Otrdien, 15.martā, Jūrmalā notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmā un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska tikšanās.
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu savstarpējo attiecību aktualitātes, sadarbības aktivizēšanu starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem, kā arī sadarbības iespējas Eiropas Savienības un NATO ietvaros.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un atzina, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Baltijas valstu sadarbība iegūs jaunu kvalitāti. Tādēļ ir nepieciešams jau tagad sākt diskusiju par Baltijas valstu stratēģiskajām interesēm nākotnē, kurā savu ieguldījumu var sniegt gan parlamentārieši, gan parlamentu priekšsēdētāji. Trīspusējās sadarbības intensitāti arī nākotnē noteiks kopēju interešu un mērķu esamība.
Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētāja E.Ergmā uzsvēra jau paveikto līdzšinējā Baltijas valstu sadarbībā un atzina, ka kopīgo mērķu īstenošanu būtiski veicinājuši aktīvie triju Baltijas valstu kontakti dažādos līmeņos un jomās. Viņa pievērsa uzmanību nepieciešamībai pozitīvo sadarbības potenciālu izmantot arī nākotnē, veicinot "mazo valstu" interešu ievērošanu.
Lietuvas Seima priekšsēdētājs A.Paulausks, savukārt, pastāstīja par informācijas kampaņas par ES jautājumiem norisi Lietuvā, kas īpaši aktuāla laikā pirms tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā, kas paredzēta 10.un 11. maijā. Lietuvas parlamentā ir izveidota īpaša darba grupa, kurā iekļauti gan parlamenta, gan valdības pārstāvji, lai izstrādātu veiksmīgāko modeli sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām. A. Paulausks skāra arī valstu gatavošanos novērotājas statusam, kas tiks iegūts pēc pievienošanās līgumu ES parakstīšanas, tai skaitā novērotāju darbu Eiropas Parlamentā.
Visi trīs Baltijas valstu spīkeri atbalstīja aktīvu sadarbību Eiropas Parlamenta ietvaros, lai veicinātu Eiropas mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī parlamentu lomu referendumu par ES organizēšanā.
Baltijas valstu parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka līdzšinējā valstu sadarbība jāvērtē kā laba, tomēr ir iespējas to pilnveidot. Tika skarts arī jautājums par atbalsta programmām mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai veidotu stabilu vidusslāni, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanas iespējas šai jomā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra, ka jāturpina darbs Baltijas Asamblejas ietvaros, šo organizāciju modernizējot un pilnveidojot tās darbu atbilstoši aktuālajai situācijai.
Tika pārrunāta sadarbības aktivizēšana ar Ziemeļvalstīm, kopēju projektu īstenošana, tai skaitā ES Ziemeļu Dimensija, pārrobežu sadarbība. Runājot par ES un ASV sadarbību, tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt spēcīgas transatlantiskās saites. Sarunas gaitā tika apspriestas arī Baltijas valstu un Krievijas attiecības, īpaši pieskaroties Kaļiņingradas jautājumam.
Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas valstu parlamentāriešiem aktīvi jāizmanto starptautiskās organizācijas, lai tajās paustu Baltijas valstu intereses, kā arī jāturpina attīstīt un pilnveidot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīspusējās sadarbības projektus.
Šodien, 15.aprīlī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu.
Tikšanās laikā ASV vēstnieks B.Karlsons deputātus iepazīstināja ar situācijas attīstību Irākā, atzīmējot, ka aktīvā karadarbība faktiski ir beigusies un šobrīd primārais mērķis ir situācijas stabilizācija, pēc kā sekos rekonstrukcijas fāze. Šobrīd, pēc kontroles pārņemšanas, ASV galvenie darbības virzieni ir vērsti uz nekārtību novēršanu un infrastruktūras atjaunošanu. Viņš arī informēja, ka ASV cieši sadarbojas ar UNESCO jautājumā par mākslas un vēstures vērtību nosargāšanu un atgriešanu, ņemot vērā, ka jau šobrīd ir novērota tirdzniecība ar tām.
Runājot par ANO lomu Irākas atjaunošanā, vēstnieks uzsvēra, ka ASV to redz galvenokārt humānās palīdzības procesa nodrošināšanā. Viņš arī atzīmēja, ka ANO būs nepieciešams pielāgot jaunajai situācijai programmu "nafta pret pārtiku". Atbildot uz deputātu jautājumu, kādēļ atjaunošanas fāzē ASV nenodos kontroli ANO, B.Karlsons norādīja, ka pati organizācija ir atzinusi, ka tā šobrīd nav gatava uzņemties šādu lomu. ASV redzējums ir, ka Irākas kontroles mehānisms pakāpeniski pāriet sabiedroto rokās, kur vēlāk tiek piesaistīta arī Irāka.
B.Karlsons informēja, ka, ņemot vērā, ka ASV spēki ir atklājuši mobilās masu iznīcināšanas ieroču ražošanas laboratorijas, būtu jāatjauno arī ANO ieroču inspektoru darbs Irākā. To, kādēļ Irāka nepielietoja masu iznīcināšanas ieročus pret sabiedrotajiem, ASV skaidro ar veiksmīgo Irākas vadības un kontroles mehānisma iznīcināšanu jau operācijas sākuma stadijā.
Tikšanās laikā ASV vēstnieks neapstiprināja presē izskanējušo informāciju saistībā ar iespējamo Krievijas un Irākas specdienestu sadarbību, tomēr atzīmēja, ka operācijas laikā ir iegūti dažādi dokumenti, kurus nepieciešams izvērtēt.
Tikšanās noslēgumā uz deputātu jautājumu, vai arī attiecībā pret Sīriju ASV rīkosies līdzīgi, B.Karlsons atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka ASV seko līdzi un ir nobažījusies par situācijas attīstību Sīrijā.
Šodien, 15.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas deputāts Juris Dobelis tikās ar NATO Ziemeļeiropas spēku virspavēlniecības (CINCNORTH) komandieri, ģenerāli Džeku Deverelu (Sir Jack Deverell).
Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas virzību uz NATO.
A.Laksa iepazīstināja Dž.Deverelu ar Saeimas deputātu redzējumu par vēl darāmo līdz Latvijas pilntiesīgai dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi sekot līdzi iestāšanās procesam, kā arī informēja par veicamo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku reorganizācijā un specializācijā.
A.Laksa pastāstīja par drošības iestāžu reorganizācijas projektu, kurā liela vērība jāveltī Latvijas spējai raidīt, saņemt un glabāt klasificētu informāciju. Viņš arī norādīja uz vēl veicamo organizētās noziedzības apkarošanā un korupcijas novēršanā. Svarīga ir arī parlamentāriešu nostāja finansējumam militārajai jomai, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2008.gadam.
Savukārt Dž.Deverels informēja par situāciju NATO dalībvalstīs un kandidātvalstīs. Dž.Deverels atzina, ka kandidātvalstīs svarīgs un grūts ir jautājums, kas saistīts ar finansējumu militārajai jomai, kā arī bruņoto spēku specializācija. Viesis atzinīgi novērtēja Latvijas nopietno darbu sagatavošanās posmā. Viņš arī atzīmēja, ka valsts drošības jautājums ir cieši saistīts ar valsts tradīcijām un kultūru, kur nereti slepenības ievērošana tiek nepilnīgi saprasta vai pārprasta.
Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar Irākas krīzes noregulējumu un Latvijas dalību miera uzturēšanas operācijās.
Preses dienests