Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2019. gada 5. septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 5. septembra sēdi. Es sveicu jūs visus, rudens sesiju uzsākot.
Godātie deputāti! Rudens sesiju uzsākot... to mēs uzsāksim ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzrunu.
Vārds Valsts prezidentam Egilam Levitam.
E. Levits (Valsts prezidents).
Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!
Saeimas Sēžu zālē atrodas divas sienas plāksnes, uz kurām rakstīti mūsu Satversmes pirmie divi panti - “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika” un “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.
Šīs plāksnes mums atgādina Satversmes pamatus, proti, kādai vienmēr ir jābūt mūsu valstij un kam vienmēr piederēs vara Latvijā.
Arī tajā, ka šīs plāksnes ir izvietotas tieši Saeimas Sēžu zālē, ir svarīgs vēstījums. Latvija atbilstoši Satversmes koncepcijai ir parlamentāra republika. Saeimas Sēžu zāle ir centrālā vieta, kur top valsts politika un tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmēs mūsu visu nākotni.
Latvija, tāpat kā vairums citu Eiropas valstu, ir tipiska parlamentārā demokrātija. Valsts politiskās varas centrā saskaņā ar Satversmes koncepciju atrodas tautas vēlēts parlaments - Saeima. Vienīgi Saeima ir saņēmusi savu demokrātisko leģitimāciju tieši no tautas - no pilsoņu kopuma.
Parlamentārā demokrātija, kas Latvijai bijusi raksturīga un tipiska kopš tās proklamēšanas brīža, raksturo mūsu vēsturisko piederību Eiropas kultūrtelpai un Rietumu tiesību tradīcijai. Pie mums, Eiropā, nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kas vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā.
Valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tāpēc katram pilsonim ir iespēja un, es gribētu teikt, pienākums piedalīties, iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Tādēļ mēs Latviju pārvaldām koleģiāli - paužot katrs savu vīziju, savas domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.
Parlamentārisms tātad simbolizē un atspoguļo kopīgo un koleģiālo atbildību par valsti.
Raugoties uz Satversmē noteiktajām pilnvarām, politikas zinātnieki mūsu Saeimu atzīst par vienu no stiprākajiem parlamentiem pasaulē. Saeimai ir piešķirtas ļoti plašas iespējas noteikt politisko dienaskārtību un būt par konstitucionālās iekārtas centru.
Tomēr jautājums ir par to, vai arī praksē, konstitucionālajā realitātē, Saeima ir tik ietekmīga un stipra kā Satversmes tekstā.
Eiropas demokrātijas jau ilgstoši saskaras ar fenomenu, ko varētu raksturot kā parlamentu marginalizāciju. Parlamentu ietekme konstitucionālajās iekārtās samazinās, un visvairāk zūd to iespēja būt par reālu valsts politikas centru. Tas, protams, attiecas ne tikai uz Latviju, bet uz visām parlamentārajām demokrātijām. Šī tendence ir beidzamajos 20-30 gados kļuvusi diezgan acīmredzama. Par to arī daudz runā citur.
Minēšu tikai trīs kopējas attīstības tendences Eiropas parlamentārajās demokrātijās, kas ir aktuāli izaicinājumi arī mūsu konstitucionālajai iekārtai un konkrēti Saeimai.
Pirmkārt, attiecībās starp parlamentu un valdību politiskās varas un iniciatīvas smagumpunkts mūsdienās ir valdība, nevis parlaments.
Tas ir saistīts ar likumdošanas darba pieaugošo kompleksitāti un arvien specifiskāku zināšanu nepieciešamību.
Parlamenta deputāti bieži ir spiesti pakļauties valdības likumprojektu izstrādātāju kompetentākai argumentācijai, jo zināšanas ir koncentrētas valdības aparātā. Rezultātā valdības priekšstati prevalē pār parlamenta priekšstatiem, kurus tas lielā mērā pārņem.
Otrkārt, klasisko mediju un jo sevišķi sociālo mediju ietekmes pieaugums rada politiķiem - īpaši parlamenta deputātiem - arvien lielākas grūtības noturēt politiskajā dienaskārtībā tos tematus, par kuriem viņi vēlas diskutēt, ņemot vērā viņu priekšstatus par sabiedrības kopējo labumu. Viltus ziņu un sensāciju laikmetā politika, tātad arī un jo sevišķi parlaments, samērā vienkārši var novirzīties uz īslaicīgu, sasteigtu risinājumu ceļa.
Protams, atklātas dažādu sabiedrības grupu debates par kādu jautājumu ir un paliek demokrātijas centrālā sastāvdaļa. Tomēr politiķiem plašajā tematu spektrā ir jāprot paturēt spēkā interesi un iniciatīvu par konceptuāliem jautājumiem, kas ir vērsti uz ilgtspēju. Par spīti sensācijām un “ātro recepšu” ieteikumiem, parlamentam ir jāprot atšķirt svarīgo no nesvarīgā, īstu problēmu no viltus problēmas, realitāti no manipulācijas. Taču tas, kā mēs visi redzam, nav viegli un kļūst arvien grūtāk.
Treškārt, arī integrācija Eiropas Savienībā atstāj savu ietekmi uz nacionālā parlamenta autonomu likumdošanu, jo nacionālo likumdošanas darbu arvien lielākā mērā caurauž Eiropas tiesību norādes. Apmēram 80 procenti no pieņemtajiem nacionālajiem likumiem ekonomikas jomā un 50 procenti no visiem likumiem vienā vai otrā veidā uzrāda Eiropas Savienības rokrakstu, taču vienlaikus tas ļauj prioritizēt nacionālā parlamenta darbu, it sevišķi tādās sabiedrībai būtiskās jomās kā sociālie, izglītības, veselības, kultūras, nodokļu un citi jautājumi, kuri Eiropas Savienības ietvaros netiek regulēti.
Parlamentārajai demokrātijai ir jābūt spēcīgai, spējīgai reaģēt uz šodienas izaicinājumiem un apliecināt savu efektivitāti un iedarbīgumu. Tādēļ es vēlētos aicināt atbalstīt un sekmēt ikvienu iniciatīvu, kas vērsta uz Saeimas stiprināšanu un tās darba kvalitatīvu uzlabošanu.
Šodien parlamentam un arī katram parlamenta deputātam ir nepieciešams augsti kvalificēts zinātniski analītiskais un juridiskais atbalsta personāls. Bez šāda atbalsta Saeimai būs arvien grūtāk izvērtēt valdības ekspertīzi un atgūt līdzrunāšanu, līdzdalību par stratēģiski svarīgiem jautājumiem. Saeimai jāspēj sagatavot patstāvīgu, līdzvērtīgu un kvalitatīvu argumentāciju.
Es nākotnē vēlētos redzēt ļoti ciešu, koleģiālu un uz kopīgu mērķu sasniegšanu vērstu sadarbību starp Saeimu un Valsts prezidentu.
Satversmes tiesa kādā spriedumā no valsts varas dalīšanas principa ir atvasinājusi konstitucionālo orgānu - starpinstitucionālās lojalitātes principu, kas nosaka sadarbības ietvaru arī starp Saeimu un Valsts prezidentu.
Satversme piešķir Valsts prezidentam iespēju aktualizēt valstiski svarīgus jautājumus politiskajā dienaskārtībā un rosināt par tiem domāt, lai rastu nepieciešamos risinājumus.
Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai virzītu uz priekšu dažus jautājumus, kas konsekventi tuvinātu mūs modernai, ilgtspējīgai Ziemeļeiropas valstij un augsti attīstītai tiesiskai demokrātijai.
Šodien, pirmo reizi jūs uzrunājot rudens sesijas atklāšanā un cerot, ka tā kļūs par tradīciju arī turpmāk, es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem jautājumiem, kuriem nepieciešams konceptuāls un samērā steidzams risinājums. Es sagaidītu, ka šie jautājumi patiešām nonāks Saeimas dienaskārtībā pēc būtības, un pēc nepilna gada, pavasara sesijas noslēguma sēdē, mēs kopīgi varētu konstatēt, ka šīs lietas tad jau būs sakārtotas.
Pirmkārt, šobrīd ir izšķiroši svarīgs brīdis mediju telpas sakārtošanai, mediju pārvaldības modeļa un finansiālā atbalsta sistēmas ieviešanai atbilstoši demokrātijas un efektivitātes principiem. Vilcināties te ilgāk vairs nedrīkst.
Labi funkcionējošas mediju telpas nodrošināšana ir konstitucionāls uzdevums, ko Satversme uzdod Saeimai un valdībai. Es gribētu papildināt, ka tas ir ne tikai demokrātijas jautājums, bet arī valsts drošības jautājums. Demokrātija mūsu valstī ir atkarīga no stipras informatīvās telpas, tādēļ šim jautājumam ir jābūt prioritāram Saeimas un valdības dienaskārtībā.
Lai panāktu caurspīdīgu un labos pārvaldības principos balstītu sabiedrisko mediju pārvaldību, ir strauji jāvirzās uz priekšu ar jauna, speciāla sabiedrisko mediju likuma pieņemšanu. Likumā būtu jābūt skaidri definētiem mehānismiem, kas veicina sabiedrisko mediju kvalitāti, nodrošina to atbildību un nodrošina pastāvīgu finansējumu neatkarīgi no politiskās situācijas valstī.
Tāpat likumam jāsekmē pilnvērtīga sabiedrības līdzdalība sabiedriskā pasūtījuma veidošanā. Un jau pavisam konkrēti - lai sabiedriskie mediji varētu darboties kaut vai tikai līdzšinējā apjomā, ir jānodrošina kompensācija par to iziešanu no reklāmas tirgus.
Otrkārt, nepieciešams veikt uzlabojumus, kas sekmētu aktīvas un inovatīvas politiskās partijas. Ir jāpalielina politisko partiju finansējums no valsts budžeta, lai mazinātu politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm. No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi.
Ministru kabineta rīcības plānā ir paredzēts likuma grozījums, lai palielinātu valsts finansējumu politiskajām partijām līdz Baltijas valstu vidējam līmenim, no kura tas patlaban ievērojami atpaliek un ir teju 10 reizes mazāks nekā mūsu abās kaimiņvalstīs. Šie līdzekļi, kas nebūt nav lieli visa budžeta mērogā, ir jāieplāno jau šajā budžetā.
Uzskatu, ka valsts finansējuma politiskajām partijām palielināšana līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim sekmēs demokrātijas attīstību Latvijā. Sakārtojot partiju finansējuma sistēmas modeli, stiprinot partiju atbildību pret naudas devējiem, tātad nodokļu maksātājiem, un vienlaikus samazinot privāto sponsoru atbalstu partijām un līdz ar to šaubas par šīs naudas iespējamo ietekmi, sabiedrībā pieaugs atbalsts un uzticības līmenis politiskajām partijām.
Politiskās partijas ir obligāta demokrātijas sastāvdaļa. Obligāta! Demokrātija nav iespējama bez politiskajām partijām. Ja pilsonis vēlas būt politiski aktīvs un ietekmēt diskusijas par valsts nākotni, aicinām viņu aktīvi darboties politikā, arī politiskajās partijās. Ja šādu vēlmi izrāda jaunieši, tad tas ir vēl jo vairāk atbalstāmi. Politiskajām partijām ir sava vieta un leģitīma loma sabiedrībā.
Treškārt, Saeimai un valdībai kopīgi ir jāmeklē risinājumi augstākās izglītības un zinātnes izaugsmei. Mums jāspēj izveidot izcilu un tālredzīgu augstākās izglītības sistēmu, kas sekmētu zinātni, inovācijas un ekonomiku.
Sasniedzamais mērķis mums visiem ir skaidrs - nepieciešams paaugstināt augstskolu izcilības līmeni, palielināt Latvijas augstskolu, to mācībspēku un absolventu starptautisko konkurētspēju un sekmēt mūsu zinātnieku arvien plašāku iesaisti starptautiskos un Eiropas līmeņa projektos un zinātnes attīstībā. Izglītība, zinātne, inovācijas - tas viss ir ekonomikas pamats.
Likumdošanas ceļā mums ir jāatrisina jautājumi par augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļiem un finansējumu, kā arī pētniecības un izglītības sasaisti. Vienlaikus būtiska ir arī humanitāro un sociālo zinātņu veicināšana, jo šīs zinātnes ļoti tiešā veidā ietekmē mūsu sabiedrības garīgo vidi.
Ceturtkārt, nepieciešami kompleksi risinājumi ekonomisko noziegumu apkarošanā. Valdības nesen apspriestie un sagatavotie risinājumi to noziegumu apkarošanā, kas saistīti ar finanšu pasauli, ir nepieciešamie soļi pareizajā virzienā. Ir ļoti svarīgi, lai Saeima šos priekšlikumus atbalstītu pēc iespējas ātrāk.
Vienlaikus Saeimai vajadzētu pievērst uzmanību procesuālo likumu pilnveidošanai, lai nebūtu vairs iespējams novilcināt procesu gaitu, vilkt garumā tiesvedības. Šādi risinājumi ir zināmi, tos tikai vajag ieviest likumā. Tāpat valdībai un Saeimai vajadzētu pievērst nopietnu uzmanību tiesībsargājošo institūciju nodrošinājumam un izmeklēšanas kvalitātei.
Un, piektkārt, kā jau iepriekš minēju, ir nepieciešams atbalstīt un stiprināt Saeimu tās likumdošanas darbā, lai Latvijas iedzīvotājiem tiktu nodrošināta mūsdienās nepieciešamā likumu kvalitāte un likumdošanas darbs būtu vērsts uz valsts ilgtspēju.
Te vietā būtu nopietni apsvērt iespēju izveidot neatkarīgu valsts padomi. Valsts padome varētu ienest modernu un jauna līmeņa kvalitāti tieši likumdošanas procesā. Tā sniegtu atbalstu valdībai un arī Saeimai likumprojektu sagatavošanā pirms to pieņemšanas - pirms pieņemšanas! -, palīdzot novērst antikonstitucionalitātes riskus un piedāvājot risinājumus valsts ilgtspējīgai attīstībai. Būtiski, ka šāda institūcija būtu pilnīgi neatkarīga līdzīgi kā Satversmes tiesa un ka tās viedokļiem būtu tikai rekomendējošs raksturs, jo politiskā atbildība vienmēr paliek Saeimai. Taču valsts padomes darbība neapšaubāmi paaugstinātu likumu racionalitātes līmeni un līdz ar to arī kvalitāti, kas nāktu par labu visai sabiedrībai.
Lai sekmētu diskusijas par valsts padomes izveidošanu, meklēsim iespēju jau tuvākajā laikā strādāt kopīgās konferencēs, kur varētu diskutēt par šādas institūcijas iespējamo struktūru un funkcijām.
Es šodienas uzrunā esmu pieminējis tikai dažus, manuprāt, svarīgus un steidzami risināmus jautājumus, kuriem nepieciešama aktīva Saeimas iesaistīšanās.
Saeimas uzdevumi ir lieli - teritoriālā reforma, skolu reforma, veselības reforma, demogrāfijas jautājumi, kuriem steidzīgi ir jāatrod vieta politiskajā darba kārtībā; diasporas un remigrācijas jautājumi un daudzi citi stratēģiski uzdevumi, kuru risināšanu no Saeimas gaida sabiedrība. Jūs paši zināt to lielo un mazo darbu sarakstu, kas Saeimu šajā rudens periodā sagaida.
Dārgie deputāti! Šo darba cēlienu vajadzētu sākt ar laikus pieņemtu valsts budžetu. Koalīcijas partijām būs jāatrod kompromisi, lai Saeima varētu budžetu apspriest un pieņemt laikus. Mans priekšlikums būtu - līdz valsts svētkiem. Partiju politiskais briedums un viņu politiskā kultūra parādīsies tieši viņu spējā atrast kopīgu risinājumu sabiedrības interesēs.
Būs jāstrādā daudz un intensīvi. Lai mums kopā izdodas paveikt labus darbus Latvijai!
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Nu tad sāksim šo darba cēlienu!
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Intas Zaļās atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Sigitas Ozolas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Darba kārtībā esam nonākuši līdz Saeimas Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens. Smiekli.)
Švecovas kundze, vai runāsiet “par” vai “pret”?
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Tā. Šis priekšlikums norāda uz valdošās koalīcijas politiķu impotenci, es ļoti atvainojos. Valdība ignorē Eiropas Savienības ekspertu ieteikumus attiecībā uz nabadzības un atstumtības mazināšanu Latvijā.
Eiropas Komisijas eksperti gadu no gada vairākkārt ir valdībai norādījuši uz nepieciešamību pārnest nodokļu slogu uz kapitālu un īpašumu. It sevišķi īpašumu - ko nevar paslēpt un kura vērtība ir aprēķināma. Bagātnieki maksā krietni mazāku nodokļa summu par saviem dārgajiem īpašumiem nekā maznodrošinātie iedzīvotāji. Samazinot nodokļa slogu zema atalgojuma saņēmējiem, pārnesot lielāku nodokļa slogu uz bagāto īpašumiem, tiktu nodrošināta sociālā vienlīdzība.
Latvija ES valstu vidū izceļas ar visaugstāko nevienlīdzības līmeni starp mājsaimniecībām. Sociālie drošības spilveni attiecībā uz vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu - maznodrošinātajiem - nedarbojas efektīvi. Arī 2019. gada ziņojumā par Latviju Eiropas Komisija vērsa uzmanību uz to, ka “nevienlīdzības līmenis joprojām ir ļoti augsts zemas pārdales dēļ nodokļu un pabalstu sistēmā”. Eksperti īpaši uzsvēra, ka “turklāt zemes un īpašuma kadastrālo vērtību iesaldēšana laika gaitā samazinās nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumu daļu IKP”.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021. gadam starpposma novērtējumā teikts, ka Tieslietu ministrija nav izpildījusi tai doto uzdevumu par nodokļu bāzes - kadastrālās vērtības - noteikšanas pilnveidi. Tieslietu ministrija nav izpildījusi arī uzdevumu no 2018. gada noteikt pieļaujamus izņēmumus pašām vērtīgākajām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, telpu grupu lietošanas veidiem un apgrūtinājuma piemērošanai.
Valdība un attiecīgi Tieslietu ministrija, vilcinoties nerisināt sociālās nevienlīdzības problēmu caur nekustamā īpašuma nodokļa prizmu, nespēj atvieglot mazo ienākumu saņēmējiem nodokļa slogu un nepārnes lielāku nodokli uz bagātnieku īpašumiem.
Vienlaikus arī jāatgādina Jaunās konservatīvās partijas pirms vēlēšanām dotais solījums, kas kārtējo reizi netiek pildīts. Citēju: “Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem - bez nekustamā īpašuma nodokļa.” Termiņu atlikšana norāda uz Jaunās konservatīvās partijas impotenci, risinot sociālā taisnīguma problemātiku - neizpildot pirms vēlēšanām doto solījumu un ekspertu ieteikumus pārnest nodokļa slogu uz bagātnieku īpašumiem. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis... Tātad deputāts ir runājis “pret” likumprojekta nodošanu. (Dep. K. Feldmans: “Priekšlikums par komisiju!”)
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Es piedāvāju kā atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, nenosakot ne līdzatbildīgo komisiju, ne ko tādu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kā tieši tas iespējams?!”) Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: “Kā tas ir iespējams?”)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 22. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ģenētisko resursu izmantošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bondara, Ikstenas, Dūrīša, Pleša un Bluķes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es jūs visus apsveicu ar jauno rudens sesiju!
Apskatot šo likumprojektu, man rodas likumsakarīgs jautājums - vai daži mūsu kolēģi tik daudz nodarbojas ar politisko tūrismu uz eksotiskajām valstīm, ka viņi jau visur fiziski nevar paspēt? Kamēr vienas valsts vēstniecība gatavo viņiem vīzu, viņiem vajag jau steidzami braukt uz otru eksotisku valsti. Un tagad tā dēļ vajag grozīt likumu, lai šiem kolēģiem būtu vēl viena pase. Tātad... kas tas bija? Kāds gribēja braukt uz Dienvidāfrikas Republiku? Un tad tajā pašā laikā tā varēja būt Izraēla? Un tas viņam vai viņai nav izdevies.
Es tagad skatos uz iesniedzēju sarakstu un domāju - kurš tas varētu būt? Mārtiņ, tu? Nē? (Smejas.)
Es jums, kolēģi, nocitēšu no anotācijas. Tas ir brīnišķīgi!
“Praksē nereti gadās situācijas, kad pases turētājam ir nepieciešams nosūtīt pasi vīzas saņemšanai, bet tajā pašā laikā jādodas braucienā uz valsti, kurā ir nepieciešama pase. Šādā situācijā personai tiek ierobežotas tiesības brīvi pārvietoties.” Šausmas!
Es gribētu uzdot jautājumu “Attīstībai/Par!”: kolēģi, kam nereti rodas šādas situācijas? Pensionāriem un invalīdiem, kuriem tagad, pateicoties jums, par pensijas piegādi no “Latvijas Pasta” būs jāmaksā divreiz vairāk? Varbūt jūs vispār neesat dzirdējuši par pensiju apmēru mūsu valstī? Vai varbūt tā: ceļojot pa Latgali vasaras laikā, Mārtiņš Bondars sapratis, ka, lūk, tā ir Latgales cilvēka galvenā problēma - viņa tiesības brīvi pārvietoties ir ierobežotas. Kamēr viņam Dienvidāfrikā gatavo vīzu, viņam vajag doties uz Izraēlu. (Smejas.) Mārtiņš ir ražīgi pavadījis vasaru un labi izprot sava vēlētāja sāpi, tā teikt.
Es jums, kolēģi, atgādināšu par jūsu solījumiem. Pirms nepilna gada jūs solījāt izdarīt sekojošo viena gada laikā: programmēšana un angļu valoda ikvienam. Mācīsim programmēt arī pieaugušajiem, kas to vēlas, bez maksas. Visiem pieaugušajiem mēs piedāvāsim angļu valodas mācības bez maksas. Valsts finansētās stipendijas studijām labākajās pasaules augstskolās. Es skatījos šodien video Youtube vietnē. Tieši... Tieši kolēģis Daniels Pavļuts (citēju): “Viena gada laikā mēs uzsāksim šos projektus bez atrunām.” Tālāk vispār ļoti labi: “Latvijas sabiedrība ir nogurusi no valdības politiķu neizdarības. Viņiem nav sapņu par Latvijas nākotni. Viņiem nav plāna Latvijas attīstībai.”
Tagad tas sapnis un plāns ir - otra pase ceļošanai. Šis video ir datēts ar pagājušā gada 2. septembri. Šis gads gandrīz pagājis, un tādēļ, kolēģi, mums... Man ir jautājumi jums: cik daudziem Latvijas iedzīvotājiem esat iemācījuši programmēt? Cik daudziem esat iemācījuši angļu valodu? Un cik daudzus jauniešus esat nosūtījuši uz labākajām pasaules augstskolām ar valsts finansētām stipendijām?
Tāpēc, kamēr jūs nevarat atbildēt uz šiem jautājumiem, lūdzu, beidziet mums iesniegt nu visādu... to, kas šeit iesniegts, un, lūdzu, pievērsieties savu solījumu pildīšanai.
Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es gribēju sākt savu runu, sakot, ka Vjačeslava Dombrovska, mana kolēģa, uzruna mani pārsteidza. Bet mani nepārsteidza! Un zināt, kāpēc? Gluži tāpat kā sportā - tad, kad sākas sezona, nu... tāds pavasarīgs sniegums, vai ne? Arī šis bija pavasarīgs sniegums no kolēģa Dombrovska.
Jūs iedomājieties: viņš runā par to, ka deputātiem vajadzētu divas pases tāpēc, ka viņi nepaspēj kaut kur saņemt vīzu. Deputāti jau var dabūt divas pases. Mēs aizejam uz attiecīgajām valsts institūcijām un saņemam otru pasi.
Tikai Latvijas iedzīvotājiem tādas iespējas nav, Dombrovska kungs. Nu, saprotiet: ja varētu cilvēki šīs pases iegūt, paši maksājot par to - paši maksājot! Ne valsts, ne nodokļu maksātāji, bet viņi paši maksās par to un iegūs šīs divas pases, lai tas būtu viņu drošībai, viņu ērtībai, jā, un viņu iespējām. Nu kāpēc mēs te vispār sēžam, ja ne cilvēku drošībai, ērtībai un iespējām, Dombrovska kungs? (Dep. I. Zariņš: “Kuru cilvēku?”) Lieliski!
Kolēģi, es aicinu, es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām un ļoti ceru, ka Dombrovska kungs, sesijai progresējot, tomēr mainīs savas domas.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Tālāk. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 370 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā iekļauts.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par 11 063 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta - iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Uldim Budriķim šā gada 5. septembrī.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Budriķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5. septembrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Intas Zaļās atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Intas Zaļās atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar pensionēšanās vecuma sasniegšanu. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
2014. gada 28. novembrī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veica tiesneses Zaļās profesionālās darbības novērtēšanu, sniedzot pozitīvu atzinumu. Tiesneses darbs novērtēts ar Tieslietu ministrijas apbalvojumu. 2015. gadā tiesnesei Zaļajai piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un Sudraba spalva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 16. septembri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Intu Zaļo no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Intas Zaļās atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Sigitas Ozolas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Sigitas Ozolas atbrīvošanu no tiesneša amata” pēc pašas vēlēšanās personisku iemeslu dēļ.
Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 23. septembri atbrīvot Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Sigitu Ozolu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Sigitas Ozolas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.
Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina, Orlova, Krišāna, Švecovas, Klementjeva, Kucina un Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par notiekošo ar AS “Latvenergo” pārraudzību”.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums ir izdalīts un pieejams visiem deputātiem.
Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai. Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Latvijas vērtīgākais uzņēmums, kurš pieder mums visiem, visai Latvijas tautai, Ekonomikas ministrijas rīcības rezultātā ir palicis bez padomes, bez pārvaldības.
Ekonomikas ministrs jūnijā paziņoja, ka viņš ir šo lēmumu pieņēmis, izvērtējot dienesta ziņojumu, un pieņēmis izšķirīgu lēmumu. Šī izšķirīgā lēmuma rezultātā padome tika atlaista un tika iecelta jauna padome. Šī jaunā padome, kurai it kā vajadzēja būt labākai par veco padomi, uzreiz paziņoja, ka nav rīcībspējīga, un atkāpās. Pat premjerministrs Krišjānis Kariņš novērtēja šo ekonomikas ministra soli kā nekompetentu un labai praksei neatbilstošu.
Var jau būt, ka ar to... visi uzskata, sevišķi valdībā, ka ar šādu paziņojumu situācija ir atrisināta un viss ir kārtībā. Mēs tā neuzskatām. Latvijas vērtīgākais uzņēmums ir palicis bez padomes.
Mēs nezinām, kādi lēmumi pašlaik tiek pieņemti un ar kādu mērķi tas tika darīts. Tas ir mūsu pieprasījuma mērķis, ko vēlamies noskaidrot. Kāpēc ekonomikas ministrs pieņēma šādu lēmumu, kuru skarbi kritizē pat valdības vadītājs? Kāpēc ekonomikas ministrs izvēlējās tieši tādu padomi atlaistās vietā, kura vispār uzreiz atzinās, ka nav spējīga neko darīt, un demisionēja? Kāds tam visam bija mērķis? Un kas tagad notiek? Kādi lēmumi tiek pieņemti, kad tagad šis uzņēmums atrodas tiešā Ekonomikas ministrijas pārraudzībā? Varbūt padomā ir vēl kaut kādas darbības?
Jo - ko mēs esam dzirdējuši, kas paspēja izskanēt... šī informācija, ka “Latvenergo” vadība ir slēgusi kaut kādus aizdomīgus darījumus. Tad mums ir jautājums - vai viss šis notiekošais patiesībā arī nav viens liels politisks darījums ar valsts vērtīgāko uzņēmumu, kurš pieder visai Latvijas tautai, lai enerģētikā izdarītu atkal kārtējo afēru, kura mums var maksāt daudzus un daudzus miljonus?
Tāpēc mēs esam iesnieguši šo pieprasījumu un ļoti ceram, ka ekonomikas ministrs būs spējīgs atbildēt uz šiem jautājumiem. Vasarā, kad viņam tie tika uzdoti, ministrs tā arī nespēja uz tiem atbildēt. Tā ka būs ļoti interesants pieprasījums un, iespējams, viela daudzām pārdomām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina, Orlova, Švecovas, Klementjeva, Krišāna, Kucina un Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par atlaistās AS “Latvenergo” padomes veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem”.
Arī šis pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Tātad šeit ir runa par šo - vienu no darījumiem... Tas ir noticis, izmantojot “Latvenergo”. Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka “Latvenergo” padome ir gatavojusi un pat pieņēmusi lēmumu par darījumu - pirkt akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akcijas.
Ko šeit būtu svarīgi saprast? Pēc elektroenerģijas... Pēc gāzes tirgus liberalizācijas gāzes tirgū vairs nav monopola. Tanī ir vairāki gāzes tirgotāji. “Latvijas Gāze” ir tikusi sadalīta. No “Latvijas Gāzes” ir nodalīta nost stratēģiski svarīga infrastruktūra, tas ir, pārvades tīkli un Inčukalna gāzes krātuve.
“Latvijas Gāze” pēc būtības ir tāds pats tirgotājs, kāds tagad ir arī “Latvenergo”. Tātad ir jautājums - kāpēc “Latvenergo” vēlas pirkt “Latvijas Gāzes” akcijas? Kāds tam ir pamatojums, ja “Latvijas Gāze” vairs nav dominējošais tirgotājs šinī tirgū? Tā ir tāds pats tirgotājs kā “Latvenergo” - gāzes tirgotājs. “Latvenergo” ir visas iespējas darīt to pašu, ko dara “Latvijas Gāze”. Vēl vairāk - priekš “Latvijas Gāzes” “Latvenergo” ir viens no lielākajiem patērētājiem, pats lielākais patērētājs, kas nodrošina viņiem lielāko biznesu. Tad kāda šeit ir jēga, ka “Latvenergo” pirktu “Latvijas Gāzi”?
Mēs vēlamies noskaidrot, kura amatpersona ir pieņēmusi lēmumu, ka šāds darījums ir jāīsteno, kāds tam ir bijis pamatojums, kā tas ir ticis izvērtēts. Jo ir pamats bažām, ka tiek īstenota kārtējā afēra - līdzīgi, kā tas savulaik tika darīts ar Conexus Baltic Grid akcijām, kad šīs akcijas valsts nopirka par nesamērīgi dārgu cenu. Iespējams, ka šeit notiek tieši tas pats.
Vēl vairāk. Mēs vēlamies noskaidrot no ekonomikas ministra, kāpēc vispār ekonomikas ministrs kā atbildīgais par enerģētikas nozari, kā Ekonomikas ministrijas vadītājs (šī ministrija pārrauga “Latvenergo”!) vispār ir piekritis šādam darījumam, ja viņš ir paziņojis un uzstājīgi pieturas pie kursa, ka Latvijai būtu jāatsakās no gāzes. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, ir politiskais uzstādījums, ka mēs šo biznesu šeit beidzam, kancelējam, cenšamies pēc iespējas to samazināt, bet, no otras puses, steidzam pirkt “Latvijas Gāzi”, kura ir atkarīga no šī biznesa. Vai tas neizskatās pēc kārtējās shēmas, ka “Latvijas Gāzes” akcionāri tiek glābti no sarūkoša biznesa, pārliekot to uz valsts pleciem, uz visu nodokļu maksātāju pleciem?
Jau vasarā mēs vēlējāmies saņemt atbildes no ekonomikas ministra. Ekonomikas ministrs nebija spējīgs atbildēt. Tā ka šis, kolēģi, būs vēl viens interesants pieprasījums: var atklāties daudz interesantas informācijas pārdomām ne tikai Saeimai, bet arī citām institūcijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Agešina, Cileviča, Urbanoviča, Krišāna, Kabanova, Ribakova, Rubika, Papules, Ādamsona, Švecovas un Ločmeles-Luņovas pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par sagaidāmo pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes tarifu būtisko paaugstinājumu un ar to saistīto valdības rīcību”.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, kolēģi. Pirmajā savas valdības sēdē Krišjānis Kariņš kā Ministru prezidents uzrunāja valdības ministrus un uzsvēra, teica visai Latvijas tautai: “Mēs strādāsim kopā, uzklausīsim un atbalstīsim viens otru, lai īstenotu šīs valdības trīs galvenos mērķus - celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs. Mēs to izdarīsim.”
Pavisam nesen Krišjānis Kariņš lielīgi visai Latvijas tautai paziņoja, ka valdības rīcībā naudas valsts budžetā ir tik daudz, cik nekad nav bijis Latvijas valsts vēsturē. Taču, kā mēs zinām, no nākamā gada “Latvijas Pasts” vairāk nekā divas reizes paaugstinās tarifu par pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādēm Latvijas pensionāriem, invalīdiem, sociāli vismazāk aizsargātajai Latvijas sabiedrības daļai. Tas, ka notiks šāds tarifu pieaugums, bija zināms jau sen. Jo “Latvijas Pasts” pārtrauca līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un piedāvāja noslēgt jaunu līgumu. Tātad šis fakts bija zināms sen. Publiski mēs zinām - labklājības ministre ir apgalvojusi, ka viņa ir vērsusies valdībā ar lūgumu kompensēt šo tarifu pieaugumu. Valdībā šis lūgums nav ticis atbalstīts. Ņemot vērā to, ka pavisam nesen tika atbalstīts lūgums kompensēt pasta izdevumus par preses piegādēm vairāk nekā sešu miljonu apmērā, ir jautājums - vai tiešām Krišjānis Kariņš ir runājis taisnību par to, ka viņam tik tiešām rūp šis sociālais taisnīgums un ka viņš centīsies mazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs, ja naudu šiem apmēram 80 tūkstošiem pensionāru, kuriem vajadzētu apmēram trīsreiz mazāku summu nekā pasta piegādēm, viņš atrast nevar.
Tāpēc mēs lūdzam Krišjāni Kariņu sniegt paskaidrojumus. Un mēs esam pārliecināti, ka šis pieprasījums liks valdībai rīkoties un risināt radušos situāciju atbilstīgi sabiedrībai dotajiem solījumiem. Vai arī tas būs vēl viens uzskatāms esošās varas liekulības un augstprātības apliecinājums. Negribas ticēt, ka Krišjānis Kariņš apzināti varētu rīkoties tik nelietīgi, un es pieņemu, ka tās vienkārši kārtējoreiz varētu būt augstprātības, nevērības vai nekompetences sekas. Līdzīgi kā savulaik tas tika izdarīts, Krišjānim Kariņam iesniedzot valdībai likumprojektu, kas lika pamatus OIK afērai. Tai visatļautībai, par kuru mums visiem tagad nākas dārgi maksāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā esam nonākuši pie likumprojektu izskatīšanas.
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.
L. Ozola (JK).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu Nr. 306/Lp13 “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu”, ar kuru Latvija kā Pasaules Pasta savienības dalībniece ratificē Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu.
Ārlietu komisijā priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.
Komisija skatīja un vienbalsīgi atbalstīja minēto likumprojektu otrajam lasījumam.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.
L. Ozola (JK).
Kolēģi, skatām likumprojektu Nr. 307/Lp13 “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu”, kas ir sagatavots, lai pieņemtu un ratificētu Papildprotokolu, ar kuru tiek izdarīti grozījumi 2016. gada konvencijā un tās noslēguma protokolā. Šis Papildprotokols neparedz jaunas saistības Latvijai. Ārlietu komisijā priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Komisija skatīja un vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.
L. Ozola (JK).
Un kā pēdējo šajā pakotnē skatām likumprojektu Nr. 308/Lp13 “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”, ar kuru Latvija kā šīs savienības dalībvalsts izpilda starptautiski pieņemtajos dokumentos noteiktās prasības un saistības, lai pieņemtu un ratificētu Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu.
Ārlietu komisijā uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.
Komisija skatīja un vienbalsīgi atbalstīja minēto likumprojektu.
Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu Nr. 314/Lp13.
Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.
Likumprojekts komisijā tika vienbalsīgi atbalstīts izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Līdz ar to aicinu Saeimas deputātus balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Cienījamie kolēģi! Atgādināšu, ka šī gada 9. maijā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Atgādināšu arī to, ka likumprojekts tika nodots Juridiskajai komisijai, ņemot vērā to, ka ar likumprojektu bija paredzēts noteikt ierobežojumus Saeimas deputātiem saņemt atalgojumu, ieņemot amatus biedrībās, nodibinājumos.
Pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā Juridiskajā komisijā tika izvērtēti 10 priekšlikumi un par tiem norisinājās diskusijas trijās Juridiskās komisijas sēdēs.
Sākšu ar 1. priekšlikumu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 1. priekšlikums ir deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums, kas paredz to, ka Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs var ieņemt amatu arī sociālajā uzņēmumā - papildus jau tiem amatiem, kurus likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. panta otrajā daļā ļauts ieņemt valsts augstākajām amatpersonām.
Par šo likumprojektu raisījās plašas - ļoti plašas! - diskusijas galvenokārt saistībā ar to, ka pašlaik nav izvērtēts, kādas sekas var būt, ja arī pārējām šā likuma 7. pantā minētajām amatpersonām ļauj savienot savu valsts amatpersonas amatu ar amatu sociālajā uzņēmumā.
Komisija, kā tas ir arī atspoguļots Juridiskās komisijas protokolā, neņemot vērā paustās bažas par iespējamiem interešu konflikta riskiem, atbalstīja deputāta Naudiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. Nē, es...
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jutai Strīķei.
J. Strīķe (JK).
Atbalstot priekšlikumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar amatu sociālajā uzņēmumā, tiek paplašinātas amatpersonu iespējas savienot amatus. Tas ir pretēji likuma mērķim, kas augstākajām amatpersonām nosaka stingrākus amatu savienošanas ierobežojumus, novēršot interešu konfliktu rašanās iespēju.
Saprotot, ka darbs sociālajā uzņēmumā ir saistīts ar sociālo funkciju nodrošināšanu sociāli atstumtiem iedzīvotājiem, ir jāņem vērā, ka sociālajiem uzņēmumiem ir paredzēti dažādi nodokļu atvieglojumi, kurus piešķir pašvaldība, kā arī noteiktas citas priekšrocības komercdarbības nodrošināšanai.
Ja atbalstītu likumā šādu priekšrocību, tad, iespējams, tā tiktu attiecināta arī uz citām valsts amatpersonām, piemēram, pašvaldību deputātiem. Tādā gadījumā amatpersonas pārkāpj likumu, jo pašvaldības deputāti nevar pieņemt lēmumus attiecībā uz uzņēmumiem, kuros paši ieņem amatus.
Līdz ar to, neņemot vērā likuma mērķi, atbalstot Naudiņa kunga priekšlikumu, deputāti paver iespēju augstākajām amatpersonām atrast veidu, kā apiet interešu konfliktu, likuma ierobežojumus un gūt sev papildu labumus.
Īsumā sakot, diskusijas bija arī par to (un mūsu partija to pasvītroja), ka likumprojekta iesniedzēju mērķis bija novērst interešu konfliktu un arī vairāk pievērst deputātus darbam Saeimā. Šis Naudiņa priekšlikums... deputāta Naudiņa priekšlikums pavērs iespēju vadīt uzņēmumu, kurš, lai gan ir sociālais uzņēmums, tomēr ir komercuzņēmums, un papildus darbam Saeimā vadīt saimniecisko darbību, kas pavērs iespēju gan nonākt interešu konfliktā, gan arī aizņems lielu daļu no deputāta darba laika.
Tāpēc jaunie konservatīvie aicina balsot “pret” Naudiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Naudiņam.
R. Naudiņš (NA).
Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Es tur neredzu nekādas problēmas un sekas, kas varētu iestāties, ko minēja Juta Strīķe.
Daudzās Rietumeiropas valstīs, pieņemsim, Vācijā, ir atļauts savienot deputāta amatu ar darbu ne tikai sociālajos uzņēmumos, bet arī savos ģimenes uzņēmumos, daudzos citos uzņēmumos, kur viņi iepriekš strādājuši, lai nezaudētu saikni ar iepriekšējo darbavietu. Šeit runa ir tikai par sociālajiem uzņēmumiem. Un es neredzu nekādas problēmas, ja, pieņemsim, nākamajā parlamentā kāds no sociālo uzņēmumu īpašniekiem, cilvēkiem, kas izveidojuši sociālos uzņēmumus, nokļuvis Latvijas parlamentā, aizstāvētu šeit invalīdu tiesības un daudzus citus sociālos jautājumus.
Tā ka šeit runa ir par sociālajiem uzņēmumiem, kuri nevar sadalīt peļņu. Un, kā mēs redzam no nākamajiem priekšlikumiem, arī nevarēs atalgojumu saņemt, pildot šos pienākumus sociālajā uzņēmumā. Pēc būtības tas būs brīvprātīgais darbs. Kolēģi, varbūt tomēr... tomēr kļūsim tādi atvērtāki tam, lai mūsu parlamentā arī deputāti, kas šeit nokļūs nākotnē... Iespējams, būtu nepieciešamas debates par to, ka cilvēki, kuri nākuši no biznesa vides, kuri izveidojuši ģimenes uzņēmumus, arī varētu savienot deputāta pienākumus ar savu... ar pienākumiem ģimenes uzņēmumā.
Tieši tā tas notiek Vācijas parlamentā un citos Rietumeiropas valstu parlamentos, un tur nekādu problēmu nav. Vācijas ekonomika ir viena no stiprākajām Eiropā, un nekas nav sabrucis. Tas, ko pieminēja Strīķes kundze... kompetentām iestādēm, redzot interešu konfliktus, tie ir jānovērš, un nedrīkst pieļaut koruptīvus darījumus un citas noziedzīgas darbības.
Paldies. Lūgums atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Labrīt, kolēģi! Ja mēs lasām Sociālā uzņēmuma likumu, ko pieņēma iepriekšējā Saeima... kā jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības formu, tad redzam tur ļoti būtiskas atšķirības no Komerclikumā regulētajiem parastajiem uzņēmumiem, proti, sociālā uzņēmuma mērķis nav peļņas gūšana. Kā mēs komisijā vairākās diskusijās konstatējām un kam piekrita arī KNAB pārstāvji, faktiski sociālais uzņēmums lielā mērā darbojas līdzīgi biedrībai, pēc līdzīgiem principiem.
Līdz ar to mūsu secinājums bija, ka šie ierobežojumi, kas attiecas uz biedrībām un sociālajiem uzņēmumiem, būtu jāpadara līdzīgi, jo šīs darbības formas abiem šiem juridiskajiem veidojumiem ir līdzīgas.
Līdz ar to es arī aicinu atbalstīt Romāna Naudiņa priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Gribu vērst uzmanību uz to, ka sociālajam uzņēmumam ir speciāli izveidots likums - Sociālā uzņēmuma likums, kurš regulē šī uzņēmuma darbību, un tā nelielā nianse, kas sociālo uzņēmumu atšķir no parasta uzņēmuma, ir tā, ka sociālais uzņēmums neizņem peļņu, bet to uzkrāj. Taču sociālajam uzņēmumam ir daudz dažādu priekšrocību attiecībā pret parastajiem uzņēmumiem. Tiem ir iespējas saņemt dažādu atbalstu gan no pašvaldības, gan no valsts, tai skaitā saņemt dāvinājumus no publiskām personām. Publiskām personām ir tiesības sniegt šiem uzņēmumiem dāvinājumus, nesaņemot pretī par to atlīdzību.
Respektīvi, tas nozīmē, ka šāds uzņēmums ir jāvada tieši tāpat kā parasts uzņēmums un ka tas patērē tieši tikpat daudz laika. Un, zinot mūsu tautas rakstura īpašības, gribu vērst uzmanību uz to, ka gadījumos, ja peļņu neizņem dividendēs, peļņu iespējams no uzņēmuma izņemt citādākos veidos, kaut vai nosakot neraksturīgi lielu atalgojumu. Tāpēc uzskatu, ka tieši tāpat kā parastos uzņēmumos deputātiem nevajadzētu ļaut... dot iespēju savienot darbu Saeimā ar darbu privātā uzņēmumā. Paliksim pie iepriekšējās kārtības, ka amatu drīkst tikai ieņemt biedrībās, nodibinājumos!
Aicinu balsot pret šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, personas, kurām jau ir tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā, un labrīt, personas, kurām drīz būs tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā! Jautājums par interešu konfliktu ir tiešā veidā saistīts ar jautājumu par aizstāvību uz tiesībām kriminālprocesā. Tas, ko es gribu teikt, - esošais interešu konflikta regulējums patiesībā ir korupciju veicinošs. Tas ir regulējums, kas veicina negatīvu atlasi attiecībā uz personām, kas iekļūst parlamentā. Kāpēc? Es nosaukšu dažus piemērus.
Mēs šodien runājam par sociālo uzņēmumu, un es atbalstīšu Romāna Naudiņa priekšlikumu. Bet... vienkārši salīdzinājumam. Mēs runājam par to, ka interešu konflikts radīsies, kad cilvēks strādās sociālajā uzņēmumā bez maksas. Vienlaikus interešu konflikta novēršanas likumā nav ierobežojuma būt nekustamo īpašumu magnātam un spekulēt ar nekustamajiem īpašumiem, kā to dara Krišjāņa Kariņa ģimene vai Krišjānis Kariņš. (Dep. S. Riekstiņš: “Aldi neatlaiž!”)
Vēl viens piemērs. Vēl viens piemērs! Amatpersona nedrīkstot būt valdes loceklis. Bet, piemēram, īpašnieks ar politbiznesu saistītam būvniecības uzņēmumam amatpersona drīkst būt. To atļauj interešu konflikta novēršanas likums. Varētu padomāt: ja cilvēks nebūs valdē, bet būs īpašnieks, viņu vairs neinteresēs, kas viņa uzņēmumā notiek.
Jūs gribat vēl vienu piemēru? (Dep. A. Kaimiņš: “Negribam!”) Vēl viens piemērs. Paņemsim reālu piemēru no dzīves. Saeimā tiek ievēlēts nozares profesionālis, meliorators. Problēma jau nav faktā, ka šī persona atrodas Saeimā, un problēma jau nav tajā, ka šai personai ir konkrēta profesija. Problēma ir tā, ka interešu konflikta novēršanas likums neļauj šai personai strādāt šajā profesijā tiešā veidā, saglabājot savas kvalitātes. Un sakiet, lūdzu, kādā veidā... Normāli domājoši cilvēki, kas ir sasnieguši kaut ko savās profesijās, vispār vēlēsies nākt un strādāt parlamentā, ja viņiem mākslīgi tiek aizliegts būt, piemēram, savu uzņēmumu valdēs? Kas tieši valstij var būt sliktāks, ja cilvēks ir valdes loceklis sociālajā uzņēmumā? Ja cilvēks turpina darboties savā profesijā? Kāpēc...?
Vēl viens piemērs. Ārsti drīkst praktizēt savā profesijā, juristi vai santehniķi - nedrīkst. (Dep. A. Kaimiņš: “Tu taču neesi advokāts!”) Tieši kāda ir atšķirība? (Starpsauciens.) Varētu padomāt, ka medicīnā nevar neko nolobēt, tur nav nekādas korupcijas, tur nav lielākas korupcijas kā, piemēram, podu labošanā cilvēkam ar attiecīgu profesiju.
Interešu konflikta novēršanas likums patiesībā ir divkosība. Un pierādījums ir tas, ka šī divkosība parādās mūsu sabiedrībā ļoti precīzi. Vai tad mums korupcijas nav? Mums korupcija ir ļoti liela. Vai tad šādi ierobežojumi aizliedz dot, ņemt... nu, formāli aizliedz dot, ņemt kukuļus vai formāli aizliedz iesaistīties kaut kādās darbībās? Protams, ne. Patiesībā mēs korupciju mazinātu, ļaujot cilvēkiem strādāt tur, kur viņi vēlas strādāt, ļaujot viņiem oficiāli un legāli pelnīt arī savās profesijās. Tādā veidā mēs panāktu arī to, ka parlamentā vēlētos iekļūt personas ar labāku izglītību, personas, kurām ir lielākas profesionālās spējas tajās nozarēs, kur šīs personas strādā.
Es atbalstītu vēl vairāk: ne tikai Romāna Naudiņa priekšlikumu par to, ka persona drīkst strādāt sociālajā uzņēmumā, bet arī - ka drīkst saņemt par to legālu, oficiālu atalgojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Es aicināšu atbalstīt šo deputāta Naudiņa pieprasījumu... pieprasījumu - nē, bet priekšlikumu. Man diemžēl... Strīķes kundze, jūsu aizdomas par visu un... nu... Šī nav laba prakse visu aizliegt. Es ļoti labi jūs saprotu, ka Lemberga kungs ir ļoti slikts piemērs ar visām savām biedrībām un visiem saviem ieņēmumiem. Viņš droši vien nav vienīgais.
Bet, rakstot likumus dažiem cilvēkiem, mēs aizmirstam par lielāko sabiedrības daļu. Manuprāt, būtu tikai labi, ja pēc iespējas vairāk deputātu būtu saistīti ar saviem ģimenes uzņēmumiem, strādātu vēl kaut kur citur, jo tas dotu iespēju nezaudēt reālo saikni ar reāla darba darītājiem, cilvēkiem, kuriem ikdienā nākas pildīt tos likumus un normatīvos aktus, ko mēs paši pieņemam un kas nereti ir ļoti absurdi. Es domāju, ka jūs nenoliegsiet, Strīķes kundze, ka šeit, šajā mājā, vairāku gadu desmitu garumā ir cilvēki, kas ir pazaudējuši reālo saikni ar to, kas notiek ārā uz ielas.
Manuprāt, šie aizliegumi... es saprotu, kādēļ tie ir tapuši. Bet, iespējams, ir cita forma, kā mēs to varam darīt, vēršoties pret cilvēkiem, kuri biedrības vai darbu kādos uzņēmumos izmanto ļaunprātīgi...
Vajadzētu padomāt arī par tiem uzņēmējiem, kuri neiesaistās politikā tieši šādu topošu likumu dēļ, jo šādi likumi veicina vēlmi tos apiet. Jo, kā jau minēja iepriekšējie runātāji, nebūsim naivi - ja cilvēks ir ienācis politikā no kāda biznesa, kas ir viņa privātais bizness, ģimenes uzņēmums, nebūs tā, ka viņš nākamajā dienā par biznesu aizmirsīs un nedomās, ja? Jūs tagad tieši tāpat kā Kaimiņa kungs... Vai tad tiešām jūs domājat, ka viņš nedomā par savu “Suņu būdu”? Viņš vienkārši ir atradis kaut kādu veiksmīgu formu, kā šo konkrētās “Suņu būdas” vadību apiet. Tas arī viss.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, dāmas un kungi, kolēģi! Vispirms par Naudiņa kunga priekšlikumu. Es to atbalstīšu, bet patiesībā ne tik daudz priekšlikuma būtības, satura pēc, jo, manuprāt, tas neko īsti nemaina, bet tā pēc, ko Romāns piebilda... to domu par to, ka ģimenes uzņēmumu īpašnieki un valdes locekļi varētu neslēpties un turpmāk arī vadīt savus uzņēmumus, esot Saeimas deputāti, nevis tēlot, ka to dara viņu sievas, māsīcas vai kaimiņi. Tas ir par šo grozījumu. Par likumprojektu kopumā balsot es atturēšos, jo es esmu ieinteresētā persona. Es arī esmu biedrības vadītājs. Un tā es rīkošos katru reizi - jebkurā jautājumā, kur es personīgi būšu ieinteresēts, es balsojumā atturēšos vai nepiedalīšos. Manuprāt, tā būtu jārīkojas katram, ja viņš nokļūst kaut kādā interešu konfliktā. Starp citu, tā ir noteikts arī pašvaldībās - ka deputāti drīkst kaut kā strādāt, vai ne? Viņiem nav aizliegts strādāt. Un tikai tajā gadījumā, kad šāds cilvēks pašvaldības darbā sēdē lemj par jautājumu, kas skar tieši viņa īpašumu vai citādāk, viņa pienākums ir, kā saka, šajos balsojumos nepiedalīties. Tas būtu tikai loģiski.
Es pavisam īsi atgādināšu Latvijas vēsturi. Divdesmito trīsdesmito gadu Saeimas sēdes ļoti bieži notika vakaros - pulksten piecos -, jo pa dienu cilvēki strādāja - gan juristi, gan ārsti, gan skolotāji. Strādāja visās citās profesijās, neatrāvās no savas profesionālās dzīves, nāca šeit un lēma. Protams, kad jautājums skāra kāda konkrēta deputāta uzņēmumu vai jomu, kuru viņa uzņēmums pārstāvēja, viņš atturējās vai nepiedalījās balsojumā. Tas bija saprotams.
Vienkārši te atkal... tā izpratne par to, kā mēs sasniegsim rezultātu... Atļaut cilvēkiem ieņemt amatus, bet neatļaut saņemt, kā saka, atlīdzību... Cilvēks, kurš ieņem būtisku amatu un nesaņem atlīdzību, būtu tieši tas, uz ko vajadzētu korupcijas sakarā visvairāk skatīties. Tas ir tas apstāklis, kas visvairāk to veicinās. Tie, kas gribēs saņemt... apejot šo mazo “dārziņu”, ko jūs nostādīsiet priekšā, tie to izdarīs, cepuri kuldami. Tikai mēs nezināsim nedz to, no kā viņi saņem, nedz to, cik viņi saņem. Tas būs visas šīs fantastiskās idejas fantastiskais rezultāts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Strīķes kundze, es vēlos nosaukt piemēru no kāda jūsu ļoti laba drauga un personas, kuru jūs konsultējat, reālās dzīves. Tas ir Artuss Kaimiņš. Jā, “Suņu būda” - reāls uzņēmums. Uzņēmums, kurā nomināli Artuss Kaimiņš nav valdē; valdē ir kaut kādi draugi vai tur draudzenes... Tas vēsturiski tā arī tika darīts tad, kad kungs kļuva par deputātu. Un formāli nav interešu konflikta. Formāli nav, jo likums to neaizliedz. Bet normālā situācijā... Un šeit nav pārmetums kolēģim par tādu rīcību... Tas ir interešu konflikta novēršanas likums... Kur tas noved, un kā tas piespiež Artusu Kaimiņu (Dep. J. Strīķe: “Runājiet par priekšlikumu!”), piemēram, vērsties... kādā veidā rīkoties? Tas, kas būtu normāli, - ļaut arī deputātam Kaimiņam sev piederošā uzņēmumā būt valdē, neizlikties...
Beigsim izlikties, ka tādā veidā mēs kaut kādu interešu konfliktu novēršam! Patiesībā interešu konflikts samazinās brīdī, kad ir atklātība, kad mēs ļoti precīzi redzam, kurā uzņēmumā kurš deputāts ir valdē, kādā profesijā strādā kurš deputāts, kādus klientus apkalpo, no kuriem klientiem saņem oficiālu, legālu samaksu. Nevis slēpties aiz kaut kurienes! Korupcija veidojas slēpjoties, nevis atklātībā. Un tas, ko jūs piedāvājat, patiesībā iet dziļāk... Slēpšanās ceļi patiesībā vairo korupciju. Ja mēs paskatāmies visas būvniecības shēmas... Tas viss, kas nāk ārā, - tas ir pierādījums, ka tā jūsu filozofija patiesībā to korupciju ir audzējusi, nevis samazinājusi. Tieši slēpjoties!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Nu ko, sveicu jūs visus ar rudens sesijas sākšanos!
Es tā ļoti priecājos dzirdēt, ka principā, ja tu piemini vārdu “kaimiņš” (un šajā gadījumā - ar lielo “K”), tad tev ir garantēti - nu, vismaz uz katru “Kaimiņš” - vismaz 100 laiki feisbukā. Tas ir ļoti svarīgi. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)
Un šeit tiek pilnībā aizmirsta likuma jēga - ko tad mēs gribējām izdarīt. Mēs jau nerunājam par 1,7 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, mēs runājam par 100 deputātiem un 13 ministru... parlamenta... nu, jā, Ministru kabineta locekļiem. Lai viņi, 113 cilvēki, nebūtu biedrībās!
Šeit sēž divi - Šmits, Valainis... Un Krauze, ja? Trīs jau mums ir... Par trijiem... (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Es neesmu vienīgais deputāts... Linda Liepiņa, lūdzu, savaldiet savas emocijas! (Dep. L. Liepiņa: “Par tēmu runā! Par tēmu!”) Es neesmu vienīgais deputāts, kuram šeit, Latvijā, Saeimā, pieder kāds uzņēmums. Šeit ir vēl. (Dep. A. Gobzems: “Tu neesi vienīgais, kurš krāpjas?”) Bet šis ir viens no slavenākajiem. Paldies, ļoti labi, ļoti jauki. Ļoti labi. Paldies par izrādīto uzmanību.
Katrā ziņā, manuprāt... es zinu, Romān, es saprotu to dziļāko būtību, ko tu mēģini... no Vācijas prakses. Mēs esam par to runājuši. Bet šajā gadījumā mums ir mazliet citāda situācija, un es piekrītu tev, ka tā ir normāla lieta, ka cilvēks var strādāt savā uzņēmumā, ka viņam paliek sasaiste ar to, ko viņš darījis pirms tam.
Bet mums ir ļoti daudz izņēmumu. Šajā gadījumā šis izņēmums nāk tikai par labu. Šis būtu pirmais solis tam, ka arī pašvaldībās strādājošiem deputātiem varētu kaut kādā veidā kontrolēt šo pasākumu. Šis būtu pirmais solis uz nākamo. Un tad iet pie pašvaldībām.
Šajā gadījumā mēs runājam... Šajā gadījumā mēs runājam tieši par biedrībām. Cik tad ir šo sociālo uzņēmumu, ko Romāns Naudiņš pieminēja? Es saprotu, ka reģistrēti ir 50, bet strādā tikai trīs. Katrā ziņā tas paplašina to likuma tvērumu. Manuprāt, tas ir nevajadzīgi. (Dep. A. Gobzems: “Bet kā tu Meroni oficiāli atklāsi?”)
Cienījamie kolēģi, lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu! Atstājam to likuma garu. Ja būs tiešām tādi kāzusi, ka kāds būs tik ļoti talantīgs (Dep. L. Liepiņa: “Par kādiem līdzekļiem...”) un vajadzīgs Latvijas valstij šeit, parlamentā, vai Ministru kabinetā, nu tad mēs taču, kā Levita kungs teica, esam augstākā lēmējvara un varam izmainīt jebkuru likumu jebkurā dienā, jebkurā diennakts laikā. Nu tad tā arī būs, un tā arī darīsim! (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)
Sveicu jūs visus ar jauno rudens Saeimas sesiju! (Dep. A. Gobzems: “Bet tev Meroni dod legāli vai nelegāli? Kā tur ir?”)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Pavļuts, Pucens, Strīķe un Dombrava lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Tad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 1. Tātad turpinām Saeimas sēdi. Turpinām debates.
Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Ziniet, man rodas tāda sajūta, ka daži deputāti ir nonākuši neīstajā vietā, ka nav apzinājušies, ka, strādājot šeit, šis ir politiķa darbs. Tā nav tāda blakus piepelnīšanās kaut kam. (Frakcijas JK aplausi.) Tā sajūta ir tāda, ka daži ir mazliet atrāvušies no zemes un dzīvo kaut kur citur, citā realitātē. Mazliet apnicis klausīties, ka deputāta alga nav alga, ka ar to jau nevarot izdzīvot, ka vīrietim jābūt tādam, kurš pelna daudz vairāk nekā deputāts. Nu ziniet - nu tad nevajag nākt uz šejieni! (Dep. A. Gobzems: “Kur tu saņem algu, Butān?”) Jūs varat nolikt deputāta mandātu un iet strādāt un pelnīt kaut kur vairāk! (Dep. A. Gobzems: “Kur tu saņem algu?” Zālē troksnis.) Tāpēc vien jau šie... (Starpsauciens: “Atsakies no algas!”) Atteikties no algas. Es šeit strādāju kā politiķis, strādāju pilnas slodzes darbu un neredzu iespēju, kā vispār var savienot darbu šeit un vēl kaut kur citur!
Tieši tāpēc aicinu... ja esat godprātīgi politiķi un veltāt visu savu laiku politiskajai darbībai, lai celtu Latvijas labklājību, nevis strādātu savās interesēs, aicinu balsot pret šo priekšlikumu. (Frakcijas JK aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Kā man patīk JKP! Tieši tā arī pateica par sevi, ka viņi nesaprot, kur viņi ir nokļuvuši! (Aplausi. Dep. S. Riekstiņš: “Ha-ha-ha!”) Un arī, starp citu, Artuss... “Artusu” raksta ar lielo burtu, bet “kaimiņu” gan ar mazo var rakstīt. Bet viņš runā atklāti. Un tur jau tā problēma mums ir: ja mēs runājam par likumprojektu, kur Kaimiņš ļoti atklāti nosauca trīs uzvārdus - Šmits, Valainis un Krauze -, nu tad vajadzēja arī tā rakstīt. Mēs rakstām likuma... Valaiņa likumprojekts, Šmita likumprojekts... Jo es pilnībā piekrītu tam, ko teica Aldis Gobzems. Šinī gadījumā mēs neskatāmies, lai korupciju mazinātu, lai interešu konfliktus mazinātu... Tad jau bija jārunā citādāk un daudz plašāk. Un šinī gadījumā tiešām tad nevienam deputātam vairs nevajadzētu būt kapitāla daļu turētājam kaut kādās SIA. Tad atsakāmies, esam pliki un nabagi šeit, sanākam, visus savus īpašumus arī atdodam, pārdodam! Un tad mums nebūs, par ko runāt! Bet tiešām šis ir vairāk vai mazāk tāds farss, ja. Arī jūs daudzi esat palikuši kapitāla daļu turētāji savos uzņēmumos. Nu loģiski - jūs par tiem domājat, loģiski, ka jūs sekojat līdzi, kas tur notiek, vai uzņēmums strādā ar peļņu vai ar mīnusiem. Un tajā brīdī, kad jūs saprotat, ka jūs ar savām darbībām varat veicināt uzņēmuma peļņu... nu, es gribu redzēt, vai jūs to darīsiet vai ne. Un tad jau veidojas tas interešu konflikts. Un nevajag tēlot, ka mēs šeit, tā teikt, atsakoties no amatiem (formāli vai arī tagad, piemēram, nesaņemot algu)... ka mēs nedomāsim par saviem uzņēmumiem! Un tāpēc es domāju, ka te vairāk vajadzēja pievērst uzmanību tieši tiem, kuriem ir kapitāla daļas uzņēmumos, kuri kaut kādā veidā ir saistīti... vienalga, vai tie ir privāti, sveši, valsts... nevis runāt par biedrībām, kur vispār nav iespējams sadalīt peļņu! Te ir runa faktiski tikai par trim cilvēkiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šeit nav runa par to - drīkst vai nedrīkst strādāt sociālajā uzņēmumā. Šeit ir cits jautājums.
Interešu konfliktu novēršana likuma veidā ir balstīta uz to, ka attiecīgs amats rada iespēju korupcijai un interešu konfliktam kā tādam. Ne darbība amatā, bet pats amats.
Es atceros diskusijas, kas bija parlamentā, kad bija runa par pavisam citu jautājumu, kas ir ļoti cieši saistīts ar apspriežamo tēmu. Tas bija jautājums par to, kas drīkst un kas nedrīkst būt pašvaldības deputāts. VIENOTĪBAS cilvēki droši vien atceras ideju, ka pašvaldībā strādājošie darbinieki nevar būt pašvaldības deputāti, jo atrašanās deputāta krēslā rada interešu konfliktu a priori. Un tāpēc, šeit apspriežot un atbalstot vai neatbalstot konkrēto priekšlikumu, mēs runājam faktiski par likuma koncepciju.
Ne darbība amatpersonas statusā rada konfliktu, bet atrašanās amatā. Ja mēs atkāpjamies no šā principa, tad tas ir drusku cits likums. Un varbūt tiešām ir pienācis laiks padomāt par to, kāds ir godīgo cilvēku īpatsvars mūsu sabiedrībā un vai var vai nevar uzticēt amatpersonām plašākas iespējas, vērtējot... nevis par atrašanos amatā, bet par to - dara viņi kaut ko vai nedara. Tas ir īpaši svarīgi arī pēdējo notikumu gaisotnē, kuri ir mūsu valstī un kuri parādīja vai taisās parādīt, ka, lūk, interešu konflikti bija, ir un būs - un ne tikai pie mums, bet arī visā pasaulē un tātad arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Tāpēc vēlreiz saku - balsojot par šo priekšlikumu, jādomā par to, vai mēs atbalstām esošā likuma koncepciju vai ne.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Butāna kungs, tad, kad jūs runājat skaļi par to, ka alga deputātam ir jāsaņem tikai un vienīgi Saeimā, tad neesiet divkosīgs un sāciet ar sevi, jo jūs šobrīd algu saņemat Satiksmes ministrijā, ja nemaldos. (Dep. A. Gobzems: “Jo tur ir lielāka alga!”) Tas ir viens.
Otrs. Vakar ar deputātu (Starpsauciens.)... Nu, jā, protams, jo tur ir lielāka alga. Tas ir skaidrs, un tas ir cilvēcīgi. Es saprotu. Bet tad nenāciet šeit un no tribīnes nemoralizējiet par jautājumu!
Otrs. Otrs, ko es vēlos pateikt. Mums vakar ar Kučinska kungu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā radās tāda dīvaina situācija, jo nākamnedēļ ir atceltas visas komisijas sēdes. Mēs ar Kučinska kungu esam bez darba, jo koalīcijas deputāti ceļo, nodarbojas ar politisko tūrismu un vēl visu kaut ko. Mēs ar Kučinski sēdēsim. Īsti nav, ko darīt, un es labprāt tad pastrādātu kādā sociālajā uzņēmumā vai varbūt kaut kur citur kaut ko padarītu. Tagad man tas būs aizliegts. Nu kā tad tā? (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Cienījamie Saeimas sterilizatori - jaunie konservatīvie! Kad jūs mazgājat rokas, jūs taču visus pirkstus mazgājat, vai ne? Visus 10. Vienu neatstājat netīru. (Starpsauciens: “Vidējo!”)
Taču šajā likumprojektā acīmredzot sterilizatoriem ir gadījusies kāda kļūme, jo viens cilvēks, kas ir parakstījis šo likumprojektu par sterilu vidi, Budriķa kungs, diemžēl ticis sodīts par neatļautu amatu savienošanu - par pārkāpumu šajā likumā, par kuru jūs šobrīd gribat runāt. Tāpēc, ja mēs runājam par tīru, sterilu vidi, tad vispirms padomājiet par sevi, godātie kolēģi! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi! Mani nedaudz pārsteidz tādas aktīvas diskusijas par priekšlikumu, par kuru faktiski jau neviens nediskutē, jo katram ir savas domas, savi priekšstati. Man gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka 1. priekšlikums paredz nevis kaut ko aizstāt, aizvietot, bet paplašināt uzskaitījumu.
Šis likumprojekts bija iesniegts, lai neļautu cilvēkiem saņemt algu biedrībā. Un principā, es domāju, ja iesniedzēji gribētu mainīt situāciju, viņiem bija visas iespējas piedāvāt aizliegt savienot amatus Saeimas deputātiem, ministriem, aizliegt strādāt biedrībās un nodibinājumos, un arodbiedrībās. Bet tāda priekšlikuma nav. Tāds nebija iesniegts pašā sākumā, tāds nebija iesniegts arī uz otro lasījumu. Tātad principā, cik es sapratu, no 100 deputātiem, kas varbūt ne visi šodien ir klāt, neviens nepiedāvāja aizliegt deputātiem strādāt biedrībā. Vai tas ir labi, vai tas ir slikti, bet tāda priekšlikuma nav.
Bet ir priekšlikums - ņemot vērā, ka biedrībā drīkst strādāt, arodbiedrībā drīkst strādāt, - arī atļaut strādāt sociālajā uzņēmumā. Kur tā lielā problēma? Par ko ir stāsts? Ja ir sāpes par to, ka deputāti strādā kaut kur citur, tad tas ir jāaizliedz. Kur jūsu priekšlikumi? Tādu priekšlikumu nav. Tā vietā, lai diskutētu par jautājumu, mēs visu laiku dzirdam savstarpējus apvainojumus, bet tas nav konstruktīvi.
Kolēģi, pamatideja šim likumprojektam - aizliegt saņemt otru algu. Un tālāk būs priekšlikumi, kas to nodrošinās. Tātad mans piedāvājums - 1. priekšlikumu atbalstīt, jo nav nekāda problēma, ja persona... ja vienai personai atļauts būt biedrībā, strādāt biedrībā, arodbiedrībā... un ja būs arī sociālie uzņēmumi, tā nav problēma. Ir jāatbalsta arī priekšlikums, kas aizliedz saņemt otru algu. Tad problēma tiks atrisināta. Es neredzu jēgu diskusijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Veiksmi darbā! Tātad nepamatots bija arguments par to, ka Jānis Butāns ieņem parlamentārā sekretāra amatu un tas it kā ir cits amats. Parlamentārā sekretāra būtība ir būt ministra pārstāvim Saeimā, un, tā kā Jānis Butāns ir Saeimas deputāts, nav nekā atbilstošāka kā parlamentārais sekretārs. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)
Novēlu arī jums, Liepiņas kundze, kādreiz kļūt par parlamentāro sekretāri. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Bet tas, protams, atkarīgs no jūsu, kā saka, visām citām prasmēm.
Tālāk, runājot par likumu un arī par šo priekšlikumu, ir skaidrs, ka šajā priekšlikumā problēma ir par to, ka tiek palielināts “cepuru” skaits, zem kurām... ar kurām var žonglēt deputāts. Visa likumprojekta būtība ir pret iespēju mainīt šīs “cepures”, radot pārpratumus sabiedrībai un bieži vien arī citiem deputātiem un kolēģiem, kad deputātam, uzstājoties, piemēram, komisijas sēdē, nav īsti skaidrs, kura īsti “cepure” viņam tajā brīdī ir galvā.
Labs piemērs ir, piemēram, Valaiņa kungs. Vienmēr man ir jāmin: vai viņš šodien runās kā deputāts vai kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis? Parasti pirms tam es cenšos pajautāt, vai viņš... kurš šodien viņš ir. Tā ir problēma.
Es tāpēc nevaru atbalstīt Naudiņa kunga priekšlikumu, jo tas it kā palielina šo iespējamo “cepuru” skaitu. Un mēs visi zinām - SIA ir SIA, un peļņas uzkrāšanas iespējas, alternatīvi naudas līdzekļu izmaksas veidi un tamlīdzīgi... Droši vien katrs, kuram ir kaut kāda nojausma par grāmatvedību, nojauš, par ko es runāju.
Tālāk, runājot par to... vispār par interešu konfliktiem. Skaidrs, ka, nākot uz deputāta amatu, ir jāsaprot, ka būs jānes kaut kādi upuri. Jā. Iespējams, es jau esmu šo vienreiz teicis. Iespējams, atalgojums samazināsies. Citiem pieaugs atalgojums, citiem pieaugs legālais atalgojums, citiem daudzkārt pieaugs atalgojums, citiem tā ir pirmā stabilā darbavieta, piemēram, Saeima. Tas ir labi. Tas ir labi! Bet, kad es un arī mani kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas kandidējām uz Saeimu, mēs zinājām, ka mums būs jānes zināmi upuri. (Dep. A. Gobzems: “Kāpēc tad Butāns saņem lielāku algu Satiksmes ministrijā?”) Un šajā gadījumā - arī attiecībā uz uzņēmējdarbību. Tāpēc es, piemēram, atbalstu ne tikai to, ka Saeimas deputāts nevar būt uzņēmumu valdēs, kur... Protams, es arī nekavējoties atstāju visus valdes locekļa amatus... Bet es uzskatu: ja Saeimas deputātam pieder, piemēram, vairākuma daļas SIA vai akcijas akciju sabiedrībā, tad, ņemot vērā tiesības lemt akcionāru vai dalībnieku sapulcēs, tas ir tāds diezgan būtisks pamats domāt, ka tur varētu būt arī kaut kāds interešu konflikts kaut kādā brīdī. Tāpēc, lai izvairītos no tā, es esmu, piemēram, atbrīvojies arī no visām savām kapitāla daļām. (Dep. A. Gobzems: “Uz sievu pārrakstīji?”) Aicinu darīt... Starp citu, nē, es neesmu pārrakstījis uz sievu, un es aicinu darīt arī citus deputātus līdzīgi, vismaz samazinot savu kapitāla daļu skaitu līdz tādam, kas nenodrošina vairākumu kaut kādās konkrētās komercsabiedrībās. Tas būtu tikai, kā saka, godīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mums ir vairāk jāatbalsta sociālā uzņēmējdarbība. Jāatbalsta ne tikai finansiāli, bet arī ar iespēju neatņemt amatpersonām iespēju darboties šādos uzņēmumos. Šī sociālā biznesa, šīs formas mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst nabadzību vai risināt kādu citu sociālu problēmu. Sociālais uzņēmums var būt arī skola, un Latvijā tādas ir. Šāds uzņēmums var nodarbināt personas ar īpašām vajadzībām. Darbs sociālajā uzņēmumā, biedrībās un nodibinājumos - tā pašos pamatos ir savu spēju, prasmju, zināšanu un ideju ieguldīšana labākas Latvijas veidošanā. Un es ticu, ka lielai daļai no jums arī ir spējas, prasmes, zināšanas un idejas, kuras jūs, iespējams, nevarat realizēt Saeimā, bet mazākā apjomā kādā nevalstiskajā organizācijā vai sociālajā uzņēmumā.
Uzskatu, ka šo darbu var apvienot ar deputāta un amatpersonas amatu. Šis nav jautājums tikai par piepelnīšanos. Vien retais, strādājot biedrībās un sociālajos uzņēmumos, mēnesī saņem tūkstošus. Tā tas lielākajā daļā gadījumu nav. Tāpat es pievienojos tam viedoklim, ka nedrīkst atsevišķus sliktos piemērus, kas, kā te izskanēja, ir piemēri no darbības profesionālajās asociācijās, organizācijās vai komercuzņēmumos, attiecināt uz visu sabiedrību, uz visu nevalstisko sektoru, uz visiem sociālajiem uzņēmumiem.
Es aicinu deputātus apciemot un reāli iepazīt tādus sociālos uzņēmumus kā “Cerību spārni” Siguldā vai “RB Cafe” Rīgā un apskatīt, ka tas nav viegls darbs, ko cilvēki nesavtīgi dara. Šo darbu neizvēlas masveidīgi... Latvijas cilvēki. Manuprāt, vajadzētu ļaut amatpersonām darboties šādos uzņēmumos un vajadzētu ļaut nākotnē sociālo uzņēmumu vadītājiem kļūt par valsts amatpersonām.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.
I. Benhena-Bēkena (KPV LV).
Labdien! Es esmu sajūsmā par uzskatiem, kas valda šajā telpā: mēs visi esam zagļi, mēs darbojamies tikai savtīgās interesēs, un mēs neredzam tālāk par to, kas notiek mums degungalā. Mēs neesam spējīgi novērtēt situāciju. Un šinī gadījumā es neredzu atbalstu cietumam, jo pēc būtības sanāk, ka visa Latvija ir jāierobežo ar vienu lielu, augstu žogu, jo visa sabiedrība (Starpsauciens.) ir zagļi. Vai tad tā nav? Tātad es gaidu priekšlikumus par to, ka cietuma vietā mēs būvējam žogu. Būsim tāpat kā amerikāņi - norobežosimies no visiem! Ja jau reiz esam... tad mēs nedrīkstam atrasties Eiropas Savienībā un pasaulē, kur valda cita veida vērtības.
Runājot par sociālo uzņēmumu, mums šeit ir jānošķir... jā, šeit ir zināmas neskaidrības. Jā, un cilvēkiem nav izpratnes. Bet sociālā uzņēmuma primārais mērķis ir nodrošināt to, ka cilvēki, kuriem jau tā nav paveicies un kurus dzīve nav apdāvinājusi... kuriem ir dažādu veidu problemātika... Šie uzņēmumi nodrošina, ka šie cilvēki nevis prasa pabalstus, bet spēj nodrošināt paši sevi.
Līdz ar to es uzskatu, ka cilvēki, kas nodarbojas ar šādu rīcību, būtu atbalstāmi. Ja par to nesaņem algu un tas ir brīvprātīgi, tad tas būtu atbalstāms.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Jūs labi atpūtāties vasarā? Labi viss, ja? Man prieks. Redziet, es centos izbrīvēt sev kaut piecas dienas, jo bija viens tāds sapnis, ko realizēt, - apbraukt ar motociklu apkārt Latvijai. Diemžēl neizdevās. Maksimālais bija trīs dienas, ko es varēju sev atrast brīvas, jo bija jāstrādā. Un ne jau biedrībās, nekur - bija jāpilda deputāta pienākumi.
Es apbrīnoju tos, kuri te piesauc nu jau sazin ko - žogus, cietumus un vēl kaut ko. Pa kuru laiku deputāts, kurš tiešām grib godprātīgi pildīt savu darbu, vēl var atrast iespēju strādāt kaut kādās biedrībās un tamlīdzīgos nodibinājumos? Es patiesībā to nezinu. Man tāda laika nav. (Smiekli.) Es... mēs paši visi zinām, ka šobrīd ir diemžēl... uzticība parlamentam ir... Turpini! (Dep. A. Gobzems: “Ja tu nespēj, tā ir tava problēma! Nevajag spriest pēc sevis, Riekstiņ!”) Tiešām?
Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Turpiniet debates, lūdzu. (Dep. A. Gobzems: “Kartons tev jānēsā! Nebūtu kartons jānēsā, būtu laiks!”)
S. Riekstiņš. Beidzi? Kolēģi, es... mēs paši zinām, ka šobrīd uzticība parlamentam ir, nu, nekāda. Un šis ir viens no soļiem, kā parādīt cilvēkiem, ka mēs tomēr koncentrēsimies uz savu pamatdarbu, uz politiķa darbu, nevis kaut kādās biedrībās ieņemsim amatus un diemžēl, bet arī slēpti saņemsim naudu par to. Mēs visi to labi zinām.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Romāna Naudiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Strīķe. 2. priekšlikums laikam ir vienīgais, par kuru nebija debašu Juridiskajā komisijā. Atgādinu, ka bija trīs Juridiskās komisijas sēdes.
2. priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas saistīts ar Drošības policijas nosaukuma maiņu uz “Valsts drošības dienests”. Priekšlikums komisijas sēdē tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 3. priekšlikums ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. (Starpsauciens.) Tas paredz to, ka gadījumā, ja Saeimas deputāts savu amatu savieno ar Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra amatu, viņš var saņemt tikai - tikai! - Saeimas deputāta atalgojumu.
Atgādinu: spēkā esošais regulējums jau paredz tiesības saņemt tikai vienu atalgojumu, personai pašai dodot rīcības brīvību izvēlēties, kuru no amata atlīdzībām saņemt.
Deputātes Stepaņenko priekšlikums komisijas sēdē netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Jā, runa ir par principu. Un, ja mēs uz vienu brīdi noticam tam, ka likumprojekta iesniedzēji nav revanšisti un nav tie, kas cenšas ieviest parlamentā ļoti sliktu kazuistikas praksi, tad mēs varētu padomāt par to, ka likumprojekta iesniedzēji droši vien ir ideālisti, kas grib attīrīt Saeimu no ietekmes, grib turēt Saeimu joprojām tīru, sterilu no interešu konfliktiem. Bet ko patiesībā mēs redzam? Šis priekšlikums netika atbalstīts.
Es izklāstīšu jums šī priekšlikuma būtību. Tad, kad cilvēks tiek ievēlēts Saeimā un kļūst par Saeimas deputātu, viņš apņemas “savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas”, viņš kalpo sabiedrībai, saviem vēlētājiem. Bet tad, kad pēc koalīcijas sarunām viņam tiek piedāvāts, piemēram, parlamentārā sekretāra amats kādā ministrijā, viņam ir tiesības izvēlēties, kādu algu viņš saņems.
Un, ja viņš saņem algu ministrijā, tad principā, kolēģi, šis arī ir interešu konflikts. Jo tajā brīdī deputāts vairs nevar sevi īsti identificēt par deputātu - viņš kalpo ministrijas interesēm, viņš kalpo izpildvarai par 100 procentiem, jo viņš saņem algu izpildvarā.
Tāpēc arī rodas dažādi interešu konflikti: kad Saeimas komisijās notiek dažādu likumprojektu apspriešana, tad šeit, Saeimā, parlamentārie sekretāri, cik nu mums viņu ir vēl palicis, balso par tiem likumprojektiem, kurus ir ierosinājusi viņu ministrija. Un tas arī, godātie kolēģi, ir interešu konflikts.
Butāna kungs, tas šobrīd attiecas arī uz jums. Jūs esat, man liekas, pagaidām vienīgais parlamentārais sekretārs, kas ir palicis šajā Saeimā.
Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Butāna kungs, jums būtu jāuzmanās ar to parlamentārā sekretāra amatu. Mums Saeimā ir divi ar tādiem amatiem un tiesībām uz aizstāvību kriminālprocesos. Nav laba karma tur, tajos amatos.
Bet tas, ko es gribu pateikt: jūs, Butāna kungs, šeit kāpāt tribīnē un teicāt, ka jānāk uz Saeimu, un nopietnu seju... un jāstrādā par Saeimas deputāta algu, bet - būsim godīgi! - jūs pats esat izvēlējies parlamentārā sekretāra algu Satiksmes ministrijā. Kāpēc? Tāpēc, ka tā tur ir lielāka, nevis mazāka. Kāpēc tad jūs nepalikāt uz to Saeimas deputāta aldziņu? Tā atbilde ir ļoti vienkārša. Un konkrētajā gadījumā runa jau nav par algas lielumu. Es domāju, ka lepoties no tribīnes ar to, ka deputātiem ir jāsaņem mazāk vai vēl mazāk, vai pavisam maz, - tā ir tāda vispārēja sabiedrības lumpenizācija. Nav jālepojas ar to, kurš saņem mazāk vai kurš ir spējīgs saņemt mazāk. Patiesībā ir jābūt tieši otrādi - un nevis mēģinot izshēmot parlamentārā sekretāra amatiņu ar lielāku algu, bet gan ļaujot godīgi, legāli strādāt savos privātajos biznesos vai amatos, kuros konkrētās amatpersonas tiek uzaicinātas. Jo tas ir pārbaudāmi, tas ir atklāti un to visi var pārskatāmi redzēt. (Dep. S. Riekstiņš: “Teica čalis, kas bankas konta...”)
Tas, ko es gribu teikt. Riekstiņa kungs šeit kāpa tribīnē pirms mirkļa un norādīja, ka Saeimas deputātiem nav daudz brīvā laika. Riekstiņa kungu es saprotu. Riekstiņa kungam ir uzdevums nēsāt kartona Jurašu - uz sēdi, no sēdes, pa komisijām. To Riekstiņa kungs dara katru nedēļu. Līdz ar to ir skaidrs: ja ar tādiem uzdevumiem nodarbojas parlamentā, tad nekam citam neatliek laika, Riekstiņa kungs. Tā ir! Bet, ja nenodarbojas ar muļķībām, tad, būsim godīgi, Saeimas deputāta darbs nav pats noslogotākais darbs, un to pateiks ikviens, kurš strādājis privātajā sektorā. Tie cilvēki, kas strādājuši privātajā sektorā, zina, ko nozīmē daudz strādāt, un tie arī godīgi varēs atzīt, ka Saeimas deputāta darbs nav pats noslogotākais darbs. (Dep. S. Riekstiņš: “Tiešām?”)
Līdz ar to visi šie interešu konflikta ierobežojumi patiesībā ir viena liela divkosība. Viena ļoti liela divkosība, kas nemazina korupciju, bet patiesībā to tikai vairo!
Un pierādījums ir daudzu gadu garumā neapkarotie - Strīķes kundze, neapkarotie! - karteļi, kurus jūs... pilsētā tā runā, ka jūs tur ar Jurašu esot “jumtojuši” tos karteļus, nevis apkarojuši tos; ka tikai Straumes kungs tos ir sācis apkarot. Un tā iemesla dēļ es aicinu nevis nopietnu seju teikt, ka deputāti neko citu nedrīkst darīt... un pa kluso kaut kas viņiem jādara... bet labāk atklātība, un labāk ļaut deputātiem godīgi, atklāti strādāt un ieņemt citus amatus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tāds īss komentārs. Patiesībā jau ir divas tā kā... divi vektori. Vai nu atļaujam visiem darīt visu un konfliktus novēršam citādi, vai neļaujam darīt neko. Visus padarām vienādus. 100 Saeimas deputāti, lai ko viņi darītu vēl, viņi visi saņem pilnīgi vienādu atalgojumu. Jo, kā es saprotu no JK kolēģiem, vairākiem, kas runājuši, ka viņi vismaz - un tā būtu jābūt visiem pārējiem - velta visu laiku politikai un nekāda cita laika vairs nav.
Ja mēs visi veltām... kas varbūt ir labi... ja mēs visi veltām visu laiku politikai un nekā cita mums atlicis vairs nav, tad man ir jautājums: kāpēc mums vispār ir gradācijas starp to, cik saņem Saeimas deputāts vai Prezidija loceklis, komisijas vadītājs vai komisijas vadītāja vietnieks? Viņš taču nevar strādāt vairāk par visu savu laiku. Viņš arī strādā visu savu laiku tāpat kā jebkurš deputāts, kurš strādā visu savu laiku. Un tad būtu interesanti - kurš gribētu vadīt komisijas? Varbūt tad komisiju vadībā nokļūs cilvēki, kas tiešām redz, ko darīt tajā komisijā, nevis tikai tāpēc, ka dažās, kur mums ir tūkstotis vai cik tur klāt bija... nezinu.
Labi, tas arī ir vektors. Tas arī ir risinājums. Nosakām, ka Saeimas deputāts saņem tikai Saeimas deputāta algu. Tad mēs, protams, pieķersimies pie jautājuma, cik tā ir liela, un atgriezīsimies tur, kur mēs bijām visu šo laiku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, kolēģi! Sveiciens, uzsākot rudens sesiju!
Ļoti īsi. Gribētu tomēr reflektēt par te izskanējušajām... tādām aplamībām par to, kādas šausmas ir tajā brīdī, kad ministrijas parlamentārais sekretārs, kura atalgojums, starp citu, no Saeimas deputāta atalgojuma atšķiras... nu, manā gadījumā - ar apgādājamajiem... 228 eiro... (Dep. A. Gobzems: “Bet tā ir viena pensija, ko tu nozodz vienam pensionāram!” Aplausi.) Jā. Tas nav maz, es piekritīšu. (Dep. S. Riekstiņš: “Nezodz?! Tu filtrē, ko tu runā!”) Interesanti apgalvojumi, protams, par zagšanu. Tomēr šis amats ir gana atbildīgs, jo uzdod ne tikai būt par parlamenta deputātu, kas ir primāri, bet tomēr arī nodrošināt ministrijas darbu un saikni starp parlamentu un ministriju. Un, lai to izpildītu, ir pamatā divas pilna laika slodzes. Un es savu darbu tieši tā arī veicu, es par to nesūdzos. Es arī neuzskatu, ka šis atalgojums ir mazs. Tomēr - kas ir interesanti? Kad tāds Saeimas deputāts, kurš ir arī parlamentārais sekretārs, izvēlas saņemt atalgojumu ministrijā, šim Saeimas deputātam ieplānotais atalgojums taču paliek Saeimas budžetā. Tam tā, manuprāt, nevajadzētu būt. Es uzskatu, ka parlamentārajiem sekretāriem... Vispār mēs varētu apspēlēt domu par to, ka viņiem ir jābūt tikai deputātiem un tas atalgojums būtu jāmaksā no Saeimas budžeta, ne no ministrijas. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi, mums Juridiskajā komisijā bija diskusijas par šo likumprojektu, raugoties no diviem aspektiem.
Likumprojekta iesniedzēji uzsvēra, ka, pirmkārt, viņiem nepatīk tas, ka deputāti saņem algu, atalgojumu dažādās citās struktūrās... izņemot, protams, to, ko es nosaucu, - ministriju.
Otra problēma, kuru uzsvēra likumprojekta iesniedzēji, ir tieši tā (un šo problēmu mēs neesam atrisinājuši), ka deputātam ir jāveltī savs laiks simtprocentīgi, 24/7, Saeimas darbam. Un tas, ko mēs šobrīd dzirdējām no Muižnieces kundzes, liek man tiešām apšaubīt viņas sniegumu šeit kā Saeimas deputātei. Tāpēc Muižnieces kundze var nolikt mandātu un turpināt savu svarīgo darbu ministrijā (Dep. A. Muižniece: “Nē! Neceri!”), bet nenākt šeit un nesūdzēties, ka viņai ir pārāk daudz darba. (Dep. A. Lejiņš: “Viņa nesūdzējās!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Starpsauciens.)
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Muižnieces kundze, neviens jūs aiz mēles neraustīja. Jūs te sakāt, ka jums ir nenormāli daudz jāstrādā kā deputātei. Ja jums ir tik daudz jāstrādā, tad, es atvainojos, pa kuru laiku jūs savienojat tos amatus - deputāta amatu ar parlamentārā sekretāra amatu? Tieši kurā laikā? Ja jau deputāta darbs ir tik noslogots.
Tas - pirmkārt.
Otrkārt... Tie jūsu 225 eiro vai cik jūs teicāt - tā ir viena pensionāra pensija, kuru jūs pensionāram no valsts budžeta atņemat. (Dep. E. Zālītes‑Grosas starpsauciens.)
Otrkārt. (Dep. E. Zālītes‑Grosas starpsauciens.) Otrkārt. Kāpēc tad jūs nesaglabājat to deputāta aldziņu? Un varbūt jums, Muižnieces kundze, vajadzēja pateikt, ka papildus šim algas pielikumam jūs saņemat arī... jums ir tiesības saņemt transporta kompensācijas, dzīvošanas kompensācijas kā parlamentārajai sekretārei... un tamlīdzīgi. Tas pats attiecas uz Butāna kungu. (Dep. E. Zālīte‑Grosa: “Atsakies no kompensācijām, Gobzem!”)
Tā ka varbūt mazliet mazāk divkosības un varbūt mazliet vairāk atklātības! Būsim godīgi! Jūs savas aldziņas parlamentāro sekretāru amatos saņemat tāpēc, ka tur ir vairāk nekā Saeimas deputātam, nevis tāpēc, ka tur ir mazāk nekā Saeimas deputātam. Un šie argumenti, ka deputāti ir pārāk noslogoti... Ja deputāts būtu noslogots, jums nebūtu laika atrasties parlamentāro sekretāru amatos. Tā ka šos meliņus arī, lūdzu, izbeidziet!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Strīķe. Deputātes Stepaņenko priekšlikums Juridiskās komisijas sēdē netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 41, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Strīķe. 4. priekšlikuma iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Priekšlikums redakcionāli precizē normu par aizliegumu saņemt atalgojumu. Jāuzsver, ka plašas diskusijas saistībā ar šo priekšlikumu izvērtās par terminoloģiju, pievēršoties vārdiem “atalgojums” un “atlīdzība”. Komisija neatbalstīja vārda “atlīdzība” lietojumu, bet atbalstīja vārda “atalgojums” lietojumu.
Komisijas locekļu diskusijā iezīmējās viedoklis, ka vārdam “atalgojums” ir šaurāks tvērums, salīdzinot ar vārdu “atlīdzība”.
Juridiskā biroja... Šis Juridiskā biroja priekšlikums komisijas sēdē tika daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Strīķe. 5. priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz aizliegumu valsts amatpersonai saņemt atalgojumu ne tikai par amatu biedrībā un nodibinājumā, bet arī sociālajā uzņēmumā. Priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Deputāti vēlas debatēt.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie deputāti! Arī šis priekšlikums patiesībā ir vērsts tādas vispārējas sabiedrības lumpenizācijas virzienā ar mērķi, teiksim, lielīties: nu, ja cilvēks nesaņem atalgojumu, tad nebūs interešu konflikta.
Šeit no juridiskā viedokļa ir maza detaļa, kas jāuzsver. Atalgojuma saņemšanas fakts nav nekādā veidā saistīts ar interešu konfliktu un nevar būt saistīts ar interešu konfliktu. Saņemt atalgojumu - tas nenozīmē interešu konfliktu. Interešu konfliktu nozīmē lēmuma pieņemšanas brīdis, valsts amatpersonai lemjot kādam par labu, ar kuru ir šīs tiesiskās attiecības. Piemēram, Saeimā tiek ievēlēts santehniķis. Tieši kas slikts valstij var notikt, ja santehniķis, atvainojos, darītu savu darbu ikdienā un labotu podus, un par to saņemtu samaksu? Vai tas pats par sevi ir interešu konflikts? Nē! Pašas par sevi tās ir santehniķa tiesības uzturēt savas profesionālās iemaņas (Dep. D. Šmits: “Ja Saeimā labotu podus, tad būtu!”)... un Saeimā arī droši vien labot podus. Bet tās ir šī cilvēka profesionālās tiesības uzturēt savu profesionālo spēju un par to legāli saņemt samaksu. Interešu konflikts tādam santehniķim rodas tikai tad, ja viņš podu labošanas procesā ar šī poda īpašnieku ir vienojies par kādu pretlikumīgu darbību. Un tas arī ir viss.
Tāpēc tagad lielīties, ka mēs nogriezīsim kaut kur atalgojumu un mums būs tiesiski tīrāka vide... Es nosaukšu vēlreiz piemēru, un tas ir oficiāli, legāli pārbaudāms - mūsu valsts premjerministrs oficiāli drīkst un veic saimniecisko darbību. Viņš ir saimnieciskās darbības veicējs. Tas ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā. To ikviens var apskatīties. Viņš drīkst spekulēt ar nekustamā īpašuma miljoniem likumīgi. Un par to neviens nerunā, ka tas ir interešu konflikts.
Mēs runājam par to, ka interešu konflikts ir saņemt uzņēmumā pārsimt eiro atalgojumu, kas ir viegli pārbaudāms. Tas ir pilnīgs un galīgs absurds. Tādēļ es vēlreiz uzsveru... vēlreiz uzsveru to ideju, ka atalgojuma saņemšanas fakts pats par sevi nav un nevar būt interešu konflikta situācija. Tas ne rada, ne novērš interešu konfliktu. Līdz ar to šāds priekšlikums ir absurds pēc būtības. Tas neuzlabos ne tiesisko vidi... tas patiesībā mūsu valstī esošās korupcijas shēmas tikai palielinās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Strīķe. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Strīķe. 6. priekšlikuma iesniedzējs ir deputāts Armands Krauze. Priekšlikums paredz vēl plašākus ienākumu saņemšanas ierobežojumus. Plašākus, vēl plašākus ienākumu saņemšanas ierobežojumus augstākajām valsts amatpersonām! Deputāta Krauzes priekšlikums Juridiskās komisijas sēdē netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Jā, kolēģi! Šeit ir runa, man liekas, par to, vai mēs esam divkosīgi vai neesam. (Dep. M. Bondars: “Vispirms - kas ir “mēs”?”) Un vai mēs vēlamies patiešām novērst šos interešu konfliktus vai ne.
Un, ja jau mēs pieņemam, ka biedrībās veidojas šausmīgs interešu konflikts, kas var radīt ievērojamus riskus valstij, pašvaldībām, sabiedrībai kopumā, tad es vēlos pievērst uzmanību arī citām jomām, kuras ar šiem likuma grozījumiem netiek aizskartas.
Likums noteic, ka deputāti varēs turpināt apvienot savu amatu un saņemt atalgojumu kā pedagogi, kā ārsti, kā radošie darbinieki, aktieri, kā sportisti. Labi. Varbūt, ja viens aktieris kaut kur tur uzstājas, Dievs ar viņu! Viņš trenējas šeit, Saeimā, un uzstājas kaut kur citur. Bet (Starpsauciens: “Aktieris ir tikai viens!”)... Bet paskatīsimies, piemēram, uz medicīnas darbiniekiem! Strādā kādā konkrētā slimnīcā, kuras parasti ir kapitālsabiedrības - valsts, pašvaldību, varbūt arī privātas kapitālsabiedrības -, un paralēli sēž šeit, Saeimā, un pieņem lēmumus par attiecīgu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, par attiecīgu likumu grozīšanu, lai kādai jomai būtu lielākas kvotas, labāki nosacījumi. Man liekas, šeit vistiešākajā veidā veidojas interešu konflikts pie šāda lēmuma pieņemšanas, jo rezultāts būs tas, ka šis cienījamais ārsts (piemēram, mums ir arī ārsti, kas vada komisijas) tālāk šajā SIA saņems atalgojumu. Un šis atalgojums, protams, var mainīties atkarībā no tā, cik veiksmīgi viņš ir lobējis savas intereses, nozares intereses un arī konkrētās kapitālsabiedrības intereses šeit, Saeimā.
Tieši tāpat mēs varam runāt arī par augstskolām. Ja kāds deputāts lasa lekcijas, saņem honorārus, atkal ir runa par budžeta līdzekļu novirzīšanu konkrētai augstskolai. Man liekas, ka te vistiešākajā veidā... attiecībā uz mācību iestādēm, uz dažādām kapitālsabiedrībām, kuras sniedz medicīniskos pakalpojumus - slimnīcām, doktorātiem -, veidojas interešu konflikts deputātiem, kuri pieņem lēmumus, balsojot kaut vai par budžetu. Tāpēc es rosinu pieiet godīgi šim jautājumam. Tādā gadījumā, ja mēs ierobežojam biedrības, tad ierobežojam arī pārējās iespējas piepelnīties ārpusē! Es domāju, ka mūsu valsts iedzīvotāji būs tikai priecīgi, ja Saeimā ievēlētie ārsti bez atlīdzības turpinās strādāt četrus gadus un sniegs bezmaksas pakalpojumus tieši tiem trūcīgajiem cilvēkiem, kuriem vajag. Tur būs rindu rindas. Tā ka, kolēģi, esam godīgi, neesam divkosīgi! Un atbalstiet manis ierosinātos grozījumus!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nē... nu, jā... Es varbūt nedaudz atkārtošos, bet... Tā kā mēs visu laiku, pilnīgi visu laiku, veltām politikai un Saeimas darbam (visu, visu laiku!), tad pa kuru laiku mēs vēl varam būt ārsti un skolotāji? Es īsti nesaprotu. It īpaši tas sakāms par skolotājiem. Mums pat vasaras brīvlaiks sakrīt ar skolotājiem! Mēs nevaram viņus aizstāt!
Par ārstiem - nu, vēl naktsmaiņās, jā, bet tad arī... tad nāk noguruši uz Saeimu. Kā tad strādās? Vai arī - kā tad ārstēs, ja visu laiku veltīs politiķa darbam? Tad man jautājums - ko viņi veltīs ārstēšanai? Man nemaz... Vēl šausmīgāk iedomāties par skolotājiem, kuri visu laiku būs veltījuši šeit tad, kad viņiem bija jāskolo, bet, ja viņi skolos, tātad viņi nebūs visu laiku veltījuši šeit. Un nez ko tad viņi mācīs saviem skolēniem?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Didzis man principā izrāva zināmā mērā daļēji to ideju... un man tagad ir jāaizņemas daži vārdi.
Bet par sportistiem vai māksliniekiem - jau tas pats. Kā mēs zinām, olimpiskajām spēlēm ir jāgatavojas diezgan nopietni. Es gribētu redzēt Saeimas deputātu, kurš gatavojas olimpiskajām spēlēm, ja viņam visu laiku ir jāstrādā Saeimā. Vai pierādījums arī tam, ka tas aktiera darbs īpaši nesokas tajā brīdī, kad tu esi politikā. Jo visu laiku jāstrādā, visu laiku jāvada komisijas, nepārtraukti ir jābrauc komandējumos kaut kur... uz tālām zemēm, vēlams, jo tur tās pases vairākas vajag. Tur... (Smiekli.) Tur visu laiku ir tiešām jāstrādā - Didzi, es tev pilnīgi piekrītu.
Bet pēc būtības tur nav loģikas. Nav loģikas, ka mums ir kaut kādas izredzētās profesijas, kurās tu it kā drīksti būt, drīksti saņemt atalgojumus, un ir tādas, kurās tu nedrīksti būt un kaut ko darīt. Biznesu tu tā kā drīksti veikt, bet, no citas puses, tu nedrīksti savā uzņēmumā būt valdē un tamlīdzīgi. Tā ir liekulība.
Es domāju, ka tā liekulība jau tiek mācīta tiem cilvēkiem, kas uztur to liekulību. Viņi jau... nezinu, no skolas laikiem... vai ar mātes pienu iezīduši, jo tā laikam ir mācīts - ja tu esi liekulīgs, tad tu būsi mīlēts un cienīts; bet, ja tu runāsi tā, kā ir, tad tev būs jābaidās no kaut kādām sankcijām, jo taisnība parasti nepatīk. Un te ir tikai divi ceļi - vai nu visiem... un es arī pilnīgi piekrītu... deputātiem aizliegt pilnīgi visu kaut ko citu (bet tad pie tāda scenārija es pieļauju, ka mūsu Saeimas darba kvalitāte degradēsies vēl vairāk un par Saeimas deputātiem gribēs kļūt vēl mazāk kvalificētas personas), vai otrs - atļaut to darīt, kā tas ir normālā, attīstītā pasaulē, ka cilvēki drīkst strādāt savās profesijās, drīkst turpināt sevi pilnveidot. Un tad neveidosies situācija, ko sabiedrība parlamentam pārmet, - ka Saeima ir atrauta no tautas.
Bet kā tā nebūs atrauta no tautas, ja deputātam aizliedz darīt visu? Ja vienīgais, ko viņš drīkst darīt, - par valsts naudu braukt polittūrisma ceļojumos visu vasaru... nevis strādāt savā profesijā pa vakariem vai brīvdienās, vai ārpus Saeimas sēžu darba laika, nevis būt tajā ikdienas procesā, kurā ir ikviens sabiedrības loceklis. Tā atrautība veidojas tieši tajā mirklī.
Kā veidojas korupcija? Mēs milzīgi te lielāmies... Feldmana kungs, piemēram, lielās: “Es no visa esmu atsacījies un tāpēc esmu daudz godīgāks.” Patiesībā daudz lielākas aizdomas ir uz Feldmana kungu - kam tad viņš tā pēkšņi pārrakstīja savu uzņēmumu? (Dep. K. Feldmans: “Pārdeva!”) Droši vien kādam radiniekam, lai formāli izpildītu... vai draugam kādam, lai formāli izpildītu šīs prasības. (Dep. S. Riekstiņš: “Shēmotājs!”; dep. K. Feldmans: “Labas idejas!”) Patiesībā korupcija tiek veicināta situācijā, kad deputāts neko citu nedrīkst darīt, kā tikai būt deputāts. Korupcija šādā situācijā tiek veicināta. Tiek veicināts tas, lai par deputātiem nekļūtu spējīgākie savās profesijās... visvisvairāk strādājošie cilvēki. Un tāpēc Krauzes kunga priekšlikums ir atbalstāms. Vai nu visiem aizliedzam, vai nu visiem atļaujam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
6. priekšlikums un šis jautājums tiek trivializēts. Mēs esam aizgājuši jau... Es te dzirdu no tribīnes, no kunga, kurš, manuprāt, ēd puņķus, ka mēs vēl par podiem runājam... Mums ienāk šī te... šī te kultūra šeit, no šīs tribīnes... Tas ir normāli. Bet, ja mēs tā skatāmies, tad principā runā trīs cilvēki tikai un vienīgi par šo deputātu amatu apvienošanu. Viens ir Šmits. Valainis principā, nu, vienkārši klusē. Mazliet Krauze parunā. Un tad - Gobzems, kurš ir izmests no advokatūras kā korķis. Tāpēc, ka viņš visus ir piemānījis. Visus! Visus! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Sen jau. Tev taču darba nebūs pēc tās Saeimas. (Frakcijas JK aplausi.) Ko tu te tagad runā vispār? Ko tu te visu laiku vāries un visu laiku vari muldēt no šejienes? (Aplausi.) Es tev atnesīšu šeit baldriāna tabletes un nolikšu, lai tu tās varētu ēst katru reizi, kad tu atnāc šeit, lai tu kļūtu mierīgāks. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Deputāti! Lūdzu, pēc šī komisijas balsojuma... Juta Strīķe neatbalstīja šeit, ja? Neatbalstīt, lūdzu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es dzirdēju pilsētā baumas, ka no nākamās nedēļas Artuss Kaimiņš pietuvosies cietumam daudz tuvāk. (Smiekli. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Gobzema kungs.
A. Gobzems. Par visām tām uzstāšanām, kas nav atbildušas viņa solījumiem. Un līdz ar to šajā kontekstā arī ir jānorāda, ka šī priekšlikuma būtība tieši atspoguļo tos korupcijas jautājumus, kuru dēļ, ļoti iespējams, no nākamās nedēļas Artuss Kaimiņš arī pietuvosies cietumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?
J. Strīķe. Ņemot vērā, ka debates bieži aiziet ļoti tālu no priekšlikuma un likumprojekta, es uzskatu par savu pienākumu atgādināt, ka 6. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums - komisijas sēdē netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Strīķe. 7. priekšlikums ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Šis priekšlikums arī paredz plašākus ienākumu saņemšanas ierobežojumus augstākajām valsts amatpersonām. Juridiskās komisijas sēdē notika plašas diskusijas arī par šo ierosinājumu. Komisijas vairākums deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Turpinoties balsojumiem par priekšlikumiem, mēs varam pārliecināties, ka šis likumprojekts ir nekas cits kā revanšisms un kazuistika. Mēs nonāksim līdz spēkā stāšanās datumam, un tad jūs arī redzēsiet brīnumus.
Kopumā sākotnēji mēs arī bijām pret šo likumprojektu, un mēs arī paskaidrojām, ka nedrīkst - nedrīkst! - vērsties pret biedrībām, nedrīkst kaut kādā veidā mest aizdomu ēnu, nepamatotu aizdomu ēnu, uz sabiedriskajām organizācijām. Bet, ja jau jūs tiešām gribat mazgāt savas rokas, atstājot to vienu pirkstu joprojām netīru (Strīķes kundze, mēs runājam par Budriķa kungu), tad... Tad nu tiešām esiet konsekventi! Jo arī KNAB pārstāve... Es atgādināšu komisijas sēdes protokolu... Kad mēs pajautājām viņai, ar ko atšķiras reliģiskās organizācijas un arodbiedrības no sabiedriskajām organizācijām un vai nevajadzētu tad konsekvences pēc, lai nav vēršanās tikai pret vienu grupu, aizliegt arī tās, KNAB pārstāve Aļošinas kundze norādīja, ka situācijas šajās jomās ir ļoti līdzīgas un šie veidojumi atrodas salīdzināmos apstākļos. Viņa norādīja, ka attiecībā uz reliģiskajām organizācijām mulsinošs ir finanšu izcelsmes kritērijs. Jo atšķirībā no biedrības finanšu līdzekļu izcelsmes, ko ir iespējams pārbaudīt, šīm organizācijām tas nav pārbaudāms vispār.
Tad man būtu jautājums iesniedzējiem vēlreiz - kāpēc jūs esat tik nekonsekventi savos lēmumos? Es aicinu jūs atbalstīt... ja reiz jūs atvērāt šo Pandoras lādi, nu tad turpiniet tālāk, nevis nodarbojieties ar konkrētu dažādu deputātu... nu, principā sodīšanu!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es, protams, pilnībā atbalstu Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu, kurš kārtējo reizi izgaismo to, kāda ir šī liekulība starp to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Un man šeit jāsauc piemēri. Es vienkārši pats zinu piemēru, tāpēc arī pateikšu.
Ir tāda SIA “Suņu būda”. Šī SIA saņēmusi līdzekļus no kompānijām, kas saistītas ar Meroni, piemēram, Airtech. Lai šos līdzekļus deputāts Kaimiņš izņemtu, viņam bija it kā jāalgo savas draudzenes draugi, kas it kā kaut ko darīja, un pēc tam jāiet pie bankomātiem izņemt pa 200 eiro ārā naudu. Par to viņam ir tas KNAB process, kur viņu, ļoti iespējams, drīzā nākotnē izdos kriminālvajāšanai, tiesāšanai.
Tas veido to korupciju. Tādas lietas veido korupciju, nevis ierobežojumi par atalgojuma... legāla, viegli pārbaudāma atalgojuma saņemšanu.
Tas, ko jūs šobrīd piedāvājat, ir - biedrībās nedrīkst saņemt atalgojumu, reliģiskajās organizācijās - drīkst, politiskajās partijās - drīkst, vēl kaut kur - drīkst. Atkal mēs nonākam pie divkosības.
Cīnieties ar tādiem sīkiem blēžiem, kas cenšas izshēmot savu sponsoru naudiņu caur sev piederošām SIA un draugu izņemtām izmaksām no bankomātiem. Ar to ir jācīnās, nevis ar godīgi strādājošiem cilvēkiem. Un kas slikts... tieši kas slikts, ja visa sabiedrība zina, ka... pieņemsim, deputāts Valainis darbojas tādā un tādā organizācijā. Nu, sabiedrība zina, ka viņš darbojas šādā organizācijā. Ja viņš sāktu rīkoties, teiksim, pretlikumīgi, tad būtu daudz vieglāk pārbaudīt. Vai tad viņam ir jāizliekas par to, ka viņš, esot organizācijas biedrs, necentīsies rīkoties šīs organizācijas interesēs? Pilnīgi visi šeit esošie rīkojas kādās interesēs.
Pilnīgi visus likumus, kurus mēs pieņemam, mēs pieņemam - tajā skaitā - arī paši savās interesēs, nevis kaut kādas mistiskas sabiedrības interesēs. Mēs taču balsojam par mūsu valsti. Par tiem likumiem, kas mums pašiem jāievēro. Pēc būtības mēs interešu konfliktā atrodamies katrā balsojumā. Jautājums līdz ar to ir, kādā veidā izķert iespējamos korumpantus, un iespējamos korumpantus mēs nevaram izķert gradējot, ka biedrībās - tur ir sliktie... piemēram, kādā labdarības biedrībā ir sliktie, bet, teiksim, reliģiskajā organizācijā, sektā ir labie, tur drīkst. Un tādā garā pa visām tēmām.
Tas ir tas absurds, ko mēs arī esam vēlējušies izgaismot, - ka interešu konflikts... neregulē, Artus Kaimiņ, tādus gadījumus, kādi ir tavā praksē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Strīķe. 8. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Tas paredzēja noteikt aizliegumu Ministru kabineta loceklim un ministrijas parlamentārajam sekretāram ieņemt amatu, ja attiecībā uz viņu ir uzsākta kriminālvajāšana. Komisija neatbalstīja šo deputāta Krauzes priekšlikumu un faktiski arī plaši nedebatēja, jo šim priekšlikumam nav ne mazākā sakara ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šis regulējums (Starpsaucieni: “Ooo!”)... Šis regulējums - ir runa par aizliegumu ieņemt kādu amatu - ir noteikts Saeimas kārtības rullī. Arī pašlaik Saeimas kārtības rullis tiek izskatīts Juridiskajā komisijā, un pēc būtības tas jautājums ir debatējams un skatāms Saeimas kārtības rullī, nevis šajā likumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Es domāju, ka manam priekšlikumam ir vistiešākais sakars ar šo likumu. Es saprotu, protams, ka Jutas kundze nevēlas... jo arī tam ir vistiešākais sakars ar Jaunās konservatīvās partijas frakciju, kur smagos noziegumos aizdomās turētais... tā vienkārši veikli, kad pret viņu sāk kriminālvajāšanu, pārceļas uz ministriju kā parlamentārais sekretārs. Tur nu nemaz... nav iespējas parlamentārajam sekretāram ietekmēt politiskos un arī citus procesus ministrijā.
Jūs padomājiet - parlamentārais sekretārs ministrijā ir otra augstākā amatpersona pēc ministra. Divas politiskās amatpersonas tur ir. Un Jurašs tagad atrodas ministrijā, kura faktiski ir atbildīga par viņa procesu kopumā, par to, kas virzās uz priekšu, ja?
Un tagad es gribu uzdot jautājumu - vai tiešām Jaunajai konservatīvajai partijai tiesiskums ir tikai vārdos, nevis darbos un jūs darāt pavisam citādāk? Pēc tā principa - neskatieties uz maniem darbiem, bet klausieties manos vārdos.
Es domāju, ka nevar atļaut ieņemt amatus - tik augstus amatus - tiem, pret kuriem ir uzsākta kriminālvajāšana. Un šis piemērs par Jaunās konservatīvās partijas deputātu, kurš tiek turēts aizdomās par smagiem noziegumiem un pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, - tas no Jaunās konservatīvās partijas puses ir vienkārši nihilisms, cinisms attiecībā uz tiesiskumu mūsu valstī. Ar to mēs iebrauksim tikai purvā, un te nekāda tiesiskuma nebūs. Te būs drīzāk Jaunās konservatīvās partijas autoritārais režīms pēc kāda laika, ja mēs tā turpināsim.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Man tikai rodas viens jautājums - interesanti, kuras ministrijas parlamentārais sekretārs drīzumā būs Artuss Kaimiņš (Smiekli.), ņemot vērā kaut kādus vēsturiskos notikumus?
Bet, ja runājam par Juraša vai Zakatistova gadījumu, tas ir klasisks piemērs. Viņi nedrīkst būt Saeimā. Saeimā viņi saņemtu pusi no deputāta algas, bet parlamentārā sekretāra amatā viņi saņem visu algu un turklāt vēl piedalās attiecīgajā procesā. Un tas nav pieņemami. Tas nav pieņemami! Jūs balsojāt, jūs arī bijāt vieni no aktīvākajiem Valsts prezidenta amata kandidāta, nu jau esošā Valsts prezidenta, kurš šodien uzstājās no tribīnes, atbalstītājiem.
JKP un KPV LV! Mūsu Valsts prezidents, starp citu, savā pirmajā uzrunā teica, ka mūsu valstī vajadzētu ar slotu aizslaucīt visu to, kas traucē tiesiskumam. Visu to vajadzētu aizslaucīt! Tiesiskumam traucē tas, ka parlamentāro sekretāru amatos atrodas personas, kuras ir faktiski tiesājamā statusā kriminālprocesos, - Jurašs un Zakatistovs. Vismaz uz to laiku - vismaz uz to laiku! -, kamēr notiek attiecīgais process. Jo nevienā attīstītā demokrātijā - nevienā sevi cienošā attīstītā demokrātijā! - persona, kurai ir šāds statuss kriminālprocesā, neieņem otro augstāko politisko amatu, jo tas degradē valsti. Tas mūsu valsti starptautiskās acīs parāda kā mazu banānu republiku. (Starpsauciens.) Un jautājums jau nav par to, vai Jurašs ir vai nav vainīgs. Jautājums ir par principiālu nostāju. Ja viņš savu nevainīgumu pierādīs, mēs droši vien piecelsimies kājās un aplaudēsim. (Dep. K. Feldmans: “Turam pie vārda!”; dep. S. Riekstiņš: “Nāksies!”) Bet šobrīd jūs kaitējat mūsu valstij ar šādu rīcību, plus vēl par to tiek maksāts lielāks atalgojums nekā Saeimas deputāta atalgojums... kas tiek atņemts skolotājiem, pensionāriem un visiem citiem, kam nepietiek naudas. Pietiek Jurašam, pietiek Zakatistovam. Drīz arī Kaimiņam atradīsies parlamentārā sekretāra amats. (Starpsauciens.)
Bet tas ir jāmaina. Tas ir jāmaina. Tāda attieksme nedrīkst būt. Jūs taču solījāt tiesiskumu! Tad esiet paraugs. Nu necentieties lumpenizēt visu sabiedrību. Ir sen vēsturiski pierādījies, ka tās sabiedrības, kuras cenšas lumpenizēt, tās neattīstās, tās nekļūst bagātas. Bagātas kļūst gudras, izglītotas, attīstītas sabiedrības, nevis tās sabiedrības, kuras cenšas pārvaldīt ar argumentiem, ko pauž personas, kuras pašas nav spējīgas izdomāt nevienu sakarīgu priekšlikumu vai sakarīgu tekstu. Kuras spēj no tribīnes nopietnām acīm teikt, ka mēs pildām savus solījumus, lai gan patiesībā mēs tos nepildām.
Vēsturē ir neskaitāmi piemēri. Neesiet šis piemērs! Esiet daudz labāks! Esiet piemērs, ar kuru gribas lepoties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J. Ādamsons (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Mēs it kā dzīvojam izsludinātā bezkompromisu tiesiskuma koalīcijas vadībā, un, kā tas bezkompromisu tiesiskums mums izpaužas, jūs izsludinājāt, rakstot valdības deklarāciju.
Sākās ar to, ka tieslietu ministrs rakstīja vēstuli ārvalstu vēstniecībām par to, kas notiek mūsu valstī. Tā vietā, lai reāli kaut ko darītu, sūdzējās entajām, padsmit vēstniecībām, cik sliktā valstī mēs dzīvojam.
Tālāk. Man nekad... Pirms 20 gadiem neienāktu prātā, ka mēs varētu diskutēt par to, ka par parlamentārajiem sekretāriem var strādāt personas, kuras ir apsūdzētas smagos noziegumos. Tālaika politiķiem deviņdesmitajos gados pat prātā tas neienāca. Es kopā ar juristiem “izgāju cauri” mūsu likumdošanai. Izrādās, tas nav interešu konflikts. Viņš nevar būt deputāts, bet par parlamentāro sekretāru smagos noziegumos aizdomās turētais var strādāt, var piedalīties likumdošanas darbā un tamlīdzīgi. Finanšu noziegumos aizdomās turētais Zakatistova kungs nez kāpēc var strādāt Finanšu ministrijā par parlamentāro sekretāru. Nu loģika jau liek domāt, ka tas ir galīgs absurds.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju mums var vadīt cilvēks, no kura tiesas ceļā piedzen divus miljonus par viņa darbību vai bezdarbību “Latvijas Krājbankas” laikos.
Jūs ziniet, mani izbrīnīja... Kad mēs vēlējām komisijas, mani izbrīnīja, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tiek ievēlēta persona, kura iepriekšējā Saeimā 12 reizes saukta (Dep. A. Kaimiņš: “Trīspadsmit! Trīspadsmit!”)... Redziet, pat nokļūdījos... piedodiet, Kaimiņa kungs, es neplānoju nosaukt jūsu uzvārdu, bet (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.)... cilvēks, kurš 13 reizes saukts pie atbildības Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, pēkšņi nosaka ētiku un morāli, kādai jāvalda parlamentā un starp deputātiem. Vai tas nozīmē, ka ir jābļaustās krogos un jāstāsta, kas es esmu? Tāda ir tā pieeja?
Es esmu spiests piekrist tam, ko Gobzema kungs teica, - ka viss šis likums ir vērsts uz to, lai, godīgi sakot, veicinātu korupciju, nevis lai cīnītos ar to. Kā tad tā cīņa ar korupciju mums realitātē notiek? Pieņemsim, kādā pašvaldībā kāds “kreisais” padomnieks nodarbojas ar konkursiem, uztaisa “kreiso” konkursu, saņem par to attiecīgu samaksu. (Starpsauciens: “Rīgā!”) Visi ir priecīgi, bet pēc kāda brīža pie šī paša uzņēmēja atnāk kāda persona no tiesību aizsardzības institūcijām un saka: klausies, tev te bija “kreisais” konkurss. Atkal ir jāmaksā!
Es jau ļoti ceru, ka tie pēdējo dienu notikumi nav saistīti ar atriebību, kas vērsta pret atsevišķiem politiķiem un ar politiskajām aprindām saistītām personām sakarā ar robežsardzes bijušās vadības aizturēšanu, kad pagājušajā gadā tika likvidēta vesela virkne kontrabandas uzņēmumu un kontrabandas shēmu.
Mēs par daudz ko runājam. Mēs runājam par drošību, kā mums jācīnās. Tajā pašā laikā robežsardze ir bez formas tērpiem, bez zābakiem. Kinologiem, neskatoties uz maniem priekšlikumiem... vēl piecus gadus atpakaļ... līdz šim par savu naudu jābrauc uz robežu, jāuztur dzīvnieki... Un tamlīdzīgi. Robežsardzes policists saņem divreiz mazāku atalgojumu nekā NBS, bet vārdos mēs iestājamies par drošību.
Paldies Krauzes kungam par šo priekšlikumu, un es aicinu kolēģus atbalstīt šos priekšlikumus turpmāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Šīs asarainās runas: “Kā tad tā var! Kā tad tā drīkst darīt! Kā jums nav sirdsapziņas! Kāpēc jūs manī neklausāties? Es tik bieži nāku un saku...” Un arī Jānis Ādamsons uzkāpj tribīnē un tā saka. Bet Jānis Ādamsons aizmirsa pateikt jaunajam - 13. Saeimas - deputātu sasaukumam, ka Jānis Ādamsons saņem pensiju no Kremļa. Viņš aizmirsa to pateikt. (Dep. A. Gobzems: “Tu aizmirsi pateikt, ka tu no Meroni saņem stipendijas!”) Un Jānis Ādamsons neaizmirsa pateikt to, ka 12. Saeimā Kaimiņš ir bijis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā 13 reizes (to viņš neaizmirsa pateikt!), no kurām tikai divas reizes viņš ir dabūjis tā kā rājienu.
Šajā gadījumā, par šo priekšlikumu runājot, ir, manuprāt, pavisam vienkārša lieta: būs cilvēks - būs lieta. Elementāri!
Iesim tālāk, skatīsimies. Man patīk, kā ZZS rupors... Gobzem, tu šajā gadījumā, Šmit, tu šajā gadījumā... (Dep. A. Gobzems: “Un tu - Meroni rupors?”) Bet, Valaiņa kungs, tev vajag arī celties augšā un nākt, saproti? Lembergs prasīs. Un ko tu teiksi? Ka Gobzems gāja tavā vietā? Saproti? (Dep. A. Gobzems: “Klausies, tu izbaudi pēdējo nedēļu Saeimā pirms aiziešanas?”) Nu, lūk! (Dep. A. Gobzems: “Kā ir ar Meroni naudu? Pēdējā nedēļa šī ir vai vēl dažas?”) Nu, lūk, tādā līmenī mēs te esam.
Katrā ziņā Maskavas Kremļa pensionārs, sanāk, šeit no tribīnes 13. Saeimā stāsta par to, kā ir pareizi un kā nav pareizi. (Dep. A. Gobzema starpsauciens.) Un viens atkal kliedz kaut kādā... Nu tas ir veselīgi, atvainojiet mani? (Dep. A. Gobzems: “Nē, tu pastāsti par Meroni un Baltezeru!”) Paldies jums. Krauzes kungs, hop!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.
A. Krauze (ZZS).
Te mēs šodien runājam par interešu konfliktu. Šis mans priekšlikums vistiešākajā veidā ir saistīts ar iespējamo interešu konfliktu, bet visa likumprojekta kontekstā es tomēr lūdzu vienu lietu mums visiem atcerēties un iegaumēt - to, ka vajadzētu virzīt uz priekšu lobiju likumu. Ja mums būtu skaidrs lobiju likums un skaidri lobiju nosacījumi, tad, iespējams, mēs šodien šeit nediskutētu par šiem daudzajiem jautājumiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es tomēr aicināšu savu kolēģi, iespējams, viņa pēdējā Saeimas sēdē kāpt tribīnē un godīgi pateikt, ko tad viņš runāja tajās Baltezera sarunās ar tiem Meroni cilvēkiem... Gobiņu. (Starpsauciens.) Vai arī... kā tad tur bija ar to naudas saņemšanu vai tām attiecībām ar Ciniņa kungu tad, kad viņš bija Meroni pakļautībā? (Starpsauciens.)
Tas ir tas jautājums, kas atkal norāda uz divkosību. Cilvēks, kurš iepriekšējā parlamentā dzīvoja izteiktā nabadzībā, tagad pēc valdības apstiprināšanas ir uzplaucis, runā par to, kā viņš cīnīsies ar interešu konfliktiem. Tas ir cilvēks, kurš parāda šo divkosības seju. Un tāds ir viss likums. Tāds ir likums. Likums, kuru šobrīd piedāvā sabiedrībai, sakot, ka tā mēs tagad novērsīsim korupciju un tamlīdzīgi. Paskatieties uz deputātu Kaimiņu! Kopš ir valdībā... viņa dzīves līmenis ir uzplaucis, tik nezin, no kurienes. No “Suņu būdas”, kas sniedza reklāmas pakalpojumus Meroni? (Starpsaucieni.)
Līdz ar to visi šie priekšlikumi, kas šodien tika izskatīti, ir bijuši nevis konsekventi attiecībā uz visas sabiedrības interesēm, bet šauru politisku grupu interesēs, nu, lai ieriebtu vienam vai diviem cilvēkiem, un nekas vairāk. Tie ir priekšlikumi, lai ieriebtu, nevis lai uzlabotu tiesisko vidi Latvijā.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
J. Strīķe. Jā.
Juridiskajā komisijā... Juridiskā komisija viennozīmīgi secināja, ka 8. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums - nav skatāms nedz šajā likumprojektā, nedz likumprojektā “Grozījumi Arhīvu likumā”, nedz Pasta likumā, nedz likumprojektā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”.
Tāpēc - tieši tāpēc! - komisija neatbalstīja šo Krauzes priekšlikumu. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Strīķe. 9. un 10. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. 9. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, un 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tie paredz likuma pārejas noteikumos noteikt laiku, kad šis likums stāsies spēkā.
9. priekšlikums, kurš ir Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, paredzēja, ka likumprojekts stāsies spēkā tālajā 2022. gada 1. oktobrī. 9. priekšlikums komisijas sēdē netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Starpsauciens: “Nākošā Saeima novembrī sāksies!”)
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šis balsojums tiešām pierādīs to, vai likumprojekta iesniedzēji un tie, kas atbalsta šo ideju, ir revanšisti vai nav. Jo, ja ar šo likumprojektu jūs vērsīsieties pret saviem Saeimas kolēģiem, kuri, ja nemaldos, ir vismaz 13, kas saņem atalgojumu biedrībās (Starpsauciens: “Trīspadsmit?!”), tad ir pilnīgi skaidrs, ka ar šo Saeimu tiešām viss nav kārtībā.
Mans priekšlikums (Starpsauciens.) ir saistīts ar to, ka konkrētās normas, kas ierobežo... ne visi priekšlikumi, kas ir šajā likumprojektā, bet konkrētās normas, kas ierobežo atalgojuma saņemšanu, nebūtu attiecināmas uz šo Saeimu. Es domāju, ka tieši prakse, kura ir bijusi iedibināta jau citos parlamentos, nevērsties pret esošajiem kolēģiem būtu atbalstāma vismaz šajā likumprojektā. Bet redzēsim, kā jūs nobalsosiet.
Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es vēlos pievērst Saeimas uzmanību tam, ka jaunievēlētā Saeima saskaņā ar Satversmes 12. pantu sanāk uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras. Tas nozīmē, ka jaunievēlētā Saeima, 14. Saeima, sanāk uz pirmo sēdi otrdien, 2022. gada 1. novembrī, nevis sestdien, 1. oktobrī, kā norādīts priekšlikumā.
Līdz ar to šis, 9., priekšlikums izskatās neloģisks un līdz galam neizstrādāts. Un tāpēc noraidāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mēs te runājam par attīstītu Ziemeļvalsti... par ceļu uz attīstītu Ziemeļvalsti. Es gribu atgādināt vienu kādas Ziemeļvalsts gadījumu. Kādas mūsu kaimiņvalsts, proti, Skandināvijas valsts, tieslietu ministre (ar uzvārdu Freivalde) savulaik benzīntankā vai kādā citā iepirkšanās vietā iegādājās ar valsts karti bērnam pamperus, jo viņa bija aizmirsusi paņemt līdzi savu bankas karti, un nākamajā rītā šo naudu atgrieza valstij atpakaļ. Viņa par to atkāpās no amata!
Mūsu valstī otrās augstākās politiskās amatpersonas ir ar kriminālprocesiem, mūsu valstī Saeimas deputāts ir ar kriminālprocesu, un mēs runājam par Ziemeļvalsti!
Mēs runājam par jautājumu, kas patiesībā ir tīrs revanšisms attiecībā uz konkrētiem cilvēkiem. Un es arī no šīs tribīnes varu pateikt, kā vēsturiski radās šī situācija. Vēsturiski šī situācija radās tā, ka deputāts Blumbergs, kurš nav uz vietas, vēlējās ieriebt deputātam Didzim Šmitam un ka daži citi deputāti vēlējās ieriebt deputātam Valainim. Tā ir visa šo grozījumu rašanās priekšvēsture - revanšisms, vēlme ieriebt, nevis tiesiskās vides uzlabošana. Ziemeļvalstīs, uz kurām mēs tiecamies, nav parlamentāro sekretāru vai deputātu ar kriminālprocesiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, es nezinu, vai Agešina kungu apmierina 2020. gada 1. jūlijs un vai tas ir saistīts ar Saeimas pilnvarām, bet precizējot... jā, būtu jāatstāj amats mēneša laikā. Tāpēc arī šis datums ir izvēlēts.
Es aicinu jūs atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
J. Strīķe. Jā. Lai deputātiem būtu skaidrāks tas jautājums. Protams, Juridiskās komisijas locekļiem ir vairāk saprotams, par ko ir debates.
Jūlijas Stepaņenko priekšlikums ir vērsts uz to, ka 2022. gada 1. oktobrī stāsies spēkā šis ierobežojums saņemt atalgojumu biedrībās, nodibinājumos.
Juridiskā komisija, izdiskutējot šo priekšlikumu, nonāca pie secinājuma, ka, ja ir kaut kādas nepareizības, nenormālības likumā un tās labojamas... tiek labotas, tad šiem grozījumiem ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, nevis jāgaida, lai šis nepareizais regulējums turpinātos vēl trīs gadus.
Tāpēc Juridiskā komisija izstrādāja un atbalstīja 10. priekšlikumu, ka likums stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Un datums tika noteikts ar domu, ka personām būs pietiekams laiks, lai atteiktos no atalgojuma biedrībā. Es nedomāju, ka vajadzīgi trīs gadi, lai spētu uzrakstīt iesniegumu: “Lūdzu neizmaksāt man atalgojumu.”
Tā ka komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts, bet tika atbalstīts 10. priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Strīķe. 10. priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos 2020. gada 1. jūlijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
J. Strīķe. Tad ko? Mēs balsojam?
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 5, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 19. septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. septembris.
Esam nonākuši pie patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas.
Lēmuma projekts - “Par 10 370 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! 2019. gada 10. jūnijā Saeima saņēma 10 370 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu ““Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā”. Šā gada 19. un 20. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu, kurā tiek aicināts aizliegt reklamēt “ātros kredītus” masu medijos un internetā. Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem informatīvajiem dokumentiem, konstatēja, ka, lai gan 2019. gada 1. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros noteikti būtiski ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmām, ir nepieciešams turpināt darbu pie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas precizēšanas, lai novērstu tās piemērošanas neskaidrības.
Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 370 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā” turpmāko virzību”. Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 370 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma ““Ātro kredītu” reklamēšanas aizliegums medijos un internetā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par 11 063 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labdien, kolēģi! Tātad 2019. gada 14. jūnijā Saeima saņēma 11 063 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās”, un šā gada 26. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu, kurā tiek aicināts nodrošināt nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu bērniem, kuriem ir 1. tipa cukura diabēts. Komisija uzklausīja iniciatīvas iesniedzējus, kuri norādīja uz šīs sistēmas priekšrocībām un nozīmi, lai izvairītos no diabēta izraisītām komplikācijām.
Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu un nolēma nodot to Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.
Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 11 063 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās” turpmāko virzību”, un lūdzam atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 063 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta. Bet ir jāinformē par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Zariņš, Rubiks, Agešins, Kucins un Kabanovs iesnieguši jautājumu “Par īstenotajām OIK elektrostaciju pārbaudēm”.
Vārds jautājuma motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Gandrīz gadu vajadzēja spārdīt (es atvainojos par izteicienu!) Ekonomikas ministriju ar jautājumiem un pieprasījumiem, lai panāktu, ka beidzot sāktu īstenot reālas OIK staciju pārbaudes. Taču tas, ka tagad tās tiek sāktas... tiek īstenotas un jau tiek īstenotas vairāk nekā gadu, vēl nenozīmē, ka būs vajadzīgais rezultāts. Svarīgi, ko tālāk dara ar šo pārbaužu rezultātiem.
Un tādēļ mēs esam sagatavojuši šos deputātu jautājumus, lai noskaidrotu, kā mums reāli ir ar šīm pārbaudēm un kāda ir Ekonomikas ministrijas rīcība saistībā ar šo pārbaužu rezultātiem. Jo diemžēl, kā mēs redzam no pieejamās informācijas, Ekonomikas ministrija nereaģē adekvāti. Vēl vairāk - tā turpina piesegt reālas krāpniecības, reālus pārkāpumus. Tāpēc ir šie jautājumi.
Sēdes vadītāja. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam ekonomikas ministram.
Deputāti Zariņš, Rubiks, Agešins, Kucins un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām””.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Ir tikušas veiktas pieslēguma shēmu pārbaudes (mēs tagad runājam par citām pārbaudēm), kur Ekonomikas ministrija paziņojusi, ka vairāk nekā trešdaļai staciju pieslēguma shēmas neatbilst prasībām.
Proti, par ko ir runa? Likums jau daudzus gadus noteic, ka komersanti drīkst pārdot obligātajā iepirkumā par paaugstināto tarifu tikai to elektroenerģijas daļu, kas paliek pāri... par pašpatēriņu. Savukārt, tā kā Ekonomikas ministrija ir izsniegusi atļaujas, kas dotu iespēju pārdot visu saražoto elektroenerģiju, daudzi komersanti to izmanto. Proti, viņi pārdod visu savu saražoto elektroenerģiju par paaugstināto tarifu, bet sev nepieciešamo nopērk pa lēto no kāda cita piegādātāja, izveidojot atbilstošas pieslēguma shēmas.
Kad es to pierādīju pirms vairāk nekā gada, Ekonomikas ministrija steidzami izmainīja Ministru kabineta noteikumus, lai nevajadzētu to pārbaudīt līdz šī gada jūlijam. Tagad pārbaudes ir veiktas, ir atklāti pārkāpumi. Ekonomikas ministrija turpina tos piesegt. Par to arī ir šie jautājumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.
Deputāti Agešins, Urbanovičs, Ādamsons, Rubiks un Tutins iesnieguši jautājumu “Par reformām valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš””, ko nododam satiksmes ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Rubiks, Agešins, Klementjevs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par īstenotajām OIK elektrostaciju pieslēgumu shēmu pārbaudēm”. (Dep. I. Zariņš: “Es par to jau runāju!”)
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni.)
I. Zariņš (SASKAŅA).
Runājot par elektrostaciju shēmu pārbaudēm, Ekonomikas ministrija ir atklājusi, ka vairāk nekā 130 stacijās šīs shēmas neatbilst prasībām, proti, ka ir iespējamas krāpniecības ar pašpatēriņu.
Lai jūs saprastu, ko nozīmē krāpniecības ar pašpatēriņu: vienai stacijai, kurai ir tikai viens megavats uzstādītās elektriskās jaudas jeb... Viņi izmanto visu apjomu, ko Ekonomikas ministrija piešķīrusi, un pārdod to; mums jāpiemaksā par to gada laikā ir miljons, aptuveni miljons, eiro. Pašpatēriņš šādai stacijai var būt apmēram 20 procenti. Tie ir 200 tūkstoši gadā. Ja 10 gadu šī stacija nav bijusi pārbaudīta, jūs paši varat izrēķināt, cik viens šāds gadījums izmaksā, cik mēs esam pārmaksājuši... 130 stacijas. Uzstādītās jaudas tur daudziem ir krietni lielākas nekā viens megavats. Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Tā vietā, lai reaģētu uz šiem gadījumiem, lai visus šos gadījumus iesniegtu Valsts policijā par iespējamo krāpniecību sevišķi lielos apmēros, tā pateica: “Puiši, mēs jums iedodam vēl mēnesi. Pamēģiniet noslēpt šos pārkāpumus.” Par to ir jautājumi. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai ekonomikas ministram.
Deputāti Kabanovs, Rubiks, Ādamsons, Zariņš, Klementjevs un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par mazākumtautību skolām”.
Vārds motivācijai deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Latvijas minoritāšu skolām ir liela un cienīga vēsture. Šogad aprit 230 gadi kopš pirmās Rīgas krievu skolas - Katrīnas skolas - dibināšanas. Latvijas brīvvalsts laikā īpaši attīstījās baltkrievu skolas, par kurām cīnījās Latvijas izglītības ministrs Jānis Rainis. (Starpsauciens: “Nevis Jānis Rainis, bet Rainis!”)
Diemžēl iepriekšējā sasaukuma laikā politiķis Šadurskis ieviesa, manuprāt, šaubīgu un kļūdainu mazākumtautību skolu reformu. Līdz ar to ar jauno mācību gadu šajās skolās iestājusies krīze. Skolotāji, skolēni un vecāki atrodas stresa situācijā. Mūsu deputāti ir sagatavojuši jautājumus ministrei Šuplinskai, un mēs no viņas gaidām jēdzīgu, nevis formālu atbildi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei.
Deputāti Papule, Ādamsons, Zariņš, Švecova, Goldberga un Ločmele‑Luņova iesnieguši jautājumu “Par jaunā mācību satura ieviešanu”, ko nododam atbildes sniegšanai izglītības un zinātnes ministrei.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumiem.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Tūdaļ tepat, Balsošanas zālē, notiks pie frakcijām nepiederošu deputātu grupas dibināšana. Lūdzu visus, kas nav frakcijās... aicinu jūs piedalīties grupas dibināšanā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.
J. Strīķe (JK).
Ņemot vērā iepriekšējo paziņojumu, tad pusvienos, pēc 20 minūtēm, Saeimas... 20 minūtes pēc Saeimas sēdes, pusvienos, darba sanāksme Dzeltenajā zālē tiem deputātiem, kas ir deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Lietuvas parlamentu dalībnieki. Tiešām ir jāizrunā svarīgi jautājumi. Tā ka dalībnieki grupai... ar Lietuvas parlamentu - pusvienos Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Un tagad ļoti svarīgs paziņojums.
Šovasar pusapaļās un apaļās jubilejas ir svinējušas mūsu kolēģes Anda Čakša, Dace Rukšāne‑Ščipčinska un Evita Zālīte‑Grosa. Mēs viņas sveicam. (Aplausi.)
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Dagmāra Beitnere‑Le Galla, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Gundars Daudze, Inese Ikstena, Ojārs Ēriks Kalniņš, Janīna Kursīte, Ramona Petraviča, Juris Rancāns, Vita Anda Tērauda, Jānis Vitenbergs un Reinis Znotiņš. (Starpsauciens: “Vitenbergs ir!”) Vitenbergs ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 1. sēde
2019. gada 5. septembrī
Datums: 05.09.2019 09:32:19 bal001
Par - 42, pret - 19, atturas - 22. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (371/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 05.09.2019 09:43:00 bal002
Par - 37, pret - 43, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (381/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 05.09.2019 09:48:01 bal003
Par - 79, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Intas Zaļās atbrīvošanu no tiesneša amata (214/Lm13)
Datums: 05.09.2019 09:49:08 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Sigitas Ozolas atbrīvošanu no tiesneša amata (215/Lm13)
Datums: 05.09.2019 10:00:54 bal005
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu (306/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 10:01:52 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu (307/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 10:03:01 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu (308/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 10:04:10 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (314/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 10:29:36 bal009
Par - 75, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 05.09.2019 10:51:52 bal010
Par - 71, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:06:36 bal011
Par - 34, pret - 41, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:11:55 bal012
Par - 63, pret - 6, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:24:13 bal013
Par - 16, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:31:11 bal014
Par - 12, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:48:30 bal015
Par - 34, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:55:48 bal016
Par - 12, pret - 65, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:56:35 bal017
Par - 71, pret - 5, atturas - 7. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (303/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.09.2019 11:59:16 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par 10 370 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “"Ātro kredītu" reklamēšanas aizliegums medijos un internetā” turpmāko virzību (206/Lm13)
Datums: 05.09.2019 12:01:23 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par 11 063 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Nepārtrauktā glikozes monitorēšanas sistēma glābs bērnus ar diabētu no agrīno komplikāciju iestāšanās” turpmāko virzību (208/Lm13)
Datums: 05.09.2019 12:08:13 bal020
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija