Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta lauksaimniecības politikas jautājumiem pirms un pēc Latvijas un Čehijas iestāšanās Eiropas Savienībā.
Sarunas sākumā Čehijas parlamenta Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs L.Skopals Saeimas deputātus informēja par komisijas un pie tās izveidoto atsevišķu nozaru - ūdenssaimniecības, mežsaimniecības, lauku, veterinārās, pārtikas ražošanas uzraudzības, medniecības, zvejniecības un biškopības - apakškomisiju darbības virzieniem. Viņš pastāstīja, ka pēc 1989.gada bija nepieciešama visas valsts lauksaimniecības politikas transformācija, kas arī sekmīgi īstenota, taču priekšā ir vēl viens liels uzdevums - valsts īpašumā esošās zemes 700 tūkstošu hektāru apjomā privatizācija, kas būs sarežģīts un ilgs process. Tāpat arī ir uzsāktas debates par nepieciešamību privatizēt valsts mežu zemes. Pašlaik Čehijā uzņēmēji lauksaimnieciskajai ražošanai zemi iznomā no valsts un privātpersonām, kas ar lauksaimniecību nenodarbojas.
Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecības uzņēmumu attīstību pēc to privatizācijas, L.Skopals uzsvēra, ka daudziem uzņēmējiem ir izdevies ne tikai saglabāt uzņēmumu, bet arī attīstīt ražošanu tādos apmēros, lai ar savu produkciju spētu konkurēt spēcīgajā Eiropas Savienības tirgū. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dz.Jaundžeikars pastāstīja, ka pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas un līdz ar to arī īpašumu atgriešanas to likumīgajiem īpašniekiem Latvijas uzņēmumu saglabāšana bija atkarīga no katra konkrēta vadītāja spējas pārorientēties jaunajās tirgus attiecībās, tomēr lielas problēmas radās ar saražotās produkcijas realizāciju.
Uz Čehijas parlamenta deputātu interesi par iespējām ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekle A.Seile īsumā pastāstīja par noslēguma fāzē esošās zemes un meža reformas būtību un gaitu, un informēja, ka zemi Latvijā var nopirkt jebkuras Eiropas Savienības valsts juridiska persona, bet fiziskām personām pastāv daži ierobežojumi. Viņa arī norādīja, ka, ieguldot zemes pirkšanā ievērojami lielākus naudas līdzekļus, nekā to spēj vietējie iedzīvotāji, zemi Latvijā pārsvarā iegādājas Vācijas, Zviedrijas, Dānijas un Holandes uzņēmēji.
Tikšanās noslēgumā Latvijas un Čehijas parlamentārieši dalījās pieredzē par privatizācijas sertifikātu izmantošanu, kā arī galvenajiem lauksaimniecības attīstības virzieniem.
Preses dienests