VideoGalerija

Latviju un Igauniju vieno cieša sadarbība visos līmeņos, un abas kaimiņavalstis ir ieinteresētas turpināt aktīvu politisko dialogu, kāpināt ekonomisko sadarbību, kā arī stiprināt Baltijas reģiona drošību. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, trešdien, 19.novembrī, Saeimas namā tiekoties ar Igaunijas Republikas ārlietu ministri Keitu Pentusu-Rosimannusu (Keit Pentus-Rosimannus). 

Sveicot viešņu Saeimā, I.Mūrniece pauda prieku, ka Igaunijas jaunā ārlietu ministre savā pirmajā ārvalstu vizītē izvēlējusies apmeklēt tieši mūsu valsti. 2014.gads ir zīmīgs abām kaimiņvalstīm, jo iezīmē Baltijas ceļa 25.gadadienu, kā arī desmitgadi kopš Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO. Savukārt nākamgad plānots izdot apjomīgu latviešu - igauņu un igauņu – latviešu valodas vārdnīcu, kas ir viens no veidiem, kā stiprināt saites starp abu valstu iedzīvotājiem, atzina Saeimas priekšsēdētāja. 

Ārlietu ministre norādīja, ka Igaunija aktīvi seko līdzi Latvijas veiktajiem priekšdarbiem, gatavojoties mūsu prezidentūrai ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē, un pauda ieinteresētību pārņemt Latvijas pieredzi, kas Igaunijai būs noderīga, uzņemoties ES prezidējošās valsts funkcijas 2018.gadā. Savukārt I.Mūrniece uzsvēra, ka labprāt nodos kaimiņvalstij savu prezidentūras sagatavošanas pieredzi, līdzīgi kā Igaunija mums palīdzēja, daloties zināšanās par eiro ieviešanu. Saeimas priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka prezidentūras sekretariātā Rīgā jau septembrī darbu uzsācis eksperts no Igaunijas. 

Kā būtiskākos jautājumus, kuru risināšanai Igaunija patlaban pievērš lielu uzmanību, K.Pentusa-Rosimannusa minēja reģionam nozīmīgas transporta infrastruktūras attīstību, īpaši Rail Baltica projektu, gāzes cauruļvada izbūvi starp Igauniju un Somiju, kā arī kiberdrošības jautājumus. 

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka reģiona enerģētiskā drošība ir arī Latvijas prioritāšu sarakstā. Tāpat esam ieinteresēti veiksmīgā Rail Baltica projekta īstenošanā, kas ļaus Baltijas reģionu savienot ar Rietumeiropas dzelzceļa tīkliem. 

Pārrunājot drošības situāciju reģionā, I.Mūrniece uzsvēra, ka ASV prezidenta vēsturiskā vizīte Tallinā un lēmums palielināt NATO militāro klātbūtni mūsu reģionā demonstrē ASV apņemšanos nodrošināt Baltijas valstu drošību. Tādējādi NATO praksē apliecina, ka tā ir militāra organizācija, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt kolektīvo aizsardzību, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. 

I.Mūrniece uzsvēra, ka Latvija novērtē kaimiņvalsts lēmumu pievienoties Rīgā izvietotajam NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centram. Savukārt Latvija ir daudz ieguvusi no dalības Igaunijā izvietotajā kiberdrošības centrā, un mēs esam gandarīti par iespēju turpināt šo sadarbību, sacīja Saeimas priekšsēdētāja. 

Parlamenta priekšsēdētāja sarunā norādīja - Baltijas valstīm jādemonstrē vienotība un nopietna apņemšanās stiprināt reģiona drošību un attīstīt aizsardzības spējas. Latvija ir apņēmusies līdz 2020.gadam finansējumu valsts aizsardzībai pakāpeniski palielināt līdz diviem procentiem no IKP, un Saeima šo lēmumu pieņēma vienbalsīgi, uzsvēra I.Mūrniece. 

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157649355289241/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=8ICXS3SQleA&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ 
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas 

Saeimas Preses dienests