Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2019. gada 17. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 2019. gada 17. oktobra sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Andas Vītolas atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” otrajam lasījumam līdz 2019. gada 4. novembrim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Bitenieces atbrīvošanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ikstena, Pavļuts, Šteins, Staķis, Tērauda, Rukšāne-Ščipčinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Ikstenas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Plešs, Pavļuts, Šteins, Staķis, Tērauda, Rukšāne-Ščipčinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Artūra Toma Pleša atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ikstena, Pavļuts, Šteins, Staķis, Tērauda, Rukšāne-Ščipčinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Ikstenas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Plešs, Pavļuts, Šteins, Staķis, Tērauda, Rukšāne-Ščipčinska un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Artūra Toma Pleša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 46. punktu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Budžeta un finanšu... Deputāti Sprūde, Gobzems, Stepaņenko, Liepiņa un Šmits lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā, jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā jūs visi zināt, valstī jau kādu laiku notiek diskusijas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim vai nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma saprātīgu aprēķināšanu, piemērojot neapliekamo minimumu iedzīvotāju vienīgajam mājoklim.

Tā kā šobrīd ir skaidrs, ka mēs tuvākajā laikā nesasniegsim mūsu kaimiņvalstu praksi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu, mēs netērējām laiku, un šogad 30. septembrī norisinājās neatkarīgo deputātu, nevalstiskā sektora un jomas ekspertu kopīgi rīkota domnīca “Tiesības uz neaizskaramu mājokli visiem Latvijas iedzīvotājiem”, kurā tika meklēti risinājumi nekustamā īpašuma nodokļa problemātikai šodien un tagad, negaidot no Tieslietu ministrijas kadastrālo vērtību modifikācijas rezultātus. Iedzīvotājus tiešā veidā skar un satrauc ar nekustamā īpašuma nodokli saistītie jautājumi, kā to apliecina portāla ManaBalss.lv apkopotā kolektīvā iniciatīva “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”, kuru ir parakstījuši jau vairāk nekā 52 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tāpat uz šādas domnīcas nepieciešamību deputātus mudina valdība - bez rezultāta atstāta šī likumprojekta iniciatīva.

Mūsu priekšlikums nav mainīt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu vai piedot nekustamā īpašuma nodokļa parādniekiem. Mūsu priekšlikums neskar kadastrālās vērtības sistēmas gaidāmās izmaiņas. Un mūsu likumprojekta iniciatīva nav balstīta uz emocijām. Mēs vienkārši nevēlamies pazaudēt laiku un savu vēlētāju ticību mums, it sevišķi laikā, kad it kā ir liela nevienlīdzība un ekonomiska sašķeltība sabiedrībā. Mūsu mērķis ir padomāt, lai Latvijas valsts iedzīvotājus neizliek no vienīgā mājokļa uz ielas nenomaksāta nekustamā īpašuma nodokļa dēļ.

Paralēli diskusijām un iespējām atcelt nekustamā īpašuma nodokli Latvijas iedzīvotāju vienīgajam mājoklim vai piemērot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumam saprātīgu neapliekamo minimumu, lai kaut kādā veidā atvieglotu to Latvijas iedzīvotāju dzīvi, kuri dzīvo no algas līdz algai, mēs esam izstrādājuši likuma grozījumus, kas paredz nevērst nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu uz fizisko personu vienīgo mājokli, to atsavinot Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs un tādējādi izliekot mūsu iedzīvotājus uz ielas no to vienīgā mājokļa.

Likumprojekts paredz arī turpmāk aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli līdzšinējā apmērā, tomēr gadījumos, kad personai īpašums ir vienīgais mājoklis un ir radušās grūtības ar nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, bezstrīdus kārtībā nevērst nodokļa parāda piedziņu uz personas vienīgo mājokli, pārdodot to izsolē, kā to šobrīd paredz esošā likumdošana.

Mūsu likumprojekts neizslēdz iespēju nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņu turpināt vērst uz attiecīgo personu ienākumiem vai citu mantu, bet paredz apturēt... izbeigt negodīgo attieksmi pret mūsu tautu - ka izliek iedzīvotājus no to vienīgajām mājām laikā nenomaksāta nekustamā īpašuma nodokļa dēļ.

Man jums nav jāatgādina, ka Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā ir nostiprinātas tiesības uz mājokļa neaizskaramību, taču nekustamā īpašuma nodoklis, kam pēdējo gadu laikā piemīt konfiscējošs raksturs, reāli sāk apdraudēt Satversmē garantētās mūsu valsts iedzīvotāju tiesības uz īpašumu un mājokli. Tāpat mēs domājam, ka ikviens šajā zālē sēdošais ir dzirdējis gadījumus, kad niecīga nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ, kas bieži vien nepārsniedz pat 50 eiro slieksni, pašvaldības bezstrīdus izpildrīkojums nonāk zvērinātu tiesu izpildītāju rokās. Un kas tad tiesu izpildītājam varētu būt garšīgāks kumosiņš - kā pilnīgi likumīga izsole - ar steigu notirgot kāda cilvēka vienīgo mājokli, kura vērtība tūkstošiem reižu pārsniedz nekustamā īpašuma parāda apjomu, tādējādi iegūstot sev atlīdzībā prāvus procentus no izsolē iegūtās summas.

Šādu gadījumu nav maz, un šādas situācijas, ka cilvēks laikā nav spējis nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, var rasties jebkuram. Vai tas būtu ilgstošas slimības rezultātā, vai darba nespējas rezultātā, vai ilgstošas invaliditātes vai ilgstošu darba meklējumu sekas, arī ilgstošas un pat īslaicīgas brīvības atņemšanas sekas, nokļūstot cietumā. Vai ilgstošas un pat īslaicīgas atrašanās ārpus Latvijas robežas... neizsekojot līdzi vai aizmirstot par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu. Tāpat tas varētu būt medmāsu vai pedagogu... un citu no algas...

Sēdes vadītāja. Paldies, Sprūdes kundze! Runas laiks šeit nav pagarināms.

K. Sprūde. Es aicinu kolēģus balsot “par”.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans. (Starpsauciens.)

K. Feldmans (JK).

Labdien! Labrīt! Pirmās runas, un jau jākāpj tribīnē runāt par acīmredzami absurdu likumprojektu, un es jums pateikšu, kāpēc.

Tad, kad mēs runājam par to, ko sabiedrība saprot ar nekustamā īpašuma nodokļa potenciālu brīvlaišanu mājoklim, mums ir jārunā par primāro mājokli, nevis vienīgo. Vienīgo mājokli ieviesa pretvalstiskie spēki, lai diskriminētu cilvēkus, kuri dzīvo... ir pārcēlušies uz Rīgu, piemēram, no lauku reģioniem, un kuriem ir mantotas mājas lauku reģionos.

Vienīgais mājoklis palīdz Karginam (Starpsauciens.), palīdz visām villām un visiem citiem biezajiem, kuriem tas būs vienīgais mājoklis, 50 miljonu vērts, un tagad nevarēs vairs piedzīt nekustamā īpašuma nodokli, jo, āreče, tas ir viņu vienīgais mājoklis! Beidziet vienreiz populistiski domāt par saviem biezajiem draugiem (Dep. Ļ. Švecova: “3 × 500!”), balsosim “pret”.

Bet es vēl vienu lietu pateikšu. Jūs... Tur anotācijā ir rakstīts, cik viss ir slikti Liepājas pilsētā. Es nevarēju nepamanīt, ka tur nodod uz izpildi daudz nekustamā īpašuma nodokļa parādniekus. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.) Bet jūs pajautājiet, Jūlija Stepaņenko, savam vīram Rīgas domē, kurš 2015. gadā pacēla zemes nodokli rīdziniekiem par 50 procentiem... Starp citu, ir ļoti daudz, man liekas, tūkstošiem, šie piedziņas gadījumi, kas ir jāatdod zvērinātiem tiesu izpildītājiem tieši Rīgas pilsētā. Parādiet, kā jūs Rīgas pilsētā rūpējaties par rīdziniekiem, par pamatiedzīvotājiem, kas dzīvo vēsturiskajos mantotajos īpašumos, nelieciet viņus ārā no Rīgas centra vecajām ēkām, kur cilvēki ir mantojuši dzīvokļus no gadsimta... (Dep. J. Stepaņenko: “Tāpēc, ka tas ir likums! Likums to nosaka!”) varbūt pat pagājušā un aizpagājušā! Tāpat arī no Mežaparka, kur dzimtas ir dzīvojušas 100 gadus! Kāpēc jūs gribat izlikt viņus? Lai varētu “Latvijas Gāze” nopirkt blakām villu, kur Ušakovam dzīvot? Kāpēc jūs aizstāvat viņus? Kāpēc jūs runājat Sudrabas retorikā par vienīgo mājokli? Lietojiet pareizus terminus, nepalīdziet saviem karginiem tur!

Paldies. Balsojam “pret” šo stulbumu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Par iesniegto gadskārtējo valsts budžetu vai tā grozījumu projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad deputātei Stepaņenko ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Protams, tā pamatdoma neapšaubāmi ir pozitīvi vērtējama - palielināt nodokli azartspēļu automātiem. Šī problemātika skar daudzus cilvēkus, kuri ir dažādās atkarības pakāpēs - no azartspēlēm Latvijā ir atkarīgi 80 tūkstoši iedzīvotāju. Ja skatāmies tālāk, kas ar šiem cilvēkiem cīnās un kas uztur kārtību tajās vietās, kur ir azartspēļu automāti un šīs azartspēļu zāles? Tās neapšaubāmi ir pašvaldības. Tas, kas man liekas pilnīgi nepareizi, - ka pašvaldībām tiek samazināts šis naudas apjoms par pieciem... vairāk nekā pieciem miljoniem.

Jautājums - ko mēs gribam panākt? Vienkārši iekasēt vairāk? Tas var būt pozitīvi, bet... Tajā brīdī, kad atņemam šo finansējumu... Šim likumam vajadzētu nākt līdzi vēl vienam likumam, kas ļautu arī pašvaldībām... Nu, es domāju, pašvaldībām tā nauda nebūtu vajadzīga, ja to teritorijās nebūtu šo azartspēļu zāļu. Gluži vienkārši vajadzētu vēl papildu likumu, kas dotu tiesības arī pašvaldībām aizliegt to teritorijās organizēt azartspēļu zāles un dot pilnu vaļu. Jo šobrīd ir tā - ja pašvaldība pieņem politisku lēmumu, tad uzreiz uzrodas kāds, kas to pārsūdz. Un tās pārsūdzības bieži vien... redzam, ar ko tās beidzas. Gluži vienkārši tiesa piespiež šo zāli vērt vaļā, un tad šis balanss starp iedzīvotāju interesēm... Ar šo likumprojektu - tieši otrādi - tiek vairots... Tas vērsts uz to, lai šo azartspēļu zāļu būtu vairāk, jo pašvaldībām tiek samazinātas iespējas gan kārtības uzturēšanā, gan cīņā ar tiem sociālajiem klientiem, kas ir nonākuši jebkādās atkarībās.

Es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Ja tas tomēr tiks atbalstīts, aicinu turpmākajā gaitā papildināt ar normu, kas dotu pašvaldībām brīvākas iespējas vērt šīs azartzāles ciet. Jo tādā izpratnē, kā tas šobrīd ir... tas nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Jā... nu, nav nekāds brīnums, ka ZZS nāk runāt un aizstāvēt azartspēles.

Pašvaldības ir pilnībā jādemotivē savā teritorijā izvietot azartspēļu zāles. Tas, ka kāda pašvaldība iedomājas no tām pelnīt uz citu cilvēku, ģimeņu iznīcināšanas rēķina... Daudzi azartspēļu dēļ izdara pašnāvību vai spiesti (Dep. U. Augulis: “Tu saprati, ko viņš runāja?”)... nonākt parādu jūgā un aizbraukt vispār prom no Latvijas. (Starpsauciens.) Protams, tā ir tipiska ZZS pieeja lietai.

Vēl jau ir... nevar nekad... jūs nevarētu noliegt, ka Vērzemnieks, kurš ir azartspēļu asociācijas... Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs, šķiet, jums bija arī deputāta amata kandidāts šajās Saeimas vēlēšanās. Vai tad ne tā? Nav nekāds brīnums, ka jūs... (Dep. U. Auguļa un V. Valaiņa starpsaucieni.) jūs saspēlējat ar azartspēļu nozari un lobējat to. Un droši vien... es nezinu, kā tur... kāpēc ir summa tieši par vienu azartspēļu automātu - 5172... Es skatījos - likumprojektā būs jāsniedz priekšlikumi, lai tur ir seši tūkstoši, septiņi tūkstoši eiro, lai pieliktu algas arī mediķiem, kuriem pēc tam ir jāglābj tie, kas tur... ir darījuši varbūt ļaunu sev, lai izbēgtu no dzīves radītā... šī azartspēļu radītā posta. Tāpēc ir jābalso “par” un jāsniedz priekšlikumi. Un mērķis, kāpēc ir jāceļ azartspēļu nodoklis par, piemēram, azartspēļu automātiem, ir samazināt azartspēļu automātu skaitu (Dep. V. Valainis: “Neviens nesamazinās!”), jo nekas tā nesit uzņēmējam pa kabatu kā rentabilitātes kritums. Rentabilitātes kritums var izraisīt, īpaši reģionos un mazāk apdzīvotās vietās, kur ir depresīvāks noskaņojums, šo azartspēļu zāļu slēgšanu. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Kāda ir rentabilitāte?”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir iesprūdis likumprojekts par azartspēļu zāļu slēgšanu... diemžēl. Tāpēc mums nekas cits neatliek, kā celt nodokli azartspēļu automātiem. Tas ir jāceļ vēl vairāk, tāpēc jābalso “par”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece‑Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Kariņa valdību veido piecas koalīcijas partijas. Un jāpiekrīt - nav viegli tādu valdību vadīt, jo ir piecas partijas, kurām ir ļoti daudz solījumu, kurām ir ļoti daudz gribēšanas, un galu galā sanāk, ka valsts nopelnītās naudiņas deķis tiek rauts uz visām pusēm, plīst un naudas nepietiek. (Dep. S. Riekstiņš: “Mēs zinām!”) Nauda ir jāmeklē. Ko darīt? 

Kariņa valdība izvēlas nevis apkarot ēnu ekonomiku (neskatoties uz to, ka Ģirģena kungs skaļi pauž, ka mēs apkarosim ēnu ekonomiku, nākamā gada budžetā vien pieci miljoni eiro - pieci miljoni eiro! - ir paredzēti no ēnu ekonomikas apkarošanas), nevis pārskata izdevumus, bet mēģina darīt, mēģina nopārdot, ka tas ir izdarīts. Bet patiesībā to veido “Latvijas valsts mežu” dividenžu sadalīšana un parāda apkalpošanas ietaupījums. Pēc būtības izdevumi pārskatīti netiek. Kariņa valdība atņem naudu pašvaldībām, Kariņa valdība ceļ nodokļus... izložu un azartspēļu nodoklis varbūt arī ir okay, bet, piemēram, arī dabas resursu nodokli. Vai kāds ir pajautājis, kā šī nodokļa celšana, piemēram, ietekmēs tādus uzņēmumus kā CEMEX un citi?

Kariņa valdība, izrādās, līdzekļus gūst arī uz bērnu ēdināšanas un uzturlīdzekļu rēķina. Šis likumprojekts, kolēģi, ir par to. Par ko šis likumprojekts ir? Divas daļas.

Pirmā daļa paredz uz pusi samazināt valsts finansējumu bērnu ēdināšanai skolās no 1. līdz 4. klasei.

Otra lieta - tā paredz audžuģimenēm izmaksājamos līdzekļus bērnu uzturam turpmāk nesasaistīt ar minimālo atalgojumu... kas vienmēr tā ir bijis. Valstī paceļas minimālā alga - arī audžuģimenes uzturlīdzekļus bērniem saņem lielākus. Šobrīd vidēja termiņa budžetā ir paredzēts palielināt minimālo algu, bet ģimenēm, kas audzina pieņemtus bērnus, uzturlīdzekļi nepalielināsies. Un tas nekas, ka paši likumprojekta autori paredz... ka šobrīd likums nosaka... ka “minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu”. Tas tiek šobrīd grozīts. Un tas nekas, ka paši... paši likumprojekta autori norāda, ka “brīvpusdienas izglītojamajiem ir veids, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem, kuri pamatizglītības programmu apgūst izglītības iestādē, nepiešķirot naudu tiešā veidā, bet novirzot to tieši bērnu vajadzībām, tādējādi veicinot bērnu veselības uzlabošanos, bērnu veselīga uztura paradumus, kā arī veicinot vienlīdzīgas bērnu iespējas uz attīstībai nepieciešamo neatkarīgi no vecāku mantiskā stāvokļa un dzimuma”.

Kariņa valdībā sanāk, ka kults nekultu nes un paēdis nepaēdušu nesaprot.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es aicinu valdošo koalīciju balsot “par” bērnu brīvpusdienu atcelšanu un “par” pabalstu iesaldēšanu audžuģimenēm. Kāpēc es aicinu koalīciju balsot “par”? (Dep. U. Budriķa starpsauciens.) Jo tā jūs parādīsiet cinismu pret sabiedrību, jo pavisam drīz jūs balsosiet “par” finansējuma palielināšanu paši sev.

Es aicinu koalīciju balsot “par” tā iemesla dēļ, ka šis balsojums būs par cinismu, ar kādu jūs izturaties pret Latvijas sabiedrību. Izglītība un bērni nav pašvaldību jautājums. Izglītība un bērni ir valsts jautājums un valsts atbildība. Izglītība un bērni ir tā joma, kur mums valstī ir problēmas, nevis partiju finansēšanā! Mūsu partijām finansējums ir nevis jāpalielina, bet... Mums šīs partijas, kas ir pie varas, ir jālikvidē. (Starpsauciens.) Un tad mūsu bērniem būs vairāk līdzekļu. Tad tribīnē nekāps tādi ciniķi kā Feldmans, kas te stāstīs vienu un tūlīt spiedīs pogu, lai balsotu par ko pavisam citu. (Dep. K. Feldmans: “Nē, tā nav!”)

Es aicinu koalīciju... Un patiesībā šajā parlamentā opozīcija pat nav vajadzīga, jo koalīcija savai degradācijai izdarīs visu pati. (Starpsauciens.) Es aicinu koalīciju balsot “par” (Dep. U. Budriķis: “Kā ar tām dāvanām?”), lai samazinātu atbalstu bērniem, kuru jau tā mums dzimst arvien mazāk - ar katru gadu mazāk! Es gribētu atgādināt, ka šonedēļ Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kur mēs runājām par dzimstību Latvijā, no koalīcijas bija atnācis tikai viens deputāts. Viens! Tikai vienu cilvēku tas interesēja! Pat mūsu demogrāfijas speciālists Parādnieks tur nebija ieradies. Tāpēc ir saprotams, kāpēc koalīcija grib samazināt atbalstu bērniem un audžuģimenēm, ar kurām šis jautājums nav saskaņots.

Tā turpiniet! Kāpēc jūs gribat sev palielināt tikai par 700 procentiem to finansējumu? Uzreiz palieliniet par pieciem tūkstošiem! Nu ko tagad tā knapināties? Samaziniet vēl kādam! Nu skolotājiem... jau jūs tur neizpildījāt, mediķiem neizpildījāt, tagad nogriezīsiet bērniem (Starpsauciens.)... Samaziniet vēl kādai sabiedrības grupai, lai jums varētu to partiju finansējumu pacelt nevis par 700 procentiem, bet 1500 procentiem! Uz priekšu, dārgā koalīcija! Tieši tas ir tas, ko mēs visi sagaidām no jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Valsts stabilitāte balstās uz nerakstīta sociāli ekonomiskā kontrakta esību. Šo kontraktu slēdz sabiedrība, ievērojot likumus un regulējumu, ko politiķi ierosina, bet valdība caur Ministru kabinetu un tam pakļauto ierēdņu struktūrām ievieš dzīvē.

Budžeta likumu pakete ir šī nerakstītā sociāli ekonomiskā kontrakta būtiska sastāvdaļa, jo tā parāda, kādas ir politiskās prioritātes, cik profesionāli un kvalitatīvi valdība pilda tai deleģētos uzdevumus un cik efektīvi strādā ierēdniecība, ieviešot pieņemtos likumus, vai piedāvā jaunas iniciatīvas, lai uzlabotu sabiedrības attīstību un labklājību.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” it kā skar tikai 43 cilvēkus - Iekšlietu ministrijā strādājošos profesionālos sportistus. Bet ko paredz šis likumprojekts? Tas paredz iesaldēt sociālās iemaksas lielumu un nepiesaistīt to minimālās algas celšanai, un nākotnē šie 43 cilvēki, visticamāk, saņems krietni mazāku pensiju, nekā ja iemaksas nebūtu piesaistītas atbilstoši jaunajām iniciatīvām, ko ierosināja Jaunā konservatīvā partija.

Jā, valdība un politiķi nolēma, ka sociālās garantijas un iespējamā nākotne šiem sportistiem nebūs prioritāte. Bet viņi vienlaicīgi izlēmuši palielināt finansējumu sev, deputātiem, politiskajām partijām, palielināt augstajai ierēdniecībai. Man ir jautājums: vai jūs vai mēs, deputāti, esam pelnījuši to pielikumu un pieaugumu atalgojumam? Es personīgi uzskatu, ka ne, jo Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju vēl aizvien atrodas viszemākajā... vienā no viszemākajām vietām Eiropas Savienībā.

Latvija ir trešā no apakšas tādā jomā kā pirktspējas paritāte. Tas ir apkaunojums. Šis pielikums, par ko jūs tagad balsosiet un atbalstīsiet, ir kauna traips, jo nav nopelnīts. Jūs ēdat kauna maizi.

Jūs zināt, ka tuvu pie sešiem miljoniem no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras peļņas tiek iztērēti, lai pirktu jaunas ēkas un remontētu Ministru kabineta ēku? Jūs zināt, ka turpina strādāt JKP likvidēt apsolītā Privatizācijas aģentūra ar sešiem departamentiem, sešām nodaļām un 68 ierēdņiem? Ak, piedodiet, tā tagad saucas “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”! Jūs taču akceptējāt nosaukuma maiņu, lai turpinātu uzturēt šos parazītus, vēl pieliekot viņiem finansējumu uz trim gadiem viena miljona 200 tūkstošu latu... eiro apmērā. (Starpsauciens.)

Ziniet, kolēģi, tekošo vai, pareizāk sakot, aizbraukušo jumtu saremontēt nav iespējams ne par pieciem miljoniem, ne par 10 miljoniem, ko piešķirs... finansējumu politiskajiem spēkiem, jo ne augstas klases PR speciālisti, ne pasūtītie pētījumi un ne vadoņu portreti nepārspēs... šos 43 cilvēkus, kuri nākotnē saņems mazāku pensiju, šos 11 tūkstošus pedagogu pirmsskolas izglītības iestādēs, ko jūs ar savu demagoģiju un retoriku pazemojat, un tos mediķus un skolotājus, kas nesaņems likumā ierakstīto atalgojuma pieaugumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Stepaņenko kundze, runāsiet “pret”?

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis budžets, ko jūs, godātie koalīcijas kolēģi, mums piedāvājat, ir pašvaldību aplaupīšanas un pabalstu iesaldēšanas budžets. Lai kā jūs censtos ierakstīt anotācijās, ka tie pabalsti tiek nofiksēti kaut kādā līmenī vai precizēti, tik un tā ir skaidrs, ka visi pabalsti, par kuriem mēs runāsim šodien, izņemot varbūt dažus - minimālās pensijas celšanu -, patiesībā ir pabalstu iesaldēšana.

Un arī šajā gadījumā tas tā ir. Šeit ir runa par Invaliditātes likumu un par invalīdu asistentiem. Bija ļoti ciniski... redzēt to, ka anotācijā ir rakstīts, ka, lai neaugtu asistentu alga līdz ar minimālo algu, jo tā būs piesaistīta pie minimālās algas... un jūs gribat panākt to “3 × 500” kaut kad... Bet jūs esat aizmirsuši, ka, protams, tai minimālajai algai līdzi nāks arī visas pārējās lietas, kas ir tai piesaistītas. Jūs gribat vienkārši viltus veidā palielināt minimālo algu, atsaistot no tās visas tās sociāli jūtīgās lietas, kuras vienmēr ir sekojušas minimālajai algai. Tas ir ļoti liels cinisms! Tāpēc, mīļie kolēģi, šie “3 × 500”... tā būs tiešām viltus ziņa.

Visbeidzot - vēl ciniskāk... šajā anotācijā ir rakstīts, ka pārāk daudz to asistentu ir invalīdiem. Pārāk daudz! Tāpēc vienkārši jāsamazina viņiem tā apmaksa. Kur nu vēl ciniskāk, kolēģi! Ne tikai bērni, bet arī invalīdi šobrīd ir jūsu sponsori. Jūs atņemat bērniem, jūs atņemat invalīdiem, un jūs pieliekat sev. Malači!

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Invaliditātes likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 23. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Sociālo un darba lietu komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jā, es arī vēlos runāt gan savā, gan savu vēlētāju vārdā - to Latgales iedzīvotāju vārdā, kuri ir ievēlējuši mani par deputātu. Jo cilvēki zvana un izsaka savas bažas par izskatāmajiem grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kuri pasliktinās jau tā smago bezdarbnieku stāvokli, samazinot pabalsta saņemšanas laiku un pabalsta apmēru.

Es gribu atgādināt, ka Latvijas ļaudis maksā nodokļus ne tikai tādēļ, lai nodrošinātu sev cilvēka cienīgas vecumdienas, bet arī tādēļ, lai, ja darbnespējas dēļ notiek tā, ka cilvēks paliek bez darba, viņam būtu kaut kādas garantijas. Katrs nodokļu maksātājs vēlas no valsts sagaidīt cilvēka cienīgu pabalstu līdz laikam, kad viņš atkal varēs iesaistīties darba tirgū. Šis ir viena mēneša... No deviņiem uz astoņiem... Pabalsta apmērs ir ārkārtīgi svarīgs katram mūsu iedzīvotājam, katram bez darba palikušam cilvēkam, jo tie cilvēki šodien pārtiek ar dažiem santīmiem dienā.

Cilvēki arvien vairāk un biežāk ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir noslēgt darba līgumu un cik svarīgi ir maksāt nodokļus. To mēs lasām presē. Nu kaut kas sabiedrībā laikam mainījies uz labo pusi. Bet, ziniet, ar šiem grozījumiem likumā mēs pārvilksim treknu svītru šim nodomam.

Latgalē ir daudz uzņēmumu, it sevišķi lauku apvidos, kur cilvēki strādā nepilnu darba laiku, saņem ļoti nelielu atalgojumu, bet praktiski jau visi ir sākuši maksāt nodokļus. Paliekot bez darba, cilvēkiem būs jāizvēlas - pamest laukus un doties darba meklējumos uz pilsētām vai aizbraukt uz ārzemēm.

Katru dienu uz darbu lielākos apdzīvotos centros aizbraukt nav iespējams, jo vietām sabiedriskais transports kursē novados tikai divas reizes nedēļā, un jūs to ļoti labi zināt. Iespējas atrast vakances ir, protams, ekonomiski aktīvos centros. Bet tad ir jāizvēlas dzīvot tuvāk darbam... un tad zaudē ģimeni, zaudē savām vajadzībām apstrādātos laukus un saimniecības. Zaudēs arī ģimenes. Bērni zaudēs tēvu vai māti, redzēs arvien retāk. Ja mēs šodien novados aizejam uz skolu un bērniem pajautājam, kur ir viņu vecāki, tad redzam briesmīgu ainu, jo lielākā daļa ģimeņu sen ir šķirtas, jo viens no vecākiem strādā vai nu Rīgā... diemžēl, vai arī sliktākajā gadījumā ārzemēs.

Cik tagad ir to ģimeņu, kuras sadalījušās tieši mūsu valsts nepārdomātās sociālās politikas dēļ un pārcēlušās uz citām zemēm? Valstī turpināsies demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un vēl vairāk saruks darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Ticiet man! Vai mēs esam iedziļinājušies skaitļos par bezdarba līmeņa samazināšanās īstajiem iemesliem? Ja šodien saka, ka arī Latgalē samazinās bezdarbs, tad tas ir tikai uz izbraukušo cilvēku rēķina, nevis uz jaunu darba vietu radīšanas rēķina... diemžēl. 

Nobeigumā. Mēs daudz runājam par tiesiskās paļāvības principu, bet ar šiem likuma grozījumiem tiks pārkāpts arī šis princips. Vai cilvēks bezdarba gadījumā, it sevišķi cilvēki pirmspensijas vecumā, var paļauties uz savu valsti? Pēc šādiem grozījumiem izskatās, ka - ne.

Otrs vēl, kas man nav saprotams. Tiesiskā valstī, kas sevi pozicionē... un arī partijas un valdība... pirms grozījumu veikšanas parasti veic konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Šoreiz ir tas gadījums, kad es neesmu dzirdējis, ka tādas konsultācijas ar arodbiedrībām būtu notikušas. Vai šie grozījumi ir izdiskutēti ar arodbiedrībām? Man arī jautā tie cilvēki, kas zvana. Ja nav, tad tā ir klaja necieņa pret sociālajiem partneriem, kuri pārstāv darba ņēmēju intereses.

Es tomēr šodien aicinu balsot “pret” un varbūt padomāt, un vēl ilgāk...

Sēdes vadītāja. Paldies, Krišāna kungs, mēs šeit... Runas laiks “par” vai “pret” nav pagarināms.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta (Starpsauciens: “Balsot!”)... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Notariāta likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Balsosim!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 10, atturas - 20. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie un godājamie kolēģi! Šodien runāšu par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā.

Dabas resursu nodokļa mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju - un tā tālāk, un tā tālāk. Šis ir mērķis, bet šo mērķi realizē gan valsts, gan pašvaldības.

Arī dažas nodokļa likmes - par dabas resursu ieguvi un gaisa piesārņošanu - tiek palielinātas, kaut gan bija solījums, ka nodokļus nepaaugstinās.

Pašreiz likums paredz nodokļa maksājumus par dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vides piesārņošanu sadalīt šādi: 40 procentus - valsts pamatbudžetā, 60 procentus - tās vietējās pašvaldības vides aizsardzības speciālajā budžetā, kuras teritorijā tiek veikta attiecīgā darbība. Taču grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz būtiskas izmaiņas nodokļa maksājumu ieskaitīšanā budžetā: 60 procentus - valsts pamatbudžetā, 40 procentus - vietējās pašvaldības speciālajā budžetā, bet valsts pamatbudžetā 100 procentu apmērā ieskaita nodokļa maksājumus par atkritumu apglabāšanu vai sadedzināšanu.

Likumprojekta anotācijā es neatradu īstu pamatojumu, kāpēc pašvaldībām nodokļa ieņēmumu pārdales maiņas rezultātā simtprocentīgi tiks atņemti maksājumi par atkritumu apglabāšanu.

Latvijas Pašvaldību savienība sniedza negatīvu atzinumu par šo likumprojektu. Arī Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta 2020. gada vienošanās un domstarpību protokolā dabas resursu nodokļa pārdale iekļauta domstarpību sadaļā.

Likumprojektā “Par valsts budžetu 2020. gadam” ir paredzēti dabas resursu nodokļa ieņēmumi 37,9 miljonu eiro apmērā. Ja paskatāmies attiecības ar pašvaldībām, tad 2017. gadā pašvaldības saņēma 9 miljonus, 2018. gadā - 11,4 miljonus, 2019. gada prognoze - 11,8 miljoni, un 2020. gada plāns - 7 miljoni. Tātad gandrīz mīnus 5 miljoni.

Toties valsts budžeta daļa no 16,6 miljoniem 2017. gadā pieaug līdz 30,9 miljoniem nākamajā gadā.

Dabas resursu nodokļa likuma 29. pants “Pašvaldības vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu izmantošana” paredz ļoti daudzus mērķus, kur pašvaldības var izmantot šos līdzekļus - mērķiem, kas “saistīti ar vides aizsardzību, piemēram, ar izglītību un audzināšanu vides aizsardzības jomā, vides monitoringu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību, gaisa aizsardzību un klimata pārmaiņām” un tā tālāk, un tā tālāk.

Atkritumu poligoni atrodas novadu teritorijās, un tuvākā vai tālākā apkārtnē dzīvo arī iedzīvotāji, un likuma 29. pantā paredzēts, ka pašvaldības līdzekļus var izmantot arī kā “kompensāciju atkritumu poligona ietekmes zonā dzīvojošajiem iedzīvotājiem”. Līdz ar to pašvaldības par atkritumu apglabāšanu nesaņems neko, tātad atkritumi - pašvaldībām, nauda - valstij.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Būtībā ir trīs svarīgas lietas, kādēļ likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” ir jāpieņem un jāvirza tālāk.

Kā zinām, mums kopumā, Latvijai, gan šajā desmitgadē (par to esam runājuši jau daudzkārt), gan nākamajā desmitgadē, respektīvi... 2035. gadā no kopējo radīto atkritumu skaita tikai 10 procentus varēsim apglabāt. Līdz ar to mums ir būtiski jāveicina atkritumu pārstrāde un reģenerācija un aizvien vairāk jāskatās uz to, kādā veidā varēsim atkritumus pārstrādāt, radīt no tiem jaunus produktus un būtībā mainīt skatpunktu no tiem kā atkritumiem uz resursu.

Līdz ar to ir attiecīgi piedāvāts ieviest jaunu dabas resursu nodokļa objektu, kas saucas... “Kā uzlikt lielāku nodokli par to, ka atkritumi tiek sadedzināti”. Tam ir virkne pozitīvu efektu.

Viens - tiktu veicināta atkritumu šķirošana, un būtu lielāka motivācija atkritumus neaprakt.

Otrs svarīgs punkts, ko es vēlos uzsvērt. Dabas resursu nodokļa izmantošana pašvaldībās jau ilgstoši ir bijis ļoti, ļoti diskutabls un ļoti šaubīgs jautājums, jo, kā arī Valsts kontrole ir daudzkārt norādījusi, dabas resursu nodokļa izmantošana (kā Jalinskas kundze minēja, kā mums šis dabas resursu nodoklis ir izmantojams) ļoti daudzos gadījumos nav sasniegusi savu mērķi - veicināt vides sakārtošanu un atbildīgu izturēšanos pret vidi konkrētajā pašvaldībā. Mūsu ieskatā, ir skaidrs, ka pašvaldību kapacitāte līdz ar to netiks mazināta un pašvaldības daudz atbildīgāk varēs raudzīties, kādā veidā veicināt izpratni par vides aizsardzību, un konkrēti rīkoties, lai to sasniegtu.

Tāpat ir zināms, ka jau šobrīd top atkritumu plāns nākamajai septiņgadei. Ir skaidrs, ka atkritumu poligonu skaits kopumā Latvijā tiks samazināts, un tas ir tieši saistīts ar to, ka 2035. gadā mēs varēsim apglabāt tikai 10 procentus no kopējiem radītajiem atkritumiem.

Trešais - ļoti svarīgais punkts - ir tas, ka šāda veida nodokļu pārdale ļaus stiprināt vides institūcijas un cīņu ar pārkāpējiem, jo mēs redzam un zinām, ka ļoti ilgstoši vides institūcijas, vides aizsardzības institūcijas ir bijušas ļoti vājas. Nav skaidrs, vai tas ir bijis mērķtiecīgas politikas rezultāts vai kāda sagadīšanās, bet skaidrs ir viens, ka tas jāmaina. Ir jāveicina konkrēto cilvēku kapacitāte, ir jāattīsta modernas tehnoloģijas un redzējums, kādā veidā mēs varam jau proaktīvi cīnīties ar pārkāpējiem, kuri ne pārāk labi izturas pret vidi. Un tieši šie ir tie aspekti, kuri palīdzēs veicināt kopējo izpratni par vides aizsardzību un sasniegt cerētos rezultātus.

Tāpat arī nākamā gada budžetā pašvaldību ieņēmumi kopumā palielināsies par 63 miljoniem eiro, kā tas ir ieplānots. Tā ka būtisku zaudējumu pašvaldības neizjutīs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 12, atturas - 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es uzskatu - un mans uzskats balstās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vakardienas sēdē -, ka šis likumprojekts budžeta paketē ir ielikts zināmā mērā mākslīgi, jo norma, kas skar budžetu, šajā likumprojektā ir tikai viena. Tā attiecas uz jau šodien pieminēto jautājumu par to, ka pašvaldībām tiks uzlikts par pienākumu ēdināt 1.-4. klašu skolēnus. Bet viss pārējais, kas ir šajā likumprojektā, pēc būtības attiecas uz skolu slēgšanu vai valsts finansējuma apturēšanu tām skolām, kuras neizpilda noteiktas... Ministru kabineta noteiktus kritērijus.

Attiecībā uz to normu par 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanu jāteic, ka šodien Saeimas vairākums jau nolēma nodot skatīšanai komisijā, proti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, un šajos grozījumos ir paredzēta valsts daļa 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanā, jo likumā ir paredzēta Ministru kabineta kompetence - ka Ministru kabinets nosaka to kārtību, kādā šis valsts piešķirtais finansējums tiek izmantots.

Taču šajā pašā likumā ir arī daļa, kas skar pašvaldību atbildību, - pants, kur, starp citu, ir runa par to, ka pašvaldībai ir jānodrošina ne tikai pajumte un citas lietas, bet arī uzturs - veselības stāvoklim atbilstošs uzturs! - jebkuram bērnam, kas dzīvo attiecīgās pašvaldības teritorijā. Mans jautājums ir tāds: kāpēc norma par 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanu attiecībā uz valsts finansējumu ir vienā likumā... un par pašvaldības atbildību ir mākslīgi aizcelta uz Izglītības likumu, ieviešot tur jaunu, iepriekš nebijušu daļu 17. pantā - 13.¹  punktu -, respektīvi, šo likumu papildinot? To visu mierīgi varēja izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā, pieliekot klāt vienu grozījumu šajā likumā.

Līdz ar to es uzskatu, ka Izglītības likuma grozījumu ielikšana šajā likumprojektu paketē, budžeta paketē, ir mākslīga, un aicinu jūs, kolēģi, balsot “pret” šī likumprojekta atrašanos budžeta paketē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie ciniskākā un divkosīgākā likumprojekta šajā budžeta paketē. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs izņemt ārā no budžeta paketes šo likumprojektu. Es saprotu, ka šodien jums ir uzstādījums balsot “par”, bet tomēr padomājiet kārtīgi! Padomājiet labi! Tāpēc ka tā būs liela izšķiršanās - kādi jūs būsiet. Es jums vienkārši paskaidrošu, ka jūs izgāzīsieties. (Starpsauciens: “Nē.”) Kādā ziņā? Jautājums - kas pieņem lēmumus Saeimā? Atbildiet, kas pieņem lēmumus Saeimā?! (Dep. A. Lejiņš: “Sen vēlētāji to grib!”) Es jums jūsu vietā atbildēšu. Saeimā lēmumus pieņem koalīcija. (Dep. A. Lejiņš: “Igaunijā tas ir! Zviedrijā!”) To mēs šodien redzējām. 32 pret 52. Viss ir skaidrs. Vairākums balsu pieder jums, cienītā koalīcija. Mēs, opozīcija, varam balsot, varam nebalsot, bet mums balsu tāpat nepietiek. Tāpēc - kuram ir tas izšķirošais pīrāga gabals? Jums! Un pie kā nāk sponsori? Nu, visticamāk, ka pie jums. Savādāk viņi būtu ļoti... prātā laikam ne pārāk labi sponsori, ja viņi mēģinātu sponsorēt divas trīs opozīcijas balsis, ja? Tāpēc ir skaidrs.

Godātie kolēģi, jūs tikko paši atzināt, ka jums traucē jūsu sponsoru nauda, un jūs gribat tikt no tās vaļā. Jo savādāk nekādā veidā šo likumprojektu nevar uztvert. Tas arī savādāk nav uztverams.

Mēs arī lasām, kas ir rakstīts anotācijā. Neoficiālas konsultācijas ar KNAB. Neoficiālas konsultācijas! Un koalīcijas partiju kopīgais lēmums. Koalīcijas partijas kopīgi sanāca un izlēma, ka tām vajag vairāk naudas. Kaut kādas citas partijas it kā esot tikušas apjautātas, bet, cik es te pajautāju kolēģiem, nu nevienam tas netika prasīts. Es nezinu... jūs droši vien paši sev... jautājāt viens otram: (Starpsaucieni.) “Attīstībai/Par!, vai jūs gribat “KPV LV” dot naudu?”- “Jā, mēs gribam. Mums vajag vairāk!” Un tā tālāk, un tā joprojām.

Tas ir cinisms augstākajā pakāpē, kolēģi! Ko jūs vispār gribat panākt ar šo likumprojektu? Beidziet, kolēģi, vienkārši beidziet ņemt sponsoru naudu! Tas ir ļoti vienkārši. Jūs varat nepieņemt šos ziedojumus. Jūs varat tos atskaitīt atpakaļ, bet tas ir atkarīgs tikai no jums. Jo jūs esat noteicēji šajā Saeimā. Vienkārši pārstājiet to darīt, un politika kļūs tīrāka! Jo šeit sponsori var apbērt kaut vai no galvas līdz kājām opozīciju, bet nekas taču nemainīsies, jo jūs jau pieņemat šo budžetu, jūs pieņemat visus likumus. Tas ir jūsu likumprojekts. Un tagad paskaidrojiet man, kādā veidā jūs ieskaidrosiet sabiedrībai to, ka jums vienkārši vajag naudu lielākai kūkai priekšvēlēšanu periodā? (Starpsaucieni.) Ka jums vienkārši vajag vairāk naudas baloniem un karodziņiem. Paskaidrojiet! Jo tikai tas ir tas, ko jūs vēlaties.

Es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo likumprojektu. Bet es saprotu, ka es šobrīd runāju ar kurlajiem. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece‑Ozola. (Starpsauciens: “Tālāk mēs atbalstīsim.”)

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Kopš 1998. gada ir tāda jauka tradīcija, ka finanšu ministrs nes portfeli, Zīles kunga portfeli, uz Saeimu ar budžeta projektu. Vismaz daļu no tā, cik nu var dabūt tajā portfelī. Es nezinu, no kura laika, bet ir vēl viena tradīcija, ka katram budžetam tiek atrasts kāds apzīmējums, kas to raksturo. Zibatmiņa, kurā tas budžets ir saglabāts, arī tiek noformēta īpašā - budžeta saturam atbilstošā - formā. Ir “Vitamīni tautsaimniecībai” un vēl dažādi citādi nosaukumi bijuši iepriekšējos gados. Šogad Reira kungs, nesot portfeli, bija pievienojis tādu statīviņu ar piecām bumbām. Es nezinu, vai viņš bija domājis, ka šis budžets ir ar nosaukumu “Viss bumbās!”... politiskajām partijām, bet es teiktu... es varētu iedot tam nosaukumu “Dāvana vājākajam”. Tāds ir šis budžets. Jo, ja paskatāmies, kas ir budžetā... Piemēram, Ministru kabinetam, salīdzinot 2019. un 2020. gada budžetu, 3,4 miljoni klāt, 0,2 miljoni algām; Saeimai - 2,3 miljoni klāt, 0,5 miljoni algām; Valsts prezidenta kancelejai - apmēram 800 tūkstoši klāt, 0,5 miljoni algām (nav slikti jaunam prezidentam); un visbeidzot politiskajām partijām - 4,5 miljoni nākamā gada budžetā. Vareni! “Saskaņa” (vājākie) - 800 tūkstoši; “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija - gandrīz 650 tūkstoši; Attīstībai/Par! - 580 tūkstoši; Nacionālā apvienība - 560 tūkstoši; Zaļo un Zemnieku savienība - 489 tūkstoši. Vareni! Nu, kaut kas ir atsviests (Zālē troksnis.)... kaut kas ir atmests arī Latvijas Reģionu apvienībai, Latvijas Krievu savienībai un arī “Progresīvajiem”.

Ar šo mēs parādām, ka tiešām dāvanas ir un vajag, un tās ir iedotas arī vājākajiem. Ar šo mēs parādām arī to, ka šis budžets, es domāju, īpaši uzsver to, ka izmēram ir nozīme. Liels ir skaists! Mazās pašvaldības nevajag, mēs īstenojam administratīvi teritoriālo reformu. Mazās skolas arī nevajag, tas jau bija iekļauts Izglītības likumā - dažādi kritēriji, lai klapētu ciet. Un mazās partijas arī nevajag! (Dep. S. Riekstiņš: “ZZS arī nevajag!”) Es domāju, ja naudiņu nevarēs saņemt un konkurēt ar mums, lielajām, piemēram, Latgales partija, Līvānu partija, Daugavpils partija, mums beidzot izdosies izveidot ne būvnieku, bet politisko partiju karteli. Tas būs vareni, vai ne?!

Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, ja jums šķiet, ka valstij jāsāk ar sevi. (Starpsauciens.) Jo uz visiem pārējiem jautājumiem mums un arī jums ir atbildes.

Nu, piemēram, bērnu brīvpusdienas. Ministre saka: “Paņemiet no vecāko klašu brīvpusdienām!”

Skolotāju atalgojums - “Paņemsim no naudas mazgātājiem!”

Un uz jauno mediķu protesta akcijām Kariņa kungs arī atbild vēsi: “Jebkuram jaunajam varu ieteikt turēt gaišu skatu!” (Starpsauciens: “Ēzelīši!”)

Sākam ar sevi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 24. Likumprojekts komisijām nodots. (Starpsauciens. Zālē troksnis.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” nodot visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! “Saskaņa” sociāldemokrātiskās partijas frakcija neatbalstīs iesniegto likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem trīs gadiem. Tas neveicina ekonomikas attīstību un knapi apvalda sociālās nevienlīdzības kāpumu.

Vidēja termiņa budžeta ietvarā nav atbildes uz budžeta politikas galveno jautājumu, proti, kas ir plānots, lai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā nākamajos gados. Finanšu ministrs ir lepns par to, ka 610 miljoni papildu līdzekļu ir pārdalīti sociālajai jomai un citām jomām 2020. gadā budžetā. Taču joprojām valsts pienākumam sniegt publisko finansējumu veselības aprūpei un izglītībai, tai skaitā darbinieku atalgojumam atbilstoši likumos ietvertiem solījumiem un starptautisko organizāciju norādījumiem, līdzekļu pietrūkst.

Rezultātā palielinās nabadzības riski, nostiprinās ekonomiskā emigrācija, samazinās tirgus pieprasījums, ekonomika turpina stagnēt. Nevienam no minētajiem izaicinājumiem nav atrisinājuma vidēja termiņa budžeta ietvarā.

Mēs neatbalstām šo likumprojektu arī tāpēc, ka tas, tāpat kā visi pēckrīzes gadu budžeti, izstrādāts, vadoties pēc aplamas ekonomiskās politikas principiem.

Kā finanšu stabilizācijas galveno rīku valdība piemēro stingras taupības politiku. Tā ir radījusi stagnāciju Latvijā, kā arī pilnīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Taupības politika var būt prātīga, lai samazinātu parādu atsevišķā valstī, tomēr, ja visas Ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalstis, kuras ir lielākoties savstarpēji saistīti tirdzniecības partneri, vienlaikus griež savus izdevumus, rezultāts var būt tikai viens - samazinās visas savienības ekonomika. Tiek konsolidēti publiskie budžeti, kāpj valsts kredītreitingi, bet finanšu tirgi joprojām nesteidzas atsākt stagnējošā Eiropas tirgus kreditēšanu. Uz to ir norādīts arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajos pētījumos, un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Bet ir vēl sliktāk, ka valstij vairs nav pa spēkam pildīt savas saistības. Tieši taupības politikas dēļ valsts solījumi netiek izpildīti. Pēc tam kad Latvija bija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai, iestājusies Eiropas Savienībā, kā arī ieviesusi eiro, tā nevar izmantot muitas nodevas importa straumes regulēšanai, īstenot citus protekcionisma politikas instrumentus, kā arī izmantot nacionālās valūtas kursa maiņu eksporta veicināšanai. Kādas var būt iespējas ekonomikas attīstībai? Līdzekļi, kas palikuši valsts rīcībā, ir valsts atbalsts reālas ekonomikas attīstībai, tai skaitā tiešās valsts investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā un nodokļu politika.

Tikmēr mēs neredzam valdības pūles investīciju politikā jaunu nozaru attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai. Lai gan ekonomikas attīstības instrumentu arsenāls Latvijai ir sašaurināts līdz minimumam, arī rīcībā esošus rīkus valdība neizmanto laikā, kad pieprasījums pēc tiem ir tik liels kā nekad agrāk. Turpretī finanšu ministrs atkal ne bez lepnuma piezīmē, ka jau otro budžetu pēc kārtas valdība nav mainījusi darba nodokļus, ļaujot uzņēmējiem, ministra ieskatā, mierīgi strādāt.

Šī lepnā iepauzēšana tikai pierāda, ka valdība redz nodokļus kā fiskālo līdzekli, vien ignorējot, ka nodokļu politika ir varens uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstības līdzeklis.

Kolēģi! Tas ir stagnācijas budžets, bet vēlētāji gaida ekonomisko izaugsmi, nabadzības izskaušanu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Šo budžetu atbalstīt nekādi nevar. Frakcija SASKAŅA balsos “pret” to. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Iepretim iepriekšējam runātājam es aicinu atbalstīt šo budžetu. Runājot par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam, es gribu teikt, ka valdība ir iesniegusi makroekonomiski pārdomātu un labi sabalansētu budžetu. (Dep. A. Gobzems: “Tā jau jūs 20 gadus runājat!”) Jāteic, ka, ja mēs raugāmies uz makroekonomisko kontekstu, redzam, ka globālais ekonomiskās izaugsmes cikls mazinās. Valdības rīcībā ir pietiekami resursi, lai nodrošinātu valsts attīstību krīzes situācijā.

Savā budžetā valdība ir iezīmējusi četrus politiskās... budžeta politikas prioritārās attīstības virzienus. Tie ir - iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, valsts cilvēkkapitāla palielināšana, valsts aktīvu atjaunošana un publiskā izlietojuma efektivitātes palielināšana. Tāpat valdība ir rūpīgi plānojusi budžeta lielumu, balstoties uz IKP prognozēm, kas attiecīgi 2020. gadam ir 33,1 miljards eiro, 2022. gadam - 36,7... es atvainojos, 33,1 miljards - 2020. gadam, 34,8 - 2021. gadam un 36,7 miljardi eiro - 2022. gadam.

Tāpat valdība ir piesardzīgi plānojusi IKP prognozi, kas ir, es uzsveru, 2,8 procenti katrus nākamos trīs gadus. Tās ir vienas no labākajām IKP prognozēm eirozonas telpā. Latvija ir pārdomāti sagatavojusies šim jautājumam. Es gribu teikt, ka valdības pašreizējā rīcība, nepaceļot nodokļus un maksimāli izmantojot fiskālo telpu, ir nodrošinājusi to, ka šajā brīdī, kad lielais ekonomikas vējš pūš lēnāk, Latvijas ekonomika turpina sekmīgi attīstīties. Ir runa par iekšējā patēriņā bāzētu izaugsmi.

Tieši tāpat ir sabalansētas valdības finanses, nosakot budžeta deficītu: 0,3 procenti - 2020. gadā, 0,2 procenti - 2021. gadā un 0,4 procenti - 2022. gadā.

Fiskālās disciplīnas padome arī ir kopumā novērtējusi valdības darbu kā pozitīvu un tātad atbalsta nākamā gada plānotā valsts budžeta deficīta apmēru, un atzīst, ka tas atbilst fiskālās disciplīnas prasībām.

Padome atzinīgi novērtē arī fiskālā nodrošinājuma rezervi, kas ir izveidota 2020., 2021. un 2022. gadam. Tāpat padome novērtē to, ka Latvijā budžeta deficīts ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs un arī pašreizējā valdība izrāda atzinīgu... labu izpratni par budžeta disciplīnu.

Vēl gribu piebilst dažas lietas, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgas, domājot par šo budžeta ietvaru nākamajiem trijiem gadiem. Vispirms es gribu teikt, ka attiecībā uz budžetu valdība rīkojās saskaņā ar plānu un budžets ir iesniegts termiņā parlamentā, neraugoties uz koalīcijas sarežģītību. Un tas mazina nenoteiktību ekonomikā, jo tiešām visi cilvēki mēģina saprast, kas notiks ar Brexit, kas notiks ar starptautiskajiem tirdzniecības kariem. Latvijas valdība rīkojās atbildīgi - budžetu iesniedza laikā. (Dep. D. Šmita starpsauciens.)

Nākamais ir vēsturiski... Es gribu teikt, ka vēsturiski šis ir atzīmējams, runājot par šīs valdības rīcību (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.), - es neatceros, tiešām kopš 2010. gada, ka valdība būtu iesniegusi budžetu bez nodokļu palielinājumiem... kas ir ļoti svarīgi. Valdība nav palielinājusi nodokļus, un tas ļāvis uzņēmējiem un iedzīvotājiem ar paļāvību raudzīties nākotnē.

Attiecībā uz to, ka pasaules ekonomika bremzējas... skaidrs, ka vairāk ir negatīvo risku nekā pozitīvo un attiecībā uz Latvijas valdību, protams, vislielākais risks ir tā saucamais Moneyval risks. Latvijas valsts tiešām var nonākt pelēkajā vai pat melnajā sarakstā. Šobrīd es gribu teikt, ka valdība ir aktīvi rīkojusies, ir sakārtojusi visu likumdošanu. Ja parlaments nobalsos par attiecīgām amatpersonām, mēs būsim izdarījuši visus nepieciešamos mājasdarbus. Arī šobrīd finanšu ministra komanda un visi pārējie strādā pie tā, lai šī situācija kopumā būtu sabalansēta, atrisināta un pozitīva.

Tā ka aicinu parlamentu atbalstīt šo budžetu un virzīties uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” nodošanu visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 33, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam” nodot visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai (Starpsaucieni.), nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. 

“Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. (Starpsaucieni.)

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Saskaņā ir demokrātija.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Man jāatzīst - man ļoti patīk šis budžeta laiks. Zināt, kāpēc? Tāda svinīga sajūta. Tāpēc, ka budžets ir darbu rezumējums. Pirms budžeta visi politiķi... nu ne visi, gandrīz... daudzi daudz ko stāsta par to, kā vajadzētu būt, par to, ka viņi vēlētos, par to, ka viņi gribētu, par to, ka vajag... “veiksmes stāstu” un “bezkompromisu tiesiskumu”, “100 × 500” un ka “valstij jāsāk ar sevi”, un tā tālāk. (Dep. K. Feldmans: “Cik ir 100 × 500?”) Vārdi, vārdi, vārdi. 

Bet atnāk budžets, un budžets ir darbu atspoguļojums. Tad viss ir redzams, vai vārdiem seko darbi, un kļūst skaidrs, kas īstenībā ir kas. Pieņemsim... paņemsim piemēru. Paņemsim iepriekšējā gada budžetu. Vai atceraties - jūs to saucāt par tehnisko budžetu, jo to izveidoja Kučinska valdība, tāpēc jūs, visas jaunās partijas, to atbalstījāt, cik mēs atceramies, bez jebkādām debatēm. Pat neviena no jums nebija šajā tribīnē, lai budžetu aizstāvētu. Tagad padomājiet! Jūs pirms vēlēšanām cilvēkiem stāstījāt par to, cik slikta ir tā ZZS valdība, melu čempioni un tā tālāk, un tad jūs pilnībā atbalstījāt ZZS redzējumu šim gadam.

Jūs domājat, ka tauta šo visu neredz un neko tādu nav ievērojusi? Ir gan pamanījusi! Arī šogad, kolēģi, jūs taču kaut ko lemsiet, pārskatīsiet tikai dažus procentus no valsts kopbudžeta. Viss pārējais ir tas pats, tas, kas bija ielikts... ko ielika tā pati Kučinska valdība. Atkal bez jebkādām ierunām, un tauta to redz.

Mēs, kolēģi, pirmajā un otrajā lasījumā vēl daudz un detalizēti runāsim par šo budžeta projektu vai kādu citu projektu. Runāsim par kādu tā aspektu, bet šodien, kolēģi, šodien sāksim no pamatiem.

Šis budžeta projekts, tas ir fakts, neievēro Latvijas likumus. Konkrēti tas neievēro to, ka jūs paši esat pieņēmuši likumu par mediķu atalgojumu. (Dep. K. Feldmans: “Kuru likumu neievērojam?”) Dažiem jau pat amnēzija iestājusies. Mediķu atalgojums, mediķu atalgojums... Kolēģi, tie, kas neatceras... neievēro Augstskolu likumu, neievēro Zinātniskās darbības likumu. Tie ir fakti. Man jautājums visām tām partijām: vai tā ir “jaunā politika” - neievērot likumus? Tā ir daļa no “izdevusies valsts”? Valsts izdodas tikai tad, kad tā beidz ievērot likumus? (Starpsauciens.) “Bezkompromisu tiesiskums” vai - kas Nacionālajai apvienībai te stāv...? “Latviju - latviešiem”? Tad, kad ir runa par latviešiem, tad latviešiem likumi... Tad nevajadzētu ievērot, ja? Tad, ja citas kaut kādas tautības... tikai tad... Pat valdībai, kolēģi, uz sienas ir vārdi “Viens likums - viena taisnība visiem”. Tur tā ir rakstīts. Es gan pieņemu, ka varbūt premjeram tas uzraksts aiz muguras atrodas, tāpēc varbūt viņš to neredz.

Un jūs, kolēģi, - vai vispār jūs atceraties savu deputāta zvērestu? Vai kāds atceras, kāds ir jūsu zvēresta, deputāta zvēresta, pēdējais teikums? (Starpsaucieni.) “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Ievērot likumus! Līdz ar to, augsti godātie kolēģi, ja šis budžeta projekts neievēro likumus, to skaitā jūsu pašu pieņemtos likumus... un arī iepriekšējo Saeimu pieņemtie likumi joprojām ir likumi... tad, tajā brīdī, kad jūs nobalsosiet par šā budžeta projektu, jūs ne tikai neievērosiet likumu, bet arī pārkāpsiet savu deputāta zvērestu. Katrs no jums, kas nobalsos “par” šo budžetu (Aplausi.), pārkāps deputāta zvērestu! (Starpsauciens.)

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu Kariņa valdību atsaukt šo budžeta projektu, es aicinu Kariņa valdību iesniegt likumdevējam tādu budžeta projektu, kurš ievēros Latvijas Republikas likumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ Kariņa valdība nevēlas to darīt, tad es aicinu valdību atrast drosmi iesniegt Saeimai atbilstošus grozījumus mediķu atalgojuma likumā, Zinātniskās darbības likumā un Augstskolu likumā. Aicinu kolēģus nepārkāpt deputāta zvērestu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. (Starpsauciens: “Zariņ, atspēko!”. Starpsaucieni. Dep. I. Zariņš: “Būs, būs, jā.”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Aizvakar es biju uzaicināts piedalīties Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības sēdē, kurā tika spriests par šo budžetu, par to, ko tālāk viņiem darīt. Uz to sēdi es biju uzaicināts nevis kā kāda politiskā spēka pārstāvis, kā daudziem patīk par to tagad spekulēt, bet gan vienkārši kā Saeimas deputāts, kurš ar savu reālo rīcību ir parādījis, ka viņš iestājas par mediķu likumīgajām tiesībām. (Dep. K. Feldmans: “Kāpēc es nebiju uzaicināts?”) Tajā sēdē es biju aicināts paust ne tikai savu viedokli, bet arī uzklausīt mediķus par to, kā viņi redz, kā viņi jūtas šajā situācijā, un padalīties ar to ar jums, saviem kolēģiem...

Mediķi tiešām bija ļoti sarūgtināti un vīlušies par šādu valdības lēmumu. Viņi pauda savu neizpratni, viņi vērsās pie mums un teica: “Vai tiešām jūs, politiķi, nesaprotat, ka mēs strādājam uz izdegšanas robežas? Tas viss, ko jūs darāt, nelabo šo situāciju. Situācija kļūst tikai kritiskāka. Vai jūs nesaprotat, ka no tā cietīsim ne tikai mēs, mediķi, bet visa sabiedrība?”

Viņi pauda dziļu neizpratni: ja Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts, kā var būt tā, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī valdība var neievērot likumus? Viņi vērsās pie manis un teica: “Kā jūs to saprotat? Jūs gaidāt, ka mēs pildīsim savu pienākumu, par kuru... jūs nevēlaties pat maksāt to, kas mums likumīgi pienākas, savukārt jūs savus pienākumus nepildāt un vēl gribat, lai jums par to piemaksā. Tas ir tiesiski? Tas ir godīgi? (Dep. K. Feldmans: “Ivar, runā “par”! Atspēko!”) Te ir tiešām “Viens likums - viena taisnība visiem”?”

Mediķi man teica... Viņi saka: “Mēs nācām uz šīm vēlēšanām, Saeimas vēlēšanām, ar sajūtu, ka beidzot ir parādījušās partijas, par kurām mēs varam nobalsot. Bet laikam tā ļaunuma sakne, kas netika līdz galam izravēta, viņus ir samaitājusi.”

Tanī sēdē pie manis vērsās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta arodorganizācijas pārstāvis Andis Feldmanis. Viņš teica: “Zariņa kungs, jūs tur, kad savā Saeimā spriedīsiet par budžeta likumu, ko ar to darīt, atgādiniet saviem kolēģiem, ko viņi ir zvērējuši Latvijas tautai!”

Man nav grūti jums atgādināt, jo, kā jūs zināt, es zvērestu zinu no galvas. Jūs zvērot apliecinājāt (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.)... Jūs zvērot apliecinājāt, ka, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, jūs apņematies pildīt Latvijas Satversmi un likumus. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Pēc labākās apziņas!”)

Šis budžets ir pretlikumīgs. Par to balsojot, jūs pārkāpsiet deputāta zvērestu.

Tāpēc es aicinu visus tos deputātus, kuri uzskata, ka Latvijas budžets ir veidojams, vadoties vienkārši no politisko darījumu interesēm, - ignorējiet likumus, balsojiet par šo likumprojektu! Jo mediķi... Lai mediķi varētu uzzināt, kuri ir tie deputāti, pateicoties kuriem tas ir noticis, kurus ir sagrauzusi... šī ļaunuma sakne. Lai, iespējams, visa sabiedrība pavisam drīz varētu uzzināt šo deputātu vārdus un uzvārdus, jo tie, iespējams, būs lasāmi visās slimnīcās pie visiem kabinetiem, kur mediķu pakalpojumi cilvēkiem būs jāgaida garās rindās... garās, mokošās rindās. Lai viņi zina, kam pateikties par šādu likteni!

Es aicinu balsot “par” šo likumprojektu visus tos deputātus, kuri nevēlas pildīt savu deputāta zvērestu, ko viņi devuši Latvijas tautai, kuriem tas traucē, lai varētu īstenot savus politiskos darījumus, jo, iespējams, tieši tādā veidā pavisam drīz jūs tiksiet atbrīvoti no šī pienākuma, jo, iespējams, šis ir... tādā gadījumā būs pēdējais budžets, par ko varēs... par ko balsos šis Saeimas sasaukums.

Savukārt visus pārējos, kuriem vēl ir tāda iespēja, es aicinu balsot pēc sirdsapziņas, jo, iespējams, jums tā vēl noderēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” nodošanu visām komisijām, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kolēģi! Uzmanību vienam svarīgam paziņojumam.

Vakar apaļu dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģis Aldis Blumbergs, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie sagatavoti. 

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre.)

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Iveta Benhena‑Bēkena, Mārtiņš Bondars, Gundars Daudze, Inese Ikstena, Nikolajs Kabanovs, Armands Krauze, Janīna Kursīte-Pakule, Edmunds Teirumnieks un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Kelovas zemes nodalījuma joslai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Papules, Pimenova, Ločmeles‑Luņovas, Švecovas, Cileviča un Goldbergas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jau pagājušajā sēdē es, pulksten 9.00 no rīta saņēmusi šo “pārsteigumu”, kā es to nosaucu, aicināju deputātus neatbalstīt to. Manuprāt, gana skaidri izklāstīju, kamdēļ tas ir absolūti greizi - samazināt kvalifikācijas prasības tiem cilvēkiem, kuri vēlas strādāt skolā. Pa šo nedēļu esmu sagatavojusi vēl papildu argumentus.

Pirmā lieta. Pedagogs - tā ir reglamentēta profesija, par kuru runā likums un skaidri un gaiši pasaka: reglamentētajā profesijā ir tiesības darboties personai, kas apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vai ieguvusi profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina likumā noteiktie, Latvijas Republikā izdotie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti un tamlīdzīgi.

Šajā gadā pedagoģijas pamatu programmā, kas dod tiesības veikt pedagoģisko darbību - strādāt par pedagogu izglītības iestādē -, tika no valsts budžeta finansētas sešas grupas, no tām trīs - vispārējās izglītības potenciālajiem skolotājiem. Sertifikātu ieguva 120 pedagogi, no tiem apmēram 60 - vispārējā izglītībā un interešu izglītībā. Bija paredzēts no valsts budžeta finansēt divas grupas programmā, kura dod tiesības strādāt par latviešu valodas skolotājiem. Diemžēl tās nenokomplektējās. Nu tur ir saknes jāmeklē dziļāk - kāpēc cilvēki negrib mācīt latviešu valodu.

Tāpat no valsts budžeta līdzekļiem finansējām dabaszinātņu skolotāju grupas... 70 skolotāji ar tiesībām strādāt par dabaszinātņu skolotājiem, 27 - ķīmijas skolotāji, 25 - matemātikas, 37 - fizikas, kopā - 159 skolotāji. Ja viņu iegūtās tiesības tiktu izmantotas atbilstoši mērķim, kā dēļ viņi ir mācījušies, tad vakancēm dabaszinību mācību priekšmetos būtu jābūt aizpildītām. Visiem, kuri pieteicās, tika nodrošināta iespēja mācīties un attiecīgi tālāk arī pieteikties darbam skolās.

Tāpat arī nav iemesla apgalvot, kā mēs iepriekšējā sēdē dzirdējām, - ka skolotāju trūkstot tāpēc, ka nav pedagoģiskās izglītības. Visus, kuri vēlējās apgūt pedagoģiju, nodrošinājām ar iespēju to apgūt pieminētajos kursos. Atvērām arī papildu grupas. No sešām minētajām divas ir atvērtas papildus.

Tāpat paskatījos arī Valsts izglītības informācijas sistēmā, un uz 1. oktobri informācija ir tāda, ka 70 novados ir uzrādītas vakances, kas izteiktas stundās. Kopā tās ir 8585 stundas, taču tikai vienā novadā ir uzrādīta pilnas slodzes 40 stundu vakance kā individuālais darbs un atbalsts skolēniem, kas nav mācību priekšmeta vakance. Ja mēs izsakām šīs vakances likmēs, tad varam teikt, ka trūkst aptuveni 286 pedagogu, bet tie nav pedagogi kādā noteiktā mācību priekšmetā, noteiktā izglītības iestādē uz pilnu likmi. Tās ir neaizpildītas mācību vai citu pienākumu stundas, kas tiek tarificētas skolotājiem par papildu pienākumu veikšanu, lai nepārsniedz kopējo Darba likumā noteikto slodzi 40 stundu apjomā.

Visbeidzot Izglītības likuma 48. pantā ir noteikts, ka “strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību”. To jau es pagājušoreiz arī, man liekas, izstāstīju. Stundu skaita pedagoģijā noteikšana - tas nav likuma jautājums, Papules kundze. Ministru kabineta noteikumos, lai risinātu pedagogu trūkumu - un šis ir svarīgi, kolēģi! - jau ir norma, kas ļauj strādāt par pedagogu vispār bez pedagoģiskās izglītības vienu gadu mentora vadībā. Paskaidrojumam: direktors redz - man ir vakance, man vajag... es atrodu mentoru un aicinu jebkuru no mums, jebkuru cilvēku, kurš ir gatavs nākt strādāt... viņš vienu gadu absolūti bez jebkādas izglītības nāk strādāt uz skolu.

Tad otrs - tas, ko es izstāstīju par šiem 72 stundu kursiem. Tāpat arī profesionālajā un interešu izglītībā strādāt par pedagogu bez pedagoģiskās izglītības var, ja pedagoga darba slodze nepārsniedz 360 stundas gadā. (Starpsauciens.) Atsaucoties uz to, ko Papules kundze teica, ka tas ir īss, ātrs risinājums pedagogu trūkumam, es teikšu, ka šis nav risinājums, kas mazinās krīzi izglītībā, bet ilgtermiņā tas var radīt vēl lielāku krīzi, ļaujot nonākt situācijā, kad izglītības sistēmā var strādāt jebkurš ar minimālām zināšanām pedagoģijā bez pamatotas, pētījumos balstītas kvalitatīvas pieejas bērnu izglītības un personības veidošanas procesā.

Aicinu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Labdien! Tas nu gan bija labs apgalvojums - nāciet un strādājiet vispār bez izglītības! Bet skola ir tā vieta, kur to var darīt. Kā jau teicu, mana priekšlikuma mērķis ir dot risinājumu pedagogu trūkuma krīzei tūlīt un tagad. Faktiski apstākļos, kad skolēni pedagogu trūkuma dēļ neiegūst pilnvērtīgu izglītību... un tas arī bija savdabīgs apgalvojums, ka nenāk mācīt latviešu valodu un mums ir zināms, kāpēc. Es arī gribētu zināt, kāpēc. Bet to varbūt uzzināsim kādā citā diskusijā.

Es aicinu vēlreiz padomāt par mana priekšlikuma būtību, jo šie ir centieni atvieglot direktoru pūliņus atrast skolotājus gandrīz visos mācību priekšmetos visās izglītības pakāpēs, un es ceru, ka tas izdosies matemātikā un latviešu valodā primāri. (Dep. A. Muižniece: “Bet direktoriem ir iespējas!”) Sauklis, ka 286 skolotāju trūkst, bet tas nav svarīgi, jo tas jau nav uz pilnu slodzi, arī izklausās mazlietiņ neprofesionāli, jo tādu cilvēku... tas ir cilvēku skaits, kuru oficiāli skolā šobrīd trūkst. Jau minēju atsauci uz ministres augusta preses konferenci par 500 vakancēm, septembrī - par 200. (Starpsauciens: “Tagad ir oktobris!”) Būs arī oktobris - par 200 vakancēm. Ieskatījos Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, vai vispār ir diskusija par vakancēm, un atradu ministrijas 10. oktobra preses paziņojumu par notikušo Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos sēdi, kur padome, tātad arī ministrija, jo padomi vada ministre, atzīst (citēju): “Mazākumtautību skolās ir tie paši steidzami risināmie jautājumi kā skolās ar latviešu mācību valodu - pedagogu trūkums, zemais pedagogu atalgojums”... un tā tālāk, un tā tālāk.

Atgādinu, ka es piedāvāju terminētu risinājumu līdz 2023. gadam (Starpsauciens.) ļaut visiem tiem studentiem, kas pirms tam būs šajās superskolotāju programmās, “Iespējamās misijas” programmās apguvuši, tiešām parādīt, ka viņi ir nonākuši atpakaļ skolā. Atkārtoju - es tiešām ceru, ka skolotāji atgriezīsies, arī tie, kuri šobrīd aiziet (Dep. A. Muižniece: “Uz četriem gadiem samazināt prasības! Pilnīgi nepamatoti!”), kuriem mēs esam ilgi stāstījuši: “Jūs esat pirmspensijas vecumā, jums ir 50 un cik tur gadu, ejiet vien un meklējiet darbu citur!” Ka tie atgriezīsies. Un ka atgriezīsies arī jaunie. Jo es ļoti ceru, ka valdība tomēr turpinās celt pedagogu atalgojumu... kaut vai saskaņā ar noteikto grafiku, kas ir atspoguļots attiecīgi mūsu likumdošanā.

Līdz ar to gribu jūs vēlreiz aicināt dot iespēju tiem, kuri ir pabeiguši kādu augstākās izglītības iestādi, ieguvuši augstāko izglītību, - tiem, kuriem šobrīd būtu jāmācās 72 stundas, piedāvāt 36 stundas... Ne gluži tā, ka “nāciet visi, kas varat”, bet gan tā: “Ja jums ir augstākā izglītība kādā konkrētā jomā (Dep. A. Muižniece: “Ir tāda iespēja!”; dep. R. Ločmele-Luņova: “Paklusē!”), nāciet strādāt skolā un paralēli apgūstiet didaktiku, paskatieties, kas ir pedagoģijas pamatlietas, jo skolā jums noteikti palīdzēs mentori.” Par tiem šeit arī runāju. Tātad šobrīd tā ir valsts politika izglītībā. Arī skola un skolā esošie kolēģi palīdzēs apgūt pedagoģijas prasmi.

Risinājums ir nepieciešams jau šobrīd, īpaši tāpēc, ka no nākamā gada - no nākamā gada! - stājas spēkā jaunais standarts. Jaunais standarts tiks ieviests pamatskolā... pakāpeniski, protams, bet tas tiks ieviests. Kas to ieviesīs?

Un vēl. Es tiešām atzīstu Anitu Muižnieces kundzi par labu Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri, un viņai pieredze ir arī izglītības iestādē.

Aicinu: koalīcija, iesniedziet labus priekšlikumus un labus risinājumus, lai skolotāji skolā būtu tagad un tūdaļ, lai skolotāji un skolu direktori varētu savu darbu veikt profesionāli! Un neskaitiet problēmas... par vakancēm, par kaut kādiem tālākizglītības kursiem... Iesniedziet likumu grozījumus, un mēs jūs atbalstīsim!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tiek virzīts vienlaikus ar vēl diviem likumprojektiem - “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” -, jo mērķis ir atslogot tiesībaizsardzības iestāžu darbu, lai atklātu pēc iespējas lielāku skaitu noziedzīgo nodarījumu.

Es iesaku vērtēt un aplūkot visus šos likumprojektus, it īpaši grozījumus Kriminālprocesa likumā, caur cilvēktiesību prizmu. Neiebilstot pret norādīto mērķi un izprotot tiesībaizsardzības iestāžu situāciju, jāatzīmē, ka vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst par cilvēktiesību aspektu.

Likumprojektā noteikts aizturētā pienākums sniegt patiesas liecības, ja persona izmanto tiesības liecināt. Turklāt, ja procesa virzītājs konstatēs, ka aizdomās turētais sniedzis nepatiesas liecības, tad šāda viņa rīcība varēs tikt atzīta par atbildību pastiprinošu apstākli. Kā arguments tiek minēts tas, ka pašlaik tiek nelietderīgi tērēti valsts resursi vainas pierādīšanai, un arī tas, ka aizdomās turētos nepieciešams disciplinēt. Es domāju, ka pamattiesību uz aizstāvību ierobežošana šādā veidā nav pareizais ceļš, ja mēs gribam dzīvot tiesiskā, nevis policejiskā valstī, kurā cilvēktiesības netiek ņemtas vērā.

Es uzskatu, ka šis tiesību ierobežojums pārvērtīsies par manipulatīvu rīku, lai par jebkuru cenu dabūtu aizdomās turētā patiesu vai nepatiesu atzīšanos, - iestumt viņu stūrī un dabūt apstiprinājumu izmeklēšanai ērtākai versijai, nevis noskaidrot objektīvu patiesību.

Ir vairāki pētījumi, ka no izmeklēšanas noguruši un apstākļu nomocīti, nevainīgi cilvēki bieži atzīst savu vainu, lai tikai procesa virzītājiem būtu ērtāk. Pat vēlāk, mainot savas liecības un atsakoties no nepatiesas atzīšanās, cilvēki vienalga nonāk aiz restēm, jo tiesībaizsardzības iestādes grib ātrāk pabeigt izmeklēšanu un nevēlas mainīt jau sagatavotu versiju.

Tāpēc šāds risinājums nav atbalstāms. Manuprāt, lai izmeklēšana būtu efektīvāka, ir jāstiprina dienestu intelektuālā kapacitāte, jāceļ algas un jāuzlabo materiālais nodrošinājums.

Iesaku balsot “pret” šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” mēs strādājām ilgi. Sākotnēji ierosinājumu saņēmām no Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas, pēc tam bija vairākas sēdes Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā, kur mēs debatējām, pieaicinot ekspertus, un beidzot arī Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu.

Ja jūs pavaicātu, par ko ir šis likumprojekts, es nevarētu atbildēt vienā teikumā. Par to mēs, protams, varēsim runāt detalizētāk drusciņ vēlāk, jo tur ir vairāki jautājumi. Mēs gribam atrisināt problēmu, piemēram, ar ekspertīzes nozīmēšanas pārsūdzēšanu, pilnveidot vienošanās procesu, ļaut rīkoties, ja pēc prokurora priekšraksta par sodu ir atklāti jauni apstākļi, kas norāda, ka ir problēmas.

Ir vairākas citas lietas, bet principā es redzu, ka daži kolēģi reaģē uz diviem priekšlikumiem, un par vienu tikko pastāstīja Agešina kungs. Tāpēc es atļaušos komentēt tieši šo ierosinājumu.

Ierosinājums ir ļoti vienkāršs. Patlaban Kriminālprocesa likumā ir paredzēta liecinieku, cietušā atbildība, ja viņi melo. Apsūdzētajam atbildības nav, aizdomās turētais arī nav saucams pie atbildības, ja viņš melo, nekādu negatīvu seku viņam nav. Bet nav pareizi uzskatīt, ka Kriminālprocesa likums ļauj cilvēkam melot. Tas ļauj aizdomās turētajai personai vai apsūdzētajam klusēt vai runāt. Ja cilvēks izvēlas runāt, viņam ir jāstāsta patiesība.

Ko mēs redzam praksē? Cilvēks izdomā kaut kādu versiju, varbūt, nu, absolūti neiespējamu, un procesa virzītājs strādā, lai pārbaudītu. Pārbaudīja, konstatēja, ka tā neatbilst patiesībai, un tad mūsu klients saka: “Oi, tiešām sajaucu. Viss bija citādāk,” un izvirza jaunu versiju, un mēs atkal strādājam, lai to pārbaudītu.

Bet, mīļie kolēģi! Pasakiet man, lūdzu, kur Kriminālprocesa likumā rakstīts, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais drīkst melot? Nav tādas normas! Bet mūsu praksē daži uzskata, ka drīkst. Nu, ja tādi viedokļi pastāv, ir ļoti svarīgi likumā norādīt: “Melot nedrīkst!” Es saprotu, cilvēks var kaut ko aizmirst. Ir iespējama, teiksim, tāda situācija... bet, ja tu sāki runāt, stāsti tā, kā bija, nevis izdomā kaut ko!

Otra lieta, par kuru, izmantojot iespēju, gribu pastāstīt, ir jautājums par tiesu debatēm. Patlaban tiesu debašu laiks nav ierobežots. Un ko dara daži cilvēki, dažas personas? Lai novilcinātu procesu, viņi runā, runā, runā un runā. Bez satura, bez jēgas, bez izpratnes viņi atkārto vienu un to pašu, un tiesa sēž un klausās, un neko nevar izdarīt.

Es, piemēram, paskatījos digitāllietas... digitālās televīzijas lietas materiālus. Viņi debatēja 13 mēnešus. Un jūs varat teikt: “Bet tas ir labi!” Jautājums ir kāds? Pirms debatēm notika pierādījumu pārbaude, un tur tieši viss, kas saistīts ar pierādījumiem, bija izrunāts. Debates ir laiks, kad var paust viedokli. Un to viedokli pat nevar ielikt spriedumā, jo tas ir tikai viedoklis. Nu, principā iznākumu tad tas īpaši neietekmē. Par to mums stāstīja tiesneši, kas principā... nu, daži pat uzskata, ka vispār tās debates tad svarīgi limitēt. Svarīgi pateikt, cik ilgi var turpināt.

Ko mēs piedāvājam? Mēs ierosinām ļaut tiesai noteikt debašu maksimālo laiku. Un atkal daži kliedz: “Ārprāts! Ko jūs izdomājāt! Tas ierobežos cilvēka pamattiesības.” Tas varbūt samazinās advokāta ienākumus, jā, jo vairs nebūs iespējas ilgi debatēt, tik ilgi, kā mums dažreiz pieņemts. Bet, es domāju, tas nekādā gadījumā neapdraudēs tiesvedības kvalitāti. Protams, spriedumu tad mēs redzēsim ātrāk.

Kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šos likumprojektus, un turpināsim strādāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Detektīvdarbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marijai Golubevai šā gada 14. oktobrī.

Saeimas Prezidijs saņēma deputātes Marijas Golubevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Andas Vītolas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 15. oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Andas Vītolas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi ir izskatījuši un vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Andu Vītolu no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Andas Vītolas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Bitenieces atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 15. un 16. oktobra sēdēs tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Bitenieces atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 26. oktobri atbrīvot Rīgas rajona tiesas tiesnesi Inesi Bitenieci no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Bitenieces atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Ikstenas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Ikstenas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Artūra Toma Pleša atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Artūra Toma Pleša atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Ikstenas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Ikstenas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Artūra Toma Pleša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Artūra Toma Pleša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Edgara Kucina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Jāņa Urbanoviča un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! 9. oktobrī Pieprasījumu komisija skatīja deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem”. Sākotnēji saņemtās atbildes no Ekonomikas ministrijas nebija... bija nepilnīgas, un šī iemesla dēļ komisijas vārdā tika nosūtīta vēstule ar lūgumu papildināt jau iesniegto informāciju. Ekonomikas ministrija to arī izdarīja, atklājot pārkāpumus, kādi konstatēti pārbaudēs konkrētiem uzņēmumiem piederošajās elektrostacijās. Tāpat Pieprasījumu komisija saņēma arī informāciju par katram komersantam konstatēto pārkāpumu. Pieprasījuma izskatīšanas dienā... pārbaudes bija veiktas 246 OIK elektrostacijās, un brīdinājumi izteikti 46 stacijām. Kopumā uz Pieprasījumu komisijas sēdi tika iesniegta paplašināta informācija par 35 elektrostacijām, kurām izteikti brīdinājumi, un trīs elektrostacijām, kurām obligātā iepirkuma tiesības jau atceltas. Diemžēl, padziļināti iztaujājot Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, nācās secināt, ka rakstiski sniegtajās atbildēs ir dažādas neprecizitātes. Deputāti arī uzdeva diezgan daudz jautājumu par pašu pārbaužu procesu, un patiesu izbrīnu raisīja tas garais birokrātiskais ceļš, kas jāveic, lai apturētu kādas elektrostacijas darbību, pat ja tajā konstatēti rupji pārkāpumi, un kā rezultātā varētu atprasīt valsts izsniegto atbalstu. Šīs pārbaudes - ar vēstuļu saņemšanu, nosūtīšanu, atbilžu pieprasīšanu un tādu... tā kā īpašnieku atbilžu saņemšanu - var ievilkties pat gadiem, kā mēs secinājām. Un es vēlos atgādināt, ka šo kontroles mehānismu, kā šīs stacijas tiek kontrolētas, ir radījusi pati Ekonomikas ministrija. Līdz ar to varam domāt, ka ilgākā laika posmā pašai ministrijai nav bijusi patiesa vēlme tikt galā ar negodprātīgajiem OIK saņēmējiem.

Minēšu tikai divus piemērus, kuri izskanēja komisijas sēdē.

Pirmais piemērs: elektrostacija, kurā pirms gada konstatēti pat rupji mēraparāta bojājumi, turpina ne tikai darboties, bet turpina saņemt OIK... šo valsts atbalstu pilnā apmērā.

Un otrs piemērs: lai tiktu pieņemts lēmums par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, elektrostacijai - ne komersantam, bet elektrostacijai! - ir jāsaņem trīs brīdinājumi. Tas nozīmē, ka vienam un tam pašam komersantam, ja viņam pieder vairākas elektrostacijas, var būt pat vairāk nekā trīs šādi brīdinājumi.

Komisijas sēdē deputāti Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem norādīja, ka šāda situācija ar šādu vilcināšanos lēmuma pieņemšanā nav iedomājama citās nozarēs, kur par mēraparātu, piemēram, kases aparātu, bojājumu vēršanās pret uzņēmumu - ne pret tā struktūrvienību, bet pret uzņēmumu! - notiktu zibenīgi. Un līdz ar to ļoti pamatoti arī komisijas sēdē izskanēja deputātu jautājumi - ar ko tad OIK uzņēmēji ir tik īpaši, ka var turpināt darboties un saņemt valsts atbalstu pat ilgu laiku pēc tam, kad tur konstatēti rupji pārkāpumi?

Vēlos atgādināt Ekonomikas ministrijas pausto viedokli par to, ka līdz šim ir bijusi nepietiekama kapacitāte un nepietiekams finansējums OIK elektrostaciju pārbaužu veikšanai un tālākajām procedūrām. Dīvaini, ka tik nozīmīgam pasākumam līdz šim nav atradies pietiekams finansējums, jo ieguvums, atbrīvojoties no negodprātīgajiem OIK saņēmējiem, valstij būtu daudzreiz lielāks.

Par komisijas sēdē izskanējušo informāciju tika sagatavotas vēstules Ģenerālprokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ar lūgumu izvērtēt ierēdņu iespējamu nolaidību, pietiekami ātri nereaģējot uz acīmredzamiem pārkāpumiem OIK elektrostacijās, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi lielos apmēros.

Komisijā balsojums bija šāds: par - 5, pret - 7, atturējās - 2. Līdz ar to komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Turpinām sekot OIK afērai pa pēdām. Diemžēl ir jāatzīst, ka OIK afēra joprojām tiek turpināta - pretēji tiem skaistajiem solījumiem, kas tika doti sabiedrībai pirms vēlēšanām. Un par to uzskatāmi liecina fakti.

Komisijas vadītāja jau raksturoja, kāda izskatās šī aina. Es no sākuma gribētu parādīt kopīgo kontekstu, lai jūs saprastu, kāpēc vispār šis pieprasījums tika veidots.

Proti, kas norāda uz to, ka OIK afēra joprojām tiek turpināta?

Droši vien jūs esat dzirdējuši par to, ka beidzot ir uzsāktas reālas OIK staciju pārbaudes. Tā ir viena no tādām principiāli svarīgām lietām, kas ir nepieciešama, lai tiktu galā ar OIK afēru. Jo viena lieta ir skaisti solījumi, otra lieta - reālie darbi. Un, lai tiktu pie reālajiem darbiem, pirmais solis ir reālas šo staciju pārbaudes. Tās beidzot notiek. Bet kas notiek tālāk? Pēc tam kad šīs pārbaudes beidzot tiek veiktas - un šīs pārbaudes beidzot veic nevis Ekonomikas ministrija, bet gan speciāla grupa, kurā ir iekļauti kompetenti eksperti! - un kad šie eksperti ir sagatavojuši ziņojumus par šīm veiktajām pārbaudēm, viņi tos iesniedz Ekonomikas ministrijai.

Un tagad vienkārši fakti. Šīs pārbaudes tiek veiktas jau kopš pagājušā gada vasaras. Pārbaudītas ir vairāk nekā 200 stacijas. Tas viss ir noziņots Ekonomikas ministrijai. Jūs esat dzirdējuši, kāda ir bijusi Ekonomikas ministrijas rīcība, ko tā ir izdarījusi? Kāda ir bijusi Ekonomikas ministrijas tālākā rīcība, izvērtējot šos rezultātus? Komisijas vadītāja jau pieminēja, ka pamatā šie lēmumi ir bijuši saistīti... it kā ir bijuši ļoti daudzi lēmumi, izteikti daudzi brīdinājumi. Un Ekonomikas ministrija mēģināja manipulēt un slēpt, ko tā ir darījusi - tā atsūtīja no sākuma vienkārši sarakstu ar stacijām, kur... Ministrija saka: “Nu, šīs mēs esam brīdinājuši!”, bet nepasaka, par ko.

Pēc tam kad mēs atkārtoti... kad tika pieprasīts, lai Ekonomikas ministrija sniegtu informāciju, par ko tad Ekonomikas ministrija reāli šīs stacijas brīdinājusi, izrādījās, ka brīdinājumi izteikti par citiem pārkāpumiem, kas vispār nav saistīti ar OIK regulējumiem.

Vienkārši, uzskatāmi piemēri. Ekonomikas ministrija, protams, bija norādījusi saiti, kurā var iepazīties ar šiem pārbaužu rezultātiem. Viņi bija izvairījušies iesūtīt savu tabulu, kurā būtu apkopots tas, kas tad īsti ir noticis.

Es nepaslinkoju, paskatījos šos materiālus (tās bija vairāk nekā 500 lappuses) un uzskatāmi Pieprasījumu komisijā ar piemēriem nodemonstrēju, kāda ir realitāte un ko ir darījusi Ekonomikas ministrija. Tātad realitātē pārbaudē ir atklāti fakti, kuri liecina par krāpšanos sevišķi lielos apmēros. Piemēram, ar pašpatēriņu ar elektroenerģiju. Uzskatāmi pārbaudē ir ierakstīts, ka šī stacija krāpjas ar to, ka visu pašpatēriņu nodod obligātajā iepirkumā. Tas ir acīmredzams likuma pārkāpums. Acīmredzama krāpniecība.

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, skatoties tabulā, kuru viņi atsūtījuši, - viņi saka, ka ir izteikuši brīdinājumu šai stacijai. Bet, ja mēs noskaidrojam, par ko izteikts brīdinājums, - tas izteikts, piemēram, par darba drošības tehnikas pārkāpumiem. Un ministrija saka: “Mēs esam reaģējuši uz to.”

Tātad, kolēģi, lai jūs saprastu to analoģiju, - tas ir apmēram tā, ka ir ceļu satiksmes policists, kurš redz, ka brauc automašīna, un kurš šo automašīnu apstādina, jo tā ir pārsniegusi ātrumu, teiksim, par pieciem kilometriem stundā. Viņš apstādina un redz, ka šī mašīna ir arī notriekusi cilvēku, - tur mašīnā guļ līķis. Un ko izdara ceļu policists? Viņš izsaka šim autovadītājam brīdinājumu un atlaiž braukt tālāk. Jo par ātruma pārsniegšanu - pieci kilometri stundā - neko vairāk viņš nevar izdarīt. Tas ir tas veids, kādā Ekonomikas ministrija mēģina pasniegt, ka viņu rīcība ir bijusi tiesiska.

Ne velti, sākot Pieprasījumu komisijas sēdi, pirmais jautājums, ko es uzdevu Ekonomikas ministrijai, no sākuma visiem likās retorisks: “Vai tiesiskā valstī ir pienākums ievērot visas tiesību normas? Vai selektīvi var ievērot - vienu tiesību normu var ievērot, pārējās var neievērot?” Uz ko, protams, Ekonomikas ministrija pateica: “Nu kā? Nu, protams, tas ir retorisks jautājums. Visas tiesību normas ir jāievēro.”

Pēc tam, tālāk skatot šo pieprasījumu, mēs uzskatāmi ar faktiem pierādījām, ka patiesībā Ekonomikas ministrija rīkojas tieši pretēji. Jo - kā viņi pamatoja savu rīcību? Līdzīgi kā šis ceļu policists. Viņš pateica: “Nu kā? Nu, saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem es jau viņiem varēju izteikt tikai brīdinājumu!” Lai gan paralēli bija pārkāpts likums - izdarīta slepkavība, kriminālnoziegums. Tieši tāpat gadījumā ar šīm stacijām. Ir acīmredzami, ka šīs stacijas īsteno kriminālnoziegumu, pārkāpumu, ko varētu klasificēt kā krāpniecību sevišķi lielos apmēros. Un ko izdara Ekonomikas ministrija? Viņi saka: “Nē, mēs to neredzam. Mēs vienkārši izsakām brīdinājumu par kaut ko citu.” Ja viņiem prasa: “Nu, a kāpēc jūs tā darāt?” - “Nu, mēs visu vērtējam tikai Ministru kabineta noteikumu ietvaros.” Tas ir, viņi selektīvi izrauj no visa regulējuma, tiesību regulējuma, vienu tiesību normu un skatās tikai šo vienu tiesību normu, vai tā ir ievērota. Pārējais viņus neinteresē.

Šādus gadījumus sēdē mēs paņēmām kādus trīs... uzreiz... uzskatāmi. Nu, tie ir vienkārši uzskatāmi, kur bija redzams, ka Ekonomikas ministrija nepilda šos pienākumus, ka patiesībā Ekonomikas ministrijas amatpersonas nodarbojas ar sevišķi liela apmēra krāpniecību piesegšanu. Tas tika uzskatāmi pierādīts.

Ekonomikas ministrija mēģināja atrunāties: “Ziniet, a mums jau nebija laika. Mums jau nebija laika uz to visu reaģēt.” Mēs viņiem izvilkām piemēru, kur šāds pārkāpums ir konstatēts pirms vairāk nekā gada. Arī nebija laika?

Tas viss, kolēģi, norāda uz to, ka diemžēl pretēji visiem skaistajiem solījumiem par to, ka kāds gatavojas izbeigt šo afēru, patiesībā pēc šiem faktiem pašlaik izskatās, ka... nodarbojas ar šīs afēras piesegšanu.

Šeit es aicinātu arī parlamentārās izmeklēšanas komisiju pievērst tam uzmanību, jo tas arī ir viens no jūsu uzdevumiem - tikt skaidrībā, kā tad īsti pašlaik tiek pārraudzītas šīs stacijas, vai šis regulējums ir atbilstīgs, kā interesēs tas ir bijis izveidots, jo... Tas bija ļoti savdabīgi, ļoti dīvaini - klausīties Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, kuri atrunājās, ka viņi jau neko nevar izdarīt, jo Ministru kabineta noteikumi, redziet, tādi ir. Bet kurš tad tos Ministru kabineta noteikumus sastādīja? Kurš tad bija tas, kas steidzamības kārtībā ap Ziemassvētkiem tos virzīja valdībā (Starpsaucieni.), lai varētu to izdarīt? Nē, tā bija Ekonomikas ministrija pagājušās valdības laikā.

Arī šis uzskatāmais piemērs par mērinstrumentiem. Iedomājieties, kolēģi, kādā citā biznesā... salauzts mērinstruments. Atnāk Ekonomikas ministrijas pārstāvis, konstatē... tai iedod, ka ir konstatēts šis fakts, bet Ekonomikas ministrija uz to nereaģē. Jūs varat kaut ko tādu iedomāties, ka, teiksim, uz uzņēmumu, kurā kases aparāts vispār netiek lietots, kurā vienkārši laiž visu naudu garām kasei, čeki netiek izrakstīti, atnāk pārbaude un pasaka: “Viss kārtībā! Tā turpiniet! Nu, mēs jūs tur pabrīdināsim, ka jums varbūt cimdi ne tādi bija, ka jūs kaut ko ne tā izdarījāt, bet pārējo visu turpiniet darīt.” Tas ir apmēram tāpat... tāds pats ir šis regulējums pašlaik šinī nozarē. Tas acīmredzami nav... Tas acīmredzami neatbilst tiesību normām, tiesiskas valsts principiem, un noteikti šāds regulējums būtu jāmaina.

Tāpēc, kolēģi, es arī aicinu visus tos, kas bija sēdē... Deputāti izteica sašutumu par tādām lietām. Viņi teica: “Kā mums to visu risināt, ja jau Ekonomikas ministrija to nevar atrisināt?” Atrisinājums jau ir sagatavots, tas jau gaida! Ir runa par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Es jūs, kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kad mēs to skatīsim. Es būšu šī likumprojekta ziņotājs. Un atsevišķi deputāti jau lūdza, lai viņiem atgādina tanī brīdī, kad mēs skatīsim šo likumprojektu, ka tieši šie ir tie grozījumi, kuri palīdzētu izbeigt šo afēru, šo absurdu ar ekonomikas... ar OIK staciju pārbaudēm, ko pašlaik īsteno Ekonomikas ministrija.

Ar šo pieprasījumu mēs uzskatāmi pierādījām... Tas ir pamatots, un tik tiešām vajadzētu to izskatīt šeit, Saeimā. Es aicinu, kolēģi, jūs, sevišķi tos, kuri iestājas par tiesiskumu, par atklātību, par godīgumu, atbildēt par saviem vārdiem, aizstāvēt savas vērtības un balsot “par” šo pieprasījumu, lai mēs šeit, Saeimā, to izskatītu. Lai nāktu ministrs un skaidrotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es varētu Zariņa kungu nomierināt - arī parlamentārās izmeklēšanas komisijā šim aspektam tiek pievērsta uzmanība. Un es pilnīgi noteikti iesniegšu priekšlikumu... tam vajadzētu būt vienam no priekšlikumiem, ko izmeklēšanas komisija sniedz kā savu redzējumu, kā mazināt šo OIK uzņēmēju patvaļu, teiksim tā.

Tas tiešām šķiet nesaprotami - nu kā var būt tā: tu pārkāp likumu, tev aizrāda, trīs reizes aizrāda! -, bet visu to laiku tev turpina maksāt šo atbalstu. Tu tur teju gadu varēji vilkt garumā... tu varēji mierīgi turpināt pārkāpt likumu un mierīgi saņemt šos maksājumus.

Kolēģi! Problēma jau ir arī tajā, ka šis jautājums nav Saeimas kompetencē. Šie kontroles mehānismi - tie ir Ministru kabineta kompetencē esoši jautājumi. Šo mehānismu padarīšana par stingrākiem - tas ir tikai un vienīgi Ministru kabineta rokās. Un, ja arī jūs balsosiet pret šo pieprasījumu, es aicinu jūs: varbūt koalīcijas padomē vai vienalga kur aiciniet ministru, aiciniet paši Ministru kabinetā grozīt šos noteikumus un tiešām padarīt šo kārtību stingrāku! Tas, kā tas notiek tagad, - tā ir vienkārši ņirgāšanās par Latvijas likumiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Edgara Kucina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Jāņa Urbanoviča un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.

Kolēģi! Ir saņemti jauni priekšlikumi saistībā ar izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Juridiskā komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā... un sēdes darba kārtībā to iekļaut kā pirmo likumprojektu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vakardienas, 16. oktobra, sēdē pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājuma izlēma virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā”. Ar šo grozījumu tiek pagarināts šobrīd darbojošās Latvijas Zinātnes padomes pilnvaru termiņš līdz nākamā gada vidum, līdz 2020. gada 30. jūnijam. Šis grozījums ir saistīts ar šodien komisijai nodoto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, paredzot mainīt Latvijas zinātnes sistēmas administrēšanu. Tās normas, kuras šobrīd ir sadalītas trijām institūcijām, tos pārvaldības principus, kas ir sadalīti trijām institūcijām - Latvijas Zinātnes padomei, Valsts izglītības attīstības aģentūrai un Studiju un zinātnes administrācijai -, paredzēts konsolidēt vienai institūcijai. Šādas normas Zinātniskās darbības likumā ir iestrādātas. Bet, lai šajā pārejas periodā līdzi darbotos šobrīd darbojošās Zinātnes padomes sastāvs, kuram ir pieredze atbilstošā jautājuma risināšanā, un lai vienlaikus arī netiktu pārtraukts darbs pie dažādu zinātnes programmu ekspertīzes veikšanas, lemjot par valsts finansējuma piešķiršanu dažādām programmām un projektiem, ir tapis šis priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J. Vucāns. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J. Vucāns. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija mani ir pilnvarojusi lūgt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajam lasījumam.

Saņemti 17 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, lai to pārceltu uz citiem pantiem. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas - līdzīgi kā iepriekšējais - paredz panta pārcelšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Lai nebūtu pārpratumu, priekšlikums vieš skaidrību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - tehnisks un redakcionāls finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Lai nebūtu pārpratumu, 6. priekšlikums paredz ieviest skaidri norādi, ka VID par pieņemto lēmumu šī likuma kontekstā informē gan nodokļa maksātāju, gan iesaistīto Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 7. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. - finanšu ministra Reira priekšlikums, ar ko tiek precizēts pants. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 10. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz, ka finanšu ministra ieteiktos kandidātus izvirzīšanai, iekļaušanai minētajā neatkarīgo autoritatīvo personu sarakstā apstiprina Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 12. - finanšu ministra Reira priekšlikums, tehnisks un redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 13. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī tas ir tehnisks un redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Ar 14. priekšlikumu finanšu ministrs Reirs padara skaidrāku normu, lai nebūtu pārpratumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 15. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kur tiek noteiktas konfidencialitātes prasības. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 16. - tehnisks finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un arī 17., noslēdzošais, ir finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Nu mēs atgriežamies pie šā jautājuma. Esam nonākuši pie vēsturiska brīža - mums ir jāpieņem grozījumi Enerģētikas likumā, kuri noteic, ka Somija, Igaunija un Latvija būs vienotā gāzes tirgū.

Komisijā mēs izskatījām astoņus priekšlikumus, būtībā tie visi ir no Ekonomikas ministrijas. Bet Ekonomikas ministrija cieši sadarbojas ar Juridisko biroju. Un tie ir tehniskas dabas noteikumi, kuri nosaka, kā gāzes operatoriem strādāt.

Es aicinu jūs atbalstīt komisijas lēmumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikumu deputāti...

A. Lejiņš. Tur ir astoņi. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. ... atbalsta.

Iesim cauri visiem priekšlikumiem - parastajā ziņošanas kārtībā.

A. Lejiņš. Atbalstīts 1. priekšlikums, ja?

2. priekšlikums arī ir no Ekonomikas ministrijas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. 3. priekšlikums arī ir no Ekonomikas ministrijas. (Starpsauciens.) Tie ir tehniskas dabas, ir sarežģīti... (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Komisija atbalstīja...

Arī 4. - no Ekonomikas ministrijas... Nē, atbildīgās... tas ir mūsu, atbildīgās komisijas, priekšlikums, pareizi! Bija maza, maza izmaiņa. Atbildīgā komisija pati to arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Tāpat arī 5. - arī tas ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezīša kunga... Miezaiša kunga... Miezaiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. 

A. Lejiņš. Tad mēs turpinām.

Arī 6. - no Ekonomikas ministrijas... Mēs komisijā atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Tad ir 7. - arī tas ir no Ekonomikas ministrijas... Mēs vienbalsīgi atbalstījām, kā jau visus iepriekšējos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. 

A. Lejiņš. Pēdējais, 8., arī ir no Ekonomikas ministrijas... Mēs vienbalsīgi arī šo atbalstījām, un tāpēc es aicinu jūs pieņemt...

Sēdes vadītāja. Deputāti vienbalsīgi atbalsta arī pēdējo priekšlikumu.

A. Lejiņš. Pēdējo - 8.?

Sēdes vadītāja. Atbalstījām.

A. Lejiņš. Jā. Nu aicinu likumprojektu atbalstīt! Vēsturisks brīdis. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Iepakojuma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, kolēģi! Par šo likumprojektu bija jāziņo Artūram Tomam Plešam, taču viņš izvēlējās doties uz citu komisiju. Lai veicas jaunajā komisijā un nopietni izaicinājumi priekšā!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Iepakojuma likumā”.

Saņēmām trīs priekšlikumus. Visi trīs - no Juridiskā biroja. Diemžēl tie tika iesniegti pēc termiņa (attaisnojošu iemeslu dēļ), un šos priekšlikumus tālāk virza atbildīgā komisija.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz precizēt nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Paldies.

2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kur papildināti pārejas noteikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Iepakojuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79(Dep. J. Vitenbergs: “Paldies!”), pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” (Nr. 274/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Likumprojektam pavisam tika saņemti četri priekšlikumi. Visus priekšlikumus iesniedza deputāts Jānis Dombrava. Viņš pats uz komisijas sēdi nebija ieradies, un arī neviens no deputātiem nevēlējās aizstāvēt Dombravas kunga priekšlikumus.

Dombravas kungs, redzu, ir pieteicies debatēs.

Visi Dombravas kunga priekšlikumi, tātad jau manis nosauktie četri, ir... doma viņam bija tāda, ka... viņa priekšlikumi paredz izslēgt visus likumprojekta pantus. Uz komisijas sēdi, kā jau minēju, Dombravas kungs nebija ieradies. 

1. priekšlikums ar piecām balsīm “pret”, nevienu “par” un vienu “atturas” tika noraidīts.

2. priekšlikums - sešas balsis, visas bija “pret”...

Sēdes vadītāja. Mēs pagaidām vēl tikai par 1. priekšlikumu runājam.

A. Kaimiņš. 3. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Artus Kaimiņa kungs! 1. priekšlikums. Tātad - par 1. priekšlikumu...

A. Kaimiņš. Es par visu...

Sēdes vadītāja. Ā, jūs ziņojat kopā par visiem priekšlikumiem?

A. Kaimiņš. Jā. Es par visu kopā... vienkārši. 

Sēdes vadītāja. Labi. Arī tā ir iespējams.

A. Kaimiņš. Tātad, kolēģi, četri priekšlikumi. Neviens nav atbalstīts.

1. priekšlikums ir (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Nē, ir iespējams.

A. Kaimiņš. ... Dombravas priekšlikums izslēgt likumprojekta 1. pantu. Kā jau minēju, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka likuma mērķis ir izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušiem bērniem no 1. janvāra. (Dep. I. Rībena: “Mums ir Pilsonības likums!”)

Mēs esam jau debatējuši par šo likumprojektu, ir dzirdēti vairāki argumenti gan par, gan pret. Es uzskatu, ka pret šiem argumentiem jāizturas ar cieņu. Es nevaru piekrist argumentam, ka mēs nevaram uzticēties šiem bērniem un tāpēc mums nav viņiem jāpiešķir Latvijas pilsoņa statuss, ja vien vecāki ir nepilsoņi, kas nav izvēlējušies paši to darīt.

Es atgādināšu, ka nepilsoņa statuss tika izveidots kā pagaidu risinājums PSRS pilsoņiem, kas nav kļuvuši par Latvijas pilsoņiem. Un tie bērni, kas piedzims pēc 1. janvāra, būs dzimuši gandrīz 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Es aicinu jūs uzticēties atjaunotajai Latvijas valstij un tās spējai piesaistīt sev šos bērnus. Aicinu uzticēties arī topošajiem Latvijas pilsoņiem. Ir vairāki pētījumi, kuri pierāda, ka valstīs, kurās cilvēki savstarpēji vairāk uzticas viens otram, tautsaimniecības izaugsme ir lielāka. Un tur cilvēki arī vairāk uzticas valstij, politiskajām partijām un parlamentam.

Es novēlu savai valstij Latvijai, lai tā kļūst par uzticēšanās lielvalsti.

Domāju, ka mums šodien ir unikāla, vēsturiska iespēja izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem Latvijas bērniem. Domāju, ka mums jāizmanto šī iespēja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! 1944. gada oktobris. Lielāko daļu Latvijas teritorijas tobrīd atkārtoti ir okupējusi Sarkanā armija. Tajā mēnesī ir noslepkavoti vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un vēl vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bēg Kurzemes virzienā, lai paglābtos no sarkanā terora.

1950. gada oktobris. Pirms gada ir notikušas deportācijas. Daudzi cilvēki ir mežos paglābušies no sarkanā terora. Šajā laika periodā Latvijā tiek iesūtīti... iesūtītas militārpersonas un civiliedzīvotāji, lai nodrošinātu to, lai Latvija nekad vairs nebūtu neatkarīga valsts. Tiek noslepkavotas sievietes, vīrieši, bērni. (Starpsauciens.) Un to paveic konkrēti cilvēki - ar vārdiem un uzvārdiem.

1991. gada oktobris. Neskatoties uz Interfrontes pretdarbību un arī daudzu to, kuri savulaik ir piedalījušies represijās pret Latvijas iedzīvotājiem, Latvija tomēr atgūst neatkarību un, ņemot vērā, ka Rietumvalstis ir ar pārāk cēliem nodomiem par potenciālo sadarbību ar Krievijas Federāciju, nepieļauj to, kas pēc Otrā pasaules kara notika daudzās Austrumeiropas valstīs, kur nelikumīgi ieceļojušās personas tiek aicinātas izceļot vai arī piespiedu kārtā tiek izsūtītas no valsts ārā. Latvijā tas nenotiek.

Latvijai ir jāsamierinās ar to, ka pie mums paliek daudzi simti tūkstošu nelikumīgi ieceļojušu personu. Un turklāt dažus gadus vēlāk Latvijas valsts izrāda labo gribu un ļauj šīm personām kļūt par Latvijas pilsoņiem. Kā atlīdzību par to mēs iegūstam referendumu par divām valsts valodām, kurā tikai šie Latvijas pilsoņi, vairāki simti tūkstošu, nobalso “par” divām valsts valodām.

Šobrīd ir 2019. gada oktobris, ir pagājuši 30 gadi... nepilni 30 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, bet joprojām ir ģimenes (un es negribētu runāt kategorijās “bērni”), kuras ne pie kādiem apstākļiem nevēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Nevēlas, lai viņu bērni būtu Latvijas pilsoņi. Jo kā gan citādāk var izskaidrot šo faktu, ka viņi nav vēlējušies atķeksēt veidlapā atzīmi, ka viņi vēlētos, lai viņu bērns kļūst par Latvijas pilsoni?

Un pie visiem šiem apstākļiem Saeima tik un tā dzen uz priekšu likumprojektu, ka tagad, pat ja viņi nevēlas būt Latvijas pilsoņi, pat ja varbūt viņi domā par izceļošanu uz tēvzemi, viņiem būs būt Latvijas pilsoņiem. Juridiskais birojs saķer galvu par šādu juridisko tehniku, kas tiek piedāvāta no prezidenta kancelejas puses, no Vējoņa kunga puses, bet Saeima, neskatoties uz Juridiskā biroja iebildumiem, turpina virzīt šo likumprojektu.

Es saprotu, ka ar savu runu es nepārliecināšu to deputātu vairākumu, kuri kvēli tic, ka viņi izdarīs šodien labu darbu, kaut gan patiesībā mēs vienkārši faktiski pildīsim Krievijas ārpolitikas mērķus un radīsim pirmo precedentu automātiskai pilsonības piešķiršanai nepilsoņiem. (Dep. I. Zariņš: “Tu tagad pildi Krievijas ārpolitikas mērķus!”)

Es aicinu šo bezjēdzīgo likumprojektu noraidīt vai arī atbalstīt šos manus priekšlikumus, kas padarīs šo likumprojektu par pilnīgi bezjēdzīgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nav tā, ka Latvijā dzīvojošiem, teiksim, nepilsoņiem ir tikai ierobežojumi - ka viņi nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās vai Saeimas vēlēšanās. Viņi arī bauda atsevišķas privilēģijas, par kurām... es nedzirdēju, ka šeit kāds runātu. Nav noslēpums, ka daudziem nepilsoņiem radinieki dzīvo Krievijā. Līdz ar to nepilsoņi regulāri apmeklē to. Pašreiz Krievijā spēkā esošā likumdošana paredz, ka Latvijas nepilsoņiem ir iespēja doties uz Krievijas Federāciju bez vīzas. Līdz ar to, ja mēs skatāmies no finansiālās puses, - gada vīza uz Krieviju maksā 90 eiro. Ja mājsaimniecībā ir četras personas, kopējā summa sastāda 360 eiro. (Dep. V. Dombrovska starpsauciens.) Varbūt šī arī ir atbilde Dombravas kungam, kāpēc neizvēlas pieņemt Latvijas pilsonību. Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi nebauda tādas privilēģijas, ka var doties ceļot pa Eiropu, pa Šengenas zonas valstīm un vienlaicīgi doties arī bez vīzas braucienā uz Krieviju.

Kāda tad ir tā problēma?

Problēma ir tajā, ka, teiksim, kāds no mūsu valsts gudrajiem ir izdomājis, ka “nepilsonis” angļu valodā jātulko alien, tas ir, “svešais”. Manā skatījumā, būtu loģiski, ja “nepilsonis” būtu tulkots non-citizen, kā tas ir citās valstīs. Tas būtu saprotams. Šobrīd nepilsoņi saskaras ar problēmām, ka atsevišķās valstīs viņi vienkārši nevar ieceļot vai ir lielas grūtības, jo tad sanāk tā, ka robežkontroles punktā vienkārši viņam... izlasa, ka Latvijas “svešie” ceļo pa pasauli... Sapratīsim vienu - ka nav tā, ka pasaule griežas ap Latviju... bet Latvija griežas ap pasauli... un neviens nezina mūsu vēsturi, kā patiesībā ir izveidojies šis statuss - nepilsoņa statuss... Būtu vismaz loģiski, ja būtu pārtulkots adekvāti.

Noslēdzot. Šis Raimonda Vējoņa iesniegtais likumprojekts nav paredzēts, lai atsevišķas politiskās partijas varētu kurināt naidu starp krieviem un latviešiem, bet tas ir par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem no 2020. gada 1. janvāra. Šis likumprojekts ir jāapstiprina, jo tas ir visas valsts interesēs... Mēs attiecīgi graujam valsts reputāciju un starptautisko tēlu... Investoriem ir jārada tāda, teiksim... jārada tāds iespaids, ka mūsu valstī viss ir sakārtots. Mēs varam ielikt galvu (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Varbūt labāk vienkārši sakārtot, nevis radīt priekšstatu!?”)... ielikt galvu smiltīs un tēlot... ka šis likumprojekts nav jāvirza... Tāpēc lūdzu kolēģus to atbalstīt, jo tas tik un tā agri vai vēlu būtu nonācis mūsu dienaskārtībā. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Man patiesi žēl, ka ne tikai pirmajā, bet arī otrajā un trešajā lasījumā mēs joprojām runājam par konceptu. Kārtības rullis neparedz, ka trīs lasījumos pēc kārtas runā par to - būt vai nebūt tādām normām.

Skatām 1. priekšlikumu... Nu, es ceru, varbūt mēs pabeigsim debates, ja? Es aicinu kolēģus tomēr runāt par konkrēto priekšlikumu. Un deputāta Dombravas iesniegtais 1. priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Proti, 1. priekšlikums paredz izslēgt normu, kura noteic, ka no 1. janvāra vairs nebūs jaunu nepilsoņu. (Dep. I. Rībena: “Judina kungs, jūs izlasījāt Juridiskā biroja atzinumu? Jums kā juristam vajadzētu saprast!”)

Tātad likumprojekts paredz, ka jaunu nepilsoņu nebūs, bet Dombravas kungs piedāvā: “Nē, mēs gribam jaunus nepilsoņus!”

Es negribu jaunus nepilsoņus. Es pilnīgi piekrītu, ka mūsu pieeja ir liberāla. Un vecākiem nav nekādu problēmu izvēlēties. Bet jautājums nav par vecākiem, jautājums nav par tiem 10 vai 15 bērniem. Jautājums - vai Latvija grib mūžīgi dzīvot tā, ka tajā ir cilvēki ar šo dīvaino statusu? Jūsuprāt, tas saliedē sabiedrību? Jūsuprāt, mums no tā ir labumi kaut kādi, izņemot politiskus... kaut kādas politiskas dividendes? Mums nav no tā nekādu labumu! Un, lai ar laiku dabiskā veidā... lai pēc kāda laika mums nebūtu vairs nepilsoņu, mums kādā brīdī jāpasaka: vairs nebūs neviena jauna! Šis likumprojekts paredz tādu normu.

Kolēģi! Es aicinu noraidīt Dombravas kunga priekšlikumu un reiz izbeigt to nepilsonības jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Nu, mums tāda replika attiecībā uz Jāņa Dombravas teikto.

Ne tu, Jāni, ne es, neviens no šajā zālē esošajiem savu pilsonību nav loģisku iemeslu pēc izcīnījis brīvības kaujās, vai ne? Mēs nebijām Cēsu studentu rotā, nekritām pie Cēsīm, vai ne? Un arī tu, Jāni, droši vien uz barikādēm īsti nevarēji par Latvijas neatkarību cīnīties. Ja es pareizi saprotu, tad, kad atjaunoja pilsonības institūtu, tev bija laikam trīs gadi. Būtu grūti iedomāties, ka tu trīs gadu vecumā varēji par nopelniem vai par lielu nacionālo stāju saņemt šo dāvanu, šo godu - kļūt par Latvijas pilsoni. Un ar ko tu - tieši tu - trīs gadu vecumā atšķīries no tiem bērniem, kas vēl nav dzimuši Latvijā? Ar to, ka tev bija citādāka senču izcelsme, ar to, ka kāds varēja atrast pirmskara Latvijas pasi un pierādīt savu pirmskara pilsonību?

Vienkārši padomā kādreiz par to, ar ko tu atšķiries no tiem, kas vēl nav dzimuši! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Klau, kolēģi! Mēs varētu nu beigt ņemties ap šo tēmu.

Tagad ir trešais lasījums. Es aicinu tiešām pēc komisijas balsojuma arī rīkoties, iet uz priekšu, pārstāt visu laiku šo tēmu muļļāt un muļļāt, un muļļāt. (Starpsauciens.)

Runa ir par 2020. gada 1. janvāri.

Labrīt! Trešais lasījums, labrīt!

Dombravas kungs ņem un speciāli iesniedz šo priekšlikumu, neatnāk uz komisiju, atnāk šeit uz tribīni un sāk stāstīt par tālo - kaut kad, kaut kur, kaut kas...

Beigsim karot Otro pasaules karu, kā teica Dagmāra Beitnere-Le Galla!

Šajā gadījumā, kolēģi, lūdzu, vadīsimies pēc komisijas balsojuma! Neieslīgsim vairs šajās diskusijās par pilsoņiem, nepilsoņiem. Mēs runājam par bēbīšiem, kuri vēl nav piedzimuši. Jā, daži jau ir vēderos, jā, bet piedzimuši vēl nav. Viss.

Divi prezidenti mums šo atnesa uz Saeimu - gan viens, gan... Otrs arī tā kā pastiprināja šo... Kur ir problēma?

Un ko jūs ņirdzat, kad tas Jānis runā, pieņemsim? Nu priekš kam? Priekš kam jūs eskalējat situāciju? Viens Jānis ar otru Jāni.

Kolēģi, es lūgtu atbalstīt komisijas nolemto un iet raiti uz priekšu, un... ejam!

Paldies, Ivar!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. A. Kaimiņš: “Ivar, tu neesi Jānis!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Artus! Tu vērsies uz mūsu pusi un prasīji, kur ir problēma. Es tev paskaidrošu, kur ir problēma. 

Problēma ir tajā, ka dažiem labiem gribas spēlēt šo kariņu. Ka dažiem labiem politiskajiem spēkiem tas ir dzīvības un nāves jautājums - kā Nacionālajai apvienībai. (Starpsauciens.) Lai šeit sabiedrība būtu sašķelta, lai latvieši justos apdraudēti, lai šeit varētu parādīt uz kādu ar pirkstu un pateikt: “Redziet, šie ir naidnieki! Šie ir nepiederīgi mūsu valstij!” Tāpēc viņiem tas ir pastāvēšanas jautājums - saglabāt šādu... lai šādi vēl nedzimuši nepilsoņi būtu šinī valstī. (Starpsauciens.) Lai viņiem būtu, ar ko cīnīties, lai viņiem būtu, ar ko pierādīt, kā viņi šeit rūpējas par latviešu tautas nākotni, jo neko citu viņi piedāvāt nevar. Tieši tāpēc viņi nāk ar šādiem priekšlikumiem, un tieši tāpēc, Artus, mēs šeit bezjēdzīgi diskutējam par to.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es, protams, esmu “pret” Dombravas kunga priekšlikumu. Man ir jāsaka ļoti vienkārši: baidīties no vēl nedzimušiem bērniem nav ne patriotisms, ne drosme. (Dep. A. Muižniece: “Tas jau bija!”) Eskalēt šo situāciju no tribīnes arī nav ne patriotisms, ne drosme. Baidīties vajadzētu no savu solījumu nepildīšanas. Baidīties vajadzētu no tā, ka jūs acīmredzot nespējat Latvijas izglītības sistēmā nodrošināt tādu izglītības apguvi, lai cilvēki, kas līdz šim ir ieguvuši nepilsoņa statusu, būtu vai nebūtu tur lojāli valstij... Bet patiesībā, ja jūs baidāties, tad jūs atzīstat, ka pa 29 gadiem esat sagrāvuši izglītības sistēmu. Ja jūs baidāties, tad jūs atzīstat, ka jūs patiesībā neesat Latvijas nākotnes patrioti. Jo naids pret vēl nedzimušu bērnu - tas ir ļaunums. Tas ir cilvēcisks ļaunums. Un tas nav smieklīgi, Kaimiņa kungs, un tam nav nekāda sakara ar politiku - no šī spārna vai tā spārna. Baidīties no bērniem un baidīties no nedzimušiem bērniem ir vienkārši ļaunums, Dombravas kungs! Kļūstiet labāks!  

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es gribētu teikt, ka man ir bail no idiotiem, bet es nevaru to teikt komisijas vārdā. Līdz ar to 1. priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 2. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Paldies.

3. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Un pēdējais, 4., Jāņa Dombravas priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsojam!”) lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, atturas - nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Visi turpmākie septiņi likumprojekti ir saistīti ar administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanu. Un papildus ir vairāki citi tehniski un redakcionāli precizējumi.

Pirmajā likumprojektā, proti, likumprojektā “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 2. - komisijas priekšlikums. Mainīts panta nosaukums un padarīts skaidrāks pants. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka likuma nodaļas spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Šajā likumprojektā iesniegts viens priekšlikums, kas ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā”, trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Šajā likumprojektā iesniegti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz... precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” trešajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tiek precizēta kompetence Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - komisijas priekšlikums. Paredz papildināt otrajā lasījumā atbalstīto likumprojekta 22. pantu ar otro daļu, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. pantā minētajiem pārkāpumiem, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai to apvienība, veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Šajā likumprojektā saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu... spēkā stāšanās precizējums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Komisijā esam izskatījuši arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 3. - komisijas priekšlikums, kurā tiek precizēta Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta atbildība saistībā ar konkrēto regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Ar 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu tiek precizēta norma, tā padarīta skaidrāka. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 6. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 7. - komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Pulksten 13.20, pēc 50 minūtēm, mums ir sēde šeit, Dzeltenajā zālē. 13.20! Desmit minūtes pirms sēdes sākuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Iveta Benhena‑Bēkena, Mārtiņš Bondars, Gundars Daudze, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Nikolajs Kabanovs, Armands Krauze, Janīna Kursīte-Pakule, Edmunds Teirumnieks un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Sveiki, kolēģi, vēlreiz! Tātad es turpinu. No manis minētajiem septiņiem likumprojektiem tagad skatām septīto likumprojektu, ko esam izskatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Likumprojekta “Grozījums Muitas likumā” trešajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā precizēti pārejas noteikumi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Un arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Muitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā esam izskatījuši un iesnieguši trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”.

Šis likumprojekts, tāpat kā iepriekšējie, izstrādāts nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ietvaros.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. (Starpsauciens.)

Bergmaņa kungs, jūs debatēs pieteicāties? Bergmaņa kungs tomēr nevēlas debatēt.

Deputāti atbalsta minēto priekšlikumu.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikums atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Darba likumā” (Nr. 115/Lp13).

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Darba likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā””.

Uz trešo lasījumu saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. priekšlikums. Ar to tiek precizēts likuma VI nodaļas nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 2. priekšlikums. Ar to tiek precizēts likuma 28. panta nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Šis arī ir viens no administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas likumprojektiem - “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā”.

Komisijā nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā. 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 412/Lp13), pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts arī ir saistīts tikai ar dekodifikāciju. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 412/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. 

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

B. Cilevičs. Komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola. (Starpsauciens: “Dana!”) Dana Reizniece-Ozola!

D. Reizniece-Ozola (ZZS). 

Atvainojos, kolēģi!

Šis ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Grozām likumu. Finanšu ministrija ir sagatavojusi šo likumprojektu... un valdība kopumā... lai dekodificētu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, paredzot nozares likumā sodus un pārkāpumus, par kuriem tiek piemēroti sodi nodokļu jomā.

Šo likumprojektu sagatavojot, autori norādījuši, ka, domājot par to, kādi pārkāpumi minēti, ir vērtēta nodarījuma bīstamība, sabiedriskais kaitīgums, nodarījuma sekas, aktualitāte un arī nodarījuma attiecināmība uz publiskajām tiesībām. Ir ievērots arī princips “konsultē vispirms”. Un ir ņemti vērā arī Valsts kontroles secinājumi un rekomendācijas, ka, nosakot sodus un pārkāpumu formu, ir jāņem vērā, vai tas sods pilda arī preventīvo funkciju; dažkārt jāapsver arī citas attiecības un to formas ar nodokļu maksātājiem.

Ir vairākas lietas, kas šeit ir paredzētas kā nodokļu jomas pārkāpumi. Galvenā jeb pirmā lieta ir izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Otra būtiskā pārkāpumu forma ir nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošana. Trešā ir grāmatvedības uzskaitē nenorādītas darba samaksas izmaksāšana, skaidras naudas darījumu deklarēšanas nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošana, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošana, nodokļu deklarāciju informatīvo... deklarācijas iesniegšanas termiņu neievērošana un neziņošana par aizdomīgu darījumu.

Komisijā mums bija diezgan asas debates par šo likumprojektu. Un bija arī kopsēde, ko organizēja Strīķes kundze. Paldies jums par to. Juridiskā komisija kopā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju diskutēja par vienu tēmu, kas ir saistīta ar sodu politiku nodokļu jomā, tas ir, par automātisko sodīšanu deklarācijas laicīgas neiesniegšanas gadījumā. Un tai diskusijai vieta ir.

Bet tas, ko es vēlos uzsvērt no komisijas puses, - ka šis nav likumprojekts, kurā šobrīd paredzēta automātiskā sodīšana. Tā ka par to būs jādiskutē citu likumu kontekstā.

Šobrīd es komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par... Ja deputāti vēlas debatēt, lūdzu, pieteikties laikus!

Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Reizniece-Ozola. Priekšlikumus uz otro lasījumu mēs gaidām līdz šā gada 1. novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Mēs skatām likumprojektu “Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”.

Mēs komisijā esam saņēmuši trīs priekšlikumus. Visi šie trīs saņemtie priekšlikumi ir redakcionāla rakstura, visi ir no Juridiskā biroja.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti tomēr vēlas balsot par 3. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es aicinu... lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” otrajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kaimiņš. 2019. gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā” (Nr. 370/Lp13) otrajā lasījumā.

Komisijā saņemti seši priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ļ. Švecova. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Ļ. Švecova. 2019. gada 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 399/Lp13), otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 399/Lp13) otrajā lasījumā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Šis likumprojekts paredz, ka līdz ar šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos pašvaldības vairs nevarēs dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus, turklāt tām līdz 2019. gada 31. decembrim būs jāiesniedz pieteikums Uzņēmumu reģistram par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra. Taču tas nenozīmē, ka likumprojekts ir vērsts pret pašvaldību pienākumu informēt sabiedrību par notiekošo attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 399/Lp13) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Kaimiņš. 2019. gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Atgādinu, ka šis likumprojekts saistīts ar tehniskiem grozījumiem attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesu.

Komisijā uz otro lasījumu tika saņemts viens - deputāta Viktora Valaiņa - priekšlikums, kas skar fizisko personu saistību dzēšanas plāna termiņus. Šajā pantā ir salikta gradācija, cik garš ir attiecīgajai fiziskajai personai maksātnespējas procedūras termiņš, izpildot kādu daļu saistību. Viktora Valaiņa priekšlikumā ir izņemta viena no šīm daļām ārā. Tas, ekspertu vērtējumā, to sistēmu padara mazliet saraustītu un nav izdevīgi faktiski ne kreditoriem, ne parādniekam, kas vēlas no šīm saistībām atbrīvoties.

Līdz ar to, komisijas ieskatā, šis priekšlikums bija noraidāms, un arī komisijas balsojumā tas tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Manuprāt, tas ir ļoti labs priekšlikums. Jau sen šis grozījums “uzprasās” Maksātnespējas likumā, jo sākumā likumā tika paredzēts, ka personas ar maziem parādiem maksātnespējas procesu iziet ātrāk nekā parādnieki ar lieliem parādiem. Turpretī pie esošās likuma redakcijas bieži vien personas ar maziem parādiem, saņemot minimālo algu, maksā kreditoriem savu parādu 18 mēnešu laikā, bet personas ar, piemēram, 20 tūkstošu eiro parādu - tikai vienu gadu, tas ir, 12 mēnešus. Tas neatbilst šim mērķim.

Tāpēc es domāju, ka Valaiņa kungs pareizi darījis, ka iesniedzis šo priekšlikumu.

Es aicinu Saeimu šo priekšlikumu atbalstīt, jo priekšlikuma loģika ir pavisam skaidra un atbalstāma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlētos precizēt Iesalnieka kunga teikto.

Īstenībā komisijā nebija viennozīmīgs viedoklis par to, ka priekšlikums nav pareizs, jo priekšlikuma loģika pēc savas būtības bija, nu, tāda, kā vajadzētu būt. Proti, šobrīd spēkā esošā likuma redakcija paredz to, ka cilvēki ar lielākiem parādiem maksātnespējas procesu var iziet īsākā termiņā. Savukārt cilvēkam, kuram ir mazāka parādu summa, ir vismaz par pusgadu garāks maksātnespējas procesa termiņš un lielāki ierobežojumi. Valaiņa kunga priekšlikums pēc būtības bija pagriezt šo situāciju otrādi - ka īsākais maksātnespējas procesa termiņš ir cilvēkiem ar mazākiem parādiem. Problēma, kas tika konstatēta, bija, ka kopā ar šo priekšlikumu būtu jāpagroza vēl dažas normas Maksātnespējas likumā.

Tādēļ es aicinu tomēr šo priekšlikumu atbalstīt vismaz konceptuālā ziņā un šo diskusiju atstāt uz trešo lasījumu. Jo priekšlikumam nav principā nekāda sakara ar kaut kādām, teiksim, politiskajām domstarpībām starp partijām, bet tas paredz vienkārši loģisku lietu kārtību. Nevar būt tā, kā ir šobrīd, - ka Maksātnespējas likums paredz, ka cilvēki ar mazām parādsaistībām ir spiesti maksātnespējas procesā uzkavēties ilgāk nekā cilvēki ar lielākām parādsaistībām. Tāda bija visa šī priekšlikuma jēga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

J. Iesalnieks. Jā. Deputāts Valainis arī piekrita, ka viņš varētu uz trešo lasījumu iesniegt precīzāku priekšlikumu. Jo šis priekšlikums paredz vispār izslēgt ārā attiecīgo daļu, kaut gan, ja gribētu šo situāciju risināt, kā iesniedzējs to gribēja... vēlējās, tad būtu jāpiedāvā cita redakcija šai daļai, nevis tā jāizslēdz pavisam.

Tāpēc es aicinu pievienoties komisijas viedoklim un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Iesalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Iesalnieks. Šā gada 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 386/Lp13), pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas pārņemšanu, dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā un dzelzceļa drošības prasību pārņemšanu, kas saistītas ar administratīvo un tehnisko šķēršļu novēršanu vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidē. 

Likumprojekts paredz arī vairākas jaunas Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkcijas. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 386/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. oktobris.

Godātie kolēģi! Ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Deputāti Budriķis, Pucens, Bluķe, Iesalnieks un Goldberga lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 72. punktu - likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par izmaiņām... lai Saeimas sēdes darba kārtībā tiktu izdarītas izmaiņas, izslēdzot no tās 72. punktu - likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” pirmajā lasījumā.

Likumprojektu ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un šie grozījumi ir saistīti ar Saeimā jau pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas ieviešanas procesā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija konstatējusi vairākas problēmas likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma normu piemērošanā - pastāvot interpretēšanas iespējām attiecībā uz atļaujas piemērot tiešo nodokļu atvieglojumu piešķiršanu, kā arī komercdarbības veikšanu Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

Likumprojektā tiek noteikts Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atbalstāmo nozaru saraksts, kurās komersanti varēs pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem. Likumprojekta mērķis ir sekmēt investīciju piesaisti Latgales reģionā.

Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Kursīte. Šā gada 11. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 378/Lp13), otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Šodien otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu pārvaldes un sabiedrisko kārtību dzelzceļa nozarē. Likumprojekts paredz papildināt Dzelzceļa likumu ar normām, kas izriet no tiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem, kuros noteikti sodi par pārkāpumiem dzelzceļa satiksmes uzturēšanas un izmantošanas jomā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar atsauci uz tām konkrētajām likuma normām, kuras stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt norādi uz likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 378/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 377/Lp13), otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 377/Lp13.)

Vēršu uzmanību, ka minētajā likumprojektā kā priekšlikums otrajam lasījumam likumdošanas efektivitātes nolūkā ir iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 387/Lp13). Bet šo konkrēto likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija, un tas sagatavots, lai paplašinātu to aviācijas uzņēmumu īpašnieku, patieso labuma guvēju un darbinieku loku, kuru reputāciju būtu nepieciešams pārbaudīt.

Kopumā likumprojektā uz otro lasījumu iesniegti divi priekšlikumi.

1. priekšlikums ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kas deleģē Ministru kabinetam uzdevumu - noteikt kārtību, kādā konkrētas pasažieru kategorijas atbrīvo no lidostas drošības pārbaudes. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. priekšlikums ir pašas komisijas priekšlikums, kas šajā likumprojektā iestrādā likumprojektā Nr. 387/Lp13 paredzēto likuma “Par aviāciju” 4.¹ panta trešajā daļā minēto noteikumu izstrādes termiņa pagarinājumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. priekšlikums - deputātes Janīnas Kursītes priekšlikums, kas paredz papildināt izņēmumus darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas paredz precizēt VIII nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē, kādā veidā sākams administratīvo pārkāpumu process. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījums Trauksmes celšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” un vienprātīgi nolēma atbalstīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Ko tad paredz šis likumprojekts? Tie būs divi jauni administratīvā pārkāpuma sastāvi. Viens - nelabvēlīgu seku radīšana trauksmes cēlējam un tā radiniekam, otrs - apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu. Tāpat likumprojektā paredzēts noteikt sodus par šiem pārkāpumiem un kompetenci sodu piemērošanā. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī reizē ar Administratīvās atbildības likumu.

Atgādinu, ka Trauksmes celšanas likums stājās spēkā šā gada 1. maijā. Saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem - Ministru kabinetam bija noteikts pienākums izstrādāt un iesniegt šāda veida grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Atbilstoši šim uzdevumam sākotnēji tika izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tomēr, tā kā tas zaudēs spēku nākamā gada 1. janvārī un administratīvie pārkāpumi turpmāk tiek iekļauti nozaru likumos, tad arī šī administratīvā atbildība ir iekļaujama Trauksmes celšanas likumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Bluķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai tās sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Īsumā par likumprojekta tapšanas gaitu. Tātad priekšlikumu sākotnējais variants ir ticis izstrādāts Tieslietu ministrijā. Tas ir apspriests arī Tieslietu ministrijas darba grupās, iesaistot nozares ekspertus un speciālistus. Pēc tam vēl plašas diskusijas - tiešām vairākās apakškomisijas sēdēs - par likumprojektu bija izvērsušās arī Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Risinājumi, kurus deputāti akceptēja, tika noformēti šajā likumprojektā.

Turpmāk par problēmām, kuras paredzēts risināt ar šo likumprojektu. Tās ir saistītas ar nepilnībām dažādās... atšķirīgās... Krimināllikuma jomās.

Pirmkārt, norma par naudas sodu. Patlaban naudas sodu kā papildsodu var piemērot apmērā no 1 minimālās mēnešalgas līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Attiecībā uz kriminālpārkāpumiem naudas soda apmērs nemainās. Šis ir piedāvājums palielināt naudas soda kā papildsoda apmēru attiecībā uz mazāk smagu, smagu vai sevišķi smagu noziegumu tā, lai šis soda veids būtu samērīgs un efektīvs.

Otrkārt, norma par nosacītu notiesāšanu. Ir konstatēta problēma, ka nosacīta notiesāšana ir piemērota gadījumos, kad pārkāpumi ir bijuši pietiekami smagi. Tādi gadījumi ir konstatēti vairākkārt un ir plaši aprakstīti. Rezultātā ar šo mūsu piedāvāto grozījumu ir paredzēts ierobežot iespēju piemērot nosacītu notiesāšanu, ja ir izdarīts sevišķi smags noziegums. Respektīvi, priekšlikumi ir izstrādāti saistībā ar praksi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (Krimināllikuma 195. panta trešā daļa, kuras sankcija paredz brīvības atņemšanu no 3 gadiem līdz 12 gadiem) piemērot nosacītu notiesāšanu. Ir piedāvāts noteikt, ka nosacītu notiesāšanu par sevišķi smagiem noziegumiem varēs piemērot, ja tiesa ir piespriedusi ne vairāk kā 3 gadus brīvības atņemšanas, līdz ar to būs šaurākas iespējas piemērot nosacītu notiesāšanu atsevišķos gadījumos.

Nākamā problemātiskā norma. Krimināllikuma 58. pantā ir norma, kas paredz iespēju atbrīvot no atbildības personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram Krimināllikumā paredzētas nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, kad varētu piespriest kriminālsodu. Mēs piedāvājam šo tiešām grūti uztveramo un sarežģīto juridisko konstrukciju aizvietot ar terminu “maznozīmīgs nodarījums”. To, kā tiks definēts “maznozīmīgs nodarījums”, paredzēts noteikt citā likumā.

Paredzēts izdarīt grozījumu 186. pantā - par mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības. Patlaban šis nodarījums ir nodarījums ar formālu sastāvu, neparedzot kaitīgas sekas. Turpmāk ir paredzēts noteikt sekas - būtisku kaitējumu, kas šāda noziedzīga nodarījuma dēļ ir iestājies.

Likumprojekts paredz arī izslēgt 189. pantu, kas nosaka atbildību apsardzes darbiniekiem par mantas neapzinīgu vai nevērīgu apsardzību. Jāuzsver, ka jau šobrīd amatpersonām ir paredzēta atbildība par bezdarbību vai nolaidību. Gadījumos, kad šāda bezatbildīga rīcība ir no apsardzes darbinieku puses... ja šāda rīcība būs konstatēta, tas ir jārisina Darba likumā noteiktajā kārtībā.

Ar grozījumu 230.¹ panta pirmās daļas dispozīcijā ir paredzēts atteikties no kriminālatbildības par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja cietušajam ir nodarīti viegli miesas bojājumi. Turpmāk būs paredzēta administratīvā atbildība par šo dekriminalizējamo pārkāpumu. Neapšaubāmi, saglabāsies kriminālatbildība par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja cietušajam ir nodarīti vidēja smaguma vai smagi miesas bojājumi.

Būtisks grozījums Krimināllikuma 260. pantā un 263. pantā. Iesaku ieklausīties, tas var attiekties uz daudziem! Šobrīd par izraisītu avāriju, ja nodarīti viegli miesas bojājumi, persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Komisija uzskata, ka šādus nodarījumus ir nepieciešams dekriminalizēt, - turpmāk ir paredzēta administratīvā atbildība. Protams, saglabājas kriminālatbildība arī par vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, ja autovadītājs ir bijis apreibinošu vielu ietekmē. Šeit nekas nemainās šajā ziņā. Šeit tiek dekriminalizēta tikai tāda vieglu miesas bojājumu nodarīšana, kas ir notikusi bez apreibinošu vielu ietekmes.

Visbeidzot - paredzēts 295. pantā atteikties no kriminālatbildības par tiesu piesēdētāju ietekmēšanu, ņemot vērā, ka Latvijas tiesu sistēmā vairs nepastāv tiesu piesēdētāju institūts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā.

Debates, ja?

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlētos par diviem jautājumiem runāt... tad, kad likumprojekts būs nodots komisijām un faktiski būs diskusija par to, kādus labojumus izdarīt.

Pirmā sadaļa ir par maznozīmīgiem likumpārkāpumiem - par tādiem pārkāpumiem, kur... piemēram, ir nozagts, teiksim, īpašums mazas summas apmērā. Piedāvāts ir faktiski iet virzienā, ka šīs mazās zādzības tiek dekriminalizētas, bet, manuprāt, tas nav pareizs virziens tā iemesla dēļ, ka būtībā tad mēs pasakām, ka mēs veikalā līdz zināmai summai varam vienkārši preces paņemt; principā var iestāties situācija, ka par to nav kriminālatbildības. Tā problēma kriminālprocesā ir tāda, ka pie šādām maza apmēra, piemēram, zādzībām procesuālās darbības, kas ir jāveic, ir tieši tādas pašas, tikpat daudz, cik ir jāveic tad, kad ir izdarīts liela apmēra noziedzīgs nodarījums. Un līdz ar to problēma, kas būtu jārisina, ir šo procesuālo darbību pārskatīšana, lai nebūtu, teiksim, burciņas zādzības gadījumā jāizskata un jāizraksta tikpat daudz papīru, jāveic tieši tās pašas procesuālās darbības. Tā ir izšķirīga... pati svarīgākā problēma. Un arī citur pasaulē faktiski šos jautājumus nevis automātiski cenšas aizvērt, bet būtībā skatīties kontekstā, kā tas saistāms ar procesuālām darbībām. Tā ir viena sadaļa.

Otra sadaļa. Tas, kā pietrūkst šajā likumprojektā... Krimināllikumā... un ko es aicinātu deputātiem... Droši vien man jāvēršas pie opozīcijas, nevis pie pozīcijas, bet... saistībā ar to, ko mēs runājām šorīt no rīta. Proti, Latvijas Republikas Satversmes 18. pantā ir noteikts Saeimas deputāta zvērests, kurā Saeimas deputāts zvēr ievērot Satversmi, kas ir likums, un citus likumus.

Principā Krimināllikumā mums vajadzētu iesniegt papildinājumu - grozījumu, ka Saeimas deputātam iestājas kriminālatbildība par sava Saeimas deputāta zvēresta nepildīšanu. Šāds priekšlikums disciplinētu koalīciju, ņemot vērā, ka likumos ir iestrādāti jautājumi par mediķu algām, par skolotāju algām, un ņemot vērā, ka šodien 53 Saeimas deputāti pārkāpa savu zvērestu, līdz ar to pārkāpa Satversmi, līdz ar to pārkāpa likumu. Un šiem deputātiem nekāda atbildība neiestājās. (Starpsaucieni.) Bet, tā kā Saeimas deputāts ir devis zvērestu, kas ir norādīts Satversmē, patiesībā... pārkāpis pašu būtiskāko likumu, kāds Latvijas Republikā ir. Par to vajadzētu paredzēt kriminālatbildību, un es aicinu pēc likumprojekta nodošanas komisijām to ieviest.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Komisijas sēdes laikā mēs mēģinājām skaidrot priekšlikumu būtību un katrs jautājums tika izskaidrots, un arī šodien Strīķes kundze atkārtoja jautājuma būtību. Bet es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai no šīs tribīnes tieši skanētu patiesa informācija.

Runājot par nodarījuma izdarīšanu... tāda nodarījuma izdarīšanu, par kuru... ar kuru nav radīts kaitējums, lai piemērotu sodu, ir tāda, nu, smagnēja konstrukcija. Likumprojektā ir piedāvāts to aizstāt ar vārdu... ar vārdiem “maznozīmīgs”... “mazsvarīgs”, tātad, nu, lietot citus vārdus. Bet Gobzema kungs apgalvoja, ka mēs runājam par zādzību dekriminalizāciju. Nav tāda priekšlikuma. Neviens nepiedāvā dekriminalizēt zādzības. Krimināllikuma 180. pantā ir paredzēta atbildība par zādzību, kas izdarīta nelielā apmērā, proti, radītais kaitējums nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Arī turpmāk par šo nodarījumu būs paredzēta atbildība.

Tomēr vienlaikus tagad, ņemot vērā, ka nav radīts liels kaitējums, cilvēku var atbrīvot no atbildības. (Dep. A. Gobzems: “Bet tas jau ir tas - atbrīvot no atbildības!”) Tas ir spēkā esošais likums. Tas ir paredzēts tagad. Tas ir paredzēts tagad, un arī turpmāk tāda iespēja būs. Bet tā nav automātiska atbrīvošana. Ja cilvēks izdarījis pirmo pārkāpumu, procesa virzītājs var pieņemt šādu lēmumu, bet var arī turpināt kriminālprocesu. 

Mēs tagad runājam nevis par dzīvi vispār, mēs runājam par konkrētu likumprojektu. Ja kāds deputāts no tribīnes apgalvo, ka likumprojekts paredz dekriminalizāciju, viņš melo. Vai tas atbilst tam zvērestam, kas ir dots? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Judina kungs, jūs laikam pats neesat lasījis to, ko iesniedzāt. Minētais likumprojekts skaidri un gaiši parāda iespēju nepiemērot kriminālatbildību šajos jautājumos, faktiski izbeigt procesu. Tātad tas, protams, paredz iespēju it kā turpināt, bet tas netieši rada šo iespēju izbeigt lietas.

Ja tādu normu pieņems nākotnē, tad ir skaidrs, ka tā tiks īstenota dzīvē tieši tā iemesla dēļ, ka maza apmēra noziedzīgos nodarījumos procesuālās darbības ir tikpat daudz un sarežģītas kā nopietnos, sarežģītos noziedzīgos nodarījumos. Lai nebūtu jāķēpājas, tad šādās situācijās ir pilnīgi skaidrs, kāds būs rezultāts.

Tāpēc es īpaši vēlējos uzsvērt, ka risinājums ir nevis lietu izbeigšana šajos gadījumos, bet... risinājums, kas būtu jāskata, ņemot vērā, ka Krimināllikums un Kriminālprocesa likums būs atvērti, ir pārskatīt tās daudzās procesuālās darbības, kas sarežģī kriminālprocesu. Par to runā arī tiesneši, Judina kungs! Tiesneši runā par to, ka problēma ir pirmstiesas izmeklēšanas laikā veiktās procesuālās darbības, kuras bieži vien pārklājas ar tiesas procesa laikā veicamajām darbībām un ir jāatkārto. Un tie ir tie jautājumi... Tas bezjēdzīgi pagarina kriminālprocesa virzību.

Tāpēc es aicinu, Judina kungs, pirms jūs kāpjat tribīnē, izlasiet pats savus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Noslēdzot debates... noslēdzot debates ar Gobzema kungu, tagad man ir vismaz skaidrāk redzams, kur ir problēma. Ir tāds vārds - “dekriminalizācija”, un ir vārdi “atbrīvošana no kriminālatbildības”, un tas nav viens un tas pats.

Dekriminalizācija, par kuru jūs runājāt vismaz divas reizes, nozīmē panta izslēgšanu no Krimināllikuma. Vairs nav atbildības. Un es vēlreiz jums atkārtoju, ka tāda priekšlikuma mums nav.

Jūs runājat par iespējamu atbrīvošanu no kriminālatbildības. To paredz spēkā esošais likums. Un nav priekšlikuma atteikties no tādas iespējas.

Līdz ar to, Gobzema kungs, nu... Mēs varam izmantot šo tribīni, lai jūs izglītotu, bet tas nav lietderīgi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Strīķes kundze, vai kas piebilstams? (Starpsauciens.)

J. Strīķe. Komisijas vārdā gribu vērst uzmanību uz to, kas tiešām tiek dekriminalizēts. Vairs nebūs kriminālatbildības par tiesu piesēdētāju ietekmēšanu, jo tiesu piesēdētāju vairs nav. Vairs nebūs kriminālatbildības arī par to, ka izraisīta avārija un nodarīti viegli miesas bojājumi. Tas tiešām tiek dekriminalizēts.

Tiek dekriminalizēta arī situācija, kad dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas dēļ ir nodarīti viegli miesas bojājumi.

Tas ir tas, kas tiek dekriminalizēts. Komisijas vārdā gribēju to uzsvērt.

Un aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Strīķe. Šā gada 7. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. novembris.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai arī likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Kā jau iepriekš minēju, arī šis likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijā, un tika iesaistīti arī eksperti, par to tika daudz diskutēts Krimināltiesību politikas apakškomisijā.

Šis grozījums ir saistīts ar Krimināllikuma 58. pantā iecerētajiem grozījumiem, turpmāk definējot jēdzienu “maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums”. Priekšlikumi attiecībā uz to, kas jāsaprot ar maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, bija vairāki, līdz beidzot diskusijās par labāko tika atzīts variants, ka maznozīmīgs nodarījums ir tāds, kurš atbilst kādam no diviem minētajiem kritērijiem. Proti, attiecībā uz mantiskā zaudējuma apmēru jākonstatē, ka nodarījuma rezultātā ir nodarīts mantiskais zaudējums, kurš nepārsniedz pusi no noteiktās minimālās mēnešalgas jeb, kā tas ir patlaban, 215 eiro. Un, ja pārkāpums nepārsniedz materiālo zaudējumu, tad nepieciešams konstatēt, ka interešu apdraudējums ir bijis neliels.

Vēl. Būtiski apzināties to, ka atbrīvošana no atbildības maznozīmīga noziedzīga nodarījuma gadījumā nav - nav, vēlreiz jāpasaka - nav! - obligāta prasība, tā nav imperatīva norma. Procesa virzītājam vienmēr, ņemot vērā visus lietas apstākļus un personu raksturojošas ziņas, būs jāvērtē Krimināllikuma 58. panta piemērošana. Piemēram, konstatējot gadījumus, kad persona ir atkārtoti izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kurš, iespējams, būtu vērtējams kā maznozīmīgs, procesa virzītājam tomēr būs jāturpina šis kriminālprocess pat tad, ja interešu apdraudējums ir neliels vai nodarītais materiālais, mantiskais zaudējums nepārsniedz vienu pusi no minimālās mēnešalgas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Līdzīgi abiem iepriekš minētajiem likumprojektiem arī šis likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijā. Arī par to ir notikušas plašas diskusijas, piesaistot ekspertus Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Nepieciešamības gadījumā Krimināltiesību politikas apakškomisijas protokolos var rast izvērstu informāciju par notikušajām diskusijām, apspriežot šo, kā arī iepriekš minētos likumprojektus.

Grozījumi ir plaši un skar vairākus kriminālprocesuālo tiesību institūtus.

Vēlos uzsvērt būtiskākos grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Grozījumi paredz, ka procesuālo uzdevumu izpildītājs pats var īstenot piespiedu atvešanu gadījumos, kad procesa virzītājs ir uzdevis viņam veikt izmeklēšanas darbību.

Nākamais priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likumu attiecas uz noraidījumu izmeklēšanas tiesnesim. Šobrīd likums noteic, ka noraidījumu izsaka tiesas priekšsēdētājs. Gadījumos, kad tiesas priekšsēdētājs ir aizņemts citas lietas izskatīšanā vai neatrodas darbā, šāda lēmuma neatliekama pieņemšana tiek aizkavēta, līdz ar to tiek aizkavēts tiesas process. Tādēļ ir paredzēts grozīt normu, nosakot, ka izmeklēšanas tiesnesis pats varēs operatīvi izlemt par noraidījumu.

Vairāki priekšlikumi saistīti ar ierobežotām tiesībām pārsūdzēt lēmumu. Šādi grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu vienveidīgu normu piemērošanu attiecībā uz procesuālo lēmumu pārsūdzību, arī attiecībā uz tādu lēmumu pieņemšanu, kuri izpildāmi nekavējoties. Atteikšanās no iespējas pārsūdzēt lēmumus attiecas uz lēmumiem par ekspertīzes noteikšanu, lēmumiem par izņemšanu, lēmumiem par informācijas pieprasīšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm.

Es klausoties biju izbrīnīta, ka advokātiem bija ienācis prātā, ka jebkuru lēmumu var pārsūdzēt, pat vienkāršu lēmumu par to, ka tiks pieprasīta informācija. Acīmredzot šādu lēmumu pārsūdzēšana vienmēr bija vērsta uz procesa novilcināšanu. Tāpēc arī tiek skaidri pateikts, ka šie lēmumi nav pārsūdzami, lai gan pēc likuma būtības tie jau nebija pēc satura pārsūdzami.

Vēl jānorāda, ka ir paredzēta būtiska koncepta maiņa saistībā ar tiesību uz aizstāvību īstenošanu. Līdz šim Kriminālprocesa likums neierobežoja aizturētās personas, arī tādas personas (es domāju, ka tas arī varētu būt daudziem interesanti), kura ir aizdomās turētā, tiesības melot, izvirzīt neticamas versijas, tādā veidā noslogojot procesa virzītāju ar nepatiesu versiju pārbaudi. Likums neliedz šobrīd un arī turpmāk personai neliecināt, persona vienmēr var klusēt. Tomēr jāuzsver tas, ka likumam ir jāparedz, ka tad, kad šī persona izvēlas liecināt, tad viņa nedrīkst melot. Līdz šim aizstāvības taktika nereti ir balstījusies uz nepatiesu liecību sniegšanu. Es pat teiktu - gana bieži, nevis nereti. Šis attieksmes veids ir jāmaina, turpmāk paredzot personas pienākumu sniegt patiesas liecības.

Grozījumi izstrādāti, lai precizētu kārtību saistībā ar kratīšanas izdarīšanu transportlīdzekļos, paredzot, ka kratīšanai ir pakļaujamas arī tās personas, kas atrodas attiecīgajā transportlīdzeklī, tādā veidā izvairoties no praksē konstatētajām problēmām. Likums jau šobrīd paredz, ka, ja ir lēmums par kratīšanas izdarīšanu noteiktā telpā vai apvidus teritorijā, tad kratīšanai ir pakļautas arī tās personas, automašīnas, kuras atrodas noteiktajā teritorijā. Grozījumi Kriminālprocesa likuma 182. pantā precīzi noteiktu, ka kratīšanai ir pakļautas arī tās personas, kuras atrodas automašīnā, par kuras kratīšanu ir pieņemts lēmums. Tādējādi, ja jūs atrodaties automašīnā, par kuru ir pieņemts lēmums, ka to ir nepieciešams izkratīt, tad kratīšanai ir pakļautas arī tās personas, kas tajā atrodas.

Likumprojekts arīdzan ietver priekšlikumus attiecībā uz vienošanās procesu, lai nodrošinātu šī procesa efektīvāku piemērošanu.

Papildus tam likumprojekts nosaka vienveidīgu pieeju attiecībā uz pirmās instances tiesas sastāvu, paredzot, ka turpmāk lietas visās pirmās instances tiesās tiesnesis izskata vienpersoniski.

Attiecībā uz priekšrakstu par sodu. Grozījumi paredz atslogot tiesu, paplašinot prokurora pilnvaras piemērot priekšrakstu par sodu.

Būtiski vēl minēt tos grozījumus, kuri attiecas uz iespējām ierobežot iztiesāšanas novilcināšanu. Ar šiem grozījumiem paredzēts uzlabot tiesneša iespējas vadīt kriminālprocesu atbilstoši kriminālprocesa pamatprincipiem, nodrošinot procesuālo ekonomiju un tiesas procesa kvalitāti. Šie grozījumi paredz tiesības tiesnešiem noteikt tiesas debašu un tiesājamā pēdējā vārda ilgumu. Jāuzsver, ka neierobežots debašu laiks līdz šim arī ir ļoti plaši izmantots tiesvedības vilcināšanā. Piedāvājums ierobežot debašu laiku nenozīmē, ka vienmēr ir noteikts laika limits, bet tiesnesim ir tiesības noteikt saprātīgu ierobežojumu debašu laikam.

Atsevišķi grozījumi ir saistīti ar izmaiņām attiecībā uz maznozīmīga noziedzīga nodarījuma definēšanu krimināltiesībās. Un ir arī tīri redakcionāli grozījumi, piemēram, saistībā ar Drošības policijas nosaukuma maiņu.

Vēlos atkārtoti uzsvērt to, ka šie grozījumi ir plaši un likumprojekta izvērstajā anotācijā ir precīzi norādīts pamatojums un paskaidrojums visām tām normām, kuras ir iekļautas likumprojektā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpat kā diviem iepriekšējiem likumprojektiem, ir šā gada 7. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. novembris.

Lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” (Nr. 182/Lp13)”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien vēlreiz! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es lūgšu jūs atbalstīt lēmuma projektu likumprojektam Nr. 182/Lp13 - par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”.

Te man ir jāpastāsta šā likumprojekta vēsture, jo šis ir 12. Saeimas likumprojekts.

Tad, kad 13. Saeima sāka strādāt... Tas bija pagājušā gada 19. decembris, kad mēs skatījām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šo likumprojektu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tobrīd uzskatīja, ka nav pietiekami kompetenta, lai izlemtu šo jautājumu, un mēs to arī nodevām tālāk skatīšanai Juridiskajai komisijai. Kā mēs redzam, Juridiskā komisija ir gana noslogota un patiešām līdz šim brīdim nav šis jautājums pavirzījies tālāk. Un, ņemot vērā arī to, ka šī gada 11. septembrī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīts pēc būtības līdzīga rakstura likumprojekts - par īpašuma nodošanu Vāgnera biedrībai -, mēs lūdzam, lai šo likumprojektu no Juridiskās komisijas nodotu atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, lai to varētu pavirzīt tālāk.

Tā ka aicinu visus atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” (Nr. 182/Lp13)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” (Nr. 353/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 4. novembrim”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Vēlos teikt, ka šeit nav nekādu sazvērestību (Dep. A. Kaimiņš: “Neticu!”), - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā visi deputāti vienprātībā vienojās aicināt (No frakcijas SASKAŅA: “A kur ir sazvērestības?”) pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Gluži vienkārši Kultūras ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Juridisko biroju vēl ir nepieciešams laiks, lai juridiski korektā veidā varētu izdarīt visu nepieciešamo, lai īstenotu likumā noteiktos mērķus, par kuriem es jau ziņoju tad, kad mēs par šo likumprojektu konceptuāli lēmām pirmajā lasījumā.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” (Nr. 353/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 4. novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien pulksten 17.00 paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Krišāna un Pimenova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par valdības lēmumu tiesiskumu un Latvijas Republikas tieslietu ministra tiesiskuma principa izpratni”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Klementjeva, Agešina, Rubika, Krišāna un Zariņa jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par Labklājības ministrijas bezdarbību, pilnībā nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, tostarp atvieglojumu par invaliditāti, neievērojot likuma prasības”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Kucina un Ādamsona jautājumu veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Par ierobežotas pieejamības informāciju saistībā ar valdības lēmuma tiesisko pamatojumu attiecībā uz veselības aprūpei piešķirtā finansējuma apjomu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti jautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par izpildvaras tiesībām nepildīt Saeimas nolemto”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

< p>Par deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Ministru kabineta rīcību, nepildot Saeimas uzdevumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

 

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par tieslietu ministra rīcību, valdībai ignorējot Saeimas doto uzdevumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par valdības voluntārās rīcības pamatojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Rubika, Ribakova un Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par tiesiskuma principu un likumības principu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Liepiņas, Šmita, Sprūdes, Stepaņenko un Gobzema jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par VARAM reklāmas kampaņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Liepiņas, Šmita, Sprūdes, Stepaņenko un Gobzema jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par situāciju ar OIK saņēmēju uzņēmumu “Lielmežotne””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. 

Par deputātu Liepiņas, Šmita, Sprūdes, Stepaņenko un Gobzema jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Klementjevs, Agešins, Orlovs, Krišāns un Ločmele-Luņova iesnieguši jautājumu “Par labklājības ministres paziņojumu par iespējamu lielo pensiju nodokļa palielināšanu no 20 % uz 50 %”. To nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Klementjevs, Cilevičs, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas amatpersonu līdzdalību iespējamo noziedzīgo nodarījumu piesegšanā saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šodien mēs izskatījām pieprasījumu, kurā uzskatāmi tika pierādīts, ka Ekonomikas ministrijas amatpersonas nodarbojas ar iespējamu kriminālnoziegumu piesegšanu. Un mēs tagad vēlamies noskaidrot, vai tas notiek ar Ekonomikas ministrijas ziņu, vai Ekonomikas ministrija vienkārši nezina, ko dara viņu amatpersonas ministrijā.

Ļoti ceram, ka saņemsim no ekonomikas ministra jēdzīgas atbildes. Ja ne, tad būs mums vēl viens pieprasījums, kurā tad mēs to visu noskaidrosim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Sprūde, Šmits un Gobzems iesnieguši jautājumu “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem”, ko nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Liepiņa, Šmits, Stepaņenko, Sprūde un Gobzems iesnieguši jautājumu “Par SIA “Lielmežotne” biogāzes stacijas saimniecisko darbību obligātā iepirkuma ietvaros”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Liepiņa, Šmits, Sprūde, Stepaņenko un Gobzems iesnieguši jautājumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ierēdņu prēmēšanu par tiešas darbības rezultātā atklātiem un novērstiem noziedzīgiem nodarījumiem”, ko nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Stepaņenko, Gobzems, Šmits, Sprūde un Liepiņa iesnieguši jautājumu “Par likumprojekta Nr. 447/Lp13 “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” saskaņošanas procesu un anotācijā ietverto informāciju”, ko nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Mārtiņš Bondars, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Ritvars Jansons, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Janīna Kursīte‑Pakule, Edmunds Teirumnieks un Reinis Znotiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2019. gada 17. oktobrī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. K. Sprūde (par)
	- dep. K. Feldmans (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 428/Lp13) (Dok. Nr. 1462, 1462A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā” (Nr. 429/Lp13) (Dok. Nr. 1463, 1463A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 430/Lp13) (Dok. Nr. 1464, 1464A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 431/Lp13) (Dok. Nr. 1465, 1465A, 1461)
Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (pret)
	- dep. K. Feldmans (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 432/Lp13) (Dok. Nr. 1466, 1466A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 433/Lp13) (Dok. Nr. 1467, 1467A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 434/Lp13) (Dok. Nr. 1468, 1468A, 1461)
Priekšlikumi	- dep. D. Reizniece-Ozola (pret)
	- dep. A. Gobzems (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 435/Lp13) (Dok. Nr. 1469, 1469A, 1461)
Priekšlikums	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Invaliditātes likumā” (Nr. 436/Lp13) (Dok. Nr. 1470, 1470A, 1461)
Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 437/Lp13) (Dok. Nr. 1471, 1471A, 1461)
Priekšlikums	- dep. J. Krišāns (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 438/Lp13) (Dok. Nr. 1472, 1472A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 439/Lp13) (Dok. Nr. 1473, 1473A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” (Nr. 440/Lp13) (Dok. Nr. 1474, 1474A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 441/Lp13) (Dok. Nr. 1475, 1475A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 442/Lp13) (Dok. Nr. 1476, 1476A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā” (Nr. 443/Lp13) (Dok. Nr. 1477, 1477A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 444/Lp13) (Dok. Nr. 1478, 1478A, 1461)
Priekšlikumi	- dep. J. Jalinska (pret)
	- dep. A. T. Plešs (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 445/Lp13) (Dok. Nr. 1479, 1479A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 446/Lp13) (Dok. Nr. 1480, 1480A, 1461)
Priekšlikums	- dep. J. Vucāns (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 447/Lp13) (Dok. Nr. 1481, 1481A, 1461)
Priekšlikumi	- dep. J. Stepaņenko (pret)
	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 448/Lp13) (Dok. Nr. 1482, 1482A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 449/Lp13) (Dok. Nr. 1483, 1483A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 450/Lp13) (Dok. Nr. 1484, 1484A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 451/Lp13) (Dok. Nr. 1485, 1485A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 452/Lp13) (Dok. Nr. 1486, 1486A, 1461)
Par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 453/Lp13) (Dok. Nr. 1487, 1487A, 1461)
Par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” (Nr. 454/Lp13) (Dok. Nr. 1489, 1489A, 1488)
Priekšlikumi	- dep. I. Pimenovs (pret)
	- dep. A. Ašeradens (par)
Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam” (Nr. 455/Lp13) (Dok. Nr. 1490, 1490A, 1488, 1491)
Priekšlikum	- dep. V. Dombrovskis (pret)
	- dep. I. Zariņš (par)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 418/Lp13) (Dok. Nr. 1414, 1414A)
Par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Kelovas zemes nodalījuma joslai” (Nr. 419/Lp13) (Dok. Nr. 1415, 1415A)
Par likumprojektu “Par grozījumiem Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu” (Nr. 420/Lp13) (Dok. Nr. 1416, 1416A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 421/Lp13) (Dok. Nr. 1417, 1417A)
Par likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” (Nr. 422/Lp13) (Dok. Nr. 1418, 1418A)
Par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 423/Lp13) (Dok. Nr. 1419, 1419A)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 424/Lp13) (Dok. Nr. 1432, 1432A)
Priekšlikumi	- dep. A. Muižniece (pret)
	- dep. E. Papule (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 425/Lp13) (Dok. Nr. 1450, 1450A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 426/Lp13) (Dok. Nr. 1451, 1451A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 427/Lp13) (Dok. Nr. 1452, 1452A)
Priekšlikumi	- dep. V. Agešins (pret)
	- dep. A. Judins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 456/Lp13) (Dok. Nr. 1492, 1492A)
Par likumprojektu “Grozījums Detektīvdarbības likumā” (Nr. 457/Lp13) (Dok. Nr. 1493, 1493A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr. 458/Lp13) (Dok. Nr. 1494, 1494A)
Par likumprojektu “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 459/Lp13) (Dok. Nr. 1502)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marijai Golubevai šā gada 14. oktobrī (Dok. Nr. 1495., 611.1.8/4-34-13/19)
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Andas Vītolas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 236/Lm13) (Dok. Nr. 1500)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Bitenieces atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 238/Lm13) (Dok. Nr. 1505)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Ikstenas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” (Nr. 240/Lm13) (Dok. Nr. 1509)
Lēmuma projekts “Par deputāta Artūra Toma Pleša atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” (Nr. 241/Lm13) (Dok. Nr. 1510)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Ikstenas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 242/Lm13) (Dok. Nr. 1511)
Lēmuma projekts “Par deputāta Artūra Toma Pleša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 243/Lm13) (Dok. Nr. 1512)
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Tutina, Valērija Agešina, Jāņa Ādamsona, Vitālija Orlova, Edgara Kucina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem” (Nr. 20/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1377, 1377A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 459/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1502, 1496B)
Ziņo	- dep. J. Vucāns
Likumprojekts “Grozījums Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 459/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1502, 1496B)
Ziņo	- dep. J. Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 390/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1244B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 411/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1344B)
Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Grozījums Iepakojuma likumā” (Nr. 128/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1440)
Ziņo	- dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” (Nr. 274/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1442)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Debates	- dep. M. Golubeva
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Geidāns
	- dep. A. Judins
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 95/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1443)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” (Nr. 100/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1444)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” (Nr. 104/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1445)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 110/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1446)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (Nr. 127/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1447)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 134/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1448)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Paziņojums
	- dep. A. Kaimiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījums Muitas likumā” (Nr. 145/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1449)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā” (Nr. 108/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1455)
Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījums Darba likumā” (Nr. 115/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1456)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Nr. 126/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1457)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” (Nr. 109/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 1458)
Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 412/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1345, 1421)
Ziņo	- dep. B. Cilevičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 367/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1214, 1423)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” (Nr. 358/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1424)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā” (Nr. 370/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1425)
Ziņo	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 399/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1429)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 395/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1431)
Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Debates	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 386/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1237, 1436)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 379/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1226, 1437)
Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 378/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1438)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 377/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1439)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 359/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1441)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” (Nr. 400/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1299, 1453)
Ziņo	- dep. D. Bluķe
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 425/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1450, 1450A)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 426/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1451, 1451A)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 427/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1452, 1452A)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” (Nr. 182/Lp13)” (Nr. 235/Lm13) (Dok. Nr. 1435)
Ziņo	- dep. A. Muižniece
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” (Nr. 353/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 4. novembrim” (Nr. 237/Lm13) (Dok. Nr. 1501)
Ziņo	- dep. R. Dzintars
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A. Klementjeva, V. Agešina, V. Orlova, J. Krišāna un R. Ločmeles-Luņovas jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par labklājības ministres paziņojumu par iespējamu lielo pensiju nodokļa palielināšanu no 20% uz 50%” (Nr. 75/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, I. Klementjeva, B. Cileviča, I. Ribakova un V. Orlova jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministrijas amatpersonu līdzdalību iespējamo noziedzīgo nodarījumu piesegšanā saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem” (Nr. 76/J13)
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Informācija par deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko, K. Sprūdes, D. Šmita un A. Gobzema jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem” (Nr. 77/J13)
Informācija par deputātu L. Liepiņas, D. Šmita, J. Stepaņenko, K. Sprūdes un A. Gobzema jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par SIA “Lielmežotne” biogāzes stacijas saimniecisko darbību obligātā iepirkuma ietvaros” (Nr. 78/J13)
Informācija par deputātu L. Liepiņas, D. Šmita, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Gobzema jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ierēdņu prēmēšanu par tiešas darbības rezultātā atklātiem un novērstiem noziedzīgiem nodarījumiem” (Nr. 79/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, A. Gobzema, D. Šmita, K. Sprūdes un L. Liepiņas jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par likumprojekta Nr. 447/Lp13 “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” saskaņošanas procesu un anotācijā ietverto informāciju” (Nr. 80/J13)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 17.10.2019 09:13:54 bal001
Par - 32, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (460/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2019 09:14:50 bal002
Par - 77, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (428/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:20:57 bal003
Par - 71, pret - 3, atturas - 6. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (431/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:29:15 bal004
Par - 52, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (434/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:34:17 bal005
Par - 54, pret - 2, atturas - 25. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (435/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:37:04 bal006
Par - 53, pret - 4, atturas - 23. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Invaliditātes likumā (436/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:43:07 bal007
Par - 52, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (437/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:43:50 bal008
Par - 54, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Notariāta likumā (438/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:44:38 bal009
Par - 52, pret - 10, atturas - 20. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:54:52 bal010
Par - 53, pret - 12, atturas - 19. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 09:58:43 bal011
Par - 51, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (446/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 10:06:37 bal012
Par - 52, pret - 7, atturas - 24. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (447/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 10:20:07 bal013
Par - 53, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam (454/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 10:30:07 bal014
Par - 53, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2020. gadam (455/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 10:30:33 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.10.2019 11:13:46 bal016
Par - 31, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (424/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 11:22:33 bal017
Par - 59, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (427/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2019 11:25:34 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneses Andas Vītolas atbrīvošanu no tiesneša amata (236/Lm13)

Datums: 17.10.2019 11:26:41 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ineses Bitenieces atbrīvošanu no tiesneša amata (238/Lm13)

Datums: 17.10.2019 11:27:07 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ineses Ikstenas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (240/Lm13)

Datums: 17.10.2019 11:27:36 bal021
Par - 82, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Artūra Toma Pleša atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (241/Lm13)

Datums: 17.10.2019 11:28:04 bal022
Par - 77, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ineses Ikstenas ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (242/Lm13)

Datums: 17.10.2019 11:28:30 bal023
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Artūra Toma Pleša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (243/Lm13)

Datums: 17.10.2019 11:44:50 bal024
Par - 32, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas rīcības pamatotību saistībā ar OIK elektrostaciju pārbaužu rezultātiem (20/P13)

Datums: 17.10.2019 11:46:08 bal025
Par - 61, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kriminālprocesa likumā (427/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2019 11:49:01 bal026
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Zinātniskās darbības likumā (459/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 11:49:25 bal027
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zinātniskās darbības likumā (459/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 11:50:04 bal028
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Zinātniskās darbības likumā (459/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2019 11:53:59 bal029
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (390/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2019 11:57:02 bal030
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (411/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2019 11:58:36 bal031
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iepakojuma likumā (128/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:19:27 bal032
Par - 25, pret - 58, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem (274/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:19:54 bal033
Par - 26, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem (274/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:20:23 bal034
Par - 26, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem (274/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:20:53 bal035
Par - 26, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem (274/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:21:23 bal036
Par - 60, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem (274/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:22:58 bal037
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (95/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:23:39 bal038
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (100/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:24:46 bal039
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” (104/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:25:56 bal040
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (110/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:26:48 bal041
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (127/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:28:33 bal042
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (134/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 12:29:00 bal043
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.10.2019 13:33:40 bal044
Par - 54, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 63)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (145/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:35:11 bal045
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Streiku likumā (108/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:35:52 bal046
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (115/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:37:15 bal047
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” (126/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:38:20 bal048
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā (109/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:39:17 bal049
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (412/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:42:37 bal050
Par - 70, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (367/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:44:05 bal051
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 64)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (358/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:44:45 bal052
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 69)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (358/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:46:31 bal053
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā (370/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:48:08 bal054
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (399/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:53:43 bal055
Par - 27, pret - 42, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Maksātnespējas likumā (395/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:54:05 bal056
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (395/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:56:00 bal057
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (386/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 13:57:12 bal058
Par - 74, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts civildienesta likumā (310/Lp13), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 17.10.2019 13:59:18 bal059
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā (379/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:01:00 bal060
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (378/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:03:05 bal061
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (377/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:04:32 bal062
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (359/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:06:30 bal063
Par - 78, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījums Trauksmes celšanas likumā (400/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:22:32 bal064
Par - 72, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (425/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:25:20 bal065
Par - 77, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (426/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:32:20 bal066
Par - 50, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (427/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.10.2019 14:34:48 bal067
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai "Latvijas Mazpulki"” (Nr.182/Lp13) (235/Lm13)

Datums: 17.10.2019 14:36:18 bal068
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” (Nr.353/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 4. novembrim (237/Lm13)

Datums: 17.10.2019 14:42:49 bal069
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija