Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 20.februārī, parlamentā uzņēma Lietuvas Republikas premjerministru Ģintautu Palucku (Gintautas Paluckas), pārrunājot atbalstu Ukrainai. Puses bija vienisprātis, ka Ukrainai ir jābūt pie galda sarunās par miera procesu.

“Latvija ir ieinteresēta drošā un stabilā izaugsmē Rietumbalkānos, kā arī reģiona tālākā integrācijā Eiropas Savienībā. Esam gatavi palīdzēt ar savu pieredzi Serbijas reformu procesā, un augstu novērtējam, ka Eiropas Savienības integrācija ir Serbijas stratēģiskais mērķis,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, otrdien, 18.februārī, parlamentā uzņemot Serbijas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Anu Brnabiču (Ana Brnabić).

Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa piektdien, 31.janvārī, ar jauno Serbijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Jelenu Čukiču-Matiču (Jelena Čukić Matić) pārrunāja mūsu valstu ekonomisko saišu stiprināšanas potenciālu, īpaši tādās jomās ar augstu pievienoto vērtību kā jaunās tehnoloģijas un mākslīgais intelekts.

Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs trešdien, 29.janvārī, parlamentā iepazīšanās vizītēs uzņēma Gvinejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aliū Bariju (Aliou Barry) un Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Kapilu Fonseku (Kapila Fonseka).

“Šajā ģeopolitiskajā situācijā līdzīgi domājošām valstīm ar kopīgiem mērķiem ir jāintensificē sadarbība, jo skaidri redzam, ka Krievija neapstāsies. Mūsu valstis ir jāveido ekonomiski stiprākas un izturīgākas pret izaicinājumiem, investējot aizsardzības, enerģētikas un citos sektoros. Jāstiprina visa veida sadarbība,” uzsvēra Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns, trešdien, 29.janvārī, parlamentā uzņemot jauno Kataras Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Saūdu Abdullu am Mahmūdu (Saoud Abdulla Z. Al-Mahmoud).

Pirmdien, 27. janvārī, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (turpmāk – Asambleja), ņemot vērā vairāk nekā 30 Asamblejas locekļu viedokli par demokrātijai nelabvēlīgu situācijas attīstību valstī, neapstiprināja Gruzijas delegācijas mandātus un lūdza Asamblejas Monitoringa komiteju steidzamības kārtībā sagatavot ziņojumu par situāciju šajā valstī. Monitoringa komitejas vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica norāda, ka ziņojumu plānots apspriest trešdien, 29. janvārī, Asamblejas plenārsēdē, kad arī tiks lemts par turpmāko sadarbības modeli ar Gruzijas delegāciju Asamblejas ietvaros.

Latvija apsveic Armēnijas lēmumu virzīties pa eirointegrācijas ceļu un ir gatava sniegt tam nepieciešamo politisko un praktisko atbalstu. To pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 23.janvārī, Erevānā tiekoties ar Armēnijas prezidentu Vahagnu Hačaturjanu (Vahagn Khachaturyan).

Mēs vēlamies sekmēt drošību un stabilitāti Dienvidkaukāza reģionā un stingri iestājamies par uzsākto miera procesu. Miera līgums starp Armēniju un Azerbaidžānu būs nozīmīgs solis, kas sekmēs arī reģiona ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. To akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, ceturtdien, 23.janvārī, Erevānā tiekoties ar Armēnijas parlamenta – Nacionālās Asamblejas – prezidentu Alenu Simonjanu (Alen Simonyan). D.Mieriņa parlamentā viesojās ar Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu spīkeriem un vicespīkeriem, kuri šajās dienās kopīgā vizītē apmeklē Armēniju.

Otrdien, 21.janvārī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica tikās ar Moldovas Stratēģiskās komunikācijas centra direktori, bijušo Moldovas iekšlietu ministri Anu Revenko (Ana Revenco) un Moldovas vēstnieci Latvijā Mihaelu Mokanu (Mihaela Mocanu) un pārrunāja aktualitātes Moldovas eirointegrācijas procesā, Krievijas centienus ietekmēt Moldovas iekšpolitiku un sabiedrības noskaņojumu, kā arī valstu divpusējo attiecību dinamiku.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no 21. līdz 25.janvārim kopā ar citiem Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētājiem vizītē apmeklēs Armēniju. Vizītes uzmanības centrā jautājumi par Armēnijas ciešāku integrāciju Eiropā un reformu procesu.