Latvija un Zviedrija ir ciešas partneres ar labu sadarbību visos līmeņos, tostarp veiksmīgi attīstās gan ekonomiskie sakari, gan parlamentārā sadarbība, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, trešdien, 11.septembrī, Saeimas namā tiekoties ar Zviedrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Henriku Landerholmu (Henrik Landerholm). Vēstnieks parlamentu apmeklēja iepazīšanās vizītē.

Attiecības starp Somiju un Latviju ir aizsākušās jau vairākus gadsimtus pirms valstiskuma nostiprināšanās mūsu apdzīvotajās zemēs. Kā kaimiņvalstis mūs vieno ne vien Baltijas jūra, bet arīdzan virkne vēsturisku, ideoloģisku un kultūras līdzību. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, otrdien, 10.septembrī, tiekoties ar Somijas Republikas prezidentu Sauli Nīnisto (Sauli Niinistö), kurš Latviju apmeklē valsts vizītē.

„Gan Latvija, gan Horvātija ir piedzīvojušas vēsturiski sarežģītus un izaicinājumiem bagātus laikus, taču šobrīd plašu logu abu valstu sadarbībai paver dalība ne vien NATO, bet arī Eiropas Savienībā,” sveicot Horvātiju ar kļūšanu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 6.septembrī, Saeimas namā tiekoties ar Horvātijas Republikas Ministru prezidentu Zoranu Milanoviču (Zoran Milanović).

Latvija atbalsta Gruzijas valdības vēlmi turpināt eiroatlantiskās integrācijas ceļu un augstu vērtē šīs Austrumu partnerības valsts sasniegto progresu reformu procesā. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 6.septembrī, Saeimas namā tiekoties ar Gruzijas Ministru prezidentu Bidzinu Ivanišvili (Bidzina Ivanishvili).

Latviju un Īriju saista draudzīgas divpusējās attiecības, un abām valstīm ir visi priekšnoteikumi sadarbības attīstīšanai un intensificēšanai gan politikas un ekonomikas, gan izglītības un kultūras jomās. To Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns uzsvēra, otrdien, 3.septembrī, Saeimas namā tiekoties ar Īrijas parlamenta Ārlietu un tirdzniecības lietu komisijas priekšsēdētāju Patu Brīnu (Pat Breen) un viņa vadīto delegāciju.

„Ebreju kopiena ir kļuvusi par dinamisku un neatņemamu Latvijas sabiedrības daļu. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijā visu tautību cilvēki justos komfortabli, varētu saglabāt un kopt savu kultūru un tradīcijas, reizē esot lojāli mūsu Latvijas valstiskumam un neatkarībai”, norādīja S.Āboltiņa, otrdien, 30.jūlijā, Saeimas namā tiekoties ar Izraēlas Valsts prezidentu Šimonu Peresu (Shimon Peres), kurš Latviju apmeklē valsts vizītē. Saeimas priekšsēdētāja sarunā uzsvēra, ka Latvijā dzīvo Baltijas valstīs otrā lielākā ebreju kopiena, kurai pērn atzīmējām 450.gadskārtu.

Starp Latviju un Slovākiju ir izveidojušās labas un konstruktīvas attiecības gan divpusēji, gan kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm, un jau nākamgad apritēs desmit gadi, kopš esam partneri šajās organizācijās. Esam ieinteresēti arī turpmāk veidot ciešas saites politikā, ekonomikā, izglītībā un kultūrā, un būtiska loma šajā procesā ir valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, trešdien, 24.jūlijā, pateicoties Slovākijas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijas Republikā Dušanam Krištofikam (Dušan Krištofík) par kadences laikā paveikto. Vēstnieks Saeimā bija ieradies atvadu vizītē.

Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere trešdien, 17.jūlijā, Saeimas namā tikās ar Melnkalnes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ramizu Bašiču (Ramiz Bašić), kurš Latvijas parlamentā bija ieradies iepazīšanās vizītē. Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējo attiecību stiprināšanas iespējas.

„Ciešu attiecību veidošana starp Baltijas valstīm un Vāciju ir mūsu valsts un arī mana kā Saeimas priekšsēdētājas ārpolitikas prioritāte. Latvija ir ieinteresēta šo stratēģisko sadarbību stiprināt visos līmeņos.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, pirmdien, 8.jūlijā, Saeimas namā tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Joahimu Gauku (Joachim Gauck).