Latvijas Republikas 10.Saeimas
rudens sesijas otrā (ārkārtas) sēde
2010.gada 3.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 3.novembra ārkārtas sēdi.
Pirmais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Klāva Olšteina 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.
Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - ziņo... Kurš? Ainars Latkovskis.
Ainaru Latkovski lūdzu ziņot pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā par deputāta Klāva Olšteina mandāta apstiprināšanu.
A.Latkovskis (pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs).
Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu „Par Klāva Olšteina 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Klāva Olšteina 10.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es aicinu tribīnē Klāvu Olšteinu dot svinīgo solījumu. Lūdzu!
K.Olšteins.
Es, Klāvs Olšteins, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Tagad, godātie deputāti, mums Klāva Olšteina deputāta pilnvaras ir jāapstiprina ar balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Klāva Olšteina 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 98, pret un atturas - nav. Klāva Olšteina deputāta pilnvaras ir apstiprinātas.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jāņa Ādamsona 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.
Tā kā Saeimas Prezidija rīcībā ir informācija, ka deputāts Jānis Ādamsons turpina slimot, šis jautājums nav šodien izskatāms. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”.
Vārds Ministru prezidenta amata kandidātam Valdim Dombrovskim.
V.Dombrovskis (Ministru prezidenta amata kandidāts).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Prezidija locekļi! Deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Šodien jaunievēlētajai Saeimai ir jāpieņem pirmais svarīgais lēmums, kas tieši ietekmēs mūsu ikdienu un ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Jaunas valdības apstiprināšana ir ne tikai uzticības balsojums nākamajiem ministriem un valdības vadītājam. Tas ir arī mandāts turpmākajam darbam nākamo četru gadu garumā. Tikai ar šādu uzstādījumu un apņēmību ikvienam nākamajam Ministru prezidentam ir pietiekams pamats kāpt Saeimas tribīnē un pieteikt savu Ministru kabinetu.
Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, tiesiskums un sociālā atbildība, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.
Mana pirmā valdība uzņēmās valsts vadību laikā, kad vara prasīja atbildību un rīcību nekavējoties un uzreiz. Ekonomikas pārkarsēšana un trekno gadu uzdzīve bija novedusi Latviju pie tā, ka 2009.gada martā valsts ekonomika un finanses faktiski atradās brīvā kritienā. Šis kritiens bija jāaptur, jo cena par neveiksmi būtu bijusi valsts tūlītēja maksātnespēja.
Nav šaubu, ka līdz šim uzņemtais reformu kurss ir jāturpina. Tomēr, neraugoties uz jau paveiktajām reformām, Latvija daudzos svarīgos ekonomiskos un sociālajos rādītājos joprojām atpaliek no citām Eiropas Savienības valstīm. Pirmie krīzes pārvarēšanas rezultāti vieš optimismu, tomēr šī izaugsme vēl joprojām ir ļoti trausla un pat niecīgas svārstības var izraisīt negatīvas sekas.
Pirmie reformu rezultāti jau nes augļus, tomēr priecāties šobrīd ir pāragri, jo atcerēsimies, ka svarīgākais fiskālais rādītājs - budžeta deficīts - joprojām trīskārt pārsniedz ieejai eirozonā pieļaujamo līmeni. Spēja nodrošināt fiskālo disciplīnu un, perspektīvā, valsts ārējā parāda samazināšana būs vēl viens pierādījums starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ir valsts, kas spēj sasniegt izvirzītos mērķus un ir droša vieta investīcijām ekonomikā un noguldījumiem bankās.
Reformas varēsim paveikt, tikai iesaistot sabiedrību. Tas tika praktizēts pašā grūtākajā krīzes laikā, kad tika izveidota Reformu vadības grupa - formāts, kurā valdība realizē tiešu dialogu ar tās sociālajiem un sadarbības partneriem - darba devējiem, darba ņēmējiem, pašvaldībām, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Arī jaunās valdības deklarācijas veidošanā ir tikušas ņemtas vērā dažādās darba grupās izteiktās sabiedrības grupu intereses, savukārt valdības rīcības plānā tiks iesaistītas plašas sabiedrības masas pārstāvošas organizācijas.
Dialogs ar sabiedrību, atklāta un godīga saruna par to, kas valstī jāveic, lai Latvijas iedzīvotāji sajustu reformu rezultātus, ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem varas un indivīda savstarpējai uzticībai. Par to esmu pārliecinājies savā iepriekšējā valdības darbā, par to liecina arī 10.Saeimas vēlēšanu rezultāti. Populisms un skaļi reklāmas uznācieni tika diskvalificēti no vēlētāju puses.
Sabiedrības loma un sabiedrības viedoklis iegūs arvien lielāku nozīmi nākotnē. Tikai pilnvērtīga sabiedrības iesaiste visai valstij svarīgākajos lēmumos piešķir tiem nepieciešamo leģitimitāti un rada pamatu uzticības atjaunošanai valstij un politiķiem.
Šeit svarīgu lomu spēlēs gan plānotie grozījumi Vēlēšanu likumā ar mērķi mazināt naudas lomu politikā, gan ētikas normu stiprināšana valdībā, izstrādājot valdības Ētikas kodeksu, gan lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmība, pieņemot lobiju darbību regulējošos normatīvos aktus. Uzticības atjaunošana valdībai un politiķiem nozīmē uzticības atjaunošanu valstij. Savukārt bez iedzīvotāju uzticības valstij nav iedomājama ne ilgtspējīga sociālā sistēma, ne konkurētspējīga ekonomika.
Jāturpina strukturālās reformas arī valsts pārvaldē, veidojot nelielu, vienotu, kompetentu, efektīvu un iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai pieejamu valsts pārvaldi. Pastāvīga birokrātijas mazināšana un valdības darbības caurskatāmības stiprināšana joprojām būs manas valdības prioritāte.
Lai mazinātu birokrātiju un turpinātu optimizēt valsts tēriņus, tiks pabeigta jau šobrīd uzsāktā valsts pārvaldes iestāžu funkcionālo auditu programma, kā arī ieviests vienas pieturas aģentūras princips valsts pārvaldē. Daudz plašāk tiks pielietoti e-pakalpojumi iedzīvotāju un uzņēmēju saskarsmē ar valsti un pašvaldībām.
Aizsardzības jomā mūsu prioritāte joprojām būs efektīva dalība NATO. Stiprināsim mūsu armijas komandspējas, uzlabojot militāro un administratīvo plānošanu un tehnisko aprīkojumu, vienlaikus galveno uzsvaru liekot uz cilvēku Bruņotajos spēkos. Šeit svarīgi minēt pasākumus, kas saistīti ar karavīra profesijas prestiža celšanu, vienlaikus prasot gan disciplīnu, gan rūpējoties par karavīru materiālā nodrošinājuma aspektiem.
Runājot par aizsardzības jomu, svarīgi atzīmēt arī to, ka Latvijai, uzņemoties vadošās valsts statusu Ziemeļu distribūcijas tīklā, Rīga ir izveidojusies par svarīgu tranzīta punktu ceļā uz Afganistānu. No nemilitāro kravu tranzīta ieguvēja ir ne tikai Rīgas osta, bet arī Latvijas ražotāji, jo NATO dalībvalstis ir izrādījušas interesi par atsevišķu preču kategoriju iespējamo iegādi Latvijā.
Ārlietās svarīgākie uzsvari tiks likti uz Eiropas lietām un uz ārējo ekonomisko dimensiju. Eiropas lietās viens no ļoti svarīgiem aspektiem būs gatavošanās Latvijas pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienībā jau 2015.gadā, savukārt ekonomikas jomā ļoti liela loma būs Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas darba koordinācijai ārējās ekonomiskās politikas jautājumos, kur galvenais mērķis ir nodrošināt gan jaunu liela mēroga investīciju ienākšanu Latvijā, gan jaunu noieta tirgu atvēršanu Latvijā ražotajai produkcijai.
Runājot par investīcijām, liela loma būs gan Latvijas Investīciju attīstības aģentūras radītajai investīciju piesaistes programmai „Polaris”, gan manis izveidotajai augsta līmeņa Lielo investīciju padomei, kuras darbība tiks stiprināta un pilnveidota.
Kā svarīga jāmin arī Latvijas orientācija uz pievienošanos ekonomiski attīstīto Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas jeb OECD valstu klubam.
Visbeidzot. Valsts ekonomikā un attīstībā izšķiroši nozīmīga loma būs nākamajai finanšu perspektīvai pēc 2013.gada, tāpēc ārlietu resoram jāuzņemas atbildība par savlaicīgu un efektīvu starpministriju koordinācijas procesa nodrošināšanu, kura mērķis - maksimāla valsts interešu aizstāvība Briselē. Šeit vēlos uzsvērt katra ministra personīgo atbildību par šā procesa atbilstošu organizāciju un personīgo dalību visos svarīgākajos ar finanšu perspektīvu saistītajos pasākumos.
Iekšējās drošības jomā krīzes apstākļos svarīgākais uzdevums būs saglabāt iekšlietu sistēmas iestāžu darbības kapacitāti un augsti kvalificētus, pieredzes bagātus, profesionālus darbiniekus, nodrošinot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi un sniedzamo pakalpojumu kvalitāti, lai uzturētu nepieciešamo valsts iekšējās drošības līmeni.
Kā jau minēju, viena no manas valdības prioritātēm būs atjaunot un stiprināt mūsu valsts iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai. Viena no centrālajām tēmām šajā sakarā ir saistīta ar tiesu varu, kā arī ar korupcijas apkarošanu. Tieslietu un korupcijas apkarošanas jomā stiprināsim tiesu varas neatkarību un atbildību, kā arī tiesu pieejamību. Kā svarīga reformu sastāvdaļa jāmin tiesu atsevišķu funkciju deleģēšanu notāriem un citām brīvajām profesijām, kā arī pārsūdzības instanču skaita samazināšana atsevišķu kategoriju lietām. Tas ļaus gan paātrināt tiesas procesu, kas šobrīd bieži vien velkas nepieļaujami ilgi, gan arī ietaupīt valsts budžetu.
Svarīgs aspekts ir tiesu modernizēšana, to darba organizēšanā izmantojot jaunās tehnoloģijas un modernās metodes, arī tiesas sēdes videokonferenču režīmā.
Veselības joma ir viens no finansiāli ietilpīgākajiem valsts budžeta finansētajiem sektoriem - joma, kas diemžēl krīzi izjutusi visskarbāk un tiešāk. Treknajos gados bieži vien ticis aizmirsts par pacientu veselību, uzsvaru liekot uz dārgu un brīžiem pat nevajadzīgu objektu būvniecību. Manas jaunās valdības prioritāte būs pacients, tādēļ pārorientēsim veselības aprūpes sistēmas prioritāti uz pacienta interesēm, nodrošināsim vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu visā valsts teritorijā, stiprinot primāro veselības aprūpi, nodrošinot, lai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai būtu pieejami valsts finansēti ārstu vai ārstu palīgu pakalpojumi, pilnveidosim valsts pasūtījumu ģimenes ārstiem, paplašinot profilaktiskā darba apjomu, palielināsim primārās aprūpes ārstu (tajā skaitā ģimenes ārstu) atbildību par pacientu veselību, nodrošināsim kvalitatīvas stacionārās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos un pilnveidosim terciārā līmeņa medicīniskās palīdzības sniegšanu daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.
Gan pašos smagākajos krīzes brīžos, gan arī šobrīd bieži vien nācies dzirdēt kritiku par to, ka valdība tikai „griež” budžetu, nedomājot par tautsaimniecības attīstību. Šeit es gribu oponēt, sakot, ka visam savs laiks un vieta. Valsts finansiālā stabilitāte ir pamats ekonomikas izaugsmei. Šobrīd šis pamats ir ielikts.
Arī treknajos gados uzblīdušais valsts aparāts bija smaga nasta gan uzņēmējiem, gan nodokļu ierindas maksātājiem. Šobrīd fiskālās konsolidācijas rezultātā ir samazināts valsts aparāts un lielā mērā atjaunots algu līdzsvars starp privāto un valsts sektoru. Taču ar to vien valsts konkurētspējas atjaunošanai ir par maz.
Gan manas pirmās, gan otrās valdības viena no galvenajām prioritātēm ir un būs valsts konkurētspējas stiprināšana tautsaimniecības jomā. Šobrīd noslēdzies konkurss par vispusīgu valsts konkurētspējas izvērtējumu, kas tiks ņemts par pamatu pasākumu kopumam valsts konkurētspējas atjaunošanai.
Ir virkne pasākumu, kuru mērķis ir kāpināt ražošanu un eksportu un kuri jau ir uzsākti manas iepriekšējās valdības laikā un tiks turpināti arī tagad. Šeit minama gan ES fondu apguves paātrināšana, gan eksporta kredīta garantiju programma, gan atbalsts augstas pievienotās vērtības produktiem, Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas turpināšana un manas pirmās valdības laikā izstrādātās mikrouzņēmumu paketes ieviešana. Viens no svarīgākajiem šo iniciatīvu mērķiem ir stimulēt uzņēmumu veidošanos un nodrošināt to konkurētspēju kā Baltijas valstu, tā Eiropas un globālā mērogā. Mana valdība arī turpmāk lielu uzmanību pievērsīs visu līmeņu uzņēmumu konkurētspējas atbalstam.
Vienlaikus valsts konkurētspēja nav iedomājama bez efektīvas inovāciju sistēmas un tehnoloģiju pārneses mehānisma mūsu valstī. Pie šādas sistēmas izveides roku rokā būs jāstrādā valsts pārvaldes institūcijām un valdības sociālajiem un nevalstiskajiem partneriem.
Šobrīd valsts īpašumā joprojām atrodas ap 160 kapitālsabiedrību, un jau tagad ir uzsākts darbs pie to pārvaldības uzlabošanas. Nesen publicētajā konsolidētajā valsts uzņēmumu gada pārskatā par 2009.gadu jebkurš interesents var iepazīties ar valsts uzņēmumu finansiālo stāvokli un salīdzināt to efektivitāti un rentabilitāti ar vidējiem rādītājiem attiecīgajā sektorā citur Eiropā.
Manuprāt, šī prakse ir jāturpina, tādēļ jaunā valdība pieliks visas pūles valsts uzņēmumu efektivitātes uzlabošanai, jo nav noslēpums, ka efektīvi valsts uzņēmumi maksās lielākas dividendes, kas savukārt vidējā termiņā būs svarīgs atbalsts mūsu valsts budžetam.
Atgriežoties pie valsts konkurētspējas, jāteic, nav noslēpums, ka globālās konkurences cīņā uzvarēs tās valstis, kas būs spējīgas ne tikai izglītot un apmācīt, bet - galvenais - noturēt kvalificētu darbaspēku un arī no ārpuses piesaistīt talantus valsts ekonomikai. Šeit lielu lomu spēlēs efektīvas izglītības un zinātnes, tai skaitā arī arodizglītības sistēmas, attīstība valstī. Mērķis ir maksimāli pietuvināt Latvijas izglītības sistēmas piedāvājumu reālajam darba tirgus pieprasījumam.
Sadarbībā ar pašvaldībām pilnveidosim principu „nauda seko skolēnam”. Nosakot reālās vispārējās un profesionālās izglītības izmaksas un ievērojot valsts policentriskas attīstības nepieciešamību, nodrošināsim vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai, daudzveidīgai un iekļaujošai izglītībai. Nodrošināsim skolu telpu racionālu izmantošanu vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības mērķiem.
Finanšu jomā turpināsim īstenot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu, jo tā ir novērsusi valsts maksātnespēju un stabili ved valsti ārā no krīzes. Nodrošināsim lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpenisku budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un priekšnoteikumu izpildi Latvijas iekļaušanai eirozonā 2014.gadā. Pakāpeniski samazināsim budžeta deficītu, par pamatscenāriju ņemot 2011.gadā - 6% no IKP, 2012.gadā - 3% no IKP. Uzsāksim pakāpenisku starptautiskā aizdevuma pārfinansēšanu, kā arī izvērtēsim iespēju pārstrukturizēt starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņus.
Visi droši vien atceras, ka brīdī, kad Latvijas ekonomiskā augšupeja IKP izteiksmē tika mērīta ar divciparu skaitli, mūsu pašreizējie aizdevēji brīdināja Latvijas valdību par pārkaršanas riskiem un nepieciešamību izaugsmes laikā piekopt konservatīvu fiskālo politiku un veidot uzkrājumus. Toreiz Latvijas varas gaiteņos neatradās dzirdīgas ausis, lai sekotu šiem padomiem. Rezultāts visiem zināms, tādēļ, velti netērējot laiku, gribu aicināt mācīties no savām kļūdām, kuru sekas izjūtam joprojām.
Šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem fiskālajā jomā būs pret-cikliskas un ilgtspējīgas fiskālās politikas ietvara izveide. Lai to panāktu, Saeimā tiks virzīts Fiskālās disciplīnas likums, paredzot sabalansētu budžetu un budžetu ar pārpalikumu ekonomiskās izaugsmes laikā, kā arī izmantojot mērenu budžeta deficītu kā ekonomikas stimulēšanas līdzekli stagnācijas vai recesijas laikā. Tā tas ir citur Eiropā, tā jābūt arī Latvijā.
Nodokļu tēma ir viena no sāpīgākajām šajos krīzes laikos. Ekonomikas attīstības veicināšanai saglabāsim relatīvi zemu nodokļu slogu, ap 1/3 no IKP. Pakāpeniski pārnesīsim nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu.
Ekonomikas atveseļošanās un valsts konkurētspējas pieaugums nav iedomājami bez cīņas ar ēnu ekonomiku. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem šajā jomā būs nodrošināt labāku nodokļu iekasēšanu, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicinot godīgu konkurenci. Valdība arī turpmāk aktīvi vērsīsies pret nodokļu nemaksāšanu, pastiprinātu uzmanību pievēršot „aplokšņu” algu, PVN izkrāpšanas un kontrabandas apkarošanai. Lai to panāktu, īpaši svarīgi būs pasākumi, kuru mērķis būs izvilkt uzņēmumus no melnās un pelēkās zonas. Pirmais solis šajā virzienā - mēs veidosim uzņēmumu “balto sarakstu”, t.i., sarakstu ar uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus, sniedzot tiem priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, Eiropas Savienības fondu programmās, muitas procedūru īstenošanā u.c.
Neraugoties uz veicamajiem budžeta deficīta samazināšanas pasākumiem, ir nepieciešams saglabāt sociālās garantijas sociāli mazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem. Šis princips jāpatur prātā, īstenojot priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Jāturpina īstenot pagājušajā rudenī ieviestā sociālās drošības tīkla pasākumi - darba praktizēšana ar stipendiju jeb t.s. 100 latu programma, garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalstu līdzfinansēšana pašvaldībām, veselības aprūpes un medikamentu pieejamības uzlabošana trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem un citi pasākumi. Sociālās drošības tīkla stratēģijai ir bijusi svarīga loma sociālās spriedzes mazināšanā un atbalsta sniegšanā krīzes visvairāk skārtajām iedzīvotāju grupām.
Reģionālās attīstības un pašvaldību jomā atbalstīsim policentrisku attīstību, veicinot nacionālās un reģionālās nozīmes centru izaugsmi ar attīstītu rūpniecību, daudzveidīgiem pakalpojumiem, labu sasniedzamību, ļaujot apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem izmantot attīstības centros piedāvātās darba vietas un sabiedriskos pakalpojumus. Nodrošināsim to, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas reorganizācija tiek īstenota līdz ar 2011. gada valsts budžeta pieņemšanu, apvienojot to ar Vides ministriju.
Kā jau ne reizi vien tika minēts dažādās diskusijās un forumos, viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem trumpjiem ir tās izdevīgais ģeogrāfiskais un arī ģeopolitiskais stāvoklis. Īpaši pēdējo gadu laikā Latvija ir sākusi veidoties par patiesi nozīmīgu multimodālu loģistikas platformu. Tranzīts un loģistika ir nozare, kas arī turpmāk piedāvās būtisku ekonomiskās attīstības potenciālu, tādēļ jaunās valdības uzdevums būs nodrošināt tranzīta un loģistikas nozares attīstību un izaugsmes potenciālu, modernizējot ostu infrastruktūru un kāpinot tranzīta kravu apgrozījumu Latvijas ostās straujāk nekā pārējo Baltijas valstu ostās.
Atsevišķi jāmin gaisa satiksme kā strauji augošs sektors, kurš guvis īpašus panākumus pēdējo gadu laikā un kura sniegtie pakalpojumi ir svarīgs faktors gan tūrisma, gan biznesa attīstībā. Lai nostiprinātu Latvijas konkurētspējīgo pozīciju gaisa transporta jomā, augstākā līmeņa prioritāte būs nekavējoša jaunā lidostas termināļa būvniecības uzsākšana Rīgas lidostā.
Vides aizsardzības jomā virzīsimies uz „zaļās” ekonomikas principu ieviešanu, nodrošinot efektīvu Latvijas dabas resursu izmantošanu, ieviešot piesārņojumu samazinošas tehnoloģijas un principa „piesārņotājs maksā” adekvātu realizāciju.
Uzlabosim sabiedrības līdzdalību un izpratni, atbalstīsim un sadarbosimies ar sabiedriskajām vides organizācijām vides aizsardzības, dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos.
Pilnveidosim atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā, veicinot atkritumu dalītu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Ieviesīsim depozīta sistēmu un atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī izstrādāsim atkritumu rašanās novēršanas politiku.
Lauksaimniecības, pārtikas nozares, meža nozares un zivsaimniecības attīstības jomā panāksim, lai Latvijas zemnieki pēc 2013.gada saņemtu izdevīgākus un ar citām ES dalībvalstīm vienlīdzīgākus lauksaimniecības un mežsaimniecības atbalsta maksājumus. Veicināsim visu līmeņu izglītības attīstību, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai, kas atbilst mūsdienīgas, efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības, meža, zivsaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas vajadzībām.
Godātie klātesošie! Dāmas un kungi!
Šīs valdības veidošanas process nav bijis tik viegls, kā tas sākotnēji varētu šķist. Tā ir realitāte, kas jāatzīst, vienlaikus uzsverot, ka četriem no šajā Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem tika piedāvāta vēsturiska iespēja veidot visplašāko koalīciju, kāda Latvijā jebkad ir bijusi. Labi apzinoties to, ka nākamās valdības priekšā ir smagi un nepopulāri lēmumi, iespējami plašākam politisko spēku atbalstam ir būtiska vai pat izšķiroša nozīme, tādēļ šobrīd, kad 10.Saeimas balsojumam jaunās valdības sastāvu piedāvā divas no četrām sākotnēji uzrunātajām partiju apvienībām - „Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība -, es aicinu arī visus citus Saeimā pārstāvētos spēkus būt konstruktīviem un savu programmatisko pamatnostādņu ietvaros atbalstīt nākamās valdības darbu, kas visā pilnībā tiks veltīts Latvijas atjaunotnei un izaugsmei.
Cienītās deputātes un godātie deputāti! Jūsu šīsdienas balsojums par valdības apstiprināšanu ir arī lēmums par Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas turpināšanu un sekmīgu pabeigšanu, par esošās ārpolitikas un drošības politikas pārmantojamību.
Aicinu jūs balsot par valdības sastāvu un veicamajiem uzdevumiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidenta amata kandidātam Valdim Dombrovskim.
Sākam debates.
Vārds deputātam Aināram Šleseram.
A.Šlesers (PLL frakcija).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Šodien ir tā diena, kad 10.Saeima balsos par jauno valdību. Latvijas sabiedrība pēdējo mēnešu laikā, protams, ļoti daudz domāja par politiskiem procesiem Latvijā. Sabiedrība, protams, vēlējās stabilitāti, vēlējās prognozējamu nākotni, un vēlēšanu rezultāts bija tāds, ka esošā valdība, kuru vada Dombrovska kungs, saņēma vislielāko atbalstu. Dombrovska kungs tika uztverts kā šīs stabilitātes garants, kurš nodrošinās to, ka valsts attīstīsies stabili un attīstība būs prognozējama. Bet vienlaicīgi sabiedrība gaidīja arī to, ka visā šajā procesā pēc vēlēšanām tiks iesaistīta - ar nevalstisko organizāciju starpniecību - arī pati sabiedrība.
Pēdējā mēneša laikā bija ļoti daudz dažādu diskusiju, kas bija saistītas ar ministru portfeļu dalīšanu, un tas, protams, aizņēma ļoti daudz laika, un tieši tāpēc bija radusies situācija, ka Valdības deklarācijas izstrādē netika iesaistītas sabiedriskās organizācijas. Man ar izbrīnu ir jāsecina, ka tāda organizācija kā Latvijas Darba devēju konfederācija, kura apvieno valstī lielākos darba devējus, vispār nebija iesaistīta Valdības deklarācijas tapšanā. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadība ir teikusi, ka izsaka nožēlu un ka droši vien tā ir bijusi kļūda. Vienlaikus arī arodbiedrību vadītājs Krīgera kungs, galvenais sociālais partneris valdībai, ir izteicies diezgan kritiski par jauno deklarāciju, pasacīdams, ka šajā deklarācijā esot vairāk ūdens nekā Klusajā okeānā. Jautājums - vai tiešām situācija ir tik drūma? Noteikti šī deklarācija nav vissliktākā. Bet rodas jautājums - kāpēc pēdējā mēneša laikā deklarācijas izstrādē nepiedalījās sabiedriskās organizācijas? Jau 2.oktobrī „Vienotība” bija skaidri ieguvusi ļoti lielu sabiedrības atbalstu - 33 mandātus. „Vienotība” , kā jau vēlēšanu uzvarētāja, varēja visu šo mēnesi veltīt laiku tam, lai ciešā dialogā ar tiešajiem valdības partneriem, sabiedriskajām organizācijām, vienotos par deklarāciju. Diemžēl deklarācijas teksts sabiedrībai tika parādīts tikai divas dienas iepriekš.
Jautājums - kāda ir šī deklarācija? Jāteic, ka pēdējo divu dienu laikā mēs, gan es, gan visa politiskā apvienība „Par Labu Latviju”, esam pētījuši šo deklarāciju un tiešām esam atraduši daudzas lietas, kas ir valstij svarīgas. Bet problēma ir tā, ka šajā deklarācijā ir pārāk maz konkrētības.
Jautājums - kāpēc 9.sadaļā, kur runāts par labklājības un sociālās aizsardzības jomu, ir iekļauti tikai septiņi punkti? Tā ir visīsākā sadaļa. Ja mēs runājam par sociālajiem jautājumiem, tad jājautā - kāpēc šai svarīgajai sadaļai ir tikai septiņi punkti atvēlēti?
Vienlaikus ir jāapzinās, ka Valda Dombrovska valdība 9.Saeimas laikā ir strādājusi visilgāk - vairāk nekā pusotru gadu pirms vēlēšanu laika. Tas ir gana garš laiks, lai varētu skaidri un profesionāli ielikt Valdības deklarācijā tās atbildes, ko sabiedrība gaida, - atbildes uz publiskiem jautājumiem, uz kuriem Dombrovska kungam nācās atbildēt arī pēdējo dienu laikā, arī šodien LNT rīta pārraidē „900 sekundes”. Arī tur neizskanēja konkrētas atbildes uz jautājumiem, kas ir saistīti ar budžetu, jo viens no jautājumiem... Protams, „veicināsim, uzlabosim, sekmēsim” - šādi vārdi vienmēr ir bijuši ļoti raksturīgi politiķiem, bet šodien, kad ir unikāla situācija, kad vecā valdība pārtop par jauno valdību, bija iespēja ierakstīt precīzus ciparus. Mēs aicinājām 1.septembrī ļoti godīgi parādīt nākamā gada budžetu. Diemžēl šie cipari tika slēpti! Mēs zinām, ka šie cipari Finanšu ministrijā ir, tie ir sagatavoti versijā A, B un C, un par to publiski ir vairākkārt izteicies finanšu ministrs Repše. Šeit tie netiek atspoguļoti.
Pirms vēlēšanām tika runāts par to, ka PVN samazinātās likmes netiks paaugstinātas. Šajā deklarācijā es atradu tikai vienu punktu par PVN likmēm - saistībā ar medikamentiem. Kas notiks ar preses izdevumiem? Kas notiks ar tūrisma nozari? Kas notiks ar pārējām likmēm? Uz to šeit nav atbildes. Kāpēc? Jautājums: vai tad kaut kas tiek slēpts vai vienkārši nav vienprātības „Vienotības” valdībā, lai pateiktu par šiem punktiem?
Par progresīvo nodokli. Šodien premjers arī skaidri teica: „Vienotībā” nav vienotības par progresīvo nodokli. Ir partijas, kas saka, ka vajag progresīvo nodokli, ir partijas, kas saka - nē. Tā ka ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Un tiešām jāizsaka nožēla, ka sociālie partneri šajā procesā nepiedalījās. Tomēr gan jau laiks parādīs un noliks pa plauktiem visu to, ko valdība ir ieplānojusi darīt.
Man ir jāizsaka patiesa nožēla, ka šā pēdējā mēneša laikā, kad bija iespēja risināt šo dialogu, tiešām šī amatu dalīšana ir bijusi diezgan amizanta. Mēs zinām: vienmēr pēc vēlēšanām notiek cīņa par ietekmi. Taču forma, kādā tā notika šajā priekšvēlēšanu laikā, bija vairāk nekā kurioza. Protams, jāizsaka nožēla, ka atsevišķi cilvēki - politiķi, valdības ministri -, kas bija ieguvuši ļoti cienījamu atbalstu no sabiedrības, lai turpinātu darbu, pēkšņi tika izmesti aiz borta. Lieģa kungam, kurš godprātīgi strādāja par aizsardzības ministru, diemžēl neatradās vieta jaunajā valdībā, par ko kritiski ir izteikusies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Mēs zinām arī to, ka Dāldera kungs bija cilvēks, kurš palīdzēja Dombrovska valdībai rūpēties par kultūras jomu; cilvēks, kuram sabiedrība sniedza skaidru atbalstu; cilvēks, par kuru iestājās daudzas sabiedriskās organizācijas un teica: „Mēs vēlamies, lai Dāldera kungs būtu kultūras ministrs!” Diemžēl tagad viņam valdībā vieta neatradās.
Vienlaikus diezgan dīvaini ir tas, kāpēc bijušais ārlietu ministrs Pabriks, kļūstot tagad par aizsardzības ministru, pārņems daļu funkciju no Ārlietu ministrijas, lai koordinētu dažādus svarīgus jautājumus. Kāpēc bijušais aizsardzības ministrs Kristovskis nevar turpināt šo darbu, kurā viņš jau ir strādājis?
Bet, protams, valdības jaunajam vadītājam ir iespēja veikt šīs korekcijas. Vienlaikus ir jāapzinās, ka Linda Mūrniece, kas nemaz nav strādājusi slikti... Man šķiet, ka viņa bija viena no tiem redzamākajiem ministriem, kas pieņēma daudzus nepopulārus lēmumus, arī kļūdas bija pieļāvusi, un tā nu ir sanācis, ka viņas darba vērtējumā bija ne tikai pozitīvais, bet arī negatīvais... Viņa nav ievēlēta, bet šajā gadījumā viņai Dombrovska kungs dod iespēju strādāt tālāk. Man šķiet, ka Linda Mūrniece varētu būt ministre, bet sabiedrības viedoklis bija nedaudz citādāks.
Tā ka ļoti daudz jautājumu ir par šiem amatiem. Man šķiet, ka ārkārtīgi interesanti jautājumi veidojas saistībā ar to, ka pēdējās nedēļas laikā, tad, kad tika runāts par šīs deklarācijas izveidi, „zaļie un zemnieki” teica: „Jā, mēs runājam, mēs esam gatavi vienoties par daudz ko! Bet, kamēr Aivars Lembergs neieradīsies un nedos mums „zaļo gaismu”, mēs skaidru atbildi jums dot nevaram.” Un tad ieradās Aivars Lembergs, kas vēl pirmdien no rīta, uzstājoties LNT raidījumā, asi kritizēja valdības veidošanas procesu. Viņš arī atklāja to, kāpēc šī Valdības deklarācija vienu vai divas nedēļas netika nodota publiskai apspriešanai, kāpēc bija šī steiga. Bet tad līdz valdes sēdei, līdz kopīgajai sēdei, notika lietu saskaņošana, un par visu tika panākta vienošanās. Un pat Sarmīte Ēlerte, kura tagad pretendē uz kultūras ministres amatu, ir saņēmusi akceptu no Aivara Lemberga kā labākā kultūras ministre. Man šķiet, ka šis jaunais tandēms „Sarmīte Ēlerte - Aivars Lembergs” tiešām būs garants jaunajai valdībai, jo valdībai jau ir nepieciešams tāds nopietns atbalsts.
Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā gadījumā tiešām šīs ambīcijas, kuras dominēja pēdējā mēneša laikā, lai iegūtu pēc iespējas lielāku samaksu, diemžēl atņēma pārāk daudz laika, lai šai deklarācijai sabiedriskās organizācijas varētu veltīt daudz vairāk laika un uzmanības. Es gribu novēlēt jaunajai valdībai tomēr atcerēties to, ka ar sabiedriskajām organizācijām ir jāveic dialogs; ka ir nepieciešams pirmām kārtām ieklausīties galvenajos sociālajos partneros - darba devējos.
Attiecībā uz politisko apvienību „Par Labu Latviju” jāteic, ka mēs šodien balsosim pret šo valdību, bet mēs nekādā gadījumā nebalsosim pret Latvijas valsti, nebalsosim pret Latvijas interesēm. Mēs vienkārši nevaram balsot par kaķi maisā, jo nav sniegtas atbildes, kāds būs 2011.gada budžets. Šis dokuments, kas ir Valdības deklarācija nākamajiem četriem gadiem un kas ieliks reālu pamatu Latvijas politiskajai un ekonomiskajai attīstībai nākamo 10-20 gadu laikā, diemžēl ir pārāk blāvs. Man gribas, lai tiešām nākamo mēnešu laikā, nākamo 100 dienu laikā, lai gan Dombrovskim jau šīs 100 dienas nebūtu nepieciešamas, jo pusotrs gads jau ir bijis valdības vadītāja amatā, tomēr atbildes skaidri tiktu sniegtas.
Man šķiet, ka ļoti svarīgi ir saprast, kuru ceļu ies valdība. Vai valdība mēģinās tomēr iet uz budžeta konsolidāciju jeb saspiešanu vai tiks piedāvāti konkrēti risinājumi, kādā veidā ir iespējams palielināt ieņēmumus?
Viens punkts, kas man šķiet ļoti simpātisks šajā deklarācijā, ir saistībā ar to, ka valdība uzsver, cik svarīga ir Rīgas pilsētas nozīme. Es ceru, ka jaunā valdība spēs veiksmīgi veidot dialogu ar Rīgas pilsētu, lai tiešām būtu iespējams kopīgi realizēt daudzus vērienīgus projektus, kas Latvijas ekonomikai ir vajadzīgi. Jo pēc būtības mēs jau nevaram sadalīt to, kur tiek radītas darba vietas...
Un, starp citu, par darba vietām. „Vienotības” programmā ir bijis punkts par to, ka vairāk nekā miljons darba vietu tiks nodrošināts. Šeit diemžēl šis skaitlis ir pazudis. Tātad darba vietu radīšana vairs netiek uztverta par īpaši svarīgu jautājumu.
Godājamais Dombrovska kungs! Mēs noteikti gribam jums novēlēt veiksmi, bet, man šķiet, jums tomēr diezgan kritiski ir jāizvērtē tas, ka jūsu nākamie kolēģi valdībā, ministri, ir bijuši tiešām ļoti naski uz amatiem. Svarīgi, lai viņi tomēr strādātu un attaisnotu sabiedrībai dotās cerības.
Attiecībā uz jaunajiem ministriem no ZZS jāteic, ka daudzus mēs nezinām, bet ir jācer, ka ZZS ir izvērtējusi, ka šie kandidāti ir gana profesionāli. Es ceru, ka katrs no kandidātiem spēs sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem, kas interesē sabiedrību. Jauniem cilvēkiem ir iespēja ienākt politikā, ir iespēja kļūt par ministriem, un gribas novēlēt viņiem veiksmi.
Galvenā lieta ir tāda: ir jāizdara viss, lai tiešām ekonomiskā attīstība notiktu ne jau tāpēc, ka mēs saspiežam ekonomiku, klanāmies starptautiskajiem aizdevējiem, mēģinām padarīt Latviju konkurētnespējīgu, celdami uz augšu nodokļus. Mums ir jādara viss iespējamais, lai Latvija kļūtu konkurētspējīga valsts.
Man šķiet, ka tagad, kad būs jāpieņem ne tikai populāri, bet arī nepopulāri lēmumi, var gadīties, ka „Vienotība” nemaz nebūs tik vienota un opozīcijas atbalsts būs svarīgāks nekā šodienas balsojumā. Tieši tāpēc es iesaku Ministru prezidentam tomēr rēķināties ar to, ka Saeimā ir politiķi, kas ir noskaņoti konstruktīvi strādāt, kas ir gatavi piedāvāt konstruktīvus risinājumus. Bet vienlaikus mēs būsim arī pirmie, kas mēģinās jūs kritizēt, ja jūs nepildīsiet kaut ko, kas ir rakstīts jūsu deklarācijā un ko jūs esat solījuši. Mēs esam gatavi uzņemties atbildību kopā ar jums smago lēmumu pieņemšanā šeit, Saeimā, bet mums ir ļoti svarīgi redzēt, vai tiešām valdībai ir plāns, kā valsts pelnīs, kā tiks atjaunota privātā partnerība, kā tiks piesaistītas ārvalstu investīcijas, kā vietējie uzņēmēji un viņu ražojumi tiks promoutēti un lobēti citos tirgos.
Man šķiet, darāmā ir ļoti daudz. Gribas jums novēlēt veiksmi. Bet, man šķiet, pats galvenais ir tas, ka jums jāizdara viss, lai „Vienotība” tiešām būtu daudz vienotāka, nekā tā ir bijusi pēdējā mēneša laikā.
Lai jums veicas!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC frakcija).
Augstā Saeima! Es nevēlos runāt par Ministru kabineta sastāvu, jo principā - ar dažiem izņēmumiem - te ir vecās jaunās sejas, un līdz ar to nevajadzētu prasīt komentāru.
Es ne īpaši vēlos runāt par deklarāciju, kurā ietverts viss, ieskaitot atbalstu Zooloģiskajam dārzam. Gribu teikt, ka tad, kad bija tikšanās ar Valsts prezidentu, viņš tika uzdevis vienu jautājumu - liekas, ļoti būtisku jautājumu. Viņš teica tā: „Nu, labi, Saeima apstiprinās valdību, pieņems jaunu budžetu, bet kur ir tie nākamie soļi, konkrētie soļi, visas labās vēlmes, kas ir izklāstītas deklarācijā?” Tas nozīmē - ko darīs valdība, kādi likumprojekti tiks iesniegti Saeimai izskatīšanai, kādos tempos un kas būtu jādara tuvākajās simts dienās? Šķiet, ka atbildes uz šiem jautājumiem netika sniegtas un netiek sniegtas. Un rūgti ir tas, ka mēs turpinām šo slikto tradīciju, ka Saeima paliek, kā saka, pielikums pie valdības struktūras, darbības, un tā tālāk. Man šķiet, ka tas ir ne tikai nepareizi, bet tas ir pat kontrproduktīvi un tas nedod atbalstu valdībai ne Saeimā, ne sabiedrībā.
Attiecībā uz „Saskaņas Centra” pozīciju. Mēs neatbalstīsim šo valdību dažādu apsvērumu dēļ. Tomēr mēs ņemam vērā to, ka deklarācijā ir ierakstīts arī diezgan daudz mīļu, patīkamu, simpātisku un diezgan normālu pieņēmumu, kuri pēc tam droši vien izpaudīsies kā likumprojekti, valdības lēmumi un noteikumi; tie var gūt atbalstu arī no „Saskaņas Centra” puses.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SC frakcija).
Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Dombrovska kungs! Jūsu drosmi nevar neatzīt. Gods kam gods! Patiešām jūsu uzdevums ir ļoti grūts. Tiesa, dažreiz šķiet, ka ar savu rīcību jūs to padarāt vēl grūtāku, bet jebkurā gadījumā tā ir jūsu izvēle.
Deklarāciju ir grūti kritizēt, jo tur ir tiešām ļoti daudz pareizu domu, tur ir daudz ļoti pareizu vārdu, piemēram, tādu kā „pilnveidosim”, „paaugstināsim”, „uzlabosim”, „veicināsim” un tā tālāk. Pagaidām ir tiešām grūti spriest, kā konkrēti jūs panāksiet šo izvirzīto mērķu realizāciju. To parādīs jūsu sagatavotais budžeta likumprojekts. Mēs to visi ļoti labi saprotam, tāpēc tagad nav lielas jēgas detalizēti diskutēt par deklarācijas pantiem, kaut gan dažas lietas, kas ir ietvertas deklarācijā, izraisa zināmas bažas. Piemēram, es tur neredzu ļoti skaidru solījumu nesamazināt pensijas. Tas bija viens no jautājumiem, kas priekšvēlēšanu diskusiju gaitā tika apspriests ļoti aktīvi, un, godīgi sakot, es cerēju, ka deklarācijā tomēr atradīšu atbildi uz šo jautājumu, īpaši ņemot vērā pagājušā gada bēdīgo pieredzi, kad pirms pašvaldību vēlēšanām tika solīts viens, bet pēc tām izdarīts pavisam kas cits.
Tā ka, domāju, arī jūsu uzstāšanās laikā jūs nepieminējāt šo jautājumu.
Patiešām, nevar nepiekrist Šlesera kungam, ka tomēr sociālā sadaļa deklarācijā ir visīsākā un visneskaidrākā. Un tas tiešām izraisa zināmas bažas.
Es saprotu, ka jūs šobrīd esat spiests būt izvairīgs, jo jūsu galvenais uzdevums ir saglabāt „Vienotības” vienotību. Varbūt arī tāpēc ir tik daudz „ūdens” šajā deklarācijā.
Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ko jau pieminēja Dolgopolova kungs. Vakar Valsts prezidents, uzstājoties no šīs tribīnes, atgādināja, ka vara pieder Saeimai. Es ļoti ceru, ka jūs tomēr spēsiet lauzt līdzšinējo bēdīgo tradīciju, ka visi lēmumi tiek pieņemti Ministru kabinetā un mums, Saeimas deputātiem, tiek piedāvāts vienkārši nobalsot par tiem. Es ļoti ceru, ka jūs atcerēsieties, ka katrs no mums, visi simts deputāti, pārstāv Latvijas pilsoņus un ka jums ir pienākums vienlaikus cienīt visus Latvijas pilsoņus un ievērot visu šo pilsoņu intereses.
Jā, protams, šajā situācijā mēs nevaram nobalsot „par” jūsu valdību. Taču es personiski ļoti augstu vērtēju jūsu pēdējos vārdus - vārdus par iespējamo sadarbību. Mēs esam gatavi konstruktīvi sadarboties, mēs nekritizēsim jūs tikai kritikas dēļ, bet jūs varat būt drošs, ka mēs neatstāsim bez ievērības visas kļūdas vai jūsu rīcību, ko mēs uzskatīsim par kļūdainu. Rīkosimies ļoti aktīvi. Mēs ne tikai kritizēsim, bet arī sniegsim mūsu priekšlikumus, un mēs patiešām ceram, ka mūsu priekšlikumi tiks izvērtēti, tiks izdiskutēti, nevis tikai noraidīti vienīgi tāpēc, ka tie ir no opozīcijas.
Tātad es vēlu jums veiksmi. Es nebūšu oriģināls, bet patiešām es ļoti gribu, lai jums izdotos!
Un es ļoti ceru, ka jūs neaizmirsīsiet, ka mēs esam oponenti, nevis ienaidnieki un ka galu galā mums ir kopīgi mērķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL - TB/LNNK frakcija).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Šajās vēlēšanās sabiedrība ļoti lielā mērā savu atbalstu ir sniegusi tieši Dombrovska kungam personīgi, un tādēļ arī pilnīgi loģiski ir, ka Dombrovska kungs vadīs arī nākamo valdību un tagad nāk klajā ar savam prioritātēm - valdības prioritātēm.
Jāatzīst, ka Valdības deklarācija patiešām ir ļoti laba un nacionālā apvienība „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saskata šajā deklarācijā arī virkni savu priekšlikumu no tiem laikiem, kad mēs piedalījāmies šīs deklarācijas izveidē. Šajā deklarācijā ir uzsvērtas tādas mums svarīgas prioritātes kā enerģētiskā neatkarība un energoefektivitāte; valsts valodas nostiprināšana šajā deklarācijā parādās skaidrāk nekā varbūt jebkurā no iepriekšējām deklarācijām. Būtiska, liela nozīme deklarācijā ir sabiedrības un sociālo partneru iesaistei. Protams, ir šajā ziņā nelielas bažas kaut vai tajā aspektā, ka deklarācijas izstrādē sabiedrība un sociālie partneri bija iesaistīti maz. Tas rada šaubas, kā tas process notiks tālāk, bet nu jācer, ka tas tiks sakārtots.
Protams, šeit tik tiešām ir solīts attīstīt pilnīgi visas jomas. Tas vismaz tuvākajā laikā var neizdoties pilnīgi objektīvu apstākļu dēļ, un tādā gadījumā ir jautājums, kuras no šīm jomām būs prioritāras un kurām nāksies paciesties. Taču principā tas ir labs iesākums un jācer, ka valdība daudz detalizētāk to izstrādās savā rīcības plānā.
Protams, valdības tapšanas process nenotika gluži tā, kā sabiedrība bija gaidījusi pēc vēlēšanām, un zināmā mērā daļa sabiedrības jau... valdība daļu sava uzticības kredīta sāka zaudēt. Tātad valdībai noteikti nāksies atgūt to, kas bija zaudēts šajā procesā. Mums arī ir zināmas bažas par atsevišķu valdības locekļu, ministru, profesionalitāti tieši tajās jomās, ko tie ir uzņēmušies pārzināt. Protams, mēs, kas Saeimā šobrīd esam konstruktīva opozīcija, arī tam sekosim līdzi, un mēs ceram arī uz to, ka mūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā, izstrādājot gan konkrētus likumdošanas aktus, gan arī īstenojot citus konkrētus uzdevumus.
Atšķirībā no „Saskaņas Centra”, kas ir gatavs sadarboties, bet atbalstu šai valdībai nesniegs, nacionālā apvienība „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir nolēmusi atbalstīt šo valdību šodienas balsojumā, un tas nozīmē, ka mēs ceram, ka mūsu atbalsts tai būs arī turpmāk un ka mūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā.
Ar savu atbalstu mēs gribam tomēr novērst to, ka šī valdība... teiksim, vai nu šī valdība, vai īstenībā nākamā valdība, kas varētu rasties, ja šai valdībai neveiktos, būtu daudz vairāk orientēta uz austrumiem. Tas ir tas virziens, ko mēs negribētu pieļaut, tāpēc arī ir šis atbalsts no mūsu puses.
Nobeigumā gribu novēlēt valdībai un visiem valdības ministriem sekmes un patiešām īstenot tās prioritātes, kādas ir ietvertas Valdības deklarācijā, un šīs valdības darbības laikā būtiski uzlabot ekonomisko situāciju valstī.
Paldies par uzmanību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tā kā kapos. Jautrāk vajag!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija „Vienotība”).
Cienījamie kolēģi! Man bija tas gods piedalīties Valdības deklarācijas koordinēšanā. Varu jums teikt, ka tā ir pilnīga nepatiesība, ka šeit nebija iesaistīti sociālie partneri. Tātad darbs noritēja vairākās darba grupās - katrai sadaļai bija sava darba grupa. Šajās darba grupās bija iesaistīts pietiekami daudz cilvēku, tur bija piesaistīti arī eksperti un speciālisti. Visi šie materiāli, ko mēs saņēmām gan no Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan no Arodbiedrību savienības un daudzām citām sabiedriskajām organizācijām, tika saņemti konkrētā elektroniskā formā un pārsūtīti darba grupām, un darba grupas ar šiem materiāliem strādāja.
Ja tiek teikts, ka nav konkrētības šajā deklarācijā, varu sacīt, ka šeit ir galvenie mērķi, galvenie uzdevumi, kas būtu jāpaveic nākamajos četros gados, un katrai šai sadaļai klāt ir rīcības plāns, kas vēl tiks papildināts ar jauniem priekšlikumiem, kur tika iekļauta arī daļa no šo sociālo partneru priekšlikumiem.
Mums tiek teikts, ka sociālā sadaļa ir ļoti īsa - 7 punkti tikai, bet tie ir milzīgi ietilpīgi punkti; piemēram, gan par sociālās drošības sistēmas ilgtspēju, gan par iziešanu no krīzes sekām, par to, kā tās mazināt, gan par ekonomiski aktīvo ģimeņu atbalstīšanu, gan par minimālās mēneša darba algas noteikšanu, lai atkal ir skaidrība, un vēl daudz kas cits. Tās ir ļoti, ļoti ietilpīgas sadaļas... formulējumi, jo tur līdzās ir rīcības plāns, kur ir piecreiz, sešreiz vai septiņreiz vairāk konkrētu priekšlikumu.
Un, ja mēs te deklarācijā pasakām, ka pakāpeniski būsim spiesti paaugstināt pensionēšanās vecumu, tad mēs neesam iebāzuši galvu smiltīs, jo tas ir ļoti svarīgi, un tas sabiedrībai ir jāpasaka. Tas ir viens no jautājumiem, ko sabiedrība uzdod. Un tāpēc mēs šajā rīcības plānā skaidri pasakām, no kura gada, - un tas ir 2016.gads. Par to vēl būs jādebatē, ar kādiem soļiem mēs virzīsimies uz priekšu.
Tāpat ir ar minimālo valsts sociālās apdrošināšanas stāžu. Vai jūs varat iedomāties: ja šodien valsts nodrošina minimālu iztikšanu pensijas vecumā tikai par to, ka cilvēks 10 gadus ir bijis darba tirgū... ka viņš ir maksājis nodokļus, tad iedomājieties, cik milzīgas naudas tiek tērētas no sociālā budžeta, lai to nodrošinātu! Tad jājautā, ko visu pārējo mūžu šis cilvēks ir darījis. Tātad rīcības plānā ir priekšlikums, ka ir pakāpeniski jāpāriet no 10 uz 15 gadiem, pēc tam - no 15 uz 20 gadiem vismaz, kad cilvēks ir strādājis un maksājis nodokļus.
Un tā par katru - par katru! - no šiem punktiem varētu teikt; arī, piemēram, par pilnveides programmām bezdarbniekiem. Mēs, braukājot apkārt arī priekšvēlēšanu laikā, redzējām: cilvēki vienkārši grib kaut ko darīt, bet viņiem nav prasmju. Tātad viņiem vajadzētu mācīties kādas uzņēmējdarbības prasmes. Labklājības ministrija šādas paredz savās programmās, un tās ir vēl jāpaplašina. Un tā varētu teikt par katru no šiem priekšlikumiem.
Es tikai gribu beigās vēl pateikt to, ka, ja mēs arī kritizējam valdības deklarāciju, tad nu vajadzētu tomēr maksimāli iepazīties ar to darbu, kas ir bijis izdarīts, nevis vienpusīgi un demagoģiski te stāstīt, ka nekas nav izdarīts un nekas te nav redzams. Vajag vienkārši ar materiāliem un informāciju iepazīties!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS frakcija).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta šo valdību vairāku apsvērumu dēļ.
Pirmām kārtām mums ir laba sadarbības prakse ar „Vienotības” cilvēkiem jau pusotra gada garumā. Šajā periodā mēs esam saskārušies ar vairākām grūtībām un vairākām problēmām, bet vienmēr esam tikuši tām pāri, esam atraduši kopsaucēju. Tas vieš cerību, ka arī turpmāk mums šī sadarbība būs veiksmīga.
Mums šo atbildību uzliek vēlētāju izvēle konkrētajā dienā, kad par mums nobalsoja ievērojams skaits Latvijas pilsoņu. Tikpat liels skaits nobalsoja par „Vienotības” cilvēkiem. Atteikties no atbildības smagās nastas, vadot valsti šajā smagajā krīzes situācijā, - tas būtu vienkārši nepareizi un negodīgi pret mūsu cilvēkiem.
Mēs nešķirojam sfēras, kuras ir uzticētas Zaļo un Zemnieku savienībai, labajās vai sliktajās; mēs redzam, ka visas šīs sfēras ir vajadzīgas Latvijas cilvēkiem, Latvijas pilsoņiem, un, ja reiz šī atbildības nasta ir kritusi uz mums, mēs apņemamies tās vadīt. Un tajās sfērās, kurās mēs strādājām līdz šim, mēs solām turpināt pēctecību, vienalga, vai tie būs ministri, kas šīs sfēras vadīja līdz šim, vai jauni. Sfērās, kuras mēs uzņemamies vadīt no jauna - satiksme un veselība -, es domāju, politika, kura tiks realizēta, atbildīs Latvijas tautas un to cilvēku interesēm, kuri šajās sfērās strādā vai izmanto to pakalpojumus.
Mēs redzam to, ka mums stāv priekšā lieli izaicinājumi. Ir jāpieņem nākamā gada budžets. Droši vien šeit nav vietas populismam, bet pragmatiskai un izsvērtai rīcībai, kura būs vērsta gan uz saistību ievērošanu, pildot apņemšanos pret mūsu starptautiskajiem sabiedrotajiem, gan uz mūsu iekšējo ekonomisko situāciju.
Mēs redzam arī to, ka tajā pašā laikā ir lietas, par kurām ir vēlētājiem doti solījumi, kas ir jāpilda. Tās ir lietas, kas saistītas ar to, ka pensijas nedrīkst samazināt. Un mūsu ministrs, kas vadīs šo nozari, ir apņēmies stingri to ievērot.
Mēs redzam arī, ka tajā sfērā, kas visu laiku vairāk vai mazāk ir mētāta no vienām rokām otrās konkrētu ministru maiņas dēļ, - veselības jomā - mums ir jāatgūst stabilitāte. Mums ir jāpanāk, lai šai sfērai netiek samazināts finansējums. Zaļo un Zemnieku savienība ir gatava to arī īstenot.
Es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienību un „Vienotību” vieno viena lieta - mūsu kopējais darbs, kopējā sadarbība. Mūs galu galā vieno arī mūsu krāsa - zaļā krāsa! Vieniem varbūt tā ir ar vienu nokrāsu, zaļāka, otriem gaišāka, bet tā ir viena - cerību krāsa! Attaisnosim mūsu tautas cerības!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SC frakcija).
Paldies cienītajai priekšsēdētājai!
Cienītās deputātes, godātie deputāti! Es pirmo reizi piedalos uzticības izteikšanas procedūrā. Esmu pārsteigts, ka, izsakot uzticību valdībai, mēs saņemam Valdības deklarāciju burtiski piecas minūtes pirms sēdes sākuma. Manuprāt, tas ir ļoti augstprātīgi. Es saprotu, ka politiski to var attaisnot, bet, ja mēs vēlamies sakarīgi runāt par nākamās valdības programmu, iecerēm, plāniem un iespējamiem rezultātiem, es tomēr šo augstprātību nekādi nevaru piedot. Atšķirībā no mana kolēģa, frakcijas „Saskaņas Centrs” locekļa Borisa Cileviča, šā iemesla dēļ es jums sekmes nenovēlu.
Vēl. Noteikti jūsu valdības programmā ir tas, kas iecerēts lielākam laika posmam. Šajā programmā ir viss par visu, bet es gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka nav izpildīts solījums, kurš bija dots valdības vārdā (bez valdības tur bija arī citas personas), proti, solījums, kas bija dots šā gada 5.jūlijā Latvijas nodomu vēstulē Starptautiskā Valūtas fonda direktoram, - izdevumu samazināšana un iespējamā nodokļu palielināšana līdz oktobra beigām, lai dotu iespēju jaunajai valdībai ātri iesniegt apstiprināšanai Saeimā budžetu. Mēs šos priekšlikumus tā arī neredzējām, un es nezinu, vai tādi priekšlikumi ir kaut kur uz galdiem Finanšu ministrijā. Būtu labi un godīgi, ja patiešām tādi priekšlikumi būtu iesniegti ne tikai jūsu domubiedriem, bet arī tiem deputātiem, kuri arī ir atbildīgi par valsts ekonomikas un politikas izveidošanu.
Par jūsu dokumentu, ko mēs šodien saņēmām. Tikai šis dokuments patiesībā ir tas, par ko jūs esat atbildīgi, nevis jūsu runas. Šeit mēs redzam tādas pašas „drēbes”, kādas jūs valkājāt iepriekšējā pusotra gada laikā: proti, īstenot ekonomikas stabilizācijas programmu, veikt budžeta deficīta samazināšanu... Un vēl arī tālāk, 12.5.punktā, jūs runājat par to, ka nodrošināsiet pretciklisku fiskālo politiku. Bet kā jūs mēģināsiet nodrošināt budžeta deficīta samazināšanu par 400 miljoniem latu, veicot pretciklisku politiku?
Vēlreiz atcerēsimies vienu lietu - to, ka 2012.gadā mūs gaidīs vēl viens budžeta deficīta samazinājums, kurš būs ne mazāks par šo, kas mūs gaida nākamajā gadā. Tātad 800 miljonu latu samazinājums gaida mūsu tautu un mūsu Saeimu divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka šo... Jā, ņemot vērā to, ka mūsu lats, nacionālā valūta, ir cieti piefiksēts pie eiro, tas nozīmē, ka valdība vienkārši būs spiesta veikt prociklisku politiku, un tās rezultāts būs bezdarbs, tā būs algu paturēšana vismaz esošajā līmenī, ja ne samazinājums, un tas nozīmē, ka tā būs tieši procikliska politika, nevis pretcikliska politika.
Šī politika jau nozīmēja mūsu tautai nopietnas ciešanas. Es jau reiz to pateicu no šīs tribīnes 9.Saeimas laikā, ka mūsu tautas nelaime ir tā, ka mēs nezinām citu kapitālismu kā tikai to, kuru mums atveda pirms 20 gadiem no Vašingtonas, precīzāk runājot, no Džordžtaunas Universitātes, vēl precīzāk, tieši no Džordža Vīksniņa ekonomistu grupas, kuras zēni joprojām darbojas Latvijas politikā. Nebūs nekāda cita rezultāta kā vien procikliska politika esošajā ekonomiskajā stāvoklī un uz esošajiem ekonomiskajiem pamatiem, kuri ir neoliberāli ekonomiskie pamati, kuri var nodrošināt mūsu valstī tādu turpmāko kursu un turpmākās ciešanas. Tieši tāpēc mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt šo valdību un šo programmu.
Turpmāk mūs gaidīs vēl budžets. Paskatīsimies, ko tas nozīmēs! Galvenais rezultāts ir emigrācija. Atcerēsimies, ka mūsu valsts iedzīvotāju skaits ir tāds pats... ka mūsu ir tik daudz, cik cilvēku dzīvo Parīzes centrā. Varbūt Nigērijā, kur dzīvo vairāk par 100 miljoniem cilvēku, viņi var rīkoties šādi, bet mēs nevaram. Kaut gan oficiālie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā - 2008., 2009. un 2010.gada laikā - mūsu iedzīvotāju skaits uz emigrācijas rēķina samazinājies par trim, četriem vai pieciem tūkstošiem cilvēku, neoficiāli novērotāji tomēr apgalvo, ka mūsu iedzīvotāju skaits samazinājies vismaz par 100 tūkstošiem cilvēku. Pavaicājiet Latgales skolu direktoriem, un viņi jums apliecinās, ka apmēram 80 procenti no visiem skolēniem, beiguši skolu, plāno braukt projām no Latvijas. Tas nozīmē, ka pamazām Latgales novadi būs iztukšoti ar šo politiku, un tieši tāds ir šīs politikas rezultāts.
Un pēdējais. Es zinu, ka apvienībā „Vienotība” ir daudz politiķu ar ekonomistu pieredzi, ir daudz ekonomistu ar politisku pieredzi... un daudz tādu speciālistu ir arī apvienībā „Vienotība”. Mēs priekšvēlēšanu kampaņas laikā dzirdējām viņu gaišās idejas par vērienīgo progresīvā nodokļa sistēmas ieviešanu mūsu valstī, par lata devalvāciju, vismaz par lata svārstību atļaušanu mūsu ekonomikas ietvaros. Kur tās idejas ir šajā dokumentā? Es tās neredzu!
Es vēlreiz gribu pateikt, ka tas ir tas projekts, kuru „Saskaņas Centrs” neatbalstīs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL - TB/LNNK frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt paldies mūsu frakcijas vadītājam Eināram Cilinskim par pausto mūsu atbalstu Dombrovska valdībai. Tas ir atbalsts ne tikai Dombrovskim; tas ir atbalsts gan Kamparam, gan Dūklavam, gan Augulim. Un tas ir ļoti atturīgs atbalsts - avansā! - Štokenbergam un Pabrikam. Es vienkārši gribu nacionālās apvienības „Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vārdā un arī savā vārdā teikt, ka mēs ļoti rūpīgi skatīsimies, ko šie divi ministri darīs valdībā, kādi būs viņu darbi.
Mēs ļoti rūpīgi skatīsimies ne tikai uz tiem likumiem, kas būs jāpieņem šajā Saeimā, bet arī uz Ministru kabineta noteikumiem, uz visu to, kas tiks pieņemts valdībā. Mēs ļoti rūpīgi vērtēsim un nebūsim nekritiski, mēs būsim ļoti kritiski! Un, ja jau mēs pirms šīs valdības veidošanas iesaistījāmies kopīgā darbā un daļa no mūsu ieguldījuma ir arī Valdības deklarācijā, tad esam arī gatavi kādu nepaklausīgu dalībnieku no šīs trijotnes nomainīt un turpmāk strādāt valdībā.
Tā ka mēs ļoti rūpīgi skatīsimies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Buiķim.
A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Nav pagājušas 24 stundas, kopš mēs šeit devām zvērestu un solījāmies strādāt Latvijas labā. Es visu mūžu esmu bijis pedagogs un zinātnieks, taču šobrīd nolieku malā šo darbu, lai nāktu šeit strādāt Latvijas labā. Un, redzat, es iestājos „Vienotībā”, jo tur es redzēju tos principus, kurus man gribējās redzēt īstenotus Latvijas politikā un kuri divdesmit gadu laikā šeit nav vēl bijuši ievēroti. Iepriekšējais runātājs pieminēja, ka Dombrovskis strādājis pusotru gadu, bet es varētu jautāt - cik gadus šie cilvēki strādāja, bet beigu beigās tauta... Te pārteicās daudzi - un ļoti pareizi pārteicās! - vakar, vārda „apziņa” vietā sakot - „sirdsapziņa”. Tauta, būdama pie pilnas apziņas, no savas sirds mūs ievēlēja, sākot no labā flanga, līdz pat kreisajam flangam. Un tādēļ es neesmu pielicis šo nozīmīti, bet es esmu pielicis to nozīmīti... Tauta ar savām balsīm jums katram, katram no mums ir uzticējusies, sākot ar jums, bijušais Valsts prezident, sākot ar gados viscienījamāko mūsu deputātu (arī es neesmu īpaši jauns) un beidzot ar visjaunāko.
Mums ir uzlikts šis pienākums, un šie cilvēki, kas šobrīd uzņemas realizēt konkrēto darbu, - viņi arī ir no mūsu vidus, kuriem tauta ir uzticējusies. Un tādēļ netaisīsim šeit pekstiņus! Te nav īstā vieta! Mums ir iespēja tagad, pēc divdesmit gadiem, kaut ko darīt, jo beigu beigās... Vakar vakarā, aizgājis vēlu vakarā ļoti noguris mājās, es saņēmu no diviem saviem labākajiem studentiem, kuriem vidējā atzīme pāri par „9”... Viņi lūdz manu rekomendāciju, jo viņi grib braukt prom, studēt Minhenē.
Tauta aizbrauc projām! Tās ir lietas, ko nevar valdība lemt, tās ir lietas, kas šeit, Saeimā, jālemj, mums jālemj. Tauta mums ir uzticējusies, un mums šī atbildība ir jānes visiem kopā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai Ministru prezidenta amata kandidāts vēlas kaut ko piebilst?
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 35, atturas - nav. Lēmuma projekts pieņemts. Ministru kabinetam uzticība izteikta.
Apsveicu Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un jauno Ministru kabinetu! (Aplausi.)
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Pirms mēs reģistrējamies, paziņojumam vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (frakcija „Vienotība”).
Pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pulcējas komisijas telpās pulksten 12.30. Tātad komisija pulcējas pulksten 12.30 savās telpās uz sēdi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Paldies.
Kamēr nolasīšanai tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka ceturtdiena ir regulārā Saeimas sēžu diena, bet Saeimas Prezidijs varētu lemt par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Par to tad jūs tiksiet informēti papildus.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Andris Buiķis... ir zālē, Andris Vilks... Vai Andris Vilks ir zālē? Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to 3.novembra ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS 9. Saeimas rudens sesijas 2. (ārkārtas) sēde
2010. gada 3. novembrī
| Lēmuma projekts „Par Klāva Olšteina 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr.10/Lm10) (Dok.Nr.6) |
|
| Ziņo | - dep. A.Latkovskis |
| Svinīgais solījums | |
| - K.Olšteins | |
| Lēmuma projekts „Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam” (Nr. 11/Lm10) (Dok. Nr. 7, 7A) |
|
| Ziņo | - Ministru prezidenta amata kandidāts V.Dombrovskis |
| Debates | - dep. A.Šlesers |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. E.Cilinskis | |
| - dep. S.Bendrāte | |
| - dep. A.Brigmanis | |
| - dep. I.Pimenovs | |
| - dep. Dz.Rasnačs | |
| - dep. A.Buiķis | |
| Paziņojums | |
| - dep. A.Latkovskis | |
| Informācija par Saeimas sēdes sasaukšanu | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs |
Datums: 03.11.2010 10:02:55 bal001
Par - 98, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 98)
Balsošanas motīvs: Par Klāva Olšteina 10.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (10/Lm10)
Datums: 03.11.2010 11:07:47 bal002
Par - 63, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 99)
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam (11/Lm10)