Pirmdien, 24.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu (Tomas Bertelman).
 Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī starptautisko situāciju.
 Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ilgstošas un aktīvas; cieša ir arī sadarbība starp Latvijas un Zviedrijas parlamentiem. To apliecina arī Zviedrijas vēstnieka Latvijā nesenās tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Latvijas un Zviedrijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem, kā arī Zviedrijas parlamenta spīkera iespējamā vizīte Latvijā vēl šogad. I.Ūdre minēja, ka Skandināvijas valstis ir labs piemērs tam, kā nelielas valstis, darbojoties kopā, spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. "Tas būs būtisks piemērs, informējot Latvijas sabiedrību par jautājumiem, kas skar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā," teica I.Ūdre.
 Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Irākā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijas parlaments pieņēma lēmumu par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas nr.1441 izpildei, tādējādi atbalstot Latvijas pārstāvju piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas un humānajās operācijās Irākā. I.Ūdre uzsvēra, ka parlamentā šis jautājums izraisīja ilgstošas un asas debates, jo deputātiem bijuši dažādi viedokļi. Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas pārstāvji neiesaistīsies tiešajā karadarbībā un viņu piedalīšanās šajās operācijās būs balstīta uz brīvprātības principa.
 Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī jautājumam par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas darbības un finansēšanas aspektiem.

Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas loceklis Juris Dalbiņš šodien tikās ar Lielbritānijas Štāba koledžas pārstāvjiem. Delegācija Latvijā ieradusies iepazīšanās vizītē, lai veiktu salīdzinājumu ar citām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm ekonomikas un aizsardzības sistēmas jomā. 
 Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa tikšanās sākumā viesus iepazīstināja ar komisijas darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību. A.Laksa arī pastāstīja, ka pašlaik, kad aktualizējusies viedokļu polarizācija Irākas krīzes jautājumā, komisijai ir vēl viena prioritāte - sadarbība aizsardzības un iekšlietu jautājumos ar NATO un Eiropas Savienības valstu parlamentu attiecīgajām komisijām.
A.Laksa Lielbritānijas Štāba koledžas pārstāvjus informēja, ka Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai, kas paredz mūsu valsts bruņoto spēku pārstāvju piedalīšanos starptautiskajās miera nodrošināšanas un humānajās operācijās starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā, ievērojot militārpersonas brīvprātības principu. Augstie viesi izteica gandarījumu par Latvijas atbalstu ASV un sabiedrotajiem un interesējās, vai šis lēmums nākotnē neietekmēs attiecības ar citām Eiropas valstīm, kuras neatbalstīja sabiedroto militāro akciju sākšanu Irākā bez ANO Drošības padomes rezolūcijas. A.Laksa teica, ka par Eiropas valstu izpratni par Latvijas izvēli liecina Vācijas kanclera G.Šrēdera tikšanās laikā ar Latvijas Valsts prezidenti V.Vīķi-Freibergu teiktais, ka Vācija spēs novērtēt šo Latvijas soli un ka šis lēmums nebūs par šķērsli Latvijas ceļā uz ES. Arī deputāts J.Dalbiņš atzīmēja, ka pašlaik Eiropas valstu vidū vairs nav būtisku domstarpību, jo jādomā par turpmāko rīcību pēc Irākas krīzes noregulējuma miera un humānās palīdzības nodrošināšanā.
Atbildot uz Lielbritānijas Štāba koledžas pārstāvju jautājumu par sabiedrības attieksmi pret Irākas krīzi un Latvijas iesaistīšanos tajā, A.Laksa atbildēja, ka Latvija skaidri definējusi savu ārpolitisko prioritāti - dalību NATO, tāpēc, iesaistoties šīs kolektīvās aizsardzības sistēmas struktūrā, mūsu valstij jābūt gatavai piedalīties dažādu konfliktu noregulējumos. "Mēs nevaram vairs būt tikai patērētāji," teica A.Laksa. Viņš arī informēja, ka pret Saeimas lēmumu par Latvijas piedalīšanos Irākas krīzes noregulējamā asi iebilst parlamentā pārstāvētie kreisie politiskie spēki un arī liela sabiedrības daļa. J.Dalbiņš uzsvēra, ka šādi Latvijai rīkoties liek arī mūsu vēsturiskā pieredze.
Tikšanās gaitā A.Laksa atbildēja arī uz viesu jautājumiem par situāciju Latvijas ekonomikas un sociālajā jomā. Viņš pastāstīja, ka pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvija stingri nostājusies uz demokrātiskas valsts attīstības ceļa, un atzina, ka darāmā vēl ir ļoti daudz.
Lielbritānijas Štāba koledžas pārstāvji interesējās arī par Latvijas pārstāvju attieksmi pret Ziemeļkorejas rīcību, pārkāpjot starptautiskos atomenerģijas drošības noteikumus, tādējādi apdraudot pasauli ar kodolieročiem. A.Laksa uzsvēra, ka Ziemeļkorejas valdības nostāja un tās rīcībā esošie masu iznīcināšanas ieroči ir tāds pats ļaunums pasaulei kā Sadams Huseins Irākā. Viņš izteica pārliecību, ka demokrātisko valstu sabiedrība meklēs un izmantos visus iespējamos līdzekļus, lai šī situācija tiktu normalizēta diplomātisko sarunu ceļā. J.Dalbiņš pauda viedokli, ka Irākas krīze būs piemērs visiem, kuri ignorē ANO Drošības padomes rezolūcijas, lai nebūtu jāpiemēro militāras akcijas.
Tikšanās noslēgumā Lielbritānijas Štāba koledžas delegācijas vadītājs Antonijs Ričards Mastermans pateicās par vispusīgo informāciju un novēlēja politiķiem uzturēt ciešu saikni ar sabiedrību, īpaši laikā, kad Latvija ir ceļā uz iestāšanos NATO.

Preses dienests