12.Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa Latvijas Republikas proklamēšanas 98.gadadienai veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē

(18.11.2016.)

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!

Godātie Saeimas deputāti!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Mīļie tautieši!

 

Latvija lieliem soļiem iet uz simtgadi! Šodien mēs svinam savas valsts 98.dzimšanas dienu!

Pirms 98 gadiem piepildījās latviešu tautas sapnis par valstiskumu. Tikko bija beidzies Pirmais pasaules karš, tomēr mūsu valstsvīri, savu tautu mīlot, prata un spēja uzlikt Latviju uz pasaules kartes kā nacionālu neatkarīgu valsti.

Latvijas valsts neradās kā nejaušība vai laimīga sagadīšanās. Savu brīvības gribu latvieši bija lolojuši cauri gadsimtiem.

Latviešu nācijas veidošanos gadsimtu garumā visspēcīgāk ietekmēja Rietumu civilizācija. Un latviešos visdziļāko atbalsi guva Rietumu pasaulē izauklētā ideja par tautu tiesībām uz pašnoteikšanos.

Šī ideja pacēlumu piedzīvoja tieši 20.gadsimta sākumā. Dažādās Latvijas vietās kopā pulcējās tautsaimnieki un skolotāji, advokāti un dzejnieki, virsnieki un studenti. Visi bija vienprātīgi par mērķi – mums jābūvē sava valsts!

Gaidot Latvijas simtgadi, mēs labāk esam apzinājuši daudzus vēsturiskus notikumus, kas iezīmē mūsu valsts un nācijas tapšanas ceļu.

Viens no tādiem ir pirmais Latgales latviešu kongress Rēzeknē. Tajā nolēma, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei jāapvienojas ar pārējām latviešu zemēm.

Nākamajā pavasarī pulcēsimies, lai svinētu šā notikuma gadadienu pašā Latgales sirdī – Rēzeknē.

Nākamgad arī aprit 100 gadi, kopš Valkā sanāca Latviešu pagaidu nacionālā padome. Tā postulēja galvenos politiskos mērķus – apvienot Latviju teritoriāli, veidot neatkarīgu valsti un sasaukt Satversmes sapulci.

Rietumu demokrātijas vērtības ir tās, uz kurām Latvija balstījās pirms 98 gadiem un balstās arī šodien.

Tādēļ Latvija ir dibināta kā demokrātiska republika, kurā īstenojas gan latviešu nācijas valstsgriba, gan visu pilsoņu iesaiste valsts pārvaldībā uz vienlīdzīgiem pamatiem.

Var teikt arī vienkāršāk – latvieši ilgstoši veidojās par vienotu tautu. Latvijas valsts tika radīta kā vienīgais ietvars, kurā latviešu tauta  kopā ar citām tautām var pilnvērtīgi dzīvot un attīstīties cauri gadsimtiem. Un šis princips ir nostiprināts Satversmē.

Latvija ir mūsu dārgums, mūsu bagātība, mūsu lolojums.

 

Par Latviju ir ne tikai daudz sapņots, bet arī daudz karots. Dzīvodami uz Rietumu un Austrumu robežšķirtnes, latvieši ir veidojušies par labiem karavīriem.

Tādi viņi bija Brīvības cīņās un abos pasaules karos.

Mūsu karavīri arī šodien mums ir vislabākie – varonīgi, gudri un dedzīgi savas zemes patrioti.

Latvijas neatkarība nav iedomājama bez mūsu karavīriem un zemessargiem.

Pateicoties viņiem, par savu Tēvzemi varam būt droši.

 

Tagad jau 12 gadus esam NATO dalībvalsts. Rūpējoties par savu drošību, ar savu dalību stiprinām NATO kolektīvās aizsardzības spējas.

Mums ir spēcīgi un uzticami sabiedrotie.

Par to esam pārliecinājušies ne tikai vārdos, bet arī darbos. Laikā, kad Kremlis mūsu reģionā demonstrē savus militāros muskuļus un eskalē apdraudējumu, NATO klātbūtnes stiprināšana ir galvenais veids, kā to atturēt.

Nākamā gada pavasarī Baltijas valstīs ieradīsies daudznacionālās NATO spēku kaujas grupas. Esam pateicīgi Kanādai, kura uzņēmusies kaujas grupas vadību Latvijā.

Pašlaik valdība intensīvi gatavojas NATO spēku praktiskai uzņemšanai. Taču mums kā uzņemošajai valstij jānodrošina ne tikai infrastruktūra – kazarmas, ceļi, noliktavas. Ļoti svarīgs ir mūsu iedzīvotāju atbalsts un pozitīva attieksme pret karavīriem, kuri ieradušies, lai mūs aizsargātu.

Zinu, ka mums tas izdosies. Latvijai ar Kanādu ir ļoti laba sadarbība un sirsnīgi cilvēciskie kontakti.

Izšķiroša nozīme ir tam, ka ASV – mūsu galvenais stratēģiskais partneris – arī turpmāk paliek uz Latvijas zemes. Esam pateicīgi Amerikas Savienotajām Valstīm  par NATO saistību nelokāmo izpildi.

Latviju un ASV vieno ciešas saites, kopīgas vērtības un plaša darba kārtība, stājoties pretī kopīgajiem drošības izaicinājumiem.

Tagad mums priekšā ir intensīvs darbs Varšavas samita lēmumu īstenošanā.

Tas, ko šodien mūsu iedzīvotāji sagaida no Eiropas Savienības, arī saistīts ar drošību. Eiropas Savienībai ļoti aktīvi jāturpina strādāt ārējo robežu stiprināšanā, cīņā ar terorismu, hibrīdo apdraudējumu un enerģētisko drošību.

Drošība ir arī Baltijas valstu sadarbības centrā. Ģeopolitiskos izaicinājumus spējam izturēt tad, ja esam kopā. Vienlīdz svarīga ir ciešā sadarbība ar Baltijas un Ziemeļvalstu partneriem. Šajā sarežģītajā situācijā mums jāpieliek visas pūles, lai Eiropas Savienība no tās izietu stiprāka nekā šodien. Jo Eiropas stiprums ir arī Latvijas stiprums. Mūsu visu rokās ir mūsu reģiona, Eiropas un visas Rietumu pasaules nākotne – stabilitāte, miers, demokrātija un pārticība.

Un mēs jau esam pierādījuši, ka kopā spējam veikt lielas lietas!

***

Dāmas un kungi!

Jānis Čakste, uzrunājot Satversmes sapulci 1920.gada 18.novembrī, teica šādus vārdus – Latvijas valsts ir izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā ir palikusi stipra caur Latvijas tautas vienprātību un plauks un zels tālāk caur vienprātību.

Ir ļoti svarīgi, lai šobrīd pamatlietās mēs būtu vienprātīgi. Lai Latviju uzturētu kā vienotu veselumu, nedalāmu vērtību kopumu.

Mēs nedrīkstam ļaut Latviju sadalīt reizinātājos. Mums ir jāprot uzturēt un stiprināt to centrtieces spēku, kuram pateicoties mūsu valsts radās un pastāv visu šo laiku.

Tagad cilvēki Latvijā spilgtāk nekā jelkad apzinās savu individualitāti un piesaka savas tiesības. Dažādas sabiedrības grupas – profesionālās, interešu, nozaru organizācijas – prot sevi pārstāvēt aizvien labāk. To, ka mūsu sabiedrība ir pilsoniski aktīva, mēs redzam arī pašlaik, kad Saeimā tiek apspriests budžets.

 

Tomēr, aizstāvot katrs savas intereses, nezaudēsim lielo kopskatu, savu lielo mērķi – Latvijas valsti.

Tieši vienprātība ir vajadzīga, lai kaut ko uzbūvētu.

Lai kaut ko nojauktu, nav jārīkojas saskaņoti.

Tādēļ nepieļausim, lai kāds mēģina nostādīt novadu pret novadu. Rīgu pret Latviju. Latviju pret Eiropu un Rietumu sabiedrotajiem!

 

Godātie deputāti!

Daudzi jautās – vai Eiropai maz vēl ir nākotne, vai Rietumu demokrātijas modelis nav “apēdis” pats sevi? Vai Eiropas Savienību nesaplosīs domstarpības, populisms un migrācijas krīze?

Globalizācijas apstākļos demokrātija kļūst aizvien tehniskāka, birokrātiskāka, sausāka. Mūsdienās vajadzīgas arvien dziļākas zināšanas, lai sagatavotu politiskus un saimnieciskus lēmumus.

Pilsoņiem var rasties sajūta, ka līdzdarboties kļuvis sarežģītāk. Izprast politiskos lēmumus kļuvis grūtāk.

Šīs sajūtas dēļ plaisa starp varu un sabiedrības daļu kļūst platāka. Un sabiedrība sāk dzīvot pati savu nošķirto dzīvi.

Daudziem šķietami vieglāk ir sadzirdēt tos, kuri izsaka vienkāršotus vēstījumus, neliek iedziļināties. Kuri dod pievilcīgus, lai arī nereālus solījumus.

Mēs esam liecinieki tam, ka šodien populisms ir kļuvis par lētu ieroci, lai panāktu politiskas uzvaras īstermiņā. Taču tām vienmēr seko rūgta atmošanās.

Tāpēc mums savstarpēji un ar sabiedrību daudz jāsarunājas, jāstāsta patiesība un jārāda fakti.

Galu galā vissvarīgākā vienmēr izrādīsies realitāte. Praktiskie sasniegumi, ko būsim panākuši kopā.

Sarunāties, izskaidrot, nenoslēgties šauru interešu lokā. Šis princips vislabāk palīdz cīnīties ar dezinformāciju, baumām un populismu.

Tas palīdz cilvēkiem būt informētiem, izprast citam citu, kopīgi radīt ieceres un piepildīt tās.

Tas jo sevišķi svarīgi ir pašreizējā hibrīdkara situācijā, kura centrālā sastāvdaļa ir informatīvais karš.

Taču melu un dezinformācijas migla, kurā mūsu sabiedrību pastiprināti tiek mēģināts ietīt, ir kliedējama.

Ikvienam ir kritiskāk jāvērtē informācija, kuru viņš saņem. Jāmācās labāk atdalīt graudus no pelavām. Jāmācās labāk atšifrēt pret mūsu valsti un – plašākā mērogā – pret Rietumu vērtībām vērstos uzbrukumus.

Latvijas piederība Rietumu demokrātijai, Eiropas Savienībai mums nozīmē atrasties brīvās pasaules daļā. Mēs nedrīkstam izniekot savu vēsturisko dāvanu – miera un demokrātijas gadus paši savā valstī.

***

Godātie klātesošie!

Latvija aug, veidojas un kļūst aizvien skaistāka. Novadi ar savu sakārtotību bieži vien pārspēj galvaspilsētu. Cilvēki šajā sakārtotībā iegulda lielu darbu, un to pamana vai ikviens. Par to priecājas.

Mums ir bagāta kultūras dzīve. Augsti attīstītas informācijas tehnoloģijas. Izcili zinātnieki. Inovatīvi ražotāji. Talantīgi jaunieši.

Vienlaikus mums vēl ir ļoti daudz darāmā. Jālabo ceļi, jāveicina uzņēmējdarbība, jāveic dažādas reformas.

Jārada apstākļi jaunu darba vietu izveidošanai, jānodrošina vieglāk pieejama veselības aprūpe, kvalitatīva izglītība.

Visvairāk darba mums jāiegulda cilvēkos. Jārada lielāka ticība valstij!

Jāturpina risināt vairākas sāpīgas problēmas.

Cilvēki kļūst arvien neiecietīgāki pret dažādām korupcijas izpausmēm.

Sabiedrība no KNAB gaida skaidri definētas prioritātes, skaidri saredzamu darba rezultātu. Lai “lielās zivis” ne vien tiktu aizturētas, bet lai pietiktu prasmes arī savākt nepieciešamos pierādījumus.

Pozitīvi, ka valdībai ir plāns, kā jūtami mazināt ēnu ekonomiku. Tā punkti ir aplokšņu algu likvidēšana būvniecībā, skaidras naudas darījumu ierobežošana, aizdomīgu bankas darījumu kontrolēšana un citi.

Mūsu ekonomikas konkurētspēja un pievilcība investoru acīs ir ļoti atkarīga no tā, cik labi valstī ir sakārtota tiesu sistēma. Saeimā šobrīd tiek sperti vajadzīgie soļi maksātnespējas procesa uzlabošanai. Tiesību normām jābūt tādām, kas veicina godīgu biznesu.

Nākamā gada budžetā ir ievērojami palielināts finansējums sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām un sociālajiem pabalstiem. Sociālajai aizsardzībai mēs Latvijā atvēlam vairāk nekā trešdaļu budžeta izdevumu.

Prieks, ka demogrāfijai papildus paredzēti 19 miljoni eiro. Bet demogrāfijas atbalsta programma vēl ir jāpaplašina. Lai Latvijas ģimenēs biežāk dzimtu trešie un ceturtie bērni.

Mēs esam lepni par savu jauno paaudzi! Jaunieši ir patriotiski, aizrautīgi, gudri, atvērti pasaulei. Mūsu skolēni uzvar starptautiskos konkursos.

Taču jāsaprot, ka bez reformām iztikt nevarēs. Izglītībai vairāk jātiecas uz izcilību, nauda jāizlieto efektīvāk. Izvēle ir tieši tik konkrēta – vai nu veicam reformas, vai paliekam, mīņājoties uz vietas.

***

Dārgie tautieši tuvumā un tālumā! Latvijā un visur pasaulē!

Kas mēs būtu bez savas valodas, kultūras, vēstures, bez savu dzimtu saknēm un tradīcijām? Bez Latvijas dabas un gadalaikiem.

Iedomāsimies katrs savas dzimtas saietu! Kopā sanāk vairākas paaudzes, dažādu profesiju un dažādu uzskatu cilvēki. Mēs esam it kā atšķirīgi, taču skaidri apzināmies, ka ir kāda spēcīga neredzama saite, kas mūs vieno.

Mēs redzam, ka paši esam saņēmuši mantojumā no senčiem vaibstus, raksturu, pieredzi. Un mēs redzam, kā tas viss turpinās mūsu bērnos un bērnu bērnos.

Mēs apzināmies, ka katrs no savējiem mums ir ļoti svarīgs.

Mēs nenostāsimies cits pret citu. Mēs domāsim, kā varam atbalstīt cits citu. Svarīgajos jautājumos starp mums jāvalda vienprātībai.

Jo tā mēs kļūstam stiprāki.

 

Šodien, svētku reizē, ieskatīsimies sevī dziļāk. Kas ir mans īstais “es”? Vai tas, kurš grib iet vieglākās pretestības ceļu, kurš grib aizbēgt no grūtībām un pienākumiem? Vai tas, kurš ir gatavs iet smagu ceļu, taču piepildīt savu likteni? Sajust savu spēku.

Kad runājam par valsti, jāsaprot, ka šīs izvēles nekad nebeidzas.

Mūsu senči savu izvēli izdarīja pirms 98 gadiem. Latvijas tauta savu izvēli apliecināja pirms vairāk nekā 25 gadiem. Un šodien mēs esam tie, kas šo tautas izvēlēto ceļu turpina.

Pēc dažiem gadu desmitiem vērtēs mūs. Vai pratām pastāvēt par savu valsti? Vai pratām rast vienprātību svarīgākajos jautājumos? Ko paveicām, lai nākotne būtu labāka, lai ar mums varētu lepoties?

Mēs esam tie, kas pašlaik ved Latviju uz simtgadi!

Tikai kopā ar Latviju mēs kļūstam par cilvēkiem, kas veido vēsturi, tagadni un nākotni.

Latvijas valsts nevar pastāvēt bez mums. Mēs to veidojam. Un Latvija veido mūs.

Darīsim Latviju mūžīgu!

Dievs, svētī Latviju!

Otrdien, 26.novembrī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
12:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde