Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmitā (ārkārtas) sēde
2019. gada 18. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 18. decembra otro ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā ir likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Liepiņas kundze, runāsiet... par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Ņemot vērā, ka šos divus likumprojektus mēs esam saņēmuši burtiski 15-20 minūtes atpakaļ... Šeit ir arī satiksmes ministrs un atbildīgā komisija kā iesniedzēji. Varbūt varētu lūgt kādu no komisijas vismaz runāt “par” un izstāstīt gan par prasīto steidzamību, gan par pašu likumprojektu... vai nu ministru, vai komisijas atbildīgo pārstāvi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tā, kolēģi, mēs šobrīd lemjam par nodošanu komisijai. Es redzu, ka deputāts ir pieteicies runāt “par”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ir tātad šobrīd jautājums par to, ka nodot likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 531/Lp13) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Es, protams, būtu izvērstāk skaidrojis situāciju, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, kad ir iespējamas garākas debates... Tātad vēršu uzmanību, ka jau vakar vakarā no Ministru kabineta tika saņemta divu likumprojektu pakete - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” un likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”. Un tie ir saistīti ne tikai savā starpā, bet arī ar labi zināmo 2019. gada 9. decembra Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja pieņemto lēmumu par sankciju noteikšanu kādam Latvijas oligarham, kā arī juridiskajai personai, kas bija tajā brīdī viņa kontrolē, - Ventspils brīvostas pārvaldei.
Tātad mēs jau pagājušajā nedēļā plaši debatējām par tādu, ko es nosauktu... pirmo fāzi, kur bija nepieciešams stiprināt šo, nu, vadības... pārvaldības veidu Rīgas un Ventspils brīvostās. Un šodien mēs ejam to pagājušonedēļ nosaukto otro fāzi, kad riska vadības pasākumu ietvaros veidosim jaunu akciju sabiedrību, kas pārņems... Sākumā paralēli darbosies, bet laika gaitā pārņems Ventspils brīvostas funkcijas. Faktiski tā būs jauna juridiskā persona ar citu reģistrācijas numuru un tamlīdzīgi. Nu, faktiski mēs nodarbojamies ar krīzes vadību ārkārtējā situācijā.
Tādēļ arī lūdzu noņemt (Starpsauciens.)... nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūgums atbalstīt šo nodošanu komisijai. Un tālāk jau vēlāk...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir!”) Tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Jā, dārgie kolēģi! Kā jau minēju pie iepriekšējā likumprojekta, šī likumprojektu pakete sastāv no diviem likumiem. Šis ir otrais likumprojekts - “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 532/Lp13). Arī šis ir tātad specifisks ostai un paredzēs (un tieši par to pašu lietu) jaunas valsts akciju sabiedrības - neprivatizējamas valsts akciju sabiedrības - dibināšanu.
Lūgums atbalstīt likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Tātad ķeramies klāt pie izskatīšanas pirmajā lasījumā.
Īsi par likumprojektu. Kā jau zināms, šobrīd Ventspils brīvosta ir kā atvasināta publiska persona un tai ir noteiktas Amerikas Savienoto Valstu izpild... tātad izpildinstitūcijas sankcijas, ņemot vērā, ka šī osta ir, nu, ilgus gadus atradusies Aivara Lemberga faktiskā... nu, varētu pat teikt, valdījumā. Bet es šajā gadījumā vēlos vērst uzmanību, ka šajā likumprojektā, kas ir arī pieejams deputātiem, ir noteikts, ka tiek izveidota jauna valsts akciju sabiedrība, kas sauksies “valsts akciju sabiedrība “Ventas osta””. Tā būs neprivatizējama valsts akciju sabiedrība, kura veiks šo... “lēnā garā” pārņems šīs funkcijas, ko šobrīd veic Ventspils brīvostas pārvalde... Es gribētu vārdus “lēnā garā” likt pēdiņās, jo šobrīd tiešām ir krīzes situācija un viss jādara pēc iespējas ātrāk.
Paldies Latvijas valdībai, kas... tātad kopā mēs strādājot... arī satiksmes ministrs, paldies viņam. Jau vakar valdībā ir pieņemti lēmumi, saistošie... saistītais lēmums... Ar to šī akciju sabiedrība tad tiek dibināta pēc iespējas ātrāk. Uzņēmumu reģistrā tiek ierakstīts, lai varētu sākt pilnvērtīgu darbu.
Tas īsumā par šo likumprojektu. Es redzu, ka ir debates, bet pirms tam... pirms tam, protams, komisija šorīt jau ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu, un mums par to ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Uzsākam debates.
Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
T. Linkaits (satiksmes ministrs).
Labdien, kolēģi! Man ir jāatvainojas, ka jāapgrūtina jūs vēlreiz jautājumā par Ventspils ostas pārvaldības situāciju un jautājumā, kā mēs varam ātrākajā un apņēmīgākajā veidā tikt galā ar ASV sankcijām... sankciju radīto situāciju. Jau pagājušajā reizē, kad mēs runājām par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, es pieminēju, ka ar to regulējumu, kādu mēs pagājušajā reizē pieņēmām, var nepietikt, un arī jūs... es atceros, Dana Reizniece-Ozola un arī Māris Kučinskis pieminēja to, ka ar šo risinājumu var nepietikt, un tiešām tā arī ir.
Izanalizējot notikumu gaitu, esam secinājuši, ka, lai nodrošinātu Ventspils brīvostā strādājošo uzņēmēju nepārtrauktu darbu, lai nebūtu šaubu par to, ka uz kādu no Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmējiem tiek attiecināts sankciju režīms, ir nepieciešamas vēl papildu darbības. Tādēļ mēs esam izvēlējušies dibināt jaunu juridisko personu, kura nekādā veidā nebūs saistīta ar ASV sankcijām pakļautajām personām un kura būs kā kontaktpunkts gan kuģu aģentiem, gan termināļiem, gan strādājošajiem uzņēmumiem šajā teritorijā, lai veiktu... lai saņemtu ostu maksas, lai veiktu citus maksājumus, un kura būtu tātad, kā jau teicu, brīva no sankciju ietekmes.
Paralēli mēs arī strādājam kopā ar Ārlietu ministriju. Esam pastāvīgā kontaktā ar attiecīgām ASV institūcijām, lai no sankciju saraksta, pareizāk sakot, nevis no saraksta, bet no sankciju datubāzes izņemtu nosaukumu “Ventspils osta”, kas tur ir parādījies, mūsuprāt, nepamatoti, un tādējādi noņemtu jebkādu satraukumu kuģu aģentiem par iespēju, iebraucot ostā un veicot kravu izkraušanu vai uzkraušanu, nokļūt sankcionēto personu sarakstā.
Es aicinu jūs ar atbildību izturēties pret šo notikumu. Šī ir neordināra situācija, un daudzus tādus tehniskus jautājumus mēs mēģinām risināt darba gaitā, tāpēc es pieļauju, ka kaut kādas neprecizitātes arī šajā regulējumā vēl var būt. Tās mēs darba gaitā risināsim un, ja būs nepieciešams, vēl nāksim pie jums pēc palīdzības un precizējumiem.
Lūgums atbalstīt - gan steidzamību, gan arī konkrēto risinājumu abos likumos: ne tikai ostu likumā, bet arī likumā par Ventspils brīvostu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Tiešām laika, lai iepazītos ar abiem likumprojektiem, kurus mēs šajā sēdē skatām, šajā sēdē bija gaužām maz. Bet es centos to izdarīt. Un ir dažas lietas, par kurām es gribu runāt.
Es uzreiz gribu teikt, ka es atbalstīšu šo likumprojektu tālāku virzību, bet, ņemot vērā arī to, ko tikko teica ministrs, es tomēr redzu, ka attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kuras šobrīd strādā Ventspils ostā, ar šiem grozījumiem ostu likumā un arī Ventspils brīvostas likumā nebūt ne viss tiek izdarīts tādā veidā, kā vajadzētu darīt, lai neapstātos naudas plūsmas un arī darbs tajos industriālajos uzņēmumos, kas ir Ventspils ostā. Jo likumprojektā tiek runāts... abos likumprojektos tiek runāts pamatā par to, kas ir saistīts ar kuģu pieņemšanu, ar kuģu maksām, un es pieļauju, ka tās lietas arī vairāk vai mazāk sekmīgi tiks sakārtotas ar šiem grozījumiem, bet, kad mēs iepriekšējā nedēļā jau runājām par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, es jums minēju, ka Ventspils brīvosta pēc būtības ir trešā daļa no Ventspils pilsētas teritorijas un tajā atrodas daudzi pēdējos 20 gados radīti inovatīvi uzņēmumi. Toreiz tos uzņēmumus nosaucu vārdā, šodien es neatkārtošu.
Bet problēma ir, ka arī šiem uzņēmumiem zināmas naudas plūsmas iet caur Ventspils brīvostas pārvaldi. Tiek nomātas ražošanas telpas, un dažādas citas operācijas tiek veiktas.
Ja es skatos... es runāšu uzreiz tad par abiem likumprojektiem... Ja es skatos tajā likumprojektā, kas ir “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”, - tur tiek paredzēts izslēgt 18. pantu. Droši vien vai nu jums nav bijusi interese, vai jūs neesat izlasījuši, par ko tas ir. Un stāsts ir par to. Es to pantu iespējami precīzi centīšos nocitēt: “Brīvostas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) sertifikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi licencētā kapitālsabiedrībā, kā arī sertifikātu, kas apliecina, ka caur brīvostā esošās licencētās kapitālsabiedrības teritoriju transportētās preces nav pārstrādātas šajā teritorijā.” Tas ir tiešā veidā saistīts ar brīvostas ideju kā tādu, ka brīvostas funkcija pēc būtības ir atvieglināt to preču ražošanu, kuras no importētām izejvielām tiek ražotas eksportam.
Un no viena likuma šāda norma tiek ņemta ārā, otrā likumā kaut ko, kas šos jautājumus kārtotu, es neatrodu, un tas mani dara bažīgu, ka vienkārši par to ir aizmirsts tajā likumprojektā. Bet - ja jau kārtot, tad iespējami racionāli vajadzētu šo lietu sakārtot.
Otra lieta, kas mani tiešām dara bažīgu un par ko es runāju jau pagājušajā nedēļā, ir jautājums par to formu, to juridisko formu, kurā ir izlemts veidot šo jauno ostu pārvaldošo institūciju. Izvēlēta ir kapitālsabiedrība, bet kapitālsabiedrība ir tāds saimnieciskās darbības veids, kur galvenais mērķis, kā ir rakstīts Komerclikumā (neskatoties uz to, ka tā ir neprivatizējama, neskatoties uz to, ka tā ir valsts), ir peļņas gūšana. Un, ja tiek gūta peļņa, tad vienmēr ir jautājums par šīs peļņas sadali.
Līdzšinējā forma, kādā strādāja Ventspils brīvostas pārvalde, bija atvasināta publiskā persona ar nosacījumu, ka viss nopelnītais turpat arī paliek un tiek izmantots infrastruktūras attīstībai. Un tā infrastruktūra šādā veidojumā tiešām nepārtraukti ir jāatjauno un par to ir jārūpējas.
Tā kā es pats esmu ventspilnieks, es ļoti labi zinu tās Ventspils iedzīvotāju problēmas un rūpes, kas saistās ar šiem jautājumiem. Tas šajā gadījumā attiecas ne tikai uz Ventspili, bet potenciāli arī uz Rīgu un Rīgas ostu, jo tātad tur, kur pārkrauj ogles, ir ogļu putēšana un kādam ir jārūpējas par to, lai tiktu uzlikti atbilstoši filtri un tiktu novērsti ekoloģiskie riski. Tur, kur ir, teiksim, naftas produktu pārkraušana vai amonjaka pārkraušana, reizēm mēdz notikt noplūdes, ir jābūt atbilstošiem drošības dienestiem augstākajā gatavības pakāpē, kas rūpējas par dažādu veidu drošību, iedzīvotāju apziņošanu un principā par dialogu ar iedzīvotājiem. Jo ventspilniekiem, dzīvojot tādā vidē, lai arī pēdējos 20 gados ir veikti daudzi, daudzi pasākumi, lai uzlabotu šo ekoloģisko situāciju, un to, kāda bija Ventspils osta pirms 20 gadiem, nevar salīdzināt ar to, kāda tā ir šobrīd, tomēr zināmi apgrūtinājumi ir. Un tas nozīmē, ka šis te veids... akciju sabiedrība... valsts akciju sabiedrība - man tomēr šķiet varbūt nepārdomāts, un, godīgi sakot, es gribētu dzirdēt, kāpēc tieši tas izvēlēts. Kāpēc nevarēja arī, ja jau bija nepieciešams dibināt šo jauno juridisko veidojumu, kāpēc arī šinī gadījumā nevarēja būt cita valsts atvasināta publiska persona? Un mēģināt kaut kā tādā veidā izstūrēt...
Droši vien, ja šos abus likumprojektus lasītu detalizētāk, atklātos vēl daudzas lietas, par ko būtu vērts parunāt, bet es ļoti ceru, ka tā komisija, kura skatīs šos likumprojektus, kaut arī tie ir steidzami, tomēr iedziļināsies pēc būtības un mēģinās izdarīt labāko iespējamo.
Te, šinī situācijā, droši vien ir jāsaka tā, ka, nu, ir tāds sakāmvārds, ka zirgus uz pārceltuves nemaina. Šinī gadījumā tas pajūgs ir sācis braukt pāri... par pārceltuvi... Lai veicas ar tā pajūga pārstūrēšanu pāri! Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, šobrīd tāpēc arī esam atbalstījuši šī likumprojekta nodošanu komisijām, un es domāju, ka, visdrīzāk, mēs atbalstīsim arī tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Tā kā faktiski, nu es teikšu, oficiāli (kā vēl savādāk to varētu nosaukt) tieslietu ministrs Bordāna kungs “Latvijas Radio” ir paziņojis vai apstiprinājis to, ka tai skaitā Ventspils brīvosta ir iekļauta noteiktajā sarakstā, pateicoties Latvijas Republikas valdībai, un ir bijusi iespējama tikai pie šīs valdības (faktiski arī premjers nu jau, kā saka, nerunā par šo kā problēmu, bet kā iespēju), tad mēs esam nokļuvuši situācijā, kas ir... vēl joprojām aprakstīta Latvijas Krimināllikumā, un tā būtība ir ļoti īsa. Es nolasīšu. “Par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai [..].” Krimināllikumā tas ir X nodaļas 89. pants ar nosaukumu “Kaitniecība”. Un, protams, likums arī nosaka sodu. Par šo “soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas”. Tā ka, es domāju, prātīgāk būtu sākt grozīt šo likumu, vismaz mazināt sodus, bet ar atpakaļejošu spēku tas īsti nestrādās. Ja mēs uzskatām, ka esam tiesiskā valstī joprojām... ja uzskatām...
Un viens, ko es gribēju Tālim Linkaitam - kāpēc... jā, labi, ka jūs atzīstat, ka problēma ir drusciņ lielāka nekā no astoņiem pārstāvjiem atsaukt četrus sarakstā iekļautos, pārējos atstāt, nu jā. Tas ir tas, kur mēs esam, un tas būtu tas, kas noteiktām iestādēm, kas rūpējas par tiesiskumu valstī, būtu tagad jādara.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es tiešām daudz smaidu par to ātrumu, ar kuru tas notiek, - man ir šādas tiesības, jo es šajā stāstā atceros diezgan daudz ko no 2011. gada. Lūk, kopumā par visiem tiem grozījumiem... Es to visu varu saprast pie viena nosacījuma: ja mūsu valdībai, premjeram vai ārlietu ministram ASV puse skaidri pateic: “Jums jāizdara tas, tas un tas, un, ja jūs to izdarīsiet, tad saprātīgā termiņā sankcijas tiks noņemtas.” Es “saprātīgu termiņu” definēju kā, vēlākais, janvāra vidu. Es uzskatu, ka, ja... es nezinu, vai te tas ir... Mēs neesam redzējuši premjeru. Un es uzskatu, ka premjeram vajadzēja nākt šeit, uz Saeimas tribīni, un pateikt, ka viņam ir pilna pārliecība, ka šie grozījumi noņems tās sankcijas. Viņš to nav izdarījis. Es nezinu, vai tas bija tāpēc, ka viņam nebija laika vai ir kaut kādi citi iemesli. Bet, ja, pieņemot visus tos grozījumus, ASV neizņems Ventspils brīvostu, es domāju, vēlākais - 15. janvārī, no sankciju saraksta, tā būs milzīga jūsu, valdības, izgāšanās. Tas vienkārši nozīmēs, ka jūs īsti nezināt, ko jūs darāt, ka jums nav nekādas reālas komunikācijas ar sabiedrotajiem.
Tālāk. Ja mēs runājam par korupciju ostās, likumprojektu anotācijās rakstīts, ka ostās ir konstatēta korupcija. Šodien premjers televīzijā pateica: “Ostās ir korupcija - gan Ventspils brīvostā, gan Rīgas brīvostā.”
Es domāju, jūs kaut ko zināt par ostu pārvaldības modeli. Tur ir padomes, padomēs ir astoņi cilvēki - četri ir pašvaldību pārstāvji, un četri ir jūsu valdības deleģētie pārstāvji. Pēdējā gada laikā - tikai jūsu valdības, nekādas ZZS tur nav. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu vairākumu. Nav iespējams pieņemt nevienu lēmumu nevienā ostā ar tikai četrām balsīm, tikai - piecas! Tas nozīmē, ka ir tikai trīs varianti.
Vai nu kāds jūsu valdības pārstāvis... un tās ministrijas ir, ja es pareizi atceros, VARAM, Satiksmes, Finanšu un Ekonomikas. Vai nu viens no jūsu valdības pārstāvjiem ir tiešā veidā piedalījies šajā korupcijā gan Rīgā, gan Ventspilī... Pirmais variants.
Otrais variants. Redzēja, klusēja! Starp citu, visi pārējie redzēja un klusēja. Tas nozīmē - līdzdalība.
Trešais variants. Klaja nekompetence! Par kaut ko balsoja, kaut kur piedalījušies, īsti nav sapratuši.
Es saprotu, ka jau rīt visi valdības pārstāvji visās ostās tiks atlaisti no darba. Es kaut kā savādāk to neredzu, kā jūs to varētu. Jo tas nozīmē - vai nu viņi ir piedalījušies, vai redzēja un klusēja. Es arī ceru, ka jums ir dokumentāri... ja tā tas nebūs, ka jūs varat dokumentāri pierādīt, ka šie cilvēki jums pēdējā laikā ziņoja... ministrijām. Vai jums, Linkaita kungs, jūsu pārstāvis ziņoja par korupciju? Jums tam ir dokumentāri pierādījumi? Tas ļoti labi. Es ceru, ka Pūces kungam arī. Mēs tos prasīsim.
Tālāk. 2011. gads. Ļoti līdzīgs gājiens bija no tā laika Reformu partijas. Priekšlikums reformēt pārvaldību ostās. Tajos laikos atšķirībā no šiem laikiem tie, kas bija Reformu partijā, iestājās par - kā jūs to saucat? - “pierādījumos balstītu politiku”. Viņi par to nerunāja. Viņi tā darīja, pasūtīja... Es personīgi pārliecināju tā laika premjeru pasūtīt veselu Pasaules Bankas pētījumu. 100 tūkstoši latu... tā laika. Bija liela diskusija. Vairākas diskusijas par to, vai mainīt šo pārvaldības modeli uz kapitālsabiedrībām un tā tālāk. Reformu partija zaudēja. Jūsuprāt, kāpēc? ZZS nebija tā laika koalīcijā. Tur bija VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība. Ja mums būtu VIENOTĪBAS un Nacionālās apvienības atbalsts, tad droši vien, ka tas ostu pārvaldības modelis būtu mainīts vēl 2011. gadā. Es varu, protams, uzdot retorisku jautājumu - kas lika Nacionālajai apvienībai un VIENOTĪBAI tagad mainīt savus uzskatus par ostu pārvaldību, kopš tā... kāda bija šo partiju nostāja 2011. gadā?
Nu, kā es jau teicu, jautājums, visticamāk, ir retorisks, bet, ja kāds no VIENOTĪBAS vai no Nacionālās apvienības vēlētos tagad nākt un paskaidrot, kā tad tā... Lūdzu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi.
J. Vucāns (ZZS).
Kolēģi! Vēl par vienu lietu. Ministrs Linkaits tad, kad viņš runāja par šiem grozījumiem, minēja, ka Latvijas valdība šobrīd dara visu iespējamo, lai Ventspils brīvostu tajā juridiskajā formā, kā tā ir šobrīd, iespējami ātri mēģinātu dabūt... tautas valodā runājot, dabūt ārā no globālā Magņitska saraksta.
Es vakar mazlietiņ paklejoju internetā, atradu globālo Magņitska sarakstu, atradu arī atbilstošos ierakstus, kas attiecas uz šā gada 9. decembri. Varu apliecināt, ka atradu gan fizisko personu, gan četras juridiskās personas, kuras ir šajā sarakstā, bet tajā pašā interneta mājaslapā es atradu arī informāciju par to, kāda ir ierastā kārtība, ko pats ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs... kā tas iesaka rīkoties, lai šos ierakstus dzēstu. Un tā kārtība ir tāda, ka ir jāvēršas ar motivētu iesniegumu, rakstisku iesniegumu, kuru viņi sola izskatīt, ātrākais, 90 dienu laikā. Tātad ierastā prakse ir tāda, ka... Viņi nesaka, ka nevar būt ātrāk, bet - ka parasti tas notiek ne ātrāk kā trijos mēnešos.
Tas arī ir viens no motīviem, kāpēc es uzskatu, ka tiešām, nu, tas jautājums mums ir jārisina šobrīd, ka tās 90 dienas mēs gaidīt nevaram, bet vienlaikus man ir jautājums - vai šo rakstisko iesniegumu, ņemot vērā, ka, nu, minētā fiziskā persona no Ventspils brīvostas pārvaldes ir prom un arī trīs citas Ventspils pašvaldību pārstāvošās personas ir ārā no brīvostas pārvaldes valdes... vai valdība ar šo iesniegumu ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojā jau ir vērsusies? Vai vēl kaut kas tiek gaidīts? Un vai vispār šāda vēršanās notiks? Tas ir tas paralēlais jautājums, uz ko es arī gribētu, ja ne tūlīt, tad vismaz tuvāko dienu laikā saņemt atbildi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.
J. Urbanovičs (SASKAŅA).
Ministra kungs! Es arī gribu izmantot iespēju, ka jūs esat šeit un jums kaut ko no Saeimas vajag. Iespējams, jūs arī man, tāpat kā Vucāna kungam, dosiet atbildi uz vienu jautājumu, kas mani dara bažīgu (Dep. S. Riekstiņš: “Vajag nākt uz komisiju! Ministrs būtu atbildējis!”), un, proti, vai ir kaut kas darīts, noskaidrots, vai nepadarīs mūsu lielākos draugus un padomdevējus, un sankciju ieviesējus, nu, teiksim, dusmīgus uz mums par to, ka mēs pašreiz tā drusku krāpjamies, jo - ko mēs darām? Mēs saturu nemainām. Visi tie paši ļauži, kas ir no valdības, ar to nodarbosies. Runājam par Ventspili. Mēs vienkārši izkārtni nomainīsim. Būs nevis “Ventspils osta”, bet “Ventas osta”.
Tas ļoti izskatās pēc tādas, piedodiet nelatviskumu, žulicības, jo, nu, manuprāt, tie, kas ir iedrošināti rīkoties no mums pašiem, protams, no valdības iedrošināti rīkoties tik drastiski iepretim mūsu ostām (un konkrēti Ventspils ostai), viņi jau laikam zina to saturu, un ne jau viņiem liekas nelabskanīgs tas nosaukums - “Ventspils brīvosta”. Drīzāk tas ir saturs, pret ko viņi tā mūs mudina vērsties. Pašreiz mēs veidojam tikai kaut kādu formu. Vai nebūs tā, ka mēs dabūsim vēl vienu pērienu par to, ka mēs mēģinām krāpties?
Paldies, ministra kungs!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es ļoti ceru, ka pārmaiņas pēc šis lēmums būs tiesisks un pamatots. Un, lai par to pārliecinātos, mēs lūgsim valdību iesniegt šos pierādījumus, vērsīsimies tātad attiecībā uz Ventspils ostu, uz Rīgas ostu, lai tiktu skaidrībā, pirmkārt, par šo korupciju un, otrkārt, lai būtu droši, ka turpmāk šinīs ostu pārvaldēs vadošajos amatos nestrādās šie cilvēki, kas jebkādā veidā ir bijuši saistīti ar korupciju - vai nu to īstenojuši, vai arī to pieseguši ar savu darbību vai bezdarbību. Pretējā gadījumā sanāks, ka šis ir kārtējais prettiesiskais, nepamatotais lēmums, ko pieņem valsts.
Es ļoti ceru, ka tas tā nebūs. Un es ļoti ceru, ka tas, kas tagad likumā ir ierakstīts it kā starp citu, ka šis jaunveidojamais subjekts būs neprivatizējams, ka tas tik tiešām nozīmē to, ka šī visa shēma netiek gatavota kādam jau varbūt ne līdz galam zināmam privātam investoram, kurš nāks iekšā un sāks privatizēt to, ko pašlaik Saeima gatavojas izveidot.
Un tāpēc es aicinātu... Kāpēc tādas bažas... Kāpēc tādas bažas rodas? Es paskaidrošu. Tāpēc, ka šinī likumprojektā tas ir ļoti nekonkrēti pateikts. Tas ir vienkārši juridiski nekur nedefinēts termins “neprivatizējama valsts kapitālsabiedrība”. Ko tas nozīmē? Ko tas nozīmē? Vai šī... tā ir vispār neprivatizējama, vai nevar privatizēt tās lielāko daļu? Nav skaidrs. Līdz ar to var rasties pamats, ka tas, iespējams, ir vienkārši piesegs, kas tiek veidots, pasakot, ka tā ir neprivatizējama, un tāpēc visas tālākās darbības, kas var būt saistītas ar privatizāciju, būtu ar tekstu: “Nu ko jūs... Nu ko jūs uztraucaties? Mēs jau to darām, ne jau lai privatizētu, jo tā ir neprivatizējama.” Un pēc tam, kad viss būs sagatavots šai privatizācijai, pateiktu: “Ai, nu jā, nu labi, nu šo mēs tagad nomainīsim...” Jo, kā mēs zinām, pie esošās lietu kārtības likumus mums var mainīt vienā dienā no balta uz melnu.
Savukārt, ja tas tik tiešām, kolēģi, tā nav un jūsu nodomi tik tiešām ir patiesi un īsti, ka tā ir neprivatizējama, tad es aicinātu, ka mēs ierakstām tieši tādu pašu skaidru formulējumu par šo neprivatizēšanu, kā tas ir ar “Latvenergo”, kur ir ļoti skaidri pateikts, ko nozīmē “neprivatizējama valsts kapitālsabiedrība”.
Un es aicinu, kolēģi, jūs šādu priekšlikumu arī atbalstīt. Ierakstīsim ļoti skaidri, ko tas nozīmē! Pretējā gadījumā tas, ko jūs pašlaik darāt, jūs - tieši otrādi - jūs pasakāt, ka jūs gatavojaties to visu privatizēt, tāpēc jums ir vajadzīgs šis piesegs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsauciens: “Mūsu valstī var visādi!” Starpsaucieni.)
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Dārgie kolēģi! Es balsošu “pret”. Bet es vēlos arī pāris vārdos paskaidrot, kāpēc es balsošu “pret”.
Ventspils brīvosta šajā sarakstā tika iekļauta kopā ar Lembergu. Par Lembergu, es domāju, sabiedrībā maz jautājumu rodas, un Lemberga kunga darbības attaisnot droši vien būtu ļoti grūti Latvijas iedzīvotājiem. Bet šo četru uzņēmumu iekļaušana liek uzdot daudz dažādu jautājumu. Un, protams, jau mēs varam domāt, ka mērķis attaisno līdzekļus, bet es domāju, ka šī nebūs tā reize. Un šeit mēs redzam vairākus likumprojektus, kas tiek dzīti cauri mērkaķa ātrumā ar piebildi: “Mums ir jāglābj!”
Bet šo situāciju... Es neesmu piedalījusies šīs situācijas, ka pēc tam kaut kas ir jāglābj, radīšanā un domāju, ka... es gribētu cerēt, ka izdosies uzzināt par Bordāna un JKP vizīti ASV kaut ko vairāk. Un par to, kas tad ir bijis šis te patiesais sarunu objekts.
Tādēļ es nejūtos atbildīga par to, ka dažu valdības pārstāvju, koalīcijas partneru, radītas situācijas dēļ man šobrīd būtu jāpiedalās kaut kādos glābšanas darbos. Nu, namiņš deg, tad arī, koalīcija, dzēsiet to!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Es, protams, gribētu sākt ar tādu piezīmi, ko varbūt daudzi neatļaujas no Saeimas tribīnes, bet es atļaušos. Ir nepārprotami skaidrs, ka Aivaram Lembergam ir jāpaskatās spogulī un ir jāizdara secinājumi par to, kas šodien šeit notiek. Bet viņam tādam nav jābūt vienīgajam. Šajā spogulī, kurā skatīsies Aivars Lembergs, ir jāpaskatās arī VIENOTĪBAI. Es paskaidrošu.
Mums esot jāsakārto finanšu sektors, kurš esot nesakārtots. Es gribu atgādināt, kas mums ir bijis finanšu ministrs 10 gadus... no kuras partijas. Ja jūs neatceraties, es nosaukšu šo partiju. Šo partiju sauc VIENOTĪBA. Kas mums ir bijuši premjeri šos 10 gadus, kad mums ir bijis nesakārtots finanšu sektors? Un man atkal jums ir jāatgādina, ka pamatā premjeri mums šos 10 gadus ir bijuši no VIENOTĪBAS.
Tagad par korupciju parunāsim. Aivars Lembergs esot korupcijā iesaistīts, un, visticamāk, ja viņu tiesātu, tā tas arī varētu būt. Bet to lai konstatē tiesa! Taču daudz būtiskāks jautājums ir - ko Aivars Lembergs korumpēja? Tieši ko? Sevi? Vai tos, kas bija pie varas šos 10 gadus?
Es gribu atgādināt, kas mums uzraudzīja iekšlietu sistēmu 10 gadus. 2009. gada 12. martā par iekšlietu ministri kļuva Linda Mūrniece no “Jaunā laika” un VIENOTĪBAS. Bet vienīgais, ar ko Linda Mūrniece karoja, bija Hosams Abu Meri dzeltenajā presē, nevis ar korupciju. Kas bija ministrs pēc Lindas Mūrnieces... iekšlietu ministrs... Tas bija Aigars Štokenbergs. Atgādināšu partiju. VIENOTĪBA! Kas no 2011. gada 25. oktobra līdz šī gada 23. janvārim bija iekšlietu ministrs? Zālē sēdošais Rihards Kozlovskis no VIENOTĪBAS. Es atvainojos, VIENOTĪBA, kā tad jūs šos 10 gadus to korupciju apkarojāt, ja mēs šodien esam kā valsts faktiski sankciju sarakstā? Varbūt tieši jums kopā ar Aivaru Lembergu ir jāpaskatās tajā spogulī?
Spogulī ir jāpaskatās arī Jutai Strīķei, starp citu. Un es atgādināšu. Juta Strīķe strādāja vadošā amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā no 2004. līdz 2014. gadam - 10 gadus. Un 10 gadus šī korupcija Ventspils brīvostā nav tikusi apkarota. Kā tad tas tā ir sanācis? Kā tad tas tā ir sanācis, ka mums sarakstā ir viens, kurš ir korumpējis, bet tos, kurus korumpēja, - tie nav sarakstā un joprojām ir pie varas. Tā problēma ar ostām ir problēma, ko izjutīs ne tikai ventspilnieki savos maciņos un ne tikai visa Latvijas sabiedrība, un ne tikai visa tranzītnozare, par kuru būtu jārunā arī ministram Tālim Linkaitam. Kā tas atsauksies uz dzelzceļu? Un tas atsauksies uz dzelzceļu! Viņam būtu jākāpj tribīnē un atbildīgi jāpasaka - mēs nākamgad atlaidīsim dzelzceļa darbiniekus lielā skaitā. Tas būtu pareizi un drosmīgi to pateikt, jo tā būs!
Mēs šodien sakām, ka mēs glābsim Ventspils ostu, lai Lemberga vietā tur strādātu Jaunupa draudzene, un tad korupcijas nebūs. Tas ir tas glābšanas plāns, kas šobrīd tiek īstenots. Un viss, vairāk nekas. Cita plāna nav!
Jautājumā par ostām, kas šodien ir dienaskārtībā... Protams, tas ir jārisina, un arī es balsošu “par”. Bet jautājumā par ostām ir otrs daudz būtiskāks jautājums, kas netiek ielikts dienaskārtībā, ko dienaskārtībā neieliek ne premjera VIENOTĪBAS partija, ne JKP, kas faktiski ir VIENOTĪBAS meitas uzņēmums, ne visi pārējie. Un tā problēma ir tāda, ka līdz ar ostām šajā dienaskārtībā jāieliek jautājums - kuri tad ir bijuši tie politiķi un kuri ir tie politiķi, kas šo daudzu gadu garumā ir tikuši korumpēti? Es nešaubos, ka šo politiķu sarakstu mēs atradīsim to partiju rindās, kas šodien ir pie varas. Bet mēs to nedarīsim, vai ne? Jo tas jau vairs nav aktuāli. Gan jau sabiedrība to aizmirsīs. Bet tas ir pats būtiskākais jautājums, jo, visticamāk, īsā termiņā (un arī tas sabiedrībai ir godīgi jāpasaka) mums ostu saglābt neizdosies. Mūsu kravu apjoms kritīsies, jo neviens adekvāts starptautisks transporta... vai, vienalga, kāds uzņēmējs negribēs riskēt ar savu biznesu, kamēr ostas vārds atradīsies sankciju sarakstā.
Mīļā koalīcija! Ja jau jūs esat par tiesiskumu, tad varbūt jums arī ir, it īpaši Juridiskās komisijas vadītājai Jutai Strīķei, jāizlasa Krimināllikuma pants, kura nosaukums ir “Kaitniecība”, un jāizanalizē, vai konkrētajā gadījumā nav pamats uzrakstīt (tajā skaitā no koalīcijas, no Saeimas deputātu puses) iesniegumu, lai pārbaudītu, vai šajā gadījumā nav tajā skaitā izdarīta kaitniecība pret Latvijas valsti. Ar to es nedomāju - lai piesegtu korumpantus, bet tieši - lai atklātu korumpantus. Jo kaitniecība nozīmē arī to, ka mēs runājam tikai par vienu pensionāru Lembergu, bet nerunājam par politiķiem, kuri ir tikuši korumpēti visus šos daudzos gadus un kuri pēc tam jēra ādā stāv kameru priekšā un stāsta, kā viņi cīnās ar korupciju. Tas ir pats būtiskākais jautājums! Tas būtu jālemj šodien un par to jārunā šodien no Saeimas tribīnes.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Vēlreiz es... Jā, noliekam, un es pats nolikšu uz brīdi malā jautājumu - kurš par šo situāciju ir atbildīgs? Jo patiesi Latvijas, nu, valsts interesēs, Latvijas sabiedrības interesēs ir šo jautājumu maksimāli ātri atrisināt. Runāšu šīs dažas minūtes par to.
Manuprāt, kā mēs arī redzējām, iepriekšējie lēmumi izņemt ārā pašvaldību... nav pietiekami, ja. Un tas... tā nav kritika, es redzu, tā tiešām ir neordināra situācija, un es redzu arī šodien, ka īstas sapratnes par to, kas tad ir tie soļi, kas ir jāizdara, lai situāciju izlīdzinātu, nav skaidri mums pašiem... Man ir lielas aizdomas par to, ka šis arī nav ieteikums pārsaukt iestādi citā nosaukumā, tādā veidā risinot. Tā ir tāda, manuprāt... mūsu tāda nacionāla īpatnība, kas izriet no maksātnespējas procesiem un uzņēmumu likvidācijas, ka mēs pārsauksim savādāk, būsim jauni un tīri un visi to respektēs.
Tā lielākā problēma ir tā, ka, tā kā mēs paši jūtami neticam, ka šis lēmums vai jebkādi citi lēmumi, ko mēs esam pieņēmuši vai taisāmies pieņemt, patiešām koriģēs situāciju, tad - kā mēs varam sagaidīt, ka uz šiem lēmumiem paļausies stividori, jebkurš cits, kas strādā Ventspils brīvostā šobrīd un kuram ir skaidrs... 30 dienas... nu jau mazāk... šīs attiecības izbeigt, proti, līdz 9. janvārim. Kāpēc mēs iedomājamies, ja lielākās apdrošināšanas kompānijas ir aicinājušas netuvoties, tā vienkārši sakot, šai ostai... Kāpēc mēs iedomājamies, ka kāds paļausies uz to, ka tagad mūsu lēmumi ir pareizi šajā sakarā. Tā nav kritika.
Es tiešām nekritizēju Tāli Linkaitu, konkrēti viņu es... man tiešām liekas, ka viņš cenšas izdarīt visu, kas šobrīd darāms. Bet, ja mēs patiesi gribam kaut ko izdarīt, šis ir... un es... es arī esmu redzējis par 90 dienām, ja, tas ir tehniski, mums nav 90 dienu, vienkārši mums to nav. Piedodiet, šis ir politisks jautājums. Šis ir jautājums par mūsu sabiedroto vai sabiedrotajiem. Es domāju, ka, ja mums tiešām ir sabiedrotais, un es ceru, ka ir, viņš noteikti nevēlas nodarīt kaitējumu Latvijas ekonomikai, Latvijas valstij. Jo tādā veidā arī mūsu drošību mēs aizskaram. Tādā veidā mēs varam absolūtos skaitļos... mūsu iemaksu NATO budžetā arī samazināt nākamgad.
Līdz ar to tas, kas būtu jādara premjeram, prezidentam, ārlietu ministram, - viņiem šobrīd būtu jāsēž Vašingtonā, jāgaida pieņemšana pie Donalda Trampa un jārisina šis jautājums precīzi šādā līmenī. Jo, patīk mums vai nepatīk Donalds Tramps, tas ir līmenis, kurā šo jautājumu var atrisināt ātri. Un nevajadzēs 90 dienas... Un 9. janvāris ir vēl pietiekami tāls datums. Vienkārši tas ir tas, kas tagad ir jādara! Nevis jādomā, ka šeit mēs šādā vai tādā veidā šo jautājumu atrisināsim! Pat tad, ja mums juridiski izrādīsies taisnība, neviens līdz 9. janvārim mums nebūs noticējis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam otro reizi.
T. Linkaits (satiksmes ministrs).
Kolēģi! Ja mēs valdībā strādātu ar tādu uzstādījumu, ka mums ostu saglābt neizdosies, tad mums drīzāk būtu jāiet mājās un jādod iespējas šo darbu darīt citiem.
Mēs strādājam ar uzstādījumu - maksimāli novērst visus riskus, kas attiecas uz šo konkrēto situāciju, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu nodrošināt normālu saimniecisku darbību ostā. Es varu apliecināt, ka mūsu diplomātiskie dienesti ir ikdienas kontaktā ar ASV pusi, tur notiek informācijas apmaiņa. Tas ir divpusējs process - mēs stāstām par to, ko mēs esam izdarījuši, un saņemam atpakaļ viedokļus par to, vai tur ir nepieciešams vēl kaut ko darīt. Un tādā veidā arī rodas šie papildu lēmumi, kas mums ir nepieciešami.
Arī attiecībā uz Ventspils brīvostas pārvaldi un jauno veidojumu mūsu pienākums ir, lai šajā jaunajā juridiskajā struktūrā nebūtu nekādas iepriekšējo personu ietekmes. Tas nozīmē, ka mēs veidojam to no pilnīgi baltas lapas, ar pilnīgi citiem cilvēkiem. Arī, pārņemot saistības, mēs vērtēsim katru līgumu, atsevišķi skatīsimies, vai arī tur nav kādas problēmas. Līdz ar to mēs paši izdarām maksimālo, lai novērstu jebkādu aizdomu ēnu uz Ventspils ostu un pēc iespējas ātrāk izņemtu Ventspils ostu no šī sankciju saraksta.
Par konkrētām detaļām. Rīt ir Pieprasījumu komisijas sēde, kur man ir jāiet un jāizstāsta detalizēti, un es arī centīšos, cik vien to konfidencialitāte atļauj, to detalizēti izstāstīt.
Attiecībā uz Vucāna kunga komentāriem. Jā, tie ir pamatoti. Un mēs arī pašlaik ar Saeimas Juridisko biroju strādājam pie tāda teksta redakcijas, lai iekļautu visu to, ko jūs minējāt, arī jaunajā likumprojektā uz otro lasījumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Manuprāt... Tā ir mana pārliecība - Latvija ir krīzes priekšvakarā. Un nevis kaut kādas krīzes, krīzītes, bet nopietnas ekonomiskas krīzes priekšvakarā.
Šodien ir pamats uzskatīt, ka valsts budžetu piepildīt var arī neizdoties. Un tieši šodien redzamākajiem politiķiem, kuriem ir vara valsts vai pašvaldību līmenī, ir nevis jārisina ar ierakstiem soctīklos vai ar bildītēm soctīklos, bet jādara aktīvs darbs. Un ar aktīvu darbu es nedomāju vienkārši polittūrisma braucienus ar selfijiem šo braucienu izskaņā.
Šodien premjeram Kariņam ir jābūt Amerikas Savienotajās Valstīs, kā jau teica mans kolēģis, un jāpārliecina stratēģiskais partneris gan ostas sakarā, gan Moneyval sakarā, ka Latvijas valstij melnajos un pelēkajos sarakstos nav un nebūs vietas. Tam ir jāalgo lobiju firmas, jāizmanto personiskie kontakti vai citas valsts pilsonība, kāda ir premjeram Kariņam. Un, ja nepieciešams, viņam ir jākrīt Donalda Trampa priekšā ceļos, kā Daniels Pavļuts to pagājušajā nedēļā šajā ēkā, šajā zālē, darīja Ērika Pucena priekšā, lai dabūtu attiecīgu balsojumu. (Starpsauciens.)
Tas jādara viltīgi un apņēmīgi un jādara Latvijas valsts labā. (Starpsauciens.) Šodien ekonomikas ministram Nemiro un satiksmes ministram Linkaitam ir jābūt pie lielākajiem tranzītpartneriem ārvalstīs un jāpanāk tranzītnozares nesagraušana. Ar bildīti, ka ir braukts vilciena vagonā, vai pieņemšanu un bildīti darba grupā, vai ostas nosaukuma maiņu uz “Ventas osta” vai “kartona osta”, vienalga... Tam nav nekādas nozīmes. Šodien ir jābūt pie lielākajiem sadarbības partneriem ārvalstīs un jāpārliecina, ka ir jāved kravas uz Latviju. Vai ministrs Linkaits to ir izdarījis? Es to stipri apšaubu.
Šodien tieslietu ministram Bordānam un ārlietu ministram Rinkēviča kungam ir jābūt attiecīgajās finanšu institūcijās un jāpārliecina, ka Latvijas finanšu sektors ir tīrs un tiesiskā vide ir droša. Un nevis jāiemalko glāze vīna ārvalstu braucienā uz operu vai pie Baltā nama, bet, ja vajag, tad lietā jāliek visas citas pielīšanas, ielīšanas un jebkuras prasmes, kas šiem kungiem piemīt. Un arī tas jādara, lai mūsu ekonomika nākamgad nevis kristu, bet augtu.
Šodien Valsts prezidentam Egilam Levitam ir nevis jāplāno konstitucionālās domnīcas, teorētiskas apspriešanas par Satversmes tulkošanu... Arī Valsts prezidentam šodien ir jāplāno vizītes uz turieni, kur mūsu ekonomika var izaugt.
Ja šīs darbības netiks izdarītas, tad Latvijā būs ekonomiska krīze - un būs vistuvākajā laikā. Tāpēc manis minētos jautājumus... un manis minētās darbības veiktu izlēmīgi valstsvīri, kuri ir pie varas. Es ceru, ka jūs ieklausīsities tajā, ko jums saka arī opozīcija. Nevajag domāt, ka ar vienas jaunas institūcijas izveidošanu šī problēma tiks atrisināta. Mums ir jābeidz, es atvainojos, būt lokālpatriotiskiem pāķiem. Mums ir mūsu valsts jāaizstāv starptautiski un jāaizstāv viltīgi, un jāaizstāv visu iedzīvotāju interesēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Sveiki, kolēģi, vēlreiz! Man jāatzīst, ka es ar tiešām nedalītu prieku klausos opozīcijas kolēģu aicinājumus premjeram Kariņam kaut kur doties, strādāt, risināt krīzes situāciju.
Es tā kā pēc loģikas saprotu, ka gan Šmita kungs kā pirmais parakstītājs, gan Gobzema kungs, kas droši vien gan jau arī tur, parakstītāju rindās, bija... no galvas neatceros... Tas nozīmē automātisku tā kā viņu parakstu atsaukumu demisijas pieprasījumam Kariņa kungam un visam viņa kabinetam, kas mums ir rītdien darba kārtībā. (Starpsauciens.) Jā, nu, redz, viņam taču jābrauc un jāstrādā, un jārisina krīze. Pareizi! Nu tad jūsu paraksti neskaitās vairs. Labi zināt.
Kolēģi! Es gribu tagad mazliet parunāt par ostu reformu. Redziet, šī situācija, kas ir izveidojusies, mums nav jaunums nedz tajā aspektā, ka Latvijai kā valstij, kā parlamentārai republikai vēsturiski ir bijušas teju visas sagrābtas valsts pazīmes - korumpētas, oligarhu kontrolētas, sagrābtas valsts pazīmes. Tāpat arī nav noslēpums, ka jau daudzu gadu garumā... arī man pašam personīgi gandrīz pirms 10 gadiem ir bijusi iespēja piedalīties dažāda līmeņa diskusijās par nepieciešamību reformēt Latvijas ostas, kuras darbojas kā valsts valstī, necaurspīdīgi, nesaprotami un starptautiskiem standartiem neatbilstoši.
Līdz ar to šī krīze ir tiešām kā dāvana, kā iespēja mums beidzot atrisināt ilgstoši sasāpējušus jautājumus. Gan attīrīt Latvijas valsts pārvaldi, attīrīt Latvijas valsti no oligarhu ietekmes, gan arī beidzot pārcirst šo sasāpējušo mezglu - ar ostu pārvaldību. Manā skatījumā, šodien piedāvātie grozījumi Likumā par ostām ir solis, pirmkārt, pretim tam, lai risinātu krīzi, lai nepieļautu to, ka Latvijas ekonomika ciestu vairāk, nekā tas jau ir noticis. Otrkārt, - solis pretim konceptuālam risinājumam ostu reformā, ar kuru Satiksmes ministrija... atceraties, pirms nedēļas... es ceru, ka atmiņa vēl nav zudusi... uzdevām (ar attiecīgiem grozījumiem Likumā par ostām) nākt Satiksmes ministrijai 1. jūlijā ar konceptuālu ostu reformas risinājumu.
Un visbeidzot - panākt to, ka gan šie krīzes pasākumi, gan ostu reforma kopumā atbilst tiem lēmumiem, ko mēs šeit, Saeimā, esam pieņēmuši par valsts kapitālsabiedrību un publisko kapitālsabiedrību pārvaldību (atbilstoši labākajiem starptautiskajiem standartiem, OECD standartiem un tādiem, pēc kuriem darbojas biržā kotēti uzņēmumi labākajās pasaules biržās).
Atbildīgajā komisijā... Būs vajadzīgi pilnveidojumi, par to jau mēs šorīt runājām. Ir iezīmētas vairākas jomas gan attiecībā uz funkcijām, gan attiecībā uz pārejas noteikumiem... attiecībā uz atbilstību publisko personu pārvaldības regulējumam, par kuru mēs paši šeit esam lēmuši šogad pavasarī. Tā ka darba uzdevums mums ir skaidrs. Aicinu uz to virzīties un aicinu atbalstīt piedāvātos likumprojektus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Šeit izskanējuši daži aicinājumi... tad kāpēc daži cilvēki ir parakstījušies zem demisijas pieprasījuma, kāds sakars ar ostām... un tā tālāk.
Es jūs aicinu, kolēģi, paskatīties uz tādu lielāku bildi. Mums Kariņa valdība no pašas savas pirmās dienas kā savu absolūti galveno prioritāti izvirzīja - ko? Moneyval pelēkais saraksts. Ka jādara viss, lai tikai netiktu tajā pelēkajā Moneyval sarakstā. Cik jau... Kas tikai nebija izdarīts! Jaunas darba vietas valsts pārvaldē radītas, vismaz 17 miljoni... pat vairāk... piešķirti. Tik daudzi likumi grozīti! Legālās nevainības prezumpcija - nost! Un tagad visa šī situācijas ironija, par ko kāds pat varētu pasmieties... Viss šis vairāk nekā gads... Cīnīties par to, lai neiekļūtu Moneyval melnajā sarakstā... Un tas sitiens, tas melnais saraksts, nāk no kādas pilnīgi citas puses! Vai tas nav kaut kāds valdības, Kariņa valdības, nopelns? Vai tam nav nekāda sakara ar valdības darbību? Nu, kolēģi, šis ir pat... to ir grūti raksturot ar vārdiem. Pateikt, ka izgāšanās, - tas nozīmē pat neko nepateikt. Par to, Pavļuta kungs, par... nu, tas, ko es redzu kā klaju nekompetenci... jo iekļūt šajā paplašinātajā Magņitska sarakstā... Jūsu tuvākais sabiedrotais ieliek vienu no jūsu lielākajām ostām melnajā sarakstā! Ja tā nav klaja valdības nekompetence, es nezinu, kas tas ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos atzīmēt, pirmkārt, to, ka līdz pagājušajai ceturtdienai tiešām bija šo ostu valdēs - Rīgas un Ventspils ostās - modelis, kur jau ir četri cilvēki no pašvaldībām un četri Ministru kabineta iecelti. Un tas beidzās ar to, ka Imants (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Komisijas vārdā!”)... Es stāstu - līdz pagājušajai ceturtdienai. Un tad tas tika nomainīts. Un tas ir pierādījums tam, ka tas nu gluži nenozīmē to, ka kāds no Ministru kabineta ir bijis korumpants... Jo pēc 25 gadiem tika nomainīts Imants Sarmulis (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”), kurš faktiski vadīja Ventspils brīvostu. Jau tas... tas nozīmē, ka šīs Saeimas ceturtdien pieņemtais lēmums ir... bija pamatots. Es komentēju komisijas vārdā. Izskanēja - kādas manipulācijas...
Otrkārt. Ir tiešām ļoti... Paldies par konstruktīvajiem ieteikumiem. Es varu apliecināt, ka jau šobrīd Juridiskais birojs strādā - jau kopš šīrīta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes - pie priekšlikumu izstrādes, jo šis... protams, visticamāk, abi likumprojekti tiks uzlaboti arī šeit, Saeimā. Un mēs par tiem... tātad šos priekšlikumus izskatīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas nākamajā sēdē, protams.
Un jāatzīmē, ka tieši tā ir teikts likumprojektā - ka šī ir neprivatizējama akciju sabiedrība... valsts akciju sabiedrība. (Starpsauciens.) Tas ir cits jautājums - vai tā osta bija faktiski, de facto, privatizēta. Tas ir cits! Bet tagad ir ierakstīts likumā. Notiek drīzāk pretējs process - mēs beidzot atdodam ostas tautai.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien pulksten 14.10.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 18. decembra pulksten 14.10.
K. Feldmans. Izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 18. decembra, tas ir, šodienas, ārkārtas sēdē. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Tātad izskatīšana - Saeimas ārkārtas sēdē 2019. gada 18. decembrī, ja komisija to lūgs.
K. Feldmans. Jā.
Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsaucieni.)
Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Jā, nu tātad ķeramies klāt otrajam likumprojektam šajā likumprojektu... divu likumprojektu paketē. Daudzas lietas jau ir pateiktas, skatot pirmo likumprojektu. Es īpaši neatkārtošu. Faktiski komisija lūdz... lūdz, protams, atzīt par steidzamu šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
K. Feldmans. Jā. Un nu komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pirms mirkļa tribīnē kāpa Daniels Pavļuts un teica, ka mēs esam dzīvojuši sagrābtā valstī. Atceraties, ja? Bija tāds... tāds teksts no Daniela Pavļuta puses. Un tad man ir jautājums bijušajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam - tā valsts sagrābšana tajā laikā, kad jūs, Pavļuta kungs, bijāt ekonomikas ministrs un ieguvāt sudraba medaļu OIK atļauju izsniegšanā... tad valsts nebija sagrābta? Uz laiku tā sagrābšana bija apturēta? Vai tā sagrābšana bija apturēta arī tajā laikā, kad Artis Kampars, kurš ir VIENOTĪBAS tas “tumbočkas” turētājs, izsniedza visvairāk OIK atļauju un ieguva zelta medaļu? Vai bronzas medaļu tajā laikā ieguva esošais zemkopības ministrs Gerharda kungs? Tad arī laikam nebija sagrābta tā valsts. Turpat, godpilnajā sešiniekā, ir jūsu koalīcijas pārstāvis Arvils Ašeradens - OIK atļauju izsniegšanas sakarā. Bet es saprotu, ka sagrābt valsti... tad, kad jūs esat pie varas un apzogat, es atvainojos, Latvijas iedzīvotājus caur OIK, - tad tā nav sagrābta.
Es domāju, Daniel Pavļut, jums jābūt korektam un jāpastāsta sabiedrībai visa informācija, kuros laikos valsts ir sagrābta un kuros laikos valsts nav sagrābta. Un tas pats attiecas arī uz ostām, kur jūsu partijas biedrs ieliek savu vienu no labākajām draudzenēm kā lielāko ostas speciālisti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens.) Debates jau ir slēgtas.
Vai komisijas... Par procedūru?
K. Feldmans. Es domāju, viss jau ir pateikts.
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Par procedūru.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Liepiņai! (Starpsauciens.)
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es vēlos runāt par procedūru.
Par iepriekšējo likumprojektu man bija piedāvājums tomēr noteikt, ka nevis pulksten 14.10 ir termiņš iesniegšanai, bet uz vēl īsāku laiku.
Bet nu man būtu aicinājums attiecībā uz procedūru. Prezidijā pieci cilvēki. Lūdzu, neguliet! Ja zālē kāds no deputātiem vēlas izteikties par procedūru, tad jums tas būtu jāredz.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Jūs varējāt, Liepiņas kundze, pacelt roku, jūs varējāt iesniegt priekšlikumu arī ar zaļo lapiņu, ja elektroniski tas nav bijis iespējams. Jums ir iespēja piecelties kājās un ļoti redzami paust savu vēlmi runāt. (Starpsaucieni.)
Tātad - vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
K. Feldmans. Nē. Jau otrreiz varu teikt - viss jau ir pateikts. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Par procedūru vēlas vēl Krauzes kungs...
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Krauzes kungam. Par procedūru!
A. Krauze (ZZS).
Man ir jautājums. Tā kā šis jautājums tomēr ir saistīts ar jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanu, tad ir jāievēro Kārtības ruļļa attiecīgais pants, taču es neredzu finanšu ministra atzinumu. (Dep. I. Zariņš: “Ai, ai, ai!” Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tas ir komisijā risināms jautājums. Lūdzu to risināt atbildīgajā komisijā! (Starpsaucieni.)
Tātad balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šī gada 18. decembra, tas ir, šodienas pulksten 14.15. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 18. decembra pulksten 14.15.
Un izskatīšana Saeimas sēdē?
K. Feldmans. Un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šī gada 18. decembra ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Izskatīšana - Saeimas 2019. gada 18. decembra trešajā ārkārtas sēdē. (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru! Mūrnieces kundze, es pieceļos kājās!”)
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam, kurš vēlas parunāt par procedūru!
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Paldies, Mūrnieces kundze, ka man nevajadzēja uz galda kāpt! Bet, par procedūru runājot, - priekšlikums ir izskatīt šo likumprojektu ārkārtas sēdē, bet, kā mēs redzam, tādas ārkārtas sēdes nav šobrīd.
Līdz ar to - kā var izskatīt...? Kā mēs varam pieņemt lēmumu kaut ko izskatīt, ja tādas sēdes vispār nav? (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Tātad komisija ir apņēmusies šo likumprojektu skatīt un, kā mēs saprotam, lūgs izsludināt arī trešo ārkārtas sēdi šodien. (Zālē troksnis. Dep. A. Gobzems: “Kā jūs to sapratāt?”)
Tātad izskatīšana šodien - trešajā ārkārtas sēdē. (Dep. A. Gobzems: “Jūs to izzīlējāt?”)
Paldies.
Tātad darba kārtība ir izskatīta. Mums ir jāreģistrējas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumiem.
Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (KPV LV).
Kolēģi! Aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus pulksten 14.45 uz komisijas sēdi. Tad arī skatīsim šo jautājumu un, izskatot uz šo jautājumu, lūgsim Saeimu sasaukt ārkārtas sēdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Kolēģi no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas! Aicinu piecas minūtes pēc šīs sēdes beigām uz mūsu kopīgo sēdi!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Artuss Kaimiņš, Ļubova Švecova un Viktors Valainis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas 2019. gada 18. decembra otro ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 20. (ārkārtas) sēde
2019. gada 18. decembrī
| Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 531/Lp13) (Dok. Nr. 1875, 1875A) |
|
| Par procedūru | - dep. L. Liepiņa |
| Priekšlikums | - dep. K. Feldmans (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 532/Lp13) (Dok. Nr. 1876, 1876A) |
|
| Priekšlikums | - dep. K. Feldmans (par) |
| Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 531/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1875) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - satiksmes ministrs T. Linkaits |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. J. Urbanovičs | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. L. Liepiņa | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. D. Šmits | |
| - satiksmes ministrs T. Linkaits | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. D. Pavļuts | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 532/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1876) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - dep. A. Gobzems |
| Par procedūru | - dep. L. Liepiņa |
| - dep. A. Krauze | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Paziņojumi | |
| - dep. J. Vitenbergs | |
| - dep. J. Rancāns | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
Datums: 18.12.2019 12:37:30 bal001
Par - 69, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 18.12.2019 12:41:17 bal002
Par - 68, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.12.2019 13:35:29 bal003
Par - 70, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.12.2019 13:37:02 bal004
Par - 68, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (532/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.12.2019 13:41:13 bal005
Par - 69, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (532/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.12.2019 13:43:18 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija