Galerija

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa trešdien, 12.janvārī, oficiālā vizītē uzturoties Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, pasākuma „Brīvības ugunskuri” ietvaros pie Lietuvas Nacionālā radio un televīzijas ēkas uzrunāja 1991.gada barikāžu dalībniekus un Lietuvas tautu. Izrādot cieņu Lietuvas tautai, daļu runas S.Āboltiņa teica lietuviski.  

„Mēs zinām, kas ir brīvība. Mēs zinām, kas ir taisnīgums. Mēs gan arī zinām, ko nozīmē nebrīve, netaisnība, apspiešana un agresija. Mēdz teikt, ka tautas, kas neatceras savas pagātnē pieļautās kļūdas, ir lemtas tās atkārtot. Var piebilst, ka tautas, kas aizmirst savas varonības un spēka brīžus, var neatgriezeniski zaudēt gan varonību, gan spēku. Es aicinu paturēt prātā barikāžu dienu notikumus tieši šī iemesla dēļ - tā laika varonība, spēks un ticība mums vienmēr noderēs,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Lai arī Baltijas valstu neatkarības atgūšanas ceļu dēvē par dziedošo un nevardarbīgo revolūciju, S.Āboltiņa aicināja paturēt piemiņā to cilvēku vārdus, kas šajās dienās gāja bojā.

„1991. gada janvārī Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju bija nokļuvusi pasaules uzmanības centrā. Neviens tobrīd vēl nevarēja paredzēt, kā un cik ātri notiks totalitārās Padomju impērijas sabrukums. Taču mēs šeit – Baltijā – jau zinājām, ka pārmaiņas ir neizbēgamas. Mēs arī zinājām, ka brīvības alkas padomju iekārtā agrāk ir tikušas nežēlīgi apspiestas. Mūsu cerības varēja tikt iemīdītas dubļos ar tiem pašiem zābakiem, kas jau ienēsāti 1956. gadā Ungārijā un 1968. gadā Prāgā. To Lietuvas tauta sajuta brīdī, kad OMON kaujinieki tiešraidē ieņēma Lietuvas televīziju. To Baltija sajuta, kad tanku kāpurķēdes samala dzīvus cilvēkus pie Viļņas televīzijas torņa,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa uzsvēra, ka ir ļoti pateicīga par iespēju būt kopā ar lietuviešiem vakarā, kad viņi piemin 1991. gada barikādes Lietuvā. Saeimas priekšsēdētāja noradīja: „Mēs atceramies notikumus, kas pirms divdesmit gadiem mainīja vēstures gaitu ne tikai Baltijā, bet, iespējams, arī lielā mērā visā pasaulē. Baltijas valstis bija ne tikai daļa no dzelzs priekškara krišanas, bet pat viens no šo globālo pārmaiņu ierosinātājiem.”

Runas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja novēlēja: „Lai katra stunda šajās dienās mums atgādina dārgāko, kas mums ir, – sava valsts un brīvība. Lai jūsu sirdīs mūžam kvēlo brīvības ugunskuri! Lai mūžam brīva un plaukstoša Lietuva, Latvija, Baltija!” 

Saeimas Preses dienests