„Eiropa aizvadītā gada laikā ir atskurbusi. Salīdzinoši īsā laika periodā starptautiskā sabiedrība ir apzinājusies, ka atsevišķas starptautiskās vienošanās patiesībā nav spēkā, kā tas notika ar 1994.gadā parakstīto Budapeštas memorandu, kas cita starpā garantē Ukrainas teritoriālo integritāti. Eiropas robežu neaizskaramība ir pārkāpta. Mūsu vērtībām ir mests izaicinājums.” To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra ceturtdien, 5.martā, Rīgā atklājot augsta līmeņa ārpolitikas un drošības konferenci. 

Starpparlamentārā konference par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas notiek 5. un 6.martā, ir viens no sešiem Saeimas rīkotajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros. 

I.Mūrniece savā uzrunā uzsvēra, ka Eiropas drošības un aizsardzības jautājumi nekad nav bijuši vienkārši, taču to nozīme pieauga aizvadītajā gadā skarbu un negaidītu notikumu rezultātā. „Eiropa ir sākusi apšaubīt tās līdzšinējos risinājumus, attieksmes, tās spēju laikus reaģēt un izvēlēties pareizos aizsardzības līdzekļus. Strauji, neprognozējami un neērti ģeopolitiskie notikumi ir novērojami Latvijas kaimiņos.” 

Daži politiķi uzskata, ka mieru var panākt, apmierinot agresora pieaugošās vajadzības, un tādējādi cerot saglabāt labklājību, finansiālos ieguvumus un komfortu, bažas pauda Saeimas priekšsēdētāja un šajā kontekstā atgādināja par 1938.gada Minhenes vienošanos, kad starptautiskie partneri domāja, ka, pieļaujot Čehoslovākijas daļas aneksiju, tiks nodrošināts miers. Miers neturpinājās ilgi un izvērtās par lielu Eiropas mēroga karu, teica I.Mūrniece un uzsvēra, ka pagātnes mācības nedrīkst aizmirst. 

Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka situācija šodien ir vēl sarežģītāka nekā 1938.gadā. „Mums Baltijā ir kaimiņš, kas pastāvīgi mums atgādina par savu kodolpotenciālu. Krievijas atomvara tiek kombinēta ar augošu naida vilni, kas pagājušajā nedēļā noveda pie politiskas slepkavības,” teica I.Mūrniece un uzsvēra, ka „pat šādos apstākļos mums nevajadzētu pārtraukt meklēt risinājumus, un, lai arī Eiropā valda zināms apjukums, es uzdrīkstos teikt, ka Eiropa nav zaudējusi vēlēšanos meklēt risinājumus, un es patiesi ticu, ka tie tiks atrasti”. 

I.Mūrniece, uzrunājot klātesošos, stingri nosodīja Krievijas sākto hibrīdkaru Ukrainas austrumos, kas tostarp ietver informācijas kara elementus. „Mēs esam sapratuši, ka drošības draudi vairs nav tikai militāra rakstura, tāpēc mums ir jāattīsta spēja stāties pretī hibdrīdkara draudiem,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, apliecinot, ka Eiropa un tās kaimiņi sistemātiski tiek ietekmēti, izaicināti un dezinformēti. Latvija atbalsta savlaicīgu un ātru kopējas Eiropas Savienības komunikācijas stratēģijas attīstīšanu, kas ļautu efektīvi cīnīties ar dezinformāciju, kas tiek veikta informatīvā kara ietvaros. Vienlaikus I.Mūrniece uzsvēra, ka mums ir cieši jāseko līdzi, vai Minskā panāktā vienošanās mainīs situāciju Ukrainā un kalpos par ilgtspējīgu risinājumu attiecībā uz Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. 

Tiešraidē konferencei ikviens var sekot līdzi Latvijas prezidentūras parlamentārās dimensijas mājaslapā www.parleu2015.lv. Ar pasākuma programmu var iepazīties http://ej.uz/vppj.

Saeimas Preses dienests