Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas sešpadsmitās sēdes turpinājums
2019. gada 5. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kungs! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas sēdi.

Godātie kolēģi, mēs turpinām izskatīt šā gada 28. novembra kārtējās sēdes darba kārtību.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Budriķis, Eglītis, Strīķe, Iesalnieks, Pucens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: “Jā! Jā! Jā!”) Dzirdu, ka ir. Tātad ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13)”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 22, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Tātad lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu” un izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu” un lai tas tiktu izskatīts kā pirmais darba kārtības jautājums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 4, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienītās kolēģes, godājamie kolēģi! Šodien sākam ar to, ka...

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 4. decembra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojumu Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu”, un komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu”, ko arī pati atbalstījusi.

Minētais valdības rīkojums uz trīs mēnešiem pagarina šā gada 12. septembrī izsludināto ārkārtējo situāciju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nepārtrauktību, nepalielinot administratīvo un finansiālo slogu atkritumu radītājiem vai valdītājiem ārkārtējās situācijas laikā.

Valdība rīkojuma anotācijā uzskata, ka Rīgas dome nav sasniegusi Ministru kabineta šā gada 12. septembra rīkojuma 1. punktā noteikto mērķi, kas bija sadzīves atkritumu savākšanas un izvešanas pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana Rīgas pilsētas teritorijā ilgtermiņā. Valdībai nav pārliecības, ka situācija pēc 2019. gada 11. decembra būs atrisināta, atkritumi tiks savākti un izvesti un risinājums būs ilgtermiņa, nevis pagaidu, un ka risinājums atbildīs visām normatīvo aktu prasībām par atkritumu apsaimniekošanas... tajā skaitā - konkurences jomā. Šajā sakarā komisija, kā jau informēju iepriekš, atbalstīja minēto lēmuma projektu.

Un līdz ar to komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātā Saeima! Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija. Tā ir pašvaldības kompetence un likumā noteiktā atbildība.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vairākkārt ir vērsusi Rīgas domes uzmanību uz problēmām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Rīgas pilsētā, vairākkārt šī gada laikā informējusi Rīgas domi par konstatētiem atkārtotiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Diemžēl nav sekojusi reāla darbība, lai tos novērstu.

Šī gada septembrī pastāvēja pamatots risks, ka Rīgas pašvaldībā netiks nodrošināts sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums. Šī iemesla dēļ Ministru kabinets 12. septembrī pieņēma rīkojumu par ļoti reti lietota juridiskā instrumenta pielietošanu, proti, izsludināja ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā. Ministru kabineta 12. septembra rīkojums Nr. 432 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” bija rezultāts tam, ka Rīgas pašvaldība nepildīja Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās normas un tādējādi nepildīja arī likumā “Par pašvaldībām” noteikto autonomo atbildību.

Šis rīkojums tika radīts ar nolūku dot iespēju Rīgas pašvaldībai nekavējoties tiesiski un iedzīvotāju interesēs atrisināt problēmu un nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nepārtrauktību arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Taču tā vietā, lai rīkotos, Rīgas dome šajos trīs mēnešos ir ieslīgusi iekšējos neauglīgos cīniņos par varas pārdali.

Neskatoties uz vairākkārtējiem ministrijas pieprasījumiem un atgādinājumiem, dome joprojām demonstrē nespēju pildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām.

Ministru kabinets uzskata, ka Rīgas domes bezdarbība atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā ir bezatbildīga, tā ir pretēja rīdzinieku interesēm un tā ir pretrunā ar likumu.

Šīs nedēļas laikā Rīgas dome ir vairākkārt nākusi ar publiskiem paziņojumiem, ka tā esot izpildījusi ministrijas un Ministru kabineta rīkojuma uzdevumus, bet jāatzīst, ka šie paziņojumi tikai epizodiski atbilst patiesībai. Tāpēc arī es šodien esmu šeit, Saeimā, lai aicinātu Saeimu apstiprināt Ministru kabineta rīkojumu “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”.

Šā gada 10. septembrī Rīgas dome rakstīja ministrijai (citēju): “Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējuma dēļ Rīgas domes rīcībā nav pilnvērtīgu tiesisko instrumentu, lai nodrošinātu pienākumu atkritumu apsaimniekotājam veikt sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu radītājiem, ar kuriem tam nav noslēgts līgums, un atkritumu radītāju pienākumu norēķināties ar atkritumu apsaimniekotāju situācijā, kad, pat neesot noslēgtam līgumam, ir ticis sniegts atkritumu izvešanas pakalpojums. Spēkā esošā normatīvā bāze nesniedz pašvaldībai iespēju pilnībā nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību.” Šis citāts no Rīgas domes 10. septembra vēstules viens pret vienu raksturo arī situāciju šodien, 5. decembrī.

Atkritumu savākšana un norēķināšanās par pakalpojumu kopš septembra vidus ir bijusi iespējama tikai un vienīgi tāpēc, ka ir spēkā rīkojums par ārkārtējo situāciju.

Nupat, 26. un 27. novembrī, Rīgas dome ir noslēgusi līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas kompānijām, pagarinot esošos līgumus, bet līgumi starp atkritumu apsaimniekošanas kompānijām un iedzīvotājiem noslēgti nav. Iedzīvotāji nav brīdināti par to, ka tādi ir nepieciešami, un atkritumu radītājiem faktiski nav iespēju līdz 11. decembrim... visiem... Rīgas pilsētā noslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus.

“Slikta pārvaldība” droši vien būtu apzīmējums, kas šobrīd visprecīzāk raksturo Rīgas domes darbību sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Es esmu atbildīgā valsts amatpersona par pašvaldību darba uzraudzību, un man ir jārunā par juridiski pamatotiem... pārkāpumiem. Pārāk bieži ir bijuši apliecinājumi tam, ka Rīgas dome nespēj funkcionēt. Par nopietniem likumu pārkāpumiem 5. aprīlī tika atstādināts Rīgas domes priekšsēdētājs. Kopš tā brīža nestabilitāte un domes nespēja pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas progresē pa dienām un mēnešiem.

Laba pārvaldība iet roku rokā ar korupcijas līmeņa mazināšanos, bet Rīgu sistemātiski vajā nozīmīgi pārkāpumi: korupcijas skandāli, nelegālas darbības, budžeta līdzekļu izšķērdēšana, fiktīvi darbinieki un tamlīdzīgi.

Laba pārvaldība ir arī efektīvākais ierocis cīņā ar nabadzību, bet nodokļu maksātāju nauda Rīgas pašvaldībā tiek tērēta nelietderīgi un izšķērdīgi.

Laba pārvaldība nozīmē to, ka pašvaldība realizē un pauž cieņu pret likumu un rūpējas par to, lai tiktu nodrošināti kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem.

Bet situācija Rīgā ir radikāli pretēja. Atkārtoti konstatētie būtiskie pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā Rīgas administratīvajā teritorijā ir ļoti kritisks punkts. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana nav neliels vai nebūtisks pašvaldības sniegts pakalpojums. Tas nodrošina sanitāri epidemioloģiskās situācijas kontroli pašvaldībā un labvēlīgu dzīves vidi. Tas nodrošina cilvēku tiesību realizāciju.

Rīgas dome diemžēl itin bieži pavirši aizstāv savu iedzīvotāju intereses un bez īpašas atbildības izturas pret galvaspilsētas statusu. Tāpēc konkrēti gadījumā par atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu to labot un uzņemties rūpes par rīdziniekiem nu ir Ministru kabineta un arī Saeimas deputātu kā tautas pārstāvju uzdevums.

Šodien es aicinu Saeimu atbalstīt valdības rīkojumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgā arī tāpēc, ka pašvaldības darbībai jāatbilst normatīvajiem aktiem. Ar šo rīkojumu tiek aizsargātas iedzīvotāju intereses un tiesības saņemt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus tādā pašā kvalitātē kā iepriekš un tiek noteikts konkrēts termiņš, lai sarunu procedūras ceļā noslēgtajiem līgumiem būtu galatermiņš un jauna iepirkuma izsludināšana netiktu atlikta.

Līdzšinējā pieredze ar Rīgas domi liecina par to, ka... izraudzīšanās jaunā atklātā konkursā - tas var būt gadiem ilgs process. Konkurences padomes galalēmums, uz kuru atsaucas Rīgas pašvaldība, diezin vai ir sagaidāms ātrāk kā 2021. gada vidū.

Man ir arī jāatgādina, ka šī gada 21. novembrī es kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs brīdināju Rīgas domi, ka, ja tā nenovērsīs ministrijas konstatētos ilgstošos un atkārtotos likuma pārkāpumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, iestāsies pamats domes atlaišanai.

29. novembrī ir saņemta Rīgas domes atbilde uz šo manu pieprasījumu. Šobrīd ministrijas speciālisti to vērtē. Un es jums varu apsolīt, ka vēl šīs nedēļas laikā ministrija paudīs savu viedokli par to, kādi ir tālākie juridiski veicamie darbi.

Ministrijas rīcība ir vērsta uz to, lai ikvienā Latvijas pašvaldībā tiktu nodrošināts tiesisks un efektīvs pašvaldības darbs iedzīvotāju interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Pirms aptuveni trīs mēnešiem, 12. septembrī, es stāvēju tieši šajā pašā tribīnē un argumentēju, kādēļ toreiz Saeima nedrīkstēja piekrist ārkārtējās situācijas izsludināšanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Un viens no argumentiem bija tas, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana faktiski pārtrauca līguma darbību starp atkritumu radītājiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

Es toreiz brīdināju, ka ir jābūt reālistiskiem un nedrīkst pieļaut naivumu attiecībā uz shēmotājiem Rīgas pašvaldībā. (Starpsauciens.) Vai tad kāds pieļāva, ka Rīgas dome varētu saņemties, aizmirst savus vecos tikumus un noslēgt cilvēkiem labvēlīgus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem, turklāt tādus, kas atbalstītu brīvu konkurenci? Paceliet rokas tie, kuri uzskatīja, ka tas tiešām notiks! (Starpsauciens.) Nevienu roku neredzu! Bet balsojāt “par”! (Starpsauciens.) Un tagad, trīs mēnešus vēlāk (Dep. I. Zariņš: “Kas ir noticis?”), ir ārkārtējās situācijas sakarā lēmuma projekts. Jā, komisija atbalstīja. Un es paskaidrošu, kāpēc tagad tiešām tas ir jāatbalsta, jo citādi ķīlnieku lomā nonāks Rīgas iedzīvotāji. 

Redzat, lēmuma projekta anotācijā ir rakstīts (citēju): “Turklāt arī tad, ja Rīgas dome sarunu procedūras ceļā ir vienojusies ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem par sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu turpināšanu, nav iespējams līdz 2019. gada 11. decembrim noslēgt jaunus līgumus ar iedzīvotājiem un komersantiem.”

Ir tāds teiciens citā valodā: “Atbraucām!” (Starpsauciens.) Tāpēc ka... Es taču teicu - nedrīkst izbeigt vecos līgumus! Un tagad nav mums citu iespēju kā vien šī - pagarināt šo ārkārtējo situāciju. Ziniet, tas ir kā narkomānam narkotikas - ārkārtējā situācija ir ļoti kārdinoša: kā tu vienreiz izsludini to (kaut gan nevajadzēja to darīt), tā tu vairs no tās adatas nevari nokāpt. Jo tā ir ļoti ērta - nav jāpakļaujas veselai virknei tiesiskā regulējuma.

Šodien mums ir jāglābj Rīgas iedzīvotāji no tā lēmuma, kas tika pieņemts 12. septembrī, atbalstot ārkārtējo situāciju toreiz, jau pirmajā reizē. Nav mums citu variantu - jābalso “par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt visiem! Labrīt, sabiedrība! Es kāpu šajā tribīnē nevis tādēļ, lai teiktu “par” vai “pret”, bet lai Latvijas sabiedrībai izskaidrotu, kādēļ šādas darbības notiek un kas tad ir mērķis.

Šīs darbības notiek ļoti vienkārša iemesla dēļ - 29. februārī Latvijā notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Šie ir sagatavošanās darbi. Šī informācija jau faktiski nāk no Centrālās vēlēšanu komisijas, kuras pārstāvji neoficiāli ir pateikuši, ka koalīcija jau ir vērsusies pie Centrālās vēlēšanu komisijas ar norādi - lai gatavojas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 29. februārī.

Tas, kas tiks darīts līdz tam laikam... Tātad koalīcijas vēlme, protams, ir uzvarēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Saprotama, loģiska vēlme. Bet lielā gribēšana Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā ir nevis kā demokrātijā - tātad, ja ir ārkārtas vēlēšanas, tad dome strādā atlikušo laiku līdz nākamajām, kārtējām, vēlēšanām -, bet faktiski ir doma panākt situāciju, ka Rīgas dome tiek iecelta uz piecarpus gadiem.

Lai to izdarītu... Šobrīd tas ir pretēji likumiem, pretēji Satversmei - pēc būtības. Ir notikušas arī neoficiālas konsultācijas ar tiesību ekspertiem. Mēs piedzīvosim to, ka līdz 29. februārim tiks grozīti 12 likumi, lai pielāgotu šo situāciju, lai nākamā dome, kas tiks ievēlēta ārkārtas vēlēšanās, varētu strādāt piecarpus gadus.

Šis viss pārējais, ko runāja Feldmana kungs, ir tāds teātris, kas iepriekš jau ir ticis sagatavots. Tas ir bijis plānveidīgs pasākums, un - pieminiet manus vārdus! - februārī būs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Šis stāsts ir tikai par to, ka 29. februārī būs ārkārtas vēlēšanas. Šis stāsts ir tikai un vienīgi par to. Pārējais ir patosīgas runas, lai gatavotos ārkārtas vēlēšanām.

Tāpēc arī vajadzēja ļoti strauji septiņkārt palielināt partiju finansējumu, lai janvārī varētu saņemt šos simtus tūkstošu, lai koalīcijai būtu, par ko uztaisīt reklāmas kampaņas. Tāpēc nepietika mediķiem naudas, jo, kā saka, ir jānodarbojas ar šiem jautājumiem, kas koalīcijai... nu, ir saprotami... Tas ir arī cilvēcīgi saprotami, ka tie, kas ir sajutuši asinis un sajutuši, ka var rīkoties šādā veidā, - viņi tā arī turpinās darīt. Es nerunāju - vai tas ir pareizi vai nepareizi. Katrs pats lai izvēlas. Bet viss stāsts ir par to. Ja es būšu kļūdījies, (Dep. S. Riekstiņš: “Brauksi prom?”) jūs varēsiet kāpt tribīnē... Bet es esmu par miljons procentiem pārliecināts, ka tas, ko es jums tikko, sabiedrība, stāstīju, ka tas tā arī notiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja mēs skatāmies uz ārkārtēju situāciju, kas bija septembrī, - tā, manuprāt, bija liela atkritumu apsaimniekotāju cīņa, kurā tika ierauta gan valdība, gan parlaments. Un ārkārtējā situācija tika izsludināta.

Šobrīd, skatoties šo situāciju, tā ir pilnīgi neskaidra. Arī ministra runa bija tāda preses relīžu tēmās balstīta, un nekas konkrēts tā arī netika pateikts. Bija tādas vispārīgas tēzes, kas liecina tikai un vienīgi par to, ka, visticamāk, tas, ko minēja iepriekšējais runātājs, ir taisnība, ka tas viss, kas šobrīd notiek, ir viena... Nu jau pilnīgi noteikti dots starta šāviens ārkārtas vēlēšanām Rīgā. Šobrīd tiek domāts un gatavots pamatojums. Manuprāt, šeit ir ļoti šaura līnija starp tiesiskumu un politisko visatļautību. Ja šajā gadījumā Rīgas dome ir jāatlaiž, tad jābūt arī ļoti konkrētiem faktiem, nevis tikai tam, ka ir pārkāpti labas pārvaldības principi vai vēl kaut kas; ir jābūt skaidri norādītam, kādi likumi pārkāpti un kas nav izdarīts. Šobrīd parlaments tiek pēc būtības nostādīts tādā nenoteiktā situācijā. No ministra skaidrojums ir, nu, kā jau minēju, kā tāda preses relīžu virsrakstu tēma, kas... Šajā gadījumā tā nedrīkst būt. Ir jābūt ļoti skaidriem iemesliem, kāpēc tas tiek darīts, bet ir tikai pārdomas par to - ka tas, redz, nav labi.

Es domāju, ka tuvākajās nedēļās mūs gaida ļoti interesanti lēmumi. Un šodienas lēmums vismazāk - vismazāk! - attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu, patiesais lēmums ir Rīgas domes atlaišanas... gatavošanās. Un turpmākajā laikā es jums, kolēģi, tiešām novēlu rūpīgi pastaigāt pa bibliotēkām, tikties ar tiesību zinātniekiem. Jo mēs kategoriski iestāsimies pret to, lai Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būtu uz pieciem gadiem. Un to nu gan jūs pamēģiniet pamatot. Mēs iesim... šajā jautājumā iestāsimies līdz galam. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par dalību Saeimas sēdē un skaidrojumu. (No frakcijas SASKAŅA: “Izsniegt godarakstu!”)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Trauksmes celšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labrīt, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajam lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” (Nr. 400/Lp13).

Tika iesniegti septiņi priekšlikumi.

1. priekšlikums, kuru iesniedza Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Lipšāna kungs, ir par to, ka sodu par nelabvēlīgu seku radīšanu var... trauksmes cēlējam var piemērot tikai tad, ja nelabvēlīgu seku radīšana ir atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Labrīt, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts ir no dekodifikācijas paketes, taču šis nav parasts dekodifikācijas likumprojekts. Tās ir jaunas normas, kuras mēs iestrādājam. Un šeit mums ir jābūt vismaz trīsreiz atbildīgākiem un uzmanīgākiem, raugoties, kādas normas mēs iestrādājam.

Būtībā šis likumprojekts paredz administratīvo atbildību tādā gadījumā, ja pret trauksmes cēlēju... ja trauksmes celšanas brīdī tiek radītas negatīvas sekas. Taču šis pats... šis priekšlikums no Lipšāna kunga... Tas paredz, ka šis administratīvais sods tiks piemērots tikai pēc pāris gadiem, kad tas tiks nolemts ar tiesas spriedumu.

Es mēģināšu ilustrēt to situāciju.

Trauksmes cēlējs šobrīd ceļ trauksmi, un viņš grib pasargāt sevi no kaut kādām negatīvām sekām. Viņš iet uz Valsts kanceleju, aizpilda anketu, izpilda visas likumā paredzētās prasības, taču viņam vēl ir blakus process - viņam ir jāiet un jātiesājas administratīvajā tiesā, un tikai tad tā saucamais pātagas princips tiek piemērots. Tas galīgi nav loģiski.

Un... uz ko es rosinu? Šis priekšlikums savā ziņā ir destruktīvs, un mēs komisijā to neatbalstījām divu iemeslu pēc.

Pirmais iemesls. Tiek pazaudēts šis pātagas princips. Otrais iemesls - ja nav šī pātagas principa, tad arī trauksmes celšanas institūtam nav nozīmes un mēs šo likumu varam vienkārši izmest ārā.

Kolēģi, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, un es ceru uz jūsu saprātu, ka arī jūs to neatbalstīsiet.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Es arī vēlētos runāt “pret” šo priekšlikumu. Pirmām kārtām likums... Trauksmes celšanas likums ir viens no 12. Saeimas pozitīvajiem pienesumiem modernā valsts pārvaldē Latvijā.

Katrai neizdarībai, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, un katram noziegumam policistu un KNAB klāt nepieliksi. Taču katrai lietai ir liecinieki, un daudzi godīgi cilvēki gadiem ir noskatījušies uz to, kas notiek, bet ir baidījušies ziņot. Trauksmes celšanas likums mazliet atbalsta un regulē situāciju, lai bailes un neticība mazinātos... Cilvēki aptaujās, kāpēc viņi neziņotu, starp citu, kā divus galvenos iemeslus ir nosaukuši... Viens ir tas, ka “nekas jau nenotiks”, un otrs - “ir bail, ka būs kaut kāda pretreakcija”.

Trauksmes celšanas likums abas šīs lietas regulē un nodrošina to, ka ar iesniegumiem kaut kas tiek darīts, nodrošina anonimitāti un arī to, ka pret trauksmes cēlēju nevar vērsties. Tomēr prakse rāda, ka tikai ar likuma vārdiem nepietiek. Tāpēc ir šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījums Trauksmes celšanas likumā”, ka ir nepieciešams arī sods, ja pret trauksmes cēlēju (vai nu pret viņu, vai pret viņa radinieku) tomēr vērstos.

Šis priekšlikums, kuru mēs šobrīd apspriežam un kuru es aicinu noraidīt, zināmā mērā šo līdzsvaru izjauc un arī kaut kādā mērā padara... var padarīt visu Trauksmes celšanas likumu par bezjēdzīgu, jo ne visi gadījumi tiek izskatīti tiesā un arī tiesas procesi var būt ilgstoši (kā kolēģis Budriķis arī norādīja), tāpēc aizsardzība netiktu nodrošināta un par daudziem gadījumiem paliktu neziņots.

Kas ir šie cilvēki, kas mums jāaizsargā? Tie ir tādi cilvēki kā, piemēram, Iveta Ozoliņa, kas nebaidījās nākt ar savu vārdu un tika... viņa tika atlaista no Valsts asinsdonoru centra par to, ka viņa ziņoja, ka gadiem - gadiem! - Valsts asinsdonoru centrā cilvēkiem ir bijis risks inficēties ar C hepatītu, ja viņi nodod asinis. Šobrīd Iveta tiesājas par savu atlaišanu... Likuma grozījums varētu paredzēt arī sodu cilvēkiem, kas būtu pret viņu vērsušies.

Pats likums ir stājies spēkā tikai šā gada maijā, un mēs ceram, ka arvien vairāk cilvēku to lietos. Šis likums aizsargātu arī Ogres pašvaldības bērnudārza darbinieci, kas ziņoja par fiktīvu nodarbinātību. Tāda pastāv ne tikai Rīgas domes kapitālsabiedrībās, bet arī citur. Ogres pašvaldībā pēc ziņošanas un izmeklēšanas vairāki darbinieki tika sodīti, tika piedzīti arī zaudējumi.

Trauksmes celšanas likuma iedzīvināšana ir ļoti svarīga, arī kopējā kultūra šajā jautājumā ir svarīga, un labs likums var veidot šo kultūru. Tāpēc aicinu noraidīt apspriesto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, nevar nepiekrist. Protams, šis likums ir jāiedzīvina, un mums jādara viss iespējamais, lai tas veiksmīgi... veiksmīgāk strādātu. Es biju “pret” šī likumprojekta izskatīšanu jau no, teiksim tā, nultā lasījuma, kad to nodeva no Ministru kabineta, jo likumprojekts paredzēja vairākas lietas - ne tikai vēršanos, lai aizsargātu trauksmes cēlēju, bet arī vēršanos pret pašu trauksmes cēlēju, paredzot arī viņam atbildību. Šobrīd komisijā ir izdevies sakārtot šo likumu, lai nebūtu tādu ierakstu, ka par nepatiesu ziņu var vērst... nepatiesu ziņu... vēršanos... var vērsties pret trauksmes cēlēju... nomainot to... par... uz teikumu... par apzināti nepatiesu ziņu... vēršanos... Bet šis priekšlikums, kas ir iesniegts, ir ļoti diskutabls. Un pats interesantākais - tas ir iesniegts no valdības pārstāvja - no parlamentārā sekretāra, kas nu pauž kaut ko daudz vairāk. Tas jau ir... Tas nav vienkārši deputāts; tā jau ir ministrijas pozīcija, kas ļoti... parāda pretēju virzienu... pretēju tam, ko likuma izstrādātāji sākotnēji vispār bija vēlējušies.

Un es savā ziņā brīnos, kāpēc šis priekšlikums vispār nav atsaukts, bet vēl joprojām nodots Saeimas balsojumam. Es ceru, ka arī šīs debates parādīs to, ka mēs nevaram piekrist šādai pieejai. Tas... protams, ja šādu priekšlikumu atbalstītu, principā trauksmes cēlēju institūcija ar to arī beigtos. Un visas tās labās domas, kas bija iestrādātas, arī izbeigtos.

Manuprāt, šim likumprojektam šeit, Saeimā, vispār izskatīšanā... vēl joprojām uzskatu, ka nebija jēgas... Lūk, arī parādās šādi priekšlikumi. Šo likumprojektu vajadzēja izskatīt kaut kad maijā, uztaisīt ziņojumu par to, kā gada laikā ir gājis, un tad salabot un padarīt to veiksmīgāku. Jo šobrīd tas ir ļoti garu diskusiju rezultāts, kas radies. Un šādi... iesniedzot vienkāršus grozījumus... nu mēs redzam, kas notiek. Tiek iesniegti ļoti pretrunīgi priekšlikumi.

Tāpēc es aicinu Valsts kanceleju, kas ir atbildīgā par šī likumprojekta virzību, sagatavot normālu informatīvu ziņojumu... kopā ar visu valdību... visām ministrijām iesaistoties... par to, kā mēs varam uzlabot trauksmes cēlēju institūcijas darbību, un maijā ar to nākt uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, lai to mēs tur varētu arī izskatīt un veikt attiecīgus grozījumus.

Šobrīd aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien! Šis priekšlikums paredz izdalīt administratīvo procesu no civilprocesa, jo šajā gadījumā ir stāsts par to, ka ir piefiksēts fakts, ka uzņēmējs vai darba devējs neievēro kādu likumdošanas... normu un darbinieks ir cēlis trauksmi. Bet tas neizslēdz faktu, ka darbinieks pēcāk, iespējams, nav pildījis savas... tiesības... un darba pienākumus. Līdz ar to savā ziņā darba devējs atrodas situācijā, ka pastāv iespēja, ka... respektīvi, nepastāv iespēja likumīgi cilvēku atbrīvot no viņa darba pienākumiem. Līdz ar to ikvienam ir tiesības aizstāvēt savas... savas tiesības... respektīvi, tiesā. Un šis veids ir civilprocess. Un civilprocesā darbojas citi principi, nekā tas ir administratīvajā procesā...

Tas būtu lielos vilcienos arī viss, jo priekšlikums paredz principā novērst dubultu procesu... ka tiek izskatīti divi dažādi... nosacījumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Mēs varētu izmantot situāciju, ka šobrīd šeit atrodas arī labklājības ministre. Ņemot vērā, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, tas... manuprāt, tas ir arī tā kā ministrijas priekšlikums kopumā.

Petravičas kundze, varbūt jūs varētu atnākt uz tribīni un pateikt, kā būtu... Vai ministrija atbalsta? Vai jūs atbalstāt šo priekšlikumu? Kā tad ir? Diezgan pretrunīgi izskan... Atbalstīt vai ne? Es jūs lūgtu atnākt un... Tad pasakiet, ko īsti šis priekšlikums nozīmē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai otro reizi.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Tā... vēlreiz... Kolēģi, iepriekš es paskaidroju būtību. Tāpat ir jāpiemin, ka lietvedībā ir iesniegti dokumenti, kur... šis priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar... patiesībā tas īsti nav balsojams. Mēs vienkārši vēlējāmies paskaidrot, kādā veidā šis priekšlikums varētu koriģēt tālāko procesu. Bet, ja lielākais vairākums uzskata, ka šis ir... administratīvā pārkāpuma būtība... un uzņēmējam vai darba devējam nav tiesību... kādā veidā... vēlāk, izvērtējot darbinieka veiktos pienākumus, tiesiski ar viņu izbeigt... attiecības, tad mēs varam arī paskatīties, kā šis process izvērtīsies. Pēcāk vienmēr ir iespējas labot un pilnveidot situāciju... ņemot vērā, ka šis ir jauns likumprojekts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi, tik tikko - pulksten 9.26 - esam saņēmuši dokumentu, ar kuru Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs atsauc iesniegtos priekšlikumus. Respektīvi, 1. un 2. priekšlikums ir atsaukts.

Tātad 1. priekšlikums ir atsaukts, un arī 2. ir atsaukts.

D. Bluķe. Jā. Tad ejam tālāk pie 3. - Juridiskā biroja priekšlikuma. Tas paredz papildināt vārdus “nepatiesi sniegtas ziņas” ar vārdu “apzināti” - “apzināti nepatiesi sniegtas ziņas”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt vārdus “trauksmes cēlēja ziņojumu” ar vārdiem “trauksmes celšanas mehānismu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt panta nosaukumu “Kompetence sodu piemērošanā” ar - “Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī attiecas uz pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Aicinu balsot par likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Bluķe. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai komisijā - 10. decembris.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, vēlreiz, lūdzu.

D. Bluķe. 10. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu pasta pakalpojumu sniegšanā. Ņemot vērā, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudē spēku, likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus pasta pakalpojumu sniegšanā un par tiem piemērojamos sodus. Grozījumi likumā stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Komisija savā sēdē likumprojektu ir izskatījusi un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 8. janvāris, un lūgums izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā 2020. gada 16. janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 8. janvāris. Izskatīšana Saeimas sēdē - 2020. gada 16. janvārī.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Satiksmes ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”... pareizāk sakot, Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu, nevis iesniegto.

Un, ievērojot nepieciešamos grozījumus... Saistībā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozaru likumos... Likumprojekts ir sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu elektronisko sakaru jomā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja, konceptuāli atbalstīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 2020. gada 8. janvāris. Izskatīšanu otrajā lasījumā paredzam 2020. gada 16. janvārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 8. janvāris. Izskatīšana Saeimas sēdē - 2020. gada 16. janvārī.

Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Nu, šitas ir tas grozījums Tūrisma likumā, par ko es agrāk esmu runājis un kas attiecas uz LAPK... noregulējumu.

Priekšlikumi otrajam lasījumam... Nu, ir viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un tur tikai mainīta vārdu kārtība... ka izskatīšana... respektīvi, procesa... ka izskatīšanu veic Valsts policija un Valsts robežsardze, bet galalēmumu... nu, lietu izskata tikai Valsts policija.

Un tāpēc es aicinu jūs, ja nav iebildumu, pieņemt (Starpsauciens: “Galalēmumu...?”)... Valsts policija... par pārkāpumiem...

Sēdes vadītāja. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Ā, un priekšlikumi... 10. decembris. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Lejiņš. 10. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi Saeimai izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”.

Neesam saņēmuši uz trešo... uz otro lasījumu nekādus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Dūklavs. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 10. decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. decembris.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 11 387 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās - 14. Saeimas - ievēlēšanai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Blumbergs.

A. Blumbergs (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Šī gada 30. oktobrī Saeima saņēma Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kuru bija parakstījuši 11 387 pilsoņi ar iniciatīvu atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās - 14. - Saeimas ievēlēšanai.

Šī gada 20. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo... sākotnējā versijā... iniciatīvu un uzklausīja iesniedzēju. Iesniedzējs uzsvēra, ka nav pareizi, ka finansējuma piešķiršana notiks jau no nākamā - 2020. - gada, neņemot vērā to, ka nav izpildīti normatīvie akti, kas paredz naudas piešķiršanu citām nozarēm.

Komisija vienbalsīgi nolēma šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Tika sagatavots lēmuma projekts, un mēs kā komisija... Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jums centīšos pierādīt, kāpēc likumu par partiju finansēšanu un septiņkārtīgu naudas palielināšanu sev, koalīcijai, ir pieņēmuši nevis cilvēki, kas rūpējas par Latvijas sabiedrību, bet gan jenoti.

Kā mēs atceramies, Latvijas Republikas budžets un likums par partiju finansēšanas pieaugumu septiņkārt, vienlaikus mediķiem nepiešķirot 60 miljonus, tika pieņemts nakts laikā. Tā tas notika.

Es paņēmu enciklopēdiju. Ko es lasu? “Visbiežāk jenoti ir aktīvi nakts laikā.” (Starpsaucieni: “Cikos?”; “Cikos ir nakts?”) Tas ir Nr. 1.

Varbūt tāda sakritība. Jenoti ir aktīvi nakts laikā, koalīcija nakts laikā apstiprina partiju finansēšanu septiņkārt sev par labu. Bet iesim tālāk!

Es lasu enciklopēdijā: “[..] Jenots nav spējīgs atšķirt krāsas, tas visu redz zaļā gaismā.” Nav tikai saprotams, vai ar zaļo gaismu ir domātas 100 eiro banknotes vai tās ir VIENOTĪBAS logo krāsas. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.) Arī tā var būt sakritība. 

Bet lasām tālāk. Atceramies, ka Jaunās VIENOTĪBAS valdība, Kariņa valdība, tika apstiprināta janvārī. Kas ir rakstīts enciklopēdijā? Ka jenotu riesta laiks sākas janvārī. (Smiekli. Starpsauciens.) Atkal sakritība. Labi! Varbūt es kļūdos, bet es lasu šo enciklopēdiju tālāk.

Kas mums ir Krišjānis Kariņš pēc profesijas? Lingvists, vai ne? Kas rakstīts enciklopēdijā? “Jenotam ir izkopta vokalizācija.” Atkal gadās sakritība. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Lingvists un vokalizācija nav viens un tas pats, Gobzem!”)

Bet vēl viena lieta, kas ir īpaši... Ir vēl viena lieta, kas ir īpaši jāuzsver un kas liek domāt, ka, partiju finansēšanu septiņkārt palielinot... naktī, tas vairāk atbilst jenotu rakstura īpašībām... nekā cilvēkiem, kas rūpējas par Latvijas sabiedrību. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsaucieni.) Enciklopēdijā rakstīts: “Neradniecīgi tēviņi [jenotu tēviņi] bieži apvienojas vientuļo tēviņu kopienā.” Kā jūs zināt, jenots ir ievests, ja. (Starpsauciens.) Jenots nav vietējā suga. Tātad tā ir invazīva suga, ja runājam medicīniskos terminos. (Dep. Ē. Pucens: “Tie nav medicīnas termini!”) Tiem šajā zālē, kuriem varbūt ar izglītību nav tās labākās attiecības un kuri no medicīnas nesaprot tik labi, es paskaidrošu, kas ir invazīva suga. Tā ir tāda sveša suga, kas ir nonākusi svešā biotopā, tur kļuvusi dominanta un izspiež vietējos biotopus, kā arī pārveido dabiskos biotopus tajā vietā... kur tie ir radušies. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Medicīniski runājot, tu esi slims!”)

Bet pats interesantākais, ja runājam par OIK un VIENOTĪBU un par jenotiem (es atkal lasu enciklopēdiju): “Jenotu sugas ekspansija var izsaukt klimata pārmaiņas.” (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Tu esi sašņaucies?!” Smiekli.)

Atbildi uz jautājumu, kāpēc VIENOTĪBU tik bieži sabiedrībā sauc par jenotiem, es saņēmu enciklopēdijā; es to saņēmu arī balsojumā par partiju finansēšanu, kurš notika nakts laikā, un balsojumā, kurš vērsts pret mediķiem un kurš arī notika nakts laikā. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Slims!”) Es saņēmu šo atbildi, jo partijas, kas rūpējas par Latvijas sabiedrību, šo jautājumu nevis ieliks pie Mārtiņa Bondara atvilktnē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un neizskatīs, kāds ir plāns (Starpsauciens.), bet... šo jautājumu šodien nobalsot un pateikt, ka... Tiesiskā, “bezkompromisu tiesiskuma” valstī partijas finansējumu nepiešķir pašas sev, bet izlemj ar nākamo Saeimu.

Un tas arī ir tas, ko cilvēki pieprasa; cilvēki ir parakstījušies, sakot, ka partiju finansēšanai ir jānotiek, ja tai vispār ir jānotiek, tikai ar nākamās Saeimas ievēlēšanu. Un, tā kā nākamā Saeima tiks vēlēta ārkārtas vēlēšanās un “jenotu valdības” vairs nebūs, tad ar nākamo Saeimu šis jautājums tiks apturēts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Es mēģināšu sniegt nelielu, nedaudz informatīvu ziņojumu un ar konkrētiem faktiem un skaitļiem paskaidrot par to, ka mēs pārmaksājam šajā partiju finansēšanā.

KNAB mājaslapā visiem ir pieejama informācija, cik mēs, katra partija, tērējam un kāds ir katras budžets; cik līdzekļu ir nepieciešams gada laikā, lai uzturētu konkrēto partiju. Es salīdzināju 2016., 2017. un 2018. gadu, un šie gadi ir ļoti perfekti, jo... 2016. gads ir gads, kad nebija nekādu vēlēšanu. 2017. gadā bija pašvaldību vēlēšanas, kur bija nepieciešami vēl papildu līdzekļi. Un 2018. gadā bija Saeimas vēlēšanas.

Es šobrīd nosaukšu, kādas ir... Es atgādināšu partijām, kādi bija jūsu izdevumi tieši 2016. gadā, kad nebija nekādu vēlēšanu.

Toreiz partijai “Saskaņa”... “Saskaņai”... es teikšu tā - oficiālie skaitļi... Mēs nezinām, kādi ir neoficiālie, bet oficiālie skaitļi parāda, ka partijai “Saskaņa” toreiz ir bijuši nepieciešami 240 tūkstoši eiro, turpretī tagad viņiem pienāksies 800 tūkstoši eiro. Trīs reizes būs pārmaksāts.

Politiskajai partijai “KPV LV”, kas vēl tikai tika dibināta, - 1800 eiro. Tur mēs nevaram salīdzināt, bet būs 643 tūkstoši eiro.

Jaunā konservatīvā partija. Arī tā tikai nesen, 2016. gadā, uzsāka... Bija 14 tūkstoši eiro. Nevērtēsim...

Attīstībai/Par! vēl nebija izveidota.

Toties Nacionālā apvienība 2016. gadā tērēja 175 tūkstošus eiro. Turpretī tagad tie būs 557 tūkstoši - trīs reizes vairāk, nekā ir nepieciešams.

Zaļo un Zemnieku savienība. Viņiem bija nepieciešami 160 tūkstoši, lai uzturētu savu partiju. Un tagad tiks... papildus būs 489 tūkstoši - trīs reizes vairāk.

Partija VIENOTĪBA tērēja 439 tūkstošus 2016. gadā. Un tagad tā saņems... tieši... perfekti... saņems 416 tūkstošus. Tas ir apmēram līdzvērtīgi tam, cik viņi tērē gada laikā.

Ja salīdzinām ar 2018. gadu, tad redzam, ka, protams, šie skaitļi ir ļoti pieauguši. Un var saskatīt tādu sakarību, ka šis finansējums vairāk ir domāts, lai priekšvēlēšanu laikā būtu, ko tērēt aģitācijas materiāliem.

Šobrīd... Tagad es šo jautājumu mazliet sadalīšu pa daļām. Sekos otrā daļa... jo šis ir kolektīvais iesniegums.

Kā Saeimai ir veicies kopš 2012. gada ar kolektīvajiem iesniegumiem? Tātad kopš 2012. gada kopumā ir iesniegti 55 iesniegumi, un no šiem 55 iesniegumiem ir apstiprināti... Saeima ir akceptējusi tikai 10, tas ir, 18 procentus, 16 iesniegumi ir noraidīti, 29 joprojām tiek izskatīti. Vērts pieminēt, ka joprojām tiek izskatīti kolektīvie iesniegumi pat kopš 2015. gada. Tātad tas nozīmē, ka mēs spējam piecus gadus izskatīt jautājumus un nenonākt līdz galarezultātam.

Ja mēs runājam par 13. Saeimu - tās laikā ir pieņemti un nodoti komisijām 17 kolektīvie iesniegumi. No tiem viens ir noraidīts un neviens nav pozitīvs. Gada laikā mēs esam... mēs neesam apstiprinājuši nevienu kolektīvo iesniegumu. (Aplausi.)

Līdz ar to, ja mēs paskatāmies detalizēti, kopš 2012. gada visi kolektīvie iesniegumi, kuri attiecas uz Saeimas deputātiem par piemaksām vai kompensācijām, vai... atcelšanu - ka pozitīvais rādītājs (ka ir apstiprināti) ir 0 procentu. Līdz ar to mēs varam secināt, ka, skatoties pēc statistikas, arī šo kolektīvo iesniegumu sagaida bēdīgs liktenis.

Es ieteiktu personām, cilvēkiem, kuri iesniedz šos kolektīvos iesniegumus, tomēr norādīt... rakstīt tos termiņus, kādos viņi vēlētos, lai deputāti izskata šos jautājumus. Jo mums ir bēdīgi piemēri, ka mēs spējam pat piecus gadus skatīt jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, mēs šodien jau runājām par to, ka pēc būtības mēs tūlīt pat sagaidīsim arī priekšvēlēšanu aģitāciju - jau nākamajā gadā. Tas pienāks ātrāk, nekā daudzi domā.

Tomēr šī iniciatīva... lai vai kā būtu... Budžeta izskatīšanas laikā šeit, parlamentā, diemžēl debašu bija ļoti maz... un principā bez opozīcijas klātbūtnes... un Mārtiņš Bondars ir izcēlies savā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ja, kolēģi, jūs esat pavērtējuši Valsts prezidenta vēstuli - viņš arī norāda to, ka jebkurš jautājums ir jāizskata pēc būtības un jāizdebatē. Diemžēl šī budžeta izskatīšanas laikā tā nenotika.

Šis budžets parādīja to, ka strādā balsojamā mašīna visos līmeņos - gan valdībā, Saeimā, komisijās - pilnīgi visur! Tas, ko tikko minēja Ģirģena kungs, - nevar viņam nepiekrist. Kur tad ir pamatojums summām, kas tiek piešķirtas? Ir liels jautājums - ar ko partijas tuvākajā laikā nodarbosies, kad saņems... Protams, iztērēt naudu nav māksla, bet cik pamatoti ir šādi apjomi, šāds pieaugums. Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu īsti nav saņemta un Bondara kungam ir visas iespējas šo situāciju labot.

Šī Saeima jau ir izpaudusies ar lēmumiem attiecībā paši uz sevi, savām algām - mēs tās iesaldējām, uzskatot, ka iepriekšējā sasaukuma lēmumi par to, kā veidojas Saeimas deputāta atalgojums, nav bijuši īsti pareizi. Tas ir izdarīts. Tad tagad attiecībā uz partiju finansēšanu būtu tikai normāli, ja mēs iestrādātu redzējumu, kas attiecas uz nākamo Saeimu, un tad nākamā Saeima sāktu strādāt, redzētu tos noteikumus un izlemtu, vai tas ir pienācīgi, pietiekoši, vai tas nav pārmērīgi.

Arī startējot vēlēšanās, vēlreiz atkārtošu, bija partijas, kas runāja, ka vajag palielināt šo finansējumu, bet es diemžēl nenosaukšu nevienu, kura būtu teikusi, ka vajadzētu trīskāršot, četrkāršot, kur nu vēl pieckāršot, seškāršot vai septiņkāršot partiju finansējumu. Tā nu gan nenotika, un, es domāju, ja kāda partija būtu startējusi ar šādu lozungu, diez vai tā šodien šeit, Saeimā, atrastos.

Tā ka padomājiet par to, un es aicinu jūs vēl labot šo kļūdu, kurai ir sabiedrības atbalsts, bet šim likumam, ko jūs atbalstījāt, nav ne sabiedrības, ne arī sociālo partneru atbalsta. Tā ka aicinu labot kļūdu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vai jūs vispār atceraties, ka Latvijā kādai sabiedrības grupai kaut kas būtu palielināts - nu, vismaz divreiz - pēdējo 30 gadu laikā? Nē. Bet deputātiem - septiņreiz! Septiņreiz vairāk vajag, jo citādi nevarēs piedalīties Rīgas domes vēlēšanās nākamā gada 29. februārī. Bet ne par to.

Tad, kad es stāstīju līdzību par VIENOTĪBU un jenotiem, no Jauno konservatīvo frakcijas puses, no vietas, izskanēja ļoti lieli iebildumi, ka JKP nav jenoti.

Man ir jārunā mūsu Valsts prezidenta Egila Levita vārdiem. Viņš ir ieviesis terminu “līdztautietis”... Es gan lasu, ka termins “līdztautietis” ir izmantots 1941. gada 10. oktobra laikrakstā “Tukuma Ziņas”, tas ir, okupācijas laikā, nekāds... jauns tas nav. Bet, izmantojot šādu terminu, man jāsaka... Skaidrs, ka JKP nav jenoti, bet, pārfrāzējot Egila Levita lietoto terminu “līdztautietis”, man jāteic, ka mums budžetu un likumu par partiju finansēšanu ir pieņēmuši acīmredzot jenoti un līdzjenoti. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Ej taču mājās! Slims!”) Kurā kategorijā varētu ievietot Jauno konservatīvo frakciju? Jo cilvēki... man ir vēlreiz jāuzsver - cilvēki, kas rūpējas par Latvijas sabiedrību... cilvēki, kas ir balsojuši... un arī jūs, Zālītes kundze... kas balsoja “par” mediķu atalgojumu... budžetu pieņemot, būtu apstiprinājuši mediķu atalgojumu un nobalsojuši “pret” partiju finansējumu. Pēc tam jūs ejat kameru priekšā un stāstāt, kā jūs rūpējaties par Latvijas sabiedrību. Jo jums janvārī būs ballīte, jums būs pusmiljons, lai varētu uzsaukt sev šampanieša... (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Un tev nebūs!”) uztaisīt jaunas vizītkartes, karodziņus, kādu pieņemšanu (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsaucieni.), vēl kaut ko, uztaisīt televīzijā reklāmas, kā jūs esat strādājuši Latvijas iedzīvotāju labā. Vienīgais, ko jūs esat darījuši Latvijas iedzīvotāju labā, - es atvainojos, neesat pildījuši nevienu savas partijas programmas punktu un esat budžetā nobalsojuši pret visu sabiedrību, bet septiņkārt - par labu sev. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsaucieni.) Tādi jūs esat! Un tādi cilvēki ir pelnījuši saukties par līdzjenotiem - blakus tiem jenotiem, kuri apstiprināja budžetu un partiju finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus no Saeimas tribīnes neapsaukāties.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Tieši pirms manas uzstāšanās pasaka: “Lūdzu neapsaukāties.” Labi. (Smejas.) Es... mazliet citādāk. Ja jūs tā lemsiet - nodot šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai -, tad (Dep. V. Valainis: “Tu nedarīsi neko!”) nākamceturtdien, 12. decembrī, pulksten astoņos no rīta šis jautājums tiks skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Apsveicu visus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus ar to, ka mazliet ātrāk būs jāceļas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Runāt par kaut kādu ētiku, morāli, par to, ka varētu nepieņemt finansiālus lēmumus, kuri attiecas uz jums pašiem, bet noteikt to finansējumu ar nākamo sasaukumu un tad pierādīt, ka jūs esat šīs naudas cienīgi, būtu droši vien muļķīgi, vai ne? Nu, kur tad vēl...!

Es tikai pāris lietas gribēju pateikt. Viena no tām ir tā, ka, no vienas puses, es varēju tur sēdēt un skatīties, kā jūs, kā saka, kolektīvi, rokās sadevušies, nolecat no klints un... ko jūs tagad darāt. Jums liekas, ka ar šo lēmumu jūs iegūsiet finansējumu, kas jums palīdzēs uzvarēt nākamajās vēlēšanās. Manuprāt, jūs smagi kļūdāties. Ar šo lēmumu, līdzīgi kā ar citiem lēmumiem par māsu un ārstu algām, par OIK un tā tālāk, jūs sevi noliekat politikā tādā vietā, no kuras ne ar kādu naudu ārā vairs netikt. Ne ar šo, ne jebkuru citu visu naudu, kāda pasaulē ir iespējama. Bet jūs to acīmredzot nesaprotat. Laiks rādīs.

Patiesībā es ilgi domāju, kāpt vai nekāpt... jo sajūta ir, ka pēc visiem tiem lēmumiem un šī nama... parlamenta diskreditācijas... pasakot, ka... pieņemot, ka likumus var nepildīt, pieņemot, ka ir valdība, kas droši var nepildīt likumus, selektīvi pildīt tos, kurus vēlas, un tos, kurus nevēlas, nepildīt... Patiesībā es domāju, ka šī nama darbs līdz ārkārtas vēlēšanām kļuvis tāds diezgan bezjēdzīgs. Vismaz man ir sajūta, ka ir diezgan maza jēga šeit piedalīties.

Ir tāda sajūta, ka es arī šobrīd runāju ar to prom aiznesto butaforiju, kas kādu pusgadu tur stāvēja, bet patiesībā tā jau nav aiznesta projām... Draugi, jūs esat padarījuši šo zāli par butaforiju, kuru uzskata... kur vairākums šajā zālē sēdošo uzskata, ka likumi var tikt pildīti selektīvi. Tādu ziņu jūs esat devuši valdībai, sev... Bet vissliktākais - tādu ziņu jūs esat devuši visai sabiedrībai. Es domāju, ka sabiedrība to dzird un rīkosies. Jautājums - kā? Nepildīs likumus vai drīzumā padzīs likumdevēju, kas uzskata, ka tā ir pareiza rīcība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šī sabiedrības iniciatīva, Latvijas pilsoņu iniciatīva, kura faktiski rekordīsā laikā ieguva tiesības nonākt Saeimā kā kolektīvais iesniegums, protams, liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā ar jūsu pieņemto budžetu, un liecina par to, ka Saeimas deputātiem, protams, ir jāaizdomājas gan par tiesiskumu, gan par interešu konflikta novēršanu. Jo, kā mēs atceramies, starp tiem deputātiem, kas balsoja “par” finansējuma piešķiršanu sev, bija arī attiecīgo partiju valdes locekļi un valdes priekšsēdētāji, kuri, jau 15. janvārī saņemot pirmo finansējuma daļu, lems par dažādu iepirkumu veikšanu... bez konkursiem, starp citu... un dažādu rēķinu apmaksu, protams, uz priekšvēlēšanu rēķina. To mēs zinām ļoti skaidri.

Tikpat skaidri mēs arī redzam, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums tika mainīts arī tajā pantā, kur runāts par finansējuma izmaksas kārtību. Finansējuma izmaksas kārtība brīnumainā kārtā tai pašā liktenīgajā 13. septembrī Ministru kabineta plānā tika mainīta - nevis četras reizes gadā, kā ir šobrīd, bet uz divām reizēm gadā. Tas nozīmē, ka 15. janvārī partijas, šīs 10 karteļa partijas, saņems pusi no gadā paredzētā finansējuma. Tas taču ir ļoti labi, vai ne? Jums.

Protams, ļoti interesanti šķiet arī tas, ka KNAB priekšlikums par ekskluzīvu preču iegādes aizliegumu no valsts naudas netika atbalstīts. Tas nozīmē, ka, visticamāk, tad, kad jūs šajās domes vēlēšanās uzvarēsiet vai zaudēsiet, es nezinu, ko jūs darīsiet... Jūs tiešām varēsiet pirkt dārgu šampanieti, dārgas mašīnas, dārgas kūkas (Starpsauciens: “Nesanāk dārgas mašīnas!”) un pilnīgi nekādā veidā neuztraukties par to, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda (Starpsaucieni.), kas bija paredzēta medmāsu algu apmaksai un skolotājiem. Jums taču ir pilnīgi vienalga. Jums ir arī pilnīgi vienalga, ka starp tiem cilvēkiem, kas piedalījās parakstu vākšanā par šo iniciatīvu, bija arī skolotāji un mediķi. Visi cilvēki, kuri saprata, ka tā tālāk vienkārši vairs nedrīkst, un principā šī iniciatīva bija par pamatu tam, lai sāktu vākt parakstus par Saeimas atlaišanu. Tāpēc ka mēs redzam, ka jūs vairs nekādā veidā nereaģējat uz to, kas vispār notiek tur, ārā. (Dep. E. Zālītes-Grosas un dep. A. Geidāna starpsaucieni.)

Jūs, godātie kolēģi, arī droši vien zināt, ka, runājot par sponsoriem, Rīgas dome plāno 19. decembrī skatīt arī vienu ļoti interesantu lēmumu - lēmumu par azartspēļu aizliegumu Rīgas teritorijā. Un, ja Rīgas dome vēl paliks lemtspējīga (par ko es ļoti šaubos), tad 19. decembrī šis lēmums varētu tikt pieņemts pretēji Attīstībai/Par! sponsoru interesēm. 

Ja runājam par sponsoriem, tad Attīstībai/Par! riskē zaudēt savu sponsoru naudu 19. decembrī. Un šis plāns par domes atlaišanu (Dep. D. Pavļuts: “Kuri sponsori? Konkrēti!”) un ārkārtas vēlēšanām nav nekas cits kā plāns, lai, pirmkārt, izkalpotos savam sponsoram (Dep. D. Pavļuts: “Kuram?”) un, otrkārt, saņemtu arī valsts finansējumu.

Un, ja runājam par to, cik ļoti “aktīvi” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skata ManaBalss.lv iniciatīvas, tad es saku: es varu būt droša, ka komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars novilcinās šīs iniciatīvas izskatīšanu tieši tāpat, kā viņš jau ir novilcinājis azartspēļu aizlieguma Latvijas teritorijā izskatīšanu.

No Jaunās konservatīvās partijas puses...

Tāpēc, godātie kolēģi, es, protams, aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet man nav nekādas pārliecības, ka, atdodami šo priekšlikumu Mārtiņam Bondaram sagatavošanai, jūs tiešām sagaidīsiet kādu rezultātu šogad vai nākamgad (Dep. M. Bondara starpsauciens.), ņemot vērā to, ka Mārtiņš Bondars pats ir pret to, lai šis finansēšanas likums tiktu pārskatīts. Viņš jau to pateica publiski. Tāpēc tā tiešām ir kļūda - nodot šo iniciatīvu Mārtiņam Bondaram. Un arī tā bija kļūda - nenorādīt konkrētu datumu, līdz kuram šī iniciatīva tiktu izskatīta.

Tāpēc, ja runājam par sponsoriem, - sponsori paliks tur, kur viņi ir. Ja runājam par valsts finansējumu, - valsts finansējums, visticamāk, tiks notērēts visādām greznumlietām. Un... neliekaties traucēti.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Bet, es domāju, mēs tuvākajā laikā, protams, iesniegsim priekšlikumu par to, lai tiktu noteikts arī termiņš, lai šis priekšlikums netiktu “izsmērēts” laika ziņā (kā tas ļoti bieži notiek ar ManaBalss.lv iniciatīvām), it īpaši ņemot vērā to, ka šī iniciatīva ir īpaši steidzama.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram otro reizi.

M. Bondars (AP!).

Mani kolēģi mani mudina nākt vēlreiz. Es uznācu.

Pirmkārt. Ja kādam liekas, ka šajā namā ir butaforijas un nav vērts turpināt strādāt līdz jaunajām vēlēšanām, ir tāda opcija... Es vēlos informēt tos kolēģus, kuri ir mazāk, kā teikt, strādājuši Saeimā, ka ir tāda opcija - nolikt mandātu. (Dep. I. Rībena: “Ļoti asprātīgi! Neaptverami asprātīgi!”; starpsauciens: “Noliec!”) Uz priekšu! Ja jūs kaut kas neapmierina šajā namā, nolieciet mandātu un gaidiet jaunas vēlēšanas! Tā ir jūsu iespēja. (Dep. A. Gobzems: “Laba argumentācija! Tiesiska argumentācija!”) 

Otrkārt. Kolēģi! Vērsīšu jūsu uzmanību uz Saeimas šodienas sēdes darba kārtības pirmo jautājumu. Šodienas sēdes darba kārtības pirmais jautājums bija saistīts ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas domē. Kā jūs domājat, - vai vienīgā deputāte, kura pārstāv partiju “Gods kalpot Rīgai!”, šeit uzkāpa tribīnē, lai debatētu, argumentētu “jā - nē”, “balts - melns”? Nē! Tajā laikā šī deputāte ar cienījamu kungu, Dūklava kungu, mūsu kolēģi, čaloja (Starpsauciens.), smaidot čaloja. (Starpsauciens.) Jā, un zin’ kā... un tad, kad tas skar citus jautājumus, citas lietas, nāk šeit runāt par kaut kādu alkoholu... Es atvainojos, Rīgas Tūrisma attīstības birojā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izņēma veselu čupu ar alkoholu. Vai par to alkoholu ir runa? Vai par to alkoholu, kas tur bez akcīzes mētājās? Par to ir runa? Nu, beidziet! Nu, beidziet vienkārši... Beidziet šeit nākt, runāt par kaut kādām problēmām, saprotot, ka jūsu politiskā organizācija... organizācijā un jūsu, teiksim, politiskajā saimniecībā ir pilnīgs bardaks.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, jums ar 13 minūtēm pietiks?

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nozīmīgs 13. Saeimas vēlētāju skaits ir pārliecināts, ka politisko partiju valsts finansējums Latvijā ir domāts tikai, lai uzlabotu deputātu un viņu radinieku materiālo stāvokli. (Starpsaucieni.) Man grūti viņus pārliecināt par pretējo. Rodas saprātīgs jautājums - kāpēc politiķiem faktiski tiek uzdāvināts nekontrolējams paralēlais budžets... kaut vai arī ar nanopiezīmi, jo tas būs aptuveni viena divtūkstošā daļa no Latvijas kopējā budžeta. Tomēr partijām nav tādu naudas līdzekļu administrēšanas pieredzes. Politiskās organizācijas nav saimnieciskās darbības subjekti. Latvija bieži atsaucas uz Igaunijas pieredzi. Šodien mūsu kaimiņvalsts grib sadalīt gandrīz 4 miljonus eiro starp četrām partijām. Bet vēlēšanas nenotiek katru gadu. Un ar ko nodarbojas politiskās partijas? Piemēram, Igaunijas Centra partija par savu naudu vēlas uzcelt sporta un izklaides zonu. Partija, ko igauniski sauc “Par Tēvzemi”, daļu no sava finansējuma vēlas piešķirt īpašnieku savienībai. Redziet, nevis nabagajiem cilvēkiem, bet tiem, kam jau ir īpašumi, lai saņemtu no viņiem atbalstu nākamajās vēlēšanās.

Savukārt Igaunijas Reformu partija uzskata politisko partiju finansējumu par korupcijas formu, tāpēc principiāli nepiedalās šā budžeta pīrāga sadalē. Un tur es viņiem pilnīgi piekrītu, jo, manuprāt, partiju finansējums ir pilnīgi koruptīvs pasākums. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Mēs esam Latvijā, nevis Igaunijā!”) Deputāti grib sev vēl 13. algu. Liekulīgi samazinot sev aldziņas, viņi grib caur visādām, teiksim tā, nevalstiskām organizācijām, sociāliem biznesiem sev organizēt šo budžeta finansējumu. Shēmotāji! Shēmotāji jūs esat! (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uzklausīt mūsu, Latvijas, pilsoņu viedokli un atlikt liekulīgu un zaglīgu partiju finansēšanas ieviešanu līdz 14. Saeimai, bet visiem parakstīties par 13. Saeimas atlaišanu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, vai jums pietiktu debatēm ar 10 minūtēm? Atvēlētais laiks ir 15. (Starpsauciens: “Nē!”) Nepietiks? Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Būs paziņojums?

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Gatis Eglītis, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols un Jānis Vitenbergs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim Saeimas sēdi. Turpināsim debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ja kāds būtu pagriezis muguru otrā pusē, būtu ļoti labi...

Mums diemžēl sāk veidoties slikta tradīcija, ka, apspriežot konkrētu jautājumu, mēs ejam garumā un plašumā un runājam par visu ko - par Bībeli, par personībām, par labām un sliktām īpašībām, bet tikai ne par to priekšmetu, par kuru notiek debates.

Šinī gadījumā ir runa par ļoti konkrētu Latvijas pilsoņu iesniegumu, kur ir piedāvāts grozīt likuma par partiju finansēšanu pārejas noteikumus, nosakot, ka likums stājas spēkā pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas.

Kāda ir motivācija šim ierosinājumam? Te var būt dažādi traktējumi, dažādi viedokļi.

Pieņemt lielā steigā grozījumus partiju finansēšanas likumā - tā bija, protams, liela kļūda - manā skatījumā, pat noziedzīga kļūda! -, jo tas bija iekļauts budžeta paketē bez plašām diskusijām par to, kāda ir partiju darbības filozofija, partiju darbības finansēšana... un viss pārējais. Jo tie pieņēmumi, kas bija pamatā tam, ka tika nolemts vairākkārt palielināt partiju finansējumu, bija diezgan miglaini. Un... Es, teiksim, partiju vadības vietā būtu ļoti apvainots, jo tas balstīts uz pieņēmumu, ka partiju vadītāji, kas atbild par partiju finansēšanas lietām, ir kukuļņēmēji. Jo tikai tā to var skaidrot - ka ziedojumu samazināšana ir tas iemesls, kā dēļ vajag palielināt partiju finansējumu. Jo tikai tā var pieņemt... Un tā bija viena no motivācijām - ka tas izslēdz iespēju partiju līderiem, saņemot samaksu par darbību, veikt kaut kādas darbības ziedotāju labā. Tas ir korupcijas elements, tas ir nepārprotami interešu konflikta jautājums. Tā ir skaidra korupcijas pazīme.

Bet, runājot par iesniegumu, - rīt sanāks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un lems - par ko viņi lems? Viņi lems par likuma būtību, par to, lai samazinātu finansējumu partijām uz tekošo... budžeta periodu, vai arī lems par to, ka vajag grozīt likumu, vai arī lems par to, ka vajadzētu vienlaikus arī paskatīties, kā izskatīsies Ministru kabineta noteikumi par finansēšanas modeļa... lietošanas pozīcijām un kontroles sistēmu, vai kā savādāk... Man šķiet, ka pareizi būtu... ka vajadzētu ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai skatīt šo lietu, bet arī pāriet pie plašas diskusijas par partiju finansēšanas lietām, kas ir tiešām svarīgs moments. Neapšaubāmi, šis ierosinājums, Latvijas pilsoņu ierosinājums, ir ne tikai jāņem vērā, bet ir obligāti jāievieš dzīvē. Man šķiet, ka tas būtu labs piemērs arī turpmākai darbībai, runājot ne tikai par budžeta lietām, bet arī par citām pozīcijām.

Ja runājam arī par citām pozīcijām, šeit nebūtu par lieku padomāt par dziļāku argumentāciju, runājot arī par tādām pozīcijām kā šīsdienas jautājums par atkritumiem, kur, godīgi sakot, es negaidīti sadzirdēju no cienījamā ministra kunga tik daudz, piedodiet, atklātu muļķību, ka pat neticu, ka attiecīgu tekstu būtu sagatavojuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tas attiecas arī uz citiem likumprojektiem.

Bet, atgriežoties pie šā lēmuma projekta, es aicinātu tomēr Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju skatīt to lietu daudz plašāk un ne tikai runāt par pārejas noteikumu noteikšanu, bet arī ierosināt diskusiju par partiju finansēšanas modeļiem. Tā nav taisnīga un izslēdz... pilnīgi izslēdz jebkādu konkurenci starp politiskajiem spēkiem, un ir balstīta - jūs man piedodiet! - uz ļoti vecmodīgiem elementiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien! Pirmām kārtām vēlos uzsvērt, ka politiskās partijas nav slēgtas organizācijas, jo, ja tā būtu, tad atsevišķi šī sasaukuma deputāti diez vai būtu šeit. Līdz ar to aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kam ir šaubas par KNAB darbu un profesionalitāti, pārbaudot partiju atskaites, stāties partijās un sekot to darbam no iekšienes. Tas joprojām nav aizliegts.

Tas ir tikai cilvēciski, ka mēs spriežam pēc savas pieredzes. Tāpēc man ir žēl, ka atsevišķu partiju iekšienē valda diktatūra.

Runājot par budžetu. Piešķirtā naudas summa uz visām partijām, arī tām, kuras nav Saeimā pārstāvētas, bet ir pārvarējušas divu procentu slieksni... Kopsummā no budžeta tās saņems četrdesmit piekto tūkstošdaļu no viena procenta.

Ja runājam par ētiku, tad man ir retorisks jautājums: vai pārdot nekustamo īpašumu, apbūves zemi, atļaut ģimenei ieplānot uzcelt māju, kura ir paredzēta laimīgai dzīves pavadīšanai, un tad pēc diviem gadiem pateikt, ka pirkuma līgums ir anulēts, - tas ir morāli ētiski?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Paldies Dolgopolova kungam par to, ka viņš piedāvāja argumentēt pēc būtības. Es gribētu atbildēt uz dažiem viņa argumentiem.

Pirmais. Manuprāt, nav pamatoti pārmest tiem, kas uzskata, ka jāpalielina... ka bija jāpalielina partijām valsts finansējums, - pārmest viņiem, ka viņi domā, ka, pirms tas notiek, partiju vadītāji pieņem kaut kādus kukuļus. Tas nekad tā nebija domāts.

Tas, kas bija domāts, ir, ka privātas naudas dominēšana partiju finansēšanā nozīmē, ka ir vesela virkne jautājumu, kas diez vai kādreiz nonāktu pirmajā vietā partiju darba kārtībā. Jebkurš jautājums, kurš ir saistīts, piemēram, ar valsts sociālo funkciju nodrošināšanu, ir saistīts arī ar nodokļiem, un, ja ziedotāji, kas lielākoties ir uzņēmēji, nav ieinteresēti, lai tas notiktu, tad tādi jautājumi arī retāk nonāk partiju darba kārtībā. Lai varētu īstenot sociāli atbildīgu politiku, dažreiz nepieciešams celt nodokļus, un to ir vieglāk darīt, ja partija nav atkarīga no uzņēmēju naudas. Tas nav nekādā veidā saistīts ne ar kādu tiešu ietekmes tirgošanu.

Otrais punkts, kas ir ne mazāk svarīgs. Cik zemās domās jābūt par savu vēlētāju intelektuālo kapacitāti, lai sāktu no Saeimas tribīnes stāstīt, ka partiju finansējumu var izlietot, piemēram, algām deputātiem vai kurpēm. Es atvainojos - deputāti saņem algu no valsts. Tas ir pilnīgi nepārprotami - tās algas tika iesaldētas. Šeit nevar būt nekāda runa par to, ka deputāti saņem algu no partijām. Tas vienkārši tā nav.

Kurpes? Es nezinu, kurā partijā un caur kādām shēmām kāds var iegādāties kurpes par partiju finansējuma naudu. (Starpsauciens: “Šampanieti!”) Noteikti parasti tas tā nenotiek. 

Es vienkārši aicinu kolēģus... mēs varbūt esam dažādās pozīcijās attiecībā uz partiju finansēšanas vajadzību vai nevajadzību, bet, lūdzu, cieniet savus vēlētājus. Lūdzu, nelietojiet tādus argumentus, kas ir zem Saeimas goda.

Un visbeidzot - trešais. Protams, šīs iniciatīvas autori... šī iniciatīva acīmredzot savāca diezgan lielu vēlētāju atbalstu, tātad tā jāizskata Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas ir skaidrs. Un arī jāizskata komisijās pēc būtības, manuprāt, gandrīz visas ManaBalss.lv iniciatīvas, izņemot tās, kur tiešām kaut kādā tiešā veidā tiek skartas cilvēktiesības; tās, kur piedāvāts tās ierobežot, vai arī tās, kas ir pretrunā ar Satversmi. Visādi citādi jebkura iniciatīva, kas savāc 10 tūkstošus balsu, protams, mums pēc būtības... laba prakse ir to izskatīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es vēlos vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, kāds ir šīs pilsoņu iniciatīvas mērķis. Tā nebūt nesaka, ka vispār nevajag finansēt politiskās partijas. Tā aicina atlikt šī finansējuma piešķiršanu uz nākamo Saeimu - 14. Saeimu. Tas, manuprāt, ir korekti.

Tas, ko jūs šobrīd darāt, ar šī likuma pieņemšanu paredzot finansējuma piešķiršanu sev no nākamā gada 1. janvāra, - jūs iznīcināt konkurenci. Jūs iznīcināt konkurenci tādā ziņā, ka jauniem politiskiem spēkiem veidoties būs daudz grūtāk. (Dep. E. Zālītes-Grosas starpsauciens.) Tiem diemžēl - atšķirībā no jums un mums! - tad būs jābūt atkarīgiem no privātiem ziedojumiem. Jūs iznīcināt konkurenci īpaši reģionos. Jūsu likums paredz, ka tad, ja politiskais spēks piedalās pašvaldību vēlēšanās, bet nav piedalījies iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un nav iekļuvis... ka tad šāds politiskais spēks finansējumu saņemt nevarēs. Jūs gribat nostiprināt savu varu visā Latvijā - valstī, pašvaldībās -, šobrīd izmantojot savu varas pozīciju. Varas pozīcijas mainās. Jūs varat būt arī spēles... otrajā pusē, un tad diemžēl tā situācija nebūs tik patīkama.

Vienlaikus es vēlos arī atgādināt, ka, lai gan jūs ar šo likumu septiņkārtīgi uzreiz (Starpsauciens: “Jā, jā!”) palielināt finansējumu sev, jūs neizdarījāt vēl vienu lietu, ko, manuprāt, būtu korekti izdarīt šajā situācijā, ja jūs tiešām gribat samazināt politisko spēku atkarību no privātajiem ziedotājiem. Joprojām spēkā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par ziedojumiem politiskajām partijām. Taču brīdī, kad mēs ierosinājām šo atcelt un nodrošināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides ģimenēm ar bērniem, kuras maksā par bērnudārzu vai bērnu pusdienām no saviem līdzekļiem, jums bija svarīgs klusums un jūsu atbalsta nebija. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).  

Cienījamie kolēģi! Koalīcijas deputāti vienmēr turpina šīs debates par partiju finansējumu no budžeta... runā vispār, nevis runā par to konkrēto priekšlikumu, ko šī iniciatīva paredz.

Patiešām tas ir atsevišķs jautājums - vai jāfinansē partijas no valsts budžeta. Šobrīd ir runa par to, vai tas ir ētiski, vai tas atbilst labas pārvaldības principam - piešķirt finansējumu pašiem sev. Jo tas ir tas, ko jūs tagad patiešām gribat darīt. Un faktiski... jā... Es neatkārtošu tos argumentus, kuri jau izskanēja no šīs tribīnes, bet nav noslēpums, ka dažām partijām, kuras guva labus rezultātus pēdējās vēlēšanās, tagad ir daudz sliktāki reitingi. Un... man vispār šķiet, ka dažas partijas vairs faktiski neeksistē. Un jūs piedāvājat piešķirt finansējumu politiskajiem zombijiem, mākslīgi uzturēt kaut kādus virsrakstus, kaut kādus (Starpsauciens.) nosaukumus! Jā, laba pārvaldība, neatkarība no sponsoriem - tas viss ir ļoti labi, bet vai labas pārvaldības principam atbilst spēles noteikumu maiņa spēles gaitā?

Iestrādājot likumā jaunus grozījumus, mēs Saeimā vienmēr bijām ļoti piesardzīgi - raudzījāmies, lai tie stātos spēkā tikai pēc tam, kad tie vairs nevar ietekmēt esošo politisko situāciju, lai tie nebūtu kaut kādu konkrētu politisko spēlētāju interesēs. Šobrīd jūs pilnīgi ignorējat šo principu.

Es saprotu, - kā saka, naudai vienmēr ir patīkama smaka, un jūs gribat nostiprināt tās pozīcijas, ko esat iekarojuši... neatkārtošu, kādus līdzekļus izmantojot. Jā, jūs tagad esat koalīcijā un gribat nodrošināt sev vietu koalīcijā uz mūžu. Nu vienalga nesanāks. Tā ka... un ar šādiem lēmumiem jūs vēl vairāk iedragāsiet savu autoritāti. Nu neturpiniet šo ačgārno taktiku! Jūs jau apmānījāt ārstus, skolotājus un citus cilvēkus. Jūs neizpildījāt savus solījumus, un tagad jūs atkal gribat uzkāpt uz tā paša grābekļa. Ieklausieties tajā, ko saka iniciatīvas autori!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Dažas piebildes pie tā, kas šodien izskanēja.

Pirmais. Ziedojums no valsts finansējuma atšķiras ar to, ka ziedojums ir vienmēr konkrēts un adresēts konkrētam politiskam spēkam, bet budžeta finansējums, tas ir, nodokļu maksātāju samaksa, ir tomēr vispārināts. Līdz ar to pirmā prasība, kas no tā izriet, - par kādiem partiju pakalpojumiem nodokļu maksātājs maksā naudu? Tas diemžēl likumā nav noteikts, un tie kritēriji var būt ļoti dažādi.

Otrais. Es jau ne par velti teicu, ka ir dažādi modeļi. Ja mēs runājam par dažādām attīstītām demokrātijām... piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā jūs zināt, visu vēlēšanu kampaņu finansēšana (un ne tikai) notiek uz privāto ziedojumu rēķina. Un neviens nepārmet senatoriem un kongresmeņiem, ka viņi, lūk, ir pārdevušies (Starpsauciens: “Pārmet gan! Un kā vēl pārmet!”)... Nu, pārmet varbūt... jūs pārmetat Trampa kungam vai Hilarijai Klintonei un tā tālāk.

Trešais. Es ne par velti teicu, ka tā bija noziedzīga kļūda. Jo, runājot par budžeta problēmām, papildināt un paplašināt apjomu... finansēšanas apjomu partijām laikā, kad nevar atrast naudu, lai izpildītu likumu... Te, starp citu, nav nekādas kolektīvās atbildības, te ir katra deputāta individuālā atbildība par likumu pildīšanu. Katrs ir apliecinājis no tribīnes, dodot svinīgo solījumu un parakstot to, kas ir teikts - ka mēs apņemamies ievērot Satversmi un likumus. Ja likums netiek ievērots, likuma prasība netiek ņemta vērā, tas nozīmē, ka deputāts, kas ir atbalstījis šāda veida darbību, nav pildījis paša doto zvērestu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamā opozīcija! Cienījamās opozīcijas partijas! Ko jūs darīsiet ar šo sasodīto, nelaimīgo finansējumu? Klausoties šīs runas, rodas iespaids, ka jūs to tūdaļ pēc saņemšanas ieskaitīsiet atpakaļ Valsts kasē. (Pozīcijas deputātu aplausi.) Jautājums - vai tā būs vai nebūs? Vai jūs atteiksieties no šīs naudas? Jo pēc tā, ko jūs sakāt no tribīnes, rodas tāds iespaids. (Starpsaucieni.) Bet mēs taču zinām, ka tas tā nebūs, vai ne? Mēs zinām, ka šī ir tikai kampaņas sastāvdaļa.

Jo, ja tā nebūtu... Jūsu rīcībā jau bija instrumenti, piemēram, Latvijas Republikas Satversmes 72. pants. Savācot 34 deputātus - un opozīcijā ir tik daudz deputātu - 10 dienu laikā pēc budžeta pieņemšanas jūs varējāt apturēt šo likumu uz diviem mēnešiem, un tādā gadījumā 15. janvārī, kad jāsaņem finansējums, finansējuma nebūtu. Bet šī finansējuma nebūtu ne tikai koalīcijai, bet arī jums. Un jūs to nedarījāt. (Pozīcijas deputātu aplausi.) Jūs pamanījāt 71. pantu, bet 72. pantu it kā nepamanījāt.

Tāpēc, lūdzu, diskutēsim par šo priekšlikumu pēc būtības. Protams, var būt dažādi viedokļi. Es arī neuzskatu, ka tas ir kaut kāds brīnumlīdzeklis, lai novērstu korupciju. Nē, tas tā nav, bet tas ir solis pareizā virzienā. Darba grupās paklausieties, ko saka eksperti, ko saka KNAB pārstāvji! Tas viennozīmīgi mazina sponsoru ietekmi. Tas mazina! Tas nenovērš pilnībā, tas neizslēdz visus riskus (Starpsauciens.), bet privātā finansējuma iespaids mazinās. Un, protams, ir ļoti ietekmīgi cilvēki, kuri ļoti, ļoti negrib, lai partijas kļūtu neatkarīgākas.

Nekas nav absolūts. Protams, tas ir relatīvi. Bet šis pasākums... salīdzinoši... pret to iespaidu, pret to ieguvumu... Tas ir neliels finansējums, kas var ļoti lielā mērā lietas pavērst pareizā virzienā.

Un ir jautājums - kad tam stāties spēkā? Es saprotu, ka ir pietiekoši daudzi ieinteresētie, kas vēlas to atlikt pēc iespējas tālāk. Bet es uzskatu, ka tam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk. Tā es arī esmu balsojis un balsošu arī turpmāk (Starpsaucieni: “Nav šaubu! Nav šaubu!”), kad... ja par šo vēl būs jālemj.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Dzintara kungs, vai tiešām ir tā, ka jums nestāsta kolēģi tos īstos iemeslus, vai jūs šobrīd, nu, tā kā maldināt sabiedrību?

Es... budžeta pieņemšanas laikā es vairākas reizes no šīs tribīnes aicināju jūs, godātā koalīcija, paskaidrot, kāds bija iemesls pārvirzīt partiju finansēšanas likuma izskatīšanu no plānotā laika - 2020. gada marta - uz budžeta paketi. Neviens, protams, man nespēja paskaidrot, kāpēc bija nepieciešama tāda steiga. Un tagad mēs dzirdam dažādas versijas... ka vajag ļoti ātri... 1. janvāri... Un nu uzreiz sponsorus mēs nogriezīsim... Bet jūs taču saprotat, ka tā nav patiesība. Es tiešām nezinu, vai kolēģi jūs uzskata par neinformētu, vai jūs vienkārši šobrīd maldināt sabiedrību. Jo šobrīd ir acīmredzami skaidrs, ka šis finansējuma likums jums, koalīcija, bija nepieciešams dažu koalīcijas kolēģu politiskā reiderisma plāna īstenošanai. Un jūs varbūt šobrīd... vai nu jūs šobrīd izmanto, vai jūs vienkārši piedalāties šajā plānā un tēlojat, un stāstāt sabiedrībai, ka jums vajag no sponsoriem būt neatkarīgiem. Es saprotu - labi, Attīstībai/Par! ar saviem spēļu zāļu sponsoriem... viņiem tas sāp. Ja viņiem to atgādina, viņiem tas sāp. Viņi uzreiz sarosās un no vietas sāk pretī runāt. Bet jums, piemēram... Es nezinu... Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība, kāpēc jūs piedalāties šajā reiderisma stāstā, riskējot un principā sagraujot visu savu reputāciju? Politisko reputāciju jūs ar šiem partiju finansēšanas likuma grozījumiem pilnībā sagraujat. (Dep. J. Strīķes un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.) Vai nu jūs izmanto tā kā tādus mazos ganiņus, vai jūs vienkārši kopā ar šiem cienījamajiem kolēģiem no Attīstībai/Par!... ar šiem biznesmeņiem vienkārši piedalāties kopīgā plānā. Un, lūdzu, nevajag stāstīt sabiedrībai, ka jūs sapņojat par neatkarību no sponsoriem! Kā jau mēs runājām, 19. decembrī pilsētas attīstības plānā ir (Starpsauciens.) ieplānots atbrīvot Rīgu no spēļu zālēm. Bet šie jūsu kolēģi to nepieļaus. Un jūs esat līdzdalībnieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Dep. K. Feldmana un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.)

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mana runa būs refleksija attiecībā uz Marijas Golubevas un Mārtiņa Bondara uzstāšanos.

Paldies Golubevas kundzei par to, ka viņa aicināja mūs cienīt vienam otru. Bet es ceru, ka mūsu, visu deputātu, vērtība ir arī cieņa, piemēram, pret NVO pārstāvjiem.

Es vēlos atgādināt, ka tad, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā notika 2020. gada budžeta apspriešana, uz viena no jautājumiem izskatīšanu bija ieradusies arī Kristina Blumberga, kura pārstāv biedrību ProBonoPublico.Latvia, un šī biedrība 2017. gadā tika ievēlēta Saeimas NVO padomē. Šī sieviete stādījās priekšā kā viena no tieši šī Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma iniciatorēm, un viņa vēlējās... jā, piekrītu, emocionāli, bet paust savu viedokli sakarā ar attiecīgo 2020. gada budžeta pozīciju.

Es domāju, ka es tagad pateikšu to, ko es noteikti varēšu arī apliecināt, jo es ceru, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes ieraksts ir saglabājies.

Manuprāt, Golubevas kundzei noteikti būtu jāpiedalās komisijas sēdē, kur skatīs šo Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, lai neatkārtotos situācija, ka komisijas vadītājs Bondara kungs atļaujas izteikties, ka viņš lūgs... ka viņš ar spēku izliks NVO pārstāvi no komisijas sēdes tikai tādēļ, ka tas, ko viņa saka, Bondara kungam nepatīk.

Es domāju, ka šādi gadījumi... Man tiešām bija kauns. Es arī teicu, ka man bija kauns, ka tai situācijā klāt bija vēl viens jūsu frakcijas pārstāvis - Šteina kungs -, kurš parasti te uzstājas (un es to apsveicu) par jebkuru iniciatīvu saistībā ar NVO, par NVO tiesību aizstāvību, tāpat Voikas kundze. Es jūs arī aicinu atnākt uz šo komisiju un vienkārši paskatīties, kā notiek tās sēdes un kāda ir attieksme pret NVO pārstāvjiem.

Protams, varbūt jūs dalāt tās NVO pēc kaut kādiem kritērijiem... kuri ir savējie, kuri nav savējie... bet, manuprāt, šāda attieksme Saeimā pret pārstāvi no biedrības, kas ir Saeimas NVO padomē, nevairo Saeimas reputāciju.

Ja mēs runājam par reputāciju, manuprāt, nav pieļaujama situācija, ka masu informācijas līdzekļos izskan varbūt aplams pieņēmums par to, ka kāds no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem iepērk kāda deputāta sievas gleznas, un Saeimas deputāts neatbild (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Kāds sakars ar priekšlikumu?”) uz šiem vārdiem, kas degradē Saeimas un konkrētas partijas reputāciju.

Es ceru, ka Bondara kungs saprot, par ko ir runa, jo nav tik daudz deputātu sievu, kuras glezno. Es ceru, ka tie ir meli. Bet es gaidu, ka jūs pateiksiet, ka tie ir meli, un mēs visi kopā cīnīsimies par katra deputāta, partiju un Saeimas kopumā reputāciju. (Dep. M. Bondars: “Un par sievām arī!”) Lai nesanāk tā, ka iedzīvotāji regulāri vāc parakstus, kurus mēs ignorējam.

Šodien Ģirģena kungs teica, ka mēs esam ignorējuši visus... visas tautas iniciatīvas. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Nu jau gan aizgāja! Nu jau gan, Regīna!”) Atvaino! Tiešām, ja viņš... Ja viņš... Ja šī informācija neatbilst patiesībai, jūs varat nākt un izstāstīt, cik iniciatīvas no Saeimā iesniegtajām ir atbalstītas.

Gaidu jūsu uzstāšanos, Bondara kungs! Es ļoti, ļoti ceru, ka jūsu partijas biedri nāks uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un vēros, kā jūs komunicējat ar NVO pārstāvjiem par tik svarīgu jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es neplānoju runāt par šo jautājumu. Jau diezgan daudz kas pateikts, bet, klausoties visas tās runas, nu tomēr gribas arī kaut ko pateikt. Man ir daži punkti.

Pats pirmais. Nu atbildēsim tomēr uz jautājumu - vai mazinās korupciju tas, ka jūs palielināsiet to partiju finansējumu? Es domāju, ka jebkurš, kurš politikā ir ilgāk par vienu gadu, saprot, ka ne. Tāpēc ka politiskā cīņa - tā ir konkurence, kolēģi. Un priekšvēlēšanu kampaņa arī ir konkurence. Un šajā konkurencē... katrs no jums saprot: jo vairāk resursu, jo labāk. Ir 10 tūkstoši katram - labi, katrs mēģinās dabūt vienpadsmito. 100 tūkstoši - tāpat. Miljons... Tāpēc nav svarīgi, kāds ir tas sākotnējais absolūtais minimums. Katra partija mēģinās iegūt vairāk finanšu resursu, lai izvietotu lielāku reklāmu skaitu, piesaistītu vairāk atbalstītāju un tā tālāk. Līdz ar to šis nodokļu maksātāju naudas piešķīrums, tā teikt, koruptīvos riskus nekādi nemazinās. Šo var apgalvot tikai tie, kas ir, es nezinu, pilnīgi teorētiķi.

Ierobežojumi pieņemt ziedojumus. Arī - muļķības! Tas, kas notiks, - tiks radīti visādi nodibinājumi, biedrības, VEF basketbola klubi un tā tālāk, un sponsoru nauda tiks novirzīta uz tām biedrībām, tiem nodibinājumiem, kuriem it kā nebūs nekādas tiešas saiknes ar politiskajām partijām, bet kuri tik un tā būs, tā teikt, ļoti lieli sabiedrotie vienai vai otrai politiskajai partijai. Varbūt jums vajag tos dažus gadus, lai visu redzētu, bet tā viss tas būs.

Tālāk. Nu tas, kas... Manuprāt, ir divas lietas, kuras ir tiešām nožēlojamas. Tagad par pirmo. Man ir tiešām jūsu ļoti žēl, ka daudzi no jums, izskatās, patiesi uzskata, ka visu to mūsu valsts problēmu sakne... Kāpēc VIENOTĪBAI vajag no tribīnēm teikt, ka Latvija ir izdevusies valsts? Nu, ja Latvija būtu izdevusies valsts, nebūtu nekādas nepieciešamības premjeram par to teikt tur pāris reižu dienā, vai ne? (Starpsauciens.) Jūs uzskatāt, ka tam visam sakne ir tas, ka partijas ir nepietiekami finansētas. Nu, ja tas tiešām atspoguļo jūsu izpratni, ka tagad jūs saņemsiet tos simtus tūkstošu un pēkšņi kļūsiet daudz gudrāki un labāki, un tā tālāk (Dep. D. Pavļuts: “Jūs arī!”), tad nu... Bet mēs tā nedomājam, mēs neko tādu neierosinām, Daniel. Mēs neko tādu neierosinām! Tāpēc... Ja jūs patiesi tā domājat, ka tad jūs spēsiet, ka tad jūs radīsiet tomēr to “veiksmes stāstu”, nu tad... nu tad tiešām redzēsim, ja.

Un beidzot - tas, kas ir tāda, nu, visnepatīkamākā lieta par šo visu. Un tas ir... Tagad man Saeimas priekšsēdētājas kundze noteikti aizrādīs, bet es vienkārši labāku vārdu izvēlēties latviešu valodā nevaru. Ir tāds vārds - bespreģel. Piedāvājiet tulkojumu, lūdzu! Lūdzu, piedāvājiet tulkojumu, latviskojiet! (Starpsauciens: “Patvaļība!”) Tas, kā jūs... tas, kā jūs rīkojaties, ir absolūti pretēji - absolūti pretēji! - tam, ko sauc par likuma varu. Daudzi no jums uzskata, ka atliek tikai nosaukt savu koalīciju par “bezkompromisu tiesiskumu”... ka tas pats par sevi kaut kā garantē to tiesiskumu. Tā ir ļoti liela kļūda!

Es jums paskaidrošu, tā teikt, tautas valodā, ko daudzi no jums, es ceru, sapratīsiet. Ko nozīmē likuma vara? Tas nozīmē, ka, ja mēs spēlējam kādu, tā teikt, spēli... vai tā būs politiska spēle vai kā... ka ir zināmi noteikumi un mēs to darām šo noteikumu ietvaros, pēc šiem noteikumiem. Ka mēs tos ievērojam. Ka mēs nemainām noteikumus, kamēr šī spēle notiek.

Iedomājieties... ja kāds no jums kādreiz ir spēlējis šahu (Starpsauciens.)... ka, piemēram, jūs spēlējat ar oponentu, kuram ir palicis tādēļ, ka viņš ir bijis tik liels, tik labs spēlētājs, tikai viens, tā teikt, karalis un zirgs. Un tad viņš saka: “Ā, šis zirgs! Nē, nē, nē! Tas vairs neiet kā zirgs, tagad tas sāks uzvesties kā dāma!” Nu ko jūs padomāsiet par šo cilvēku? Jūs viņam droši vien pateiksiet: “Nu tad varbūt noslēgsim šo spēli. Un, ja nākamajā spēlē tu gribi, lai tavs, tā teikt, zirgs uzvestos kaut kā savādāk, nevis pēc spēles noteikumiem, tad es vēl padomāšu, vai ar tevi spēlēt vai ne.” Bet, ja cilvēki maina spēles noteikumus spēles laikā, tad tas ir bespreģel. Un tas ir tieši tas, ko jūs darāt.

Attiecībā uz šo iniciatīvu. Jūs vēlaties mainīt spēles noteikumus? Labi. Attiecinām šo uz nākamo Saeimu, ne uz sevi. Ne uz sevi. Tāpat arī to, kas mums tagad uz galda - attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un tā tālāk. Nu tas taču visiem ir absolūti skaidrs, kā un kāpēc tas notiek. Jūs uzskatāt, ka jūs varat spēles laikā mainīt likumus, dienas laikā, stundas laikā, - tā, kā jums gribas. Tam nav nekāda sakara ar tiesiskumu. Tam nav nekāda sakara ar likuma varu.

Tas ir tikai laika jautājums, kad sabiedrība “atkodīs”, kas jūs esat patiesībā. Es domāju, ka tas netraucēs tādām partijām kā Nacionālā apvienība, JKP, “KPV LV”... un tā tālāk. Bet tieši tām partijām, kuras visvairāk runā par Rietumu vērtībām, par likumu varu un tā tālāk... es domāju, ka jums tas būs tiešām karmiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es redzu, ka dažiem no kolēģiem Mārtiņš Bondars ir kā asaka, kas iesprūdusi rīklē. Ja saskatāt problēmas un pārkāpumus, tad - es aicinu vērsties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur šie jautājumi ir jārisina.

Es aicinu nemaldināt sabiedrību par to, kas notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā valsts budžeta pieņemšanas laikā. Visiem, kas vēlējās, tika dots vārds (Zālē troksnis.)... un gan mums kā deputātiem, gan arī nevalstiskajām organizācijām ir jāmācās diskutēt konstruktīvi, argumentēti, bez draudiem un emocionāliem izvirdumiem. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tev acis un ausis ir?!”) Jā, daži šajā komisijā runāja vairākkārt, un viņiem tika dots vārds. Ja sagatavoto viedokli citējam entās reizes, tad komisijas vadītāja uzdevums ir novērst atkārtošanos.

Attiecībā uz šī kolektīvā iesnieguma izskatīšanu... Ja to nodos (ko es arī aicinu), mēs komisijā to skatīsim pēc būtības un uzklausīsim visus, kas vēlēsies izteikties, sākot no Valsts prezidenta kancelejas līdz katrai nevalstiskajai organizācijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, ka Bondara kungs nekādā gadījumā nav ne asaka, ne skabarga, ne kas tamlīdzīgs. Viņš vienkārši ir Mārtiņš Bondars un ar to arī...

Bet tomēr izskanēja pārmetumi. Arī es biju viens no iesniedzējiem un diezgan lielā mērā piedalījos vēstules, ko mēs nosūtījām Valsts prezidentam, sagatavošanā.

Tas bija ļoti nopietns signāls. Visu citu jautājumu klāstā bija pieminēts arī partiju finansēšanas jautājums, kuru parakstīja 36 deputāti. Bija atsauce uz Satversmes 71. pantu. Zīmīgi, ka tie bija 36 deputāti. Protams, mēs varējām izmantot arī citus pantus, bet tas tikai ļautu Valsts prezidentam izvairīties no atbildības, un tāds arī bija sākotnējais mērķis - Valsts prezidentam arī iesaistīties tajā un pieņemt atbildīgu lēmumu attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu. Es domāju, ar šo lēmumu mēs arī parādījām ne tikai Valsts prezidentam, bet arī koalīcijai... Aicinu jūs novērtēt to un saprast, ka tā nebūt nav pirmā reize... un šajā sasaukumā tā noteikti nebūs pēdējā reize, kad Saeimas deputāti vēršas pie Valsts prezidenta. Un tas ir tikai jautājums, kuru pantu mēs izmantosim nākamreiz, jo vairāk kā 34 deputāti... paver mazliet ierobežotu... arī jūsu, koalīcijas, politisko patvaļu. Un tāds arī bija tas mērķis. Bet es esmu pilnīgi drošs, ka lielākā daļa no jums nemaz nezina, ka ir arī saņemta vēstule atpakaļ. Un es jums, godīgi sakot, iesaku izlasīt atbildes vēstuli... ko prezidents, Latvijas Valsts prezidents, Saeimai ir norādījis. Šajā vēstulē atsauces principā... kas, man liekas, bija mazliet muļķīgi, bet, nu, tomēr tā izveidojās, ka mēs aicinājām prezidentu pieņemt atbildīgu lēmumu, un viņš... tieši uz tām pašām atsaucēm... aicina Saeimu strādāt likumīgi un tieši tās pašas atsauces izmanto, ko mūsu... mēs divas dienas (Starpsauciens.) runājām par šiem te jautājumiem, tai skaitā par šo... un... un arī savā vēstulē prezidentam norādījām to, ka šis jautājums nav izdiskutēts, ka tas nav... nav jāatbalsta un ka tas ir jāatgriež Saeimai atpakaļ. Un šoreiz, Mārtiņ, tev ir visas iespējas mūs pārsteigt, visu Saeimu pārsteigt un pirmo reizi izskatīt jautājumu pēc būtības sevis vadītajā atbildīgajā komisijā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J. Tutins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Jā, būt daudz neatkarīgākiem no biezajiem naudas makiem - tas ir labi. Bet pieņemt lēmumus pašiem par sevi - man liekas, ka tas ir slikti.

Jau no nākamā gada partijām paaugstināsies sešas reizes finansējums no valsts budžeta. It kā tiks izārstēta viena atkarība. Un tā ir atkarība no sponsoriem un ziedotājiem. Bet tiks pastiprināta pavisam otra atkarība, tas ir, atkarība no varas. Un šajā gadījumā pozīcijas partiju deputātiem būs pienākums un ir pienākums spiest pogas tā, kā vajag varai (Starpsauciens.), jo iemeslus, kā apturēt vai ierobežot valsts finansējumu, atbildīgās iestādes noteikti atradīs. Pašu principu - būt neatkarīgiem un brīvākiem valstisku lēmumu pieņemšanā - mēs tik un tā nesasniedzam. Šim ceļam ir divi grāvji. Vienu mēs it kā aizberam, bet otrs - otrs jau paliek. Es domāju, ka nav pareizi no valsts līdzekļiem tik lielā apmērā finansēt politiskos spēkus, jo otro - tā saucamo politiskās varas atkarības grāvi - nu, nav iespējams aizbērt. Lemt par līdzekļu piešķiršanu pašiem sev nav korekti.

Tāpēc es aicinu atbildīgo komisiju par šo lemt pozitīvi un tomēr finansējumu paredzēt no 14. Saeimas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Izskatot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, es uzdevu dažus jautājumus. Un viens no maniem jautājumiem bija: vai KNAB ir saņēmis kaut vienu iesniegumu vai sūdzību par to, ka viņu kāds... ka politiķus iespaido... vai draud vai šantažē kāds sponsors, ziedotājs vai, nezinu, trešās personas? Bet mēs nesaņēmām atbildi. Nav tāds iesniegts, nav tādas sūdzības. Nav sūdzības par to, vai ir kāda... kāds... iesniegts par to, ka viņus ierobežo brīvi pārvietoties, ja... kāds oligarhs... un ķer viņus uz ielas... Nu nav! Vai ir kāds iesniegums par to, ka kādu deputātu ar spēku baroja kādā viesnīcā? Nav. Vai ir kaut kāds iesniegums vai sūdzība par to, ka kādā pirtī viņu turēja ar vardarbību? Nu nav! Viss ir... viss notiek draudzīgi. Visi... viens ar otru sēž pie galda, čalo... kā Mārtiņš pieminēja, terminologi...

Kolēģi, kāpēc koalīcija nenāk uz... un nestāsta par to, kādiem pakalpojumiem tērēs piešķirto finansējumu? Varbūt jūs plānojat palielināt programmas kvalitātes, piesaistot ekspertus? Bet nē - neviena vārda. Un reflektējot par... izskanēja iepriekš... deputāte Iveta Benhena-Bēkena pateica par to, ka partijas nav slēgtas kaut kādas organizācijas, ka vajag stāties iekšā, lai viss būtu caurspīdīgi, lai varētu sekot naudas plūsmas... Bet, atvainojos, jūs varat sēdēt pie viena galda, vienā dīvānā ar lieliem sponsoriem un ziedotājiem un pat to nezināt. Man vienkārši radās jautājums - cik ir tādu deputātu, kas vispār nesaprot, kurš ziedo un kas ietekmē viņu darbību partijā?

Tāpēc es aicinu tiešām atbalstīt šo likumprojektu un pārcelt to finansējumu uz 14. Saeimu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nudien ļoti daudz mēs dzirdējām, ka šodien no šīs tribīnes, manuprāt, gan izsmēja, gan paņirgājās par politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta... un pasmējās par lietu, kas... lai kā arī kādam tas varbūt nepatiktu, nodrošina godprātīgu politisko pārvaldību valstī. Par... Izskanēja daudz manipulatīvas informācijas, maldinošas informācijas, bet neviens nav aizdomājies... kolektīvā iesnieguma, šī priekšlikuma kontekstā... par atlikšanu partiju finansējumam no valsts budžeta... par vienu vienkāršu lietu. Cik mums ir izmaksājusi partiju nefinansēšana no valsts budžeta kopš valsts neatkarības atjaunošanas? (Starpsaucieni.) Rezultātā mēs redzam tik daudz runu par to, ka mēs zaudējam cilvēkresursus. Bet varbūt šīs lietas ir saistītas? Jo politika tik tiešām ir darbs. Tā ir liela ieguldīšanās, un arī tas prasa finanšu resursus.

Opozīcijas deputāti runāja par tiesiskumu, par interešu konflikta novēršanu. Nudien, tieši šis likums, kas šobrīd jau ir pieņemts par finansējumu no valsts budžeta, ir balstīts tajā, lai nodrošinātu tiesiskumu un novērstu interešu konfliktu politiskajā valsts pārvaldībā. Jautājums ir ļoti plaši gadiem diskutēts sabiedrībā, tostarp ar nevalstiskajām organizācijām, bet ir ļoti viegli tā emocionāli saaģitēt, uzkurināt cilvēkus, sasaistot šo jautājumu ar ģimenēm, ar bērniem, pieminot sociāli visneaizsargātākās grupas. Ir pat (Dep. E. Papules starpsauciens.)... ir pat nožēlojami no atsevišķu deputātu (Dep. E. Papule: “Nožēlojami ir tas, ka jūs balsojāt pret mediķiem!”) puses runāt un izcelt acīmredzot savā pieredzē balstītus aspektus par šampanieša dzeršanu (es nezinu, kad tas notiek - darba laikā vai kā...), par greznumlietu iegādi, mašīnām, par deputātu algām, runāt par to, kas ir absolūti maldinoši, jo likums to nepieļauj, un arī MK noteikumi, kas tiks izstrādāti, balstoties uz šo likumu (Dep. E. Papules starpsaucieni.), to stingri regulēs. Mums ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas tikpat stingri uzraudzīs valsts budžeta finansējuma izlietojumu politiskajās partijās. Tāpēc ir tiešām, es teiktu, nepiedodami manipulēt ar cilvēku domu šādā veidā. (Dep. E. Papule: “Tad nedari to!”)

Daudz grūtāk ir izglītot sabiedrību. Bet arī, lai politiski izglītotu cilvēkus, tam ir nepieciešams finansējums. Cienījamie opozīcijas deputāti varbūt nav aizdomājušies, ka šo finansējumu var izmantot izglītojošiem mērķiem, bet nudien šāda iespēja likumā tiks paredzēta, un tāda iespēja būs. (Starpsauciens: “Kā tad!”)

Tāpat Dana Reizniece-Ozola, kolēģi, runāja par konkurences iznīcināšanu. Tikai kā piemērs. Jaunā konservatīvā partija, piedaloties 13. Saeimas vēlēšanās bez ārēja finansējuma, ir ieguvusi iespēju būt pārstāvēta mūsu nacionālajā parlamentā. Bet viens aspekts - ir bijuši nepieciešami pieci attīstības un smaga darba gadi, lai šādu politisko organizāciju izveidotu. Tā ka arguments par konkurences iznīcināšanu šajā gadījumā nav pamatots.

Vēl kolēģi runāja par politiskās reputācijas... viņi jautāja, vai mēs nebaidāmies zaudēt politisko reputāciju. (Dep. J. Stepaņenko: “Jūs jau zaudējāt!”) Es no savas puses... esmu nākusi šeit un nonākusi Saeimā, iespējams, tāpēc, ka politiskās partijas netiek finansētas no valsts budžeta. Un valsts ir tāda, kāda tā šobrīd ir. Es pati esmu gatava drīzāk zaudēt politisko reputāciju, bet man ir svarīgi, kādā valstī dzīvos mani bērni. Man nudien nav vienalga. (Starpsaucieni.)

Šis ierosinājums pilsoņu kolektīvajā iesniegumā ir par finansējuma atlikšanu. Un izskanēja aicinājumi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatīt to pēc būtības. Arī es uz to aicinu, bet, skatoties tiešām plašāk, ņemt vērā tās diskusijas, kas līdz šim sabiedrībā jau ir bijušas, tostarp par pilsonisko sabiedrību, un varbūt šajā plašākajā skatījumā iekļaut jautājumu, cik vēl mums izmaksātu kā sabiedrībai šī likumprojekta atlikšana līdz 14. Saeimai. (Dep. V. Agešins: “Par Turciju pastāsti!”) Vai tas nebūtu par dārgu? (Dep. A. Gobzems: “Melot ir forši?”)

Un, jā, man palika neatbildēts jautājums, uzklausot visas šīs diskusijas no Saeimas tribīnes, - vai tās politiskās partijas, respektīvi “Saskaņa” un Zaļo un Zemnieku savienība, kas iebilst ļoti skaļi un vokāli... par partiju finansēšanu jau no nākamā gada, tad plāno atteikties no šī finansējuma līdz 14. Saeimai? (Dep. E. Papule: “Ko jūs uztraucaties par mums? Par sevi uztraucieties!”) Individuālas iniciatīvas, protams, ir absolūti apsveicamas, bet es izmantošu iespēju uzdot šo jautājumu publiski, lai tad arī šīm partijām ir iespēja skaidrot savu nostāju. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Jo (Starpsauciens.)... valsts budžeta finansējums padara politiskās partijas atkarīgas (Starpsauciens.) nevis no varas, bet gan no vēlētājiem; tas arī ir mūsu mērķis. (Dep. A. Gobzems: “Melot ir forši?!”)

Un pēdējais punkts, reaģējot uz kolēģa Kaspara Ģirģena teikto... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Netraucējiet, lūdzu, ar starpsaucieniem debates. Starpsaucieni ir pieļaujami, bet debatēm ir jābūt... (Dep. A. Gobzema starpsauciens.)

Lūdzu, turpiniet. (Starpsauciens.)

L. Ozola. Reaģējot uz kolēģa Kaspara Ģirģena teikto par kolektīvajiem iesniegumiem... bet arī citi kolēģi vēl atsaucās uz šo jautājumu... Es pati esmu arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā... Mēs esam saņēmuši virkni pilsoņu kolektīvo iesniegumu arī 13. Saeimā. Un apliecinu, ka neviens no tiem nav vēl... Nē, viens ir noraidīts. Patiesībā tas bija ļoti pretvalstisks, tik tiešām pretrunā ar Satversmi, kā kolēģe Marija Golubeva teica, un tas ir noraidīts. Bet visi šie iesniegumi (Dep. A. Gobzems: “Stāv atvilktnē!”) tiek aktīvi analizēti, un ātra šāda visu, pilnīgi visu iesniegumu izskatīšana ne vienmēr ir sabiedrības interesēs. Mēs negribam sasteigtus likumprojektus, mēs gribam, lai tie ir kvalitatīvi. Tāpēc arī mūsu komisija iedziļinās, pirms pieņem lēmumu. (Dep. A. Gobzems: “Jūs jau mediķiem kvalitatīvu likumu pieņēmāt!”)

Un... (Dep. E. Papules starpsauciens.) runājot par to, cik vispār no pilsoņu iniciatīvām ir tādu, kuras mēs atbalstām mūsu parlamentā, es gribētu beigt uz ļoti pozitīvas nots, jo mūsu komisijas rīkotā seminārā, kas notika sadarbībā ar organizāciju ManaBalss.lv, arī šīs organizācijas vadītāji ar lielu lepnumu (šī vārda vispozitīvākajā nozīmē!) (Dep. E. Papules starpsauciens.) stāstīja par to, ka mēs esam pirmajā vietā Eiropā - atbalstīto pilsoņu iniciatīvu ziņā esam topā (Dep. J. Stepaņenko: “Beidz liekuļot!”), tātad... salīdzinot ar citu valstu parlamentiem. Un šeit mēs varam būt patiesi gandarīti, ka mūsu valstī ir sistēma, kurā pilsoņiem ir iespēja uzrunāt un būt dialogā ar savu nacionālo parlamentu. (Dep. E. Papules starpsauciens.) Un ne tikai būt dialogā, bet būt arī sadzirdētiem. Un par to paldies mums visiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. (Dep. S. Riekstiņš: “Ej, Papule, tribīnē un runā! Ko tu tur ārdies?”)

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Es nezinu, kāpēc šeit ir tāds kolektīvs “aptumsums”, bet man jums jāatkārto vispārzināmas patiesības. (Starpsauciens.)

Godprātīgs cilvēks nekļūs... ir godprātīgs cilvēks. Negodprātīgs cilvēks nekļūs par godprātīgu ne ar septiņreiz lielāku partijas finansējuma pieaugumu, ne ar desmitreiz lielāku. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Tu to labi zini, vai ne?” Aplausi.) Nekompetents politiķis nekļūs par kompetentu ne ar septiņreiz lielāku partijas finansējumu, ne ar desmitreiz, ne ar simtreiz.

Jūs varat sev piešķirt ne piecus, 50 miljonus - nodokļu maksātāju naudu, bet nekompetents paliks nekompetents. Negodprātīgi paliks negodprātīgi. Tas arī viss. (Dep. K. Feldmans: “Tad nekandidē nākamreiz!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Kolēģi, man tomēr jāatgādina, par ko mēs balsojam. Un par ko mēs runājam. Nevis par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu vai neatlikšanu, bet par to, ka mēs, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, lūdzam nodot... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Man tas atgādina, kā 1929. vai 1930. gadā Saeimā trīs dienas strīdējās par to, vai zvirbuļi pieskaitāmi plēsīgajiem putniem vai ne. (Smiekli. Aplausi.)

Visbeidzot. Vairāki lūdza par to... Vieni teica, ka vispār neviens no kolektīvajiem iesniegumiem nav atbalstīts, citi - niecīgi procenti. Linda Ozola par to arī teica. Precīzi. Kopš 2012. gada komisija ir saņēmusi (un Saeima līdz ar to arī) 52 kolektīvos iesniegumus. No tiem atbalstīti 13, noraidīti - 18, un atrodas virzībā vai tuvu tam, ka atbalstīti, - 21. (Dep. A. Gobzems: “Mēs par 13. Saeimu runājam!”) Līdz ar to... kā arī seminārā par kolektīvajiem iesniegumiem kā tādiem, teica... nu nav jēgas lielīties, jo, kas ir negatīvi noskaņots, tas nekad nekļūs pozitīvi noskaņots, atskaitot, ja nonāks kādā citā statusā. Mēs patiešām līdz ar Somiju kolektīvo iesniegumu izskatīšanā esam starp tiem, kas visvairāk devuši pozitīvas atbildes. Protams, tas nenozīmē, ka mēs - ideāli. Ne tuvu neesam. Bet es lūdzu balsot par to, par ko ir Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgums - atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Kolēģi, es domāju, mēs visi šeit saprotam, par ko ir diskusiju būtība. Un diskusija būtībā nav par procedūru. Es ļoti cienu Janīnu Kursīti-Pakuli un no sirds pateicos, ka tieši šis cilvēks ir šīs komisijas vadībā. Man ir grūti iedomāties, kas būtu, ja šo komisiju vadītu kāds cits cilvēks.

Bet visiem ir skaidrs, ka tie cilvēki, kuri ir iesnieguši un parakstījuši šo kolektīvo iesniegumu, - pret ko viņi bija iestājušies. Es domāju, jums visiem tas arī ir skaidrs. Un viss, kas pašlaik notiek, - mēs... Es saku vēl “mēs”, jo Saeimai tomēr ir kolektīvā atbildība, un, ja tiks savākti paraksti par Saeimas atlaišanu, tiks atlaisti visi - gan tie, kuri balsoja “pret” pretlikumīgiem likumiem (Dep. J. Strīķe: “Par lēmumprojektu!”), pretlikumīgu budžetu, gan tie, kas sēž tagad pirmajā solā... un komisijā, kad tika apspriests šis likums un šī ailīte nākamā gada budžetā par partiju finansēšanu, komandēja gan KNAB pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji. (Dep. J. Strīķe: “Par lēmumprojektu!”) Es... par jums, Strīķes kundze! Jūs tagad, protams, nevarat skatīties man acīs, jo es stāstu absolūtu patiesību. Tas ir stāsts par deputātu atbildību, par politiķu atbildību, par liekulību (Dep. S. Riekstiņš: “Kurš nu runātu!”), ar kuru tiek atlikts šis likums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Divas lietas.

Vispirms par procedūru. Tas, kas jāsaprot visiem, kas klausās šīs debates, kas pašlaik notiek. Tātad, ja mēs runājam par procedūru, - pašlaik notiek ņirgāšanās par tautas iniciatīvu. (Starpsauciens.) Proti, tad, kad... tad, kad jau koalīcija ir izlēmusi par budžetu, kad budžetu jau ir likusi pieņemt šeit, Saeimā, kad prezidents to ir apstiprinājis, tad pēkšņi atceras: “Nu parunāsim tagad, par ko tauta vēlējās.” Ir skaidrs, kāds tam visam būs izskaidrojums, kāda tālāk būs šī iespējamā procedūra - tieši tāda pati, kāda bija attiecībā uz mediķiem. Kā jūs par viņiem paņirgājāties... ka no sākuma... Vispirms jūs saplānojāt, nepildot likumu, šo budžeta projektu, pēc tam paņirgājāties, pateicāt mediķiem: “Nu, ja jūs varat, jūs paši atrodiet sev naudu!” Kad viņi to atrada, nāca ar saviem priekšlikumiem, jūs viņus vienkārši pasūtījāt un tik un tā pieņēmāt šo likumu, pieņēmāt šo budžetu pretēji tam, kas bija paredzēts likumā. Pēc tam, kad prezidents izsludināja, pateicāt: “Nu, ziniet, nu viss! Nebūs vairāk nekādu debašu!”

Tieši tāpat pašlaik notiek arī ar šo iniciatīvu. Pat ja to... un, ja jūs būtu pietiekoši blēdīgi, tad jūs varētu nodot šo iniciatīvu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo jūs zināt ļoti labi, ka... ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija darīs, ja... Tad viens variants ir: viņi vienkārši viņu tur nomērdēs, un viņa, tā iniciatīva, tur arī nomirs, dienas gaismu neieraudzīs. Vai arī... otrajā gadījumā: ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs būs tik avantūristisks, ka viņš gribēs to uzreiz skatīt un pieņems to savu lēmumu - cinisks... pietiekoši ciniski, tad viņš to arī izdarīs un pateiks: “Ziniet, a budžets jau ir pieņemts. Mēs kā Budžeta komisija esam izskatījuši, un mēs secinām - budžets ir pieņemts. Viss! Šis jautājums ir atrisināts.” (Starpsauciens.) Tas ir par procedūru.

Otrs. Pēc būtības mēs jau nedebatējam pašlaik par to... šī iniciatīva jau nav par to - piešķirt vai nepiešķirt šo finansējumu partijām. Runa ir par kaut kādiem elementāriem ētikas un morāles principiem, proti, par to: kad jūs nācāt uz šīm vēlēšanām, jūs nācāt uz šīm vēlēšanām, lai pildītu savus solījumus. Jūs solījāt, ka jūs sev paaugstināsiet algu septiņas reizes... savām partijām finansējumu? Nē, jūs to nesolījāt! Savukārt to visu, ko jūs solījāt, to neesat pildījuši. Tāpēc... pēc būtības būtu korekti, ka šis finansējums stājas spēkā no nākošās Saeimas. Kāpēc jūs gribat tieši tagad? Tāpēc, ka tādā veidā jūs patiesībā... it kā stāstot par demokrātiju, par neatkarību no sponsoru interesēm, patiesībā vēlaties tieši pretējo. Jūs vēlaties panākt to, lai tiktu izkropļota šī politiskā konkurence, lai jums būtu handikaps, lai jūs, piemānījuši visu sabiedrību, tagad tiktu pie tās naudas siles un tādā veidā izstumtu pārējos - jūsu iespējamos konkurentus, kuri, protams, uzradīsies, redzot, kā jūs nepildāt savus solījumus.

Pēc būtības tas, ko jūs tagad izdarāt... jūs atgādināt anekdoti... Tiešām tas jūsu uzgājiens uz politiskās skatuves ir reāli anekdotisks. Tas ir apmēram tā, ka nāk jauns politiskais spēks un stāsta: “Valstī tāda visatļautība, korupcija, naudas izsaimniekošana, tāpēc mēs gribam nākt pie varas!” Un, kad atnāk šāds līderis mājās, viņam sieva jautā... saka: “Nu, kā tu domā ar to visu cīnīties? Tu esi malacis!” Viņš saka: “Cīnīties? Es vēlos tanī visā piedalīties!” Tas ir tas, ar kādu biznesa projektu jūs esat šeit atnākuši. Piemānījuši tautu, tagad gribat nosmelt kādu miljonu un pēc tam laimīgi iet mājās... iespējams, varbūt arī izdarīt tā, lai pārējie klāt pie tā netiktu. Jums pašiem nav kauns par to visu? Parādīs... to parādīs jūsu attieksme pret šo tautas iniciatīvu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, Blumberga kungs? Nē? (Starpsauciens: “Nē!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 387 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās - 14. Saeimas - ievēlēšanai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

 

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 22, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds Andrejam Klementjevam, Saeimas sekretāram.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Frakcijas vadītāji kopā ar Prezidiju uz frakcijas un Prezidija sēdi bibliotēkā pulksten 12.10! (Starpsauciens: “Frakciju padome?”) Jā.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Gatis Eglītis, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Didzis Šmits un Jānis Vitenbergs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

5. decembra sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 13.00.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 16. sēdes
2019. gada 28. novembrī turpinājums
2019. gada 5. decembrī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr. 607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu” (Nr. 279/Lm13) (Dok. Nr. 1797)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” (Nr. 400/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1729)
Ziņo	- dep. D. Bluķe
Debates	- dep. U. Budriķis
	- dep. I. Voika
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 477/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1586, 1732)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 471/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1580, 1733)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 485/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1735)
Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 396/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1736)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Lēmuma projekts “Par 11 387 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās – 14.Saeimas – ievēlēšanai” turpmāko virzību” (Nr. 273/Lm13) (Dok. Nr. 1731)
Ziņo	- dep. A. Blumbergs
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. M. Bondars
	- dep. N. Kabanovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. M. Golubeva
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Dzintars
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Šteins
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Tutins
	- dep. K. Sprūde
	- dep. L. Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. I. Zariņš
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13)” (Nr. 278/Lm13) (Dok. Nr. 1762)
Paziņojums
	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 05.12.2019 09:03:37 bal001
Par - 55, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.141/Lp13) (278/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.12.2019 09:04:49 bal002
Par - 75, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr.607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu (279/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.12.2019 09:25:24 bal003
Par - 74, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra rīkojuma Nr.607 “Par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā” apstiprināšanu (279/Lm13)

Datums: 05.12.2019 09:41:08 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Trauksmes celšanas likumā (400/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 09:42:36 bal005
Par - 64, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pasta likumā (477/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 09:42:58 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (477/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 09:44:41 bal007
Par - 59, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (471/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 09:45:03 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (471/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.12.2019 09:47:06 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (485/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 09:48:16 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (396/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.12.2019 10:21:04 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.12.2019 12:04:20 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 11 387 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās – 14.Saeimas – ievēlēšanai” turpmāko virzību (273/Lm13)

Datums: 05.12.2019 12:04:50 bal013
Par - 66, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.141/Lp13) (278/Lm13)

Datums: 05.12.2019 12:05:09 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija