valdības atbalsts esošo Eiropas Savienības un Gruzijas valdības līgumu īstenošanai un apsveikts Eiropas Padomes lēmums iekļaut Gruziju ES “Jauno kaimiņu politikā”. Tāpat memoranda parakstītāji apsveic Latvijas parlamenta gatavību dalīties ar Gruzijas kolēģiem eirointegrācijas pieredzē un zināšanās, kā arī Lielbritānijas parlamenta Visu partiju grupas Kaukāza jautājumā ieinteresētību Gruzijas attīstībā un britu nevalstisko organizāciju LINKS lomu.
        O.Kastēns informējis, ka puses vienojušās kopīgi strādāt, atbalstot Gruzijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas darbu, kas tai ļautu īstenot uzdevumus sekmīgai Gruzijas valdības un ES līguma realizēšanai. Memoranda parakstītāji arī apņemas izveidot ātrās reaģēšanas komisiju, kas tiktos reizi ceturksnī; pirmajā gadā to vadīs Saeimas Eiropas lietu komisija, pēc tam rotācijas kārtībā to nomainīs citas. “Vēl puses vienojās, ka komunikācija ar ES, Eiropas Padomi, Eiropas Komisiju un attiecīgajām dalībvalstīm tiks veidota caur ad hoc komisiju,” pastāstīja O.Kastēns.
        Par sadarbības memoranda parakstīšanu informēta arī Eiropas Komisija.
Runājot par tikšanās gaitu, O.Kastēns arī uzsvēra, ka Gruzija tuvākajā laikā apzinās tās likumdošanas jomas, kuru sakārtošana būtu visaktuālākā; savukārt Latvija - institūcijas un savas iespējas sniegt konkrētu palīdzību tā īstenošanai. Gruzija arī lūgusi Latvijas atbalstu starptautiskās institūcijās - tādās kā Eiropas Padome, NATO un citas. O.Kastēns arī solījis aktualizēt Gruzijas jautājumu ES visdažādākajos līmeņos.
       Tagad puses darbosies individuāli, lai nākamajā tikšanās reizē jau pārrunātu konkrētus pirmo darbu rezultātus.

Preses dienests